Mēs visi eiropā

Latvijas mākslas zvaigznes Prāgā

29. jūnijā Prāgā, vecajā rātsnamā, atklāja 10 latviešu mākslinieku — Andreja Ameļkoviča, Ilmāra Blumberga, Edgara Vērpes, Sandras Krastiņas, Ievas Iltneres, Ģirta Muižnieka, Olgas Šilovas, Gļeba Panteļejeva, Vijas Zariņas un Kaspara Zariņa darbu izstādi, kurā eksponētas 45 gleznas un skulptūras. Izstādi iekārtoja čehu dizaina meistari, un bija vērts redzēt viņu sejas, kad tie ieraudzīja darbus. Tajās bija pārsteigums, sajūsma, izbrīns. Acīmredzot no ne visai labi Čehijā zināmās Latvijas kaut ko tādu viņi nebija gaidījuši. Tādēļ arī pirmās izjūtas sejās atspoguļojās tik neviltoti. Un tā patiešām ir augsta līmeņa, kvalitatīva māksla. Arī ekspozīcijas iekārtojums izdevās elegants un perfekts. Bet nu par visu pēc kārtas.

Pirms kāda laika mākslas zinātniece Ināra Ņefedova iepazīstināja Latvijas Republikas vēstnieci Čehijas Republikā Aiju Odiņu ar galerijas "Daugava" vadītāju Andu Treiju. Tad arī dzima ideja par to mākslinieku darbu skati Prāgā, kas sadarbojas ar galeriju "Daugava". Gandrīz visiem iepriekš minētajiem māksliniekiem pēdējā gada laikā "Daugavā" ir bijusi izstāde, tādēļ izraudzīt darbus Prāgai varēja tieši no šīm ekspozīcijām. Tikai Ģirts Muižnieks savas gleznas darināja īpaši šai reizei.

Abi tēlnieki — Olga Šilova un Gļebs Panteļejevs — uz Prāgu patiesībā aizveduši visus darbus, kas šobrīd ir viņu rīcībā. Tā ka viņiem mājās ir palikuši tikai aizsāktie. Bet to jau var sacīt arī par gleznotājiem.

Andai Treijai jau gadus piecus izveidojušies labi kontakti ar radio "Brīvā Eiropa" tirgzinību speciālistu Uldi Gravu un viņa kundzi Sarmīti, kuri abi vienmēr ir bijuši aktīvi latviešu kultūras dzīves atbalstītāji, tā ka arī no šīs puses radās papildu impulss izstādei. Jo, kā zināms, radio "Brīvā Eiropa" šobrīd raida no Prāgas.

Ideju atbalstīja arī nelielā, bet spēcīgā latviešu kopiena, kuras pamatu veido radio "Brīvā Eiropa" latviešu redakcijas darbinieki un viņu ģimeņu locekļi. Par to, lai latviešu mākslinieki Prāgā justos komfortabli, gādāja arī Maruta Kārkls, Pēteris Zvagulis, Pāvils Brūveris, Inese Zinovska un daudzi citi. Tas viņiem arī godam izdevās.

Izstāde ir skatāma līdz 27.jūlijam. To var aplūkot ikkatrs, bet īpaši jau tie, kas pilsētu vēlas redzēt no vecā rātsnama pulksteņa torņa, jo ieeja uz abām vietām ir viena un tā pati. Tas ir izdevīgi, jo par Rīgu un Latviju Čehijā pagaidām nav pārāk plašas informācijas. Un te nu jāsaka paldies Aijai Odiņai, kas bija parūpējusies par plašu izstādes publicitāti. Liels raksts par galeriju "Daugava" un tās māksliniekiem, Prāgas izstādes dalībniekiem, ir publicēts angļu valodā iznākošajā laikrakstā "Prague Post", ko lasa turpat vai visi ārzemnieki, kas ierodas Čehijā. Tika sarīkota arī plaša preses konference, tā kā jau tūlīt pēc izstādes atklāšanas par to ziņoja plašsaziņas līdzekļi. Vēlētos atcerēties rakstu par izstādi Čehijas galvenajā laikrakstā "Mlada Fronta Dnes", kas ļoti atzinīgi vērtēja katru mākslinieku atsevišķi un izstādi kopumā. Tādēļ jau arī Ievai Iltnerei nācās stāstīt par latviešu nacionālo ornamentu ietekmi uz profesionālo mākslu, jo viņas darbs "Pilsētas plāns. Barselona", lai cik pradoksāli arī izklausītos, veidots kā skice vecmāmiņas tamborētajam galdautam. Fantastiski! Mākslas zinātniecei Rūtai Muižniecei vajadzēja stāstīt par mūsu glezniecībai tik raksturīgo pelēko krāsu, kas latviešu tautas atmiņai nāk līdzi ar biezajām un siltajām vecvecmāmiņu segām. Katrā ziņā pelēkā krāsa un tās daudzveidīgie toņi ir vieni no dominējošajiem izstādē. Tā ir Ievas Iltneres gleznās — no baltā līdz melnajai.Edgara Vērpes ārkārtīgi smalkajos darbos. Un ir pat vienalga, vai tās ir mākslinieka gleznotās zivis, vai kaut kas pavisam abstarkts. To visu vēl papildina spēle ar dažādu materiālu faktūrām.

Arī Vijai Zariņai ir savs krāsu pelēkums, taču pilnīgi atšķirīgs no tā, ko jauc Ieva Iltnere. Skatītāju uzmanību Prāgā saistīja viņas darbs rozā. "Tā ir mana — Vijas Zariņas — mālaini rozā krāsa," sacīja gleznotāja. Dekoratīvi, ekspresīvi un atraisīti ir Sandras Krastiņas zilie darbi. Un atkal tie ir pavisam citādi nekā Andrejam Ameļkovičam. Viņam tie ir jutīgi, pat jutekliski. Turpretim Kaspara Zariņa "Pedants" četrās variācijās kopā ar Ģirta Muižnieka darbiem ekspozīcijā ienes sarkano, zaļo un to veiksmīgas kombinācijas ar citām krāsām.

Preses konferencē žurnālisti abiem tēlniekiem jautāja — kā krievu mākslinieki jūtas latviešu mākslinieku vidē un kā viņi ir apmierināti ar savu skulptūru izvietojumu gleznu vidū. Uz to Gļebs Panteļejevs atbildēja, ka viņš gan esot krievs, taču latviešu mākslinieks, kas audzis un veidojies kā tēlnieks tieši latviešu mākslas vidē. Olga Šilova vēl piebilda, ka abu skulptūras ekspozīcijā izskatās vienkārši lieliski un ka abi varot tikai lepoties ar tik augstas klases mākslas partnerību.

Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies vai visi ārzemju vēstnieki, kas rezidē Prāgā. Arī viņi prata to novērtēt. Un kā gan ne. Šī mākslinieku paaudze izstādēs sāka piedalīties astoņdesmito gadu sākumā. Un viņi negleznoja to, ar ko padomju gados bija pārpilna mūsu māksla. Viņi nāca katrs ar savu personisko koncepciju, atspoguļodami savas izjūtas, noskaņojumu un pasaules redzējumu savās krāsās uz audekla, uz koka. Viņu labā runāja arī laiks. Šiem māksliniekiem jau vienkārši vairs nevajadzēja un viņi arī negribēja tērēt sevi lietām, kuras neuzskatīja par svarīgām. Tas astoņdesmito gadu sākumā bija kas jauns ne vien Latvijā, bet visā bijušajā Padomju Savienībā. Un viņi ir vinnējuši — jauni talantīgi un strādīgi.

Savā ziņā šī izstāde Prāgā ir vēsturiska. Iepriekšējā latviešu tēlotājas mākslas skate te notika pirms Otrā pasaules kara — 1937.gadā. To vēl ilgus gadus pēc kara atcerējās tās dalībnieki. Vēl pa izstādei Čehijā ir bijis arī Edītei Vīgnerei un Alerksandram Dembo. Taču šī, ņemot vērā tās dalībnieku skaitu, vecumu un mākslinieciskās kvalitātes, ir un paliks nozīmīgs notikums gan Čehijas, gan arī Latvijas kultūras vēsturē.

Magda Priedīte

Ieva Iltnere un Kaspars Zariņš. Kad 1937. gadā Prāgā notika pirmā latviešu mākslas izstāde, abu tēvi — vēlākie Mākslas akadēmijas rektori — Edgars Iltners un Indulis Zariņš par mākslu vēl tikai sapņoja

Ģirts Muižnieks. "Nakts". Audekls, eļļa

Ieva Iltnere. "Pilsētas plāns. Barselona". Audekls, eļļa. Blakus tēlnieka Gļeba Panteļējeva darbs Foto: Anda Treija