Ministru kabineta noteikumi Nr.247

Rīgā 1998.gada 14.jūlijā (prot. Nr. 38, 18)

Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 5.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. ārkārtējā situācija - avārijas, dabas vai tehnogēnas katastrofas, liela ugunsgrēka, epidēmijas, Starptautiskā epizootiju biroja norādīto A grupas sevišķi bīstamo lipīgo slimību uzliesmojuma vai liela dzīvnieku skaita vienlaicīgas saslimšanas gadījumos, sabiedrisko nekārtību vai terorisma rezultātā reģionālā vai valsts mērogā radīti postoši apstākļi, kuri apdraud cilvēku, vidi un saimnieciskās darbības stabilitāti, ja šo apstākļu izraisīto seku novēršanai nepieciešamie resursi pārsniedz reģiona ātrās reaģēšanas spēku, atbildīgo valsts institūciju un pašvaldību resursu iespējas;

1.2. ārkārtējo situāciju operatīvā pārvaldīšana - ārkārtējo situāciju kontrole un novērošana, sakaru, apziņošanas un informācijas nodrošināšana, cilvēku, materiāltehnisko un finansu resursu mobilizēšana, ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumu organizēšana un tautsaimniecības stabilizēšana;

1.3. ārkārtējā reaģēšana - pasākumi, kas tiek veikti ārkārtējā situācijā, tās tiešu draudu gadījumā un tūlīt pēc tās, lai ierobežotu vai likvidētu postošos apstākļus un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi;

1.4. atjaunošanas īstermiņa pasākumi - operatīvi ārkārtējās situācijas radīto seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, lai saglabātu vai atjaunotu nepieciešamos sabiedrības dzīves un saimnieciskās darbības apstākļus;

1.5. ārkārtējo situāciju vadības centrs - materiāltehnisko līdzekļu kopums (telpas, sakari, transports, datortehnika, aprīkojums, iekārtas, ekipējums, dokumentācija) Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas funkciju nodrošināšanai;

1.6. vides izlūkošana - gaisa, augsnes un ūdens analīzes, radioaktīvā piesārņojuma un radiācijas starojuma (fona) līmeņa noteikšana notikuma vietā un noņemto paraugu izpēte laboratorijas apstākļos, lai prognozētu iespējamo apdraudējumu cilvēkam un videi;

1.7. pašvaldības resursi - pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošie materiāltehniskie un finansu līdzekļi, kā arī pašvaldības darbinieki.

2. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija (turpmāk - komisija) veic reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijas operatīvu pārvaldīšanu saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 5.pantu.

3. Komisija organizē operatīvu valsts palīdzību un atbalstu pašvaldībām ārkārtējā situācijā un tās tiešu draudu gadījumā, ja pašvaldību resursi ir nepietiekami ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasāku mu veikšanai.

II. Komisijas uzdevumi

4. Komisijas uzdevumi:

4.1. kontrolēt ārkārtējo situāciju vadības centra un tā sakaru komunikāciju pastāvīgu gatavību komisijas funkciju nodrošināšanai;

4.2. vākt, apkopot un analizēt informāciju par stāvokli notikuma vietā, par cilvēkiem, īpašumam un videi nodarīto un iespējamo kaitējumu, ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumu gaitu un ārkārtējās situācijas cēloņiem;

4.3. izvērtēt valsts institūciju un pašvaldību resursus, iespējas un darbības efektivitāti notikuma vietā;

4.4. iesaistīt valsts institūciju, pašvaldību un uzņēmumu resursus ārkārtējās reaģēšanas pasākumos;

4.5. koordinēt valsts varas un pārvaldes institūciju un pašvaldību rīcību un sadarbību;

4.6. gatavot lēmumu projektus par:

4.6.1. civilās aizsardzības sistēmas, pašvaldību, valsts institūciju, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, dienestu un citu juridisko personu ārkārtējas gatavības, kā arī katastrofas zonu izsludināšanu reģionālā vai valsts mērogā saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu;

4. 6.2. valsts materiāltehnisko rezervju fondu un valsts budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu, izlietošanu un kontroli;

4.6.3. ārvalstu un starptautisko organizāciju palīdzības saņemšanu un izmantošanu (sadarbībā ar Ārlietu ministriju);

4.6.4 . īpaša režīma noteikšanu sabiedrības informēšanai, saimnieciskajai darbībai un citām norisēm atbilstoši ārkārtējās situācijas veidam, raksturam, apjomam, teritorijas saimnieciskajām, sociālajām un citām īpatnībām;

4.7. koordinēt:

4.7.1. specializēto avārijas un glābšanas dienestu, uzņēmumu, organizāciju, Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju sadarbību palīdzības sniegšanā;

4.7.2. evakuācijas pasākumus, iedzīvotāju izmitināšanu, sociālo nodrošināšanu un apgādi pagaidu dzīvesvietās;

4.8. noteikt prioritāros ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumus to materiāltehniskajai apgādei un finansēšanai;

4.9. sniegt ziņojumus Saeimai, Ministru kabinetam un sabiedrībai, gatavot informatīvos biļetenus un paziņojumus, organizēt preses konferences;

4.10. ja nepieciešams, izveidot:

4.10.1. operatīvās informācijas centru;

4.10.2. speciālistu un ekspertu grupu ārkārtējās situācijas analīzei;

4.10.3. sakaru līdzekļu nodrošināšanas grupu darbam notikuma vietā;

4.10.4. mobilo ārkārtējās reaģēšanas pasākumu koordinācijas grupu darbam notikuma vietā;

4.11. pēc ārkārtējās situācijas pārvarēšanas analizēt ārkārtējās situācijas cēloņus un norisi, novērtēt veiktos pasākumus, pieļautās kļūdas un nodarīto kaitējumu, izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus ārkārtējo situāciju operatīvās pārvaldīšanas sistēmas pilnveidošanai un līdzīgu ārkārtējo situāciju novēršanai;

4.12. piedalīties reģionālajās, valsts un starpvalstu mācībās un treniņos;

4.13. gatavot informāciju par ārkārtējo situāciju ārvalstu diplomātiskajām iestādēm, ja iespējama ārkārtējās situācijas postošo faktoru izplatīšanās citu valstu teritorijās;

4.14. izstrādāt priekšlikumus valsts materiāltehnisko rezervju fonda minimuma noteikšanai.

III. Komisijas tiesības

5. Ārkārtējā situācijā vai tās tiešu draudu gadījumā komisijai ir tiesības:

5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām visu darbam nepieciešamo informāciju;

5.2. iesaistīt komisijas darbā un ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumos pašvaldību, valsts institūciju, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, dienestu un citu juridisko personu darbiniekus un materiāltehniskos resursus;

5.3. ierosināt izveidot notikuma vietā attiecīgo speciālistu un ekspertu grupu, kas aprēķina un izvērtē ārkārtējās situācijas radīto zaudējumu apmēru un ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas pasākumos iesaistīto juridisko un fizisko personu izdevumu atlīdzības summu.

6. Ārkārtējā situācijā komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs izdot rīkojumus, kas attiecas uz valsts institūcijām un amatpersonām.

IV. Komisijas struktūra

7. Komisijas priekšsēdētājs ir iekšlietu ministrs.

8. Ārkārtējo situāciju vadības centra pastāvīgas gatavības uzturēšanu, operatīvās dokumentācijas izstrādi un komisijas locekļu sagatavošanu darbam nodrošina komisijas sekretārs - Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.

9. Komisijas sastāvā tiek iekļautas attiecīgo ministriju pilnvarotas amatpersonas no:

9.1. Aizsardzības ministrijas;

9.2. Ārlietu ministrijas;

9.3. Ekonomikas ministrijas;

9.4. Finansu ministrijas;

9.5. Iekšlietu ministrijas;

9.6. Labklājības ministrijas;

9.7. Satiksmes ministrijas;

9.8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;

9.9. Zemkopības ministrijas.

10. Attiecīgās nozares ministrs izvirza darbam komisijā divus pārstāvjus, komisijas sastāvu pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Ministru prezidents.

11. Ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā un ārkārtējā reaģēšanā iesaistāmo institūciju funkciju izpildi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu savas kompetences ietvaros nodrošina attiecīgo ministriju vadība.

V. Komisijas darba organizācija

12. Ārkārtējo situāciju vadības centrs darbojas uz Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Centrālā sakaru un vadības punkta (Hanzas iela 5, Rīga) bāzes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

13. Komisijas priekšsēdētājs pēc iekšlietu iestāžu un dienestu vai komisijas locekļu ziņojuma vai no citiem avotiem saņemtās informācijas par ārkārtējo situāciju vai tās rašanās iespējām pieņem lēmumu par attiecīgajā ārkārtējā situācijā kompetento komisijas locekļu sasaukšanu.

14. Atkarībā no ārkārtējās situācijas veida, rakstura, norises un veicamo pasākumu apjoma komisijas priekšsēdētājs iesaista komisijas darbā nepieciešamos pašvaldību, valsts institūciju, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, dienestu un citu juridisko personu speciālistus, ekspertus un tehniskos darbiniekus, kā arī nosaka viņu pienākumus, tiesības un atbildību.

15. Komisijas darba režīmu nosaka komisijas priekšsēdētājs.

16. Komisijas priekšsēdētājs pēc komisijas locekļu priekšlikumiem apstiprina speciālistu un ekspertu grupas ārkārtējās situācijas analīzei, kā arī mobilās ārkārtējās reaģēšanas pasākumu koordinācijas grupas darbam notikuma vietā sastāvu.

17. Komisijas locekļiem un komisijas darbā iesaistītajām personām komisijas darba laikā tiek saglabāta vidējā izpeļņa pamatdarba vietā un samaksāti komandējuma izdevumi.

18. Lai nodrošinātu komisijas gatavību darbam ārkārtējā situācijā, komisijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi pusgadā sasauc komisijas sēdi, kurā piedalās komisijas locekļi, attiecīgo valsts institūciju, pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un citu juridisko personu atbildīgās amatpersonas.

19. Ārkārtējā situācijā komisija regulāri informē Krīzes situāciju kontroles centru par ārkārtējās situācijas attīstību. Ja ārkārtējā situācija pāraug krīzē, komisija var darboties Krīzes situāciju kontroles centra uzdevumā.

 

Ministru prezidents G.Krasts

Iekšlietu ministrs A.Krastiņš

 

1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 14.jūlija
noteikumiem Nr.247

Ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā un ārkārtējā reaģēšanā iesaistāmo institūciju funkcijas

1. Iekšlietu ministrija:

1.1. iekšlietu ministrs - ārkārtējās situācijas valsts operatīvās komisijas vadība;

1.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

1.2.1. avāriju, dabas vai tehnogēno katastrofu un lielu ugunsgrēku izraisīto ārkārtējo situāciju operatīvā pārvaldīšana;

1.2.2. ārkārtējo situāciju vadības centra pastāvīgas gatavības nodrošināšana (darba plānošana, normatīvo aktu projektu izstrāde, telpu, sakaru un apziņošanas sistēmu un operatīvā transporta uzturēšana), dažādu dienestu sadarbības organizēšana un šīs sadarbības tiesiska noformēšana, komisijas sastāva treniņu un taktisko mācību organizēšana, ikdienas operatīvās informācijas apkopošana un apstrāde;

1.2.3. piedalīšanās cilvēku glābšanā un ārkārtējās situācijas radīto seku likvidēšanā;

1.2.4. paraugu ņemšana no piesārņotajām teritorijām un analīžu veikšana (kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem);

1.3. Valsts policija:

1.3.1. sabiedrisko nekārtību vai terorisma izraisītās ārkārtējās situācijas operatīvā pārvaldīšana ;

1.3.2. bojā gājušo cilvēku identifikācija;

1.3.3. ārkārtējās situācijas radīto seku pirmstiesas izmeklēšana (izziņa);

1.3.4. sabiedriskās kārtības nodrošināšana un ārkārtējās situācijas zonā noteikto īpašo režīmu ievērošanas kontrole;

1.3.5. transporta kustības regulēšana;

1.3.6. ārkārtējās situācijas zonas norobežošana un apsardze, ārkārtējās situācijas radīto seku likvidācijā iesaistīto Nacionālo bruņoto spēku un pašvaldību policijas darbības koordinācija;

1.4. Valsts robežsardze:

1.4 .1. robežas operatīvas šķērsošanas nodrošināšana avārijas un glābšanas spēkiem;

1.4.2. piedalīšanās sabiedrisko nekārtību, terorisma vai citu ārkārtējās situācijas radīto seku likvidācijā pierobežā.

2. Labklājības ministrija - neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtības noteikšana ārkārtējā situācijā:

2.1. Katastrofu medicīnas centrs:

2.1.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas koordinācija un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

2.1.2. personāla apmācības nodrošināšana pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā;

2.1.3. valsts medicīnisko resursu iesaistīšana ārkārtējās situācijas radīto seku likvidēšanā;

2.1.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta metodiskā vadība un tā darbības pārraudzība;

2.2. Nacionālais vides veselības centrs:

2.2.1. epidēmiju izraisītās ārkārtējās situācijas operatīvā pārvaldīšana;

2.2.2. piedalīšanās ārkārtējās reaģēšanas pasākumos, kas saistīti ar cilvēkam un videi bīstamu ķīmisko vielu noplūdi;

2.2.3. piedalīšanās ārkārtējās situācijas operatīvajā pārvaldīšanā, ja ārkārtējā situācija saistīta ar higiēniskā stāvokļa pasliktināšanos un vides kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēka veselību;

2.2.4. informācijas sniegšana par toksisko ķīmisko vielu iespējamo iedarbību uz cilvēku un vidi;

2.3. Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Radioloģijas klīnikas Termostimulētās luminiscences dozimetrijas laboratorija - dozimetriskās kontroles koordinācija kodolavāriju un radioloģisku avāriju gadī jumos.

3. Ārlietu ministrija:

3.1. starpvalstu palīdzības līgumu vai citu starptautisko tiesību aktu sagatavošana;

3.2. ja nepieciešams, citu valstu, starpvalstu organizāciju un starptautisko sabiedrisko organizāciju informēšana par ārkārtējo situāciju;

3. 3. ārvalstu sniegtās palīdzības operatīvas saņemšanas nodrošināšana.

4. Finansu ministrija - finansu līdzekļu neparedzētiem gadījumiem novirzīšana ārkārtējās situācijas radīto seku likvidēšanai un šo līdzekļu izlietošanas kontrole.

5. Satiksmes ministrija:

5.1. ārkārtējās reaģēšanas pasākumu nodrošināšana ar dzelzceļa transportu;

5.2. nepieciešamo sakaru komunikāciju izveidošanas organizēšana un sakaru pakalpojumu nodrošināšana ārkārtējās situācijas radīto seku likvidēšanā;

5.3. specializēto operatīvo dežūrdienestu iesaistīšana avārijas un glābšanas darbos (Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests, Latvijas Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienests, valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", ugunsdrošības dienests);

5.4. ziņu sniegšana par bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu (arī par tranzītu).

6. Zemkopības ministrija:

6.1. Valsts veterinārais dienests:

6.1.1. Starptautiskā epizootiju biroja norādīto A grupas sevišķi bīstamo lipīgo slimību uzliesmojuma un liela dzīvnieku skaita saslimšanas radītās ārkārtējās situācijas operatīvā pārvaldīšana un karantīnas kontrole;

6.1.2. neatliekamas veterinārās palīdzības sniegšana (dzīvnieku ārstēšana, piespiedu imunizēšana u.c.) un resursu mobilizēšana;

6.1.3. karantīnas pasākumu organizēšana sērgas skartajās un apdraudētajās teritorijās (dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības aizliegšana, personīgo transportlīdzekļu kustības pārtraukšana, maršruta autobusu kustības atcelšana, dzīvnieku izcelsmes produktu pasta sūtījumu aizliegšana);

6.1.4. karantīnas teritorijas diennakts apsardzes posteņu organizēšana;

6.1.5. sanitāro caurlaides telpu un dezinfekcijas barjeru ierīkošana;

6.2. Valsts meža dienests:

6.2.1. lielu meža un kūdras purvu platību ugunsgrēku dzēšanas stratēģijas un taktikas izstrādāšana;

6.2.2. lielu meža un kūdras purvu platību ugunsgrēku dzēšanas koordinācija un vadība.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

7.1. Vides valsts inspekcija, Latvijas vides datu centrs, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes (savas kompetences ietvaros):

7.1.1. piedalīšanās ķīmisko, kodolavāriju, radioloģisko avāriju, dabas un tehnogēno katastrofu radīto seku likvidēšanā;

7.1.2. vides aizsardzības pasākumu saskaņošana, piedalīšanās ārkārtējās reaģēšanas pasākumos, ekspertu konsultāciju, rekomendāciju un norādījumu sniegšana vides aizsardzībā;

7.1.3. informācijas sniegšana par uzņēmumos lietotajām ķīmiskajām vielām un produktiem saskaņā ar Pārskata par ķīmisko v ielu un produktu lietošanu (4-KP) datiem;

7.1.4. paraugu ņemšana no piesārņotajām teritorijām un analīžu veikšana (kopīgi ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu);

7.1.5. vides attīrīšanas un atjaunošanas pasākumu saskaņošana, kā arī avārijas laikā radušos atkritumu pārstrādes vai utilizācijas veidu un pagaidu uzglabāšanas vai apglabāšanas vietu saskaņošana;

7.2. Latvijas vides datu centrs - vides kvalitātes testēšanas laboratoriju darba koordinācija vides aizsardzības pasākumu ietvaros;

7.3. Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde - meteoroloģisko prognožu gatavošana un informēšana par meteoroloģiskajiem apstākļiem;

7.4. papildu pienākumi kodolavāriju un radioloģisko avāriju gadījumos:

7.4.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides valsts inspekcijas Radiācijas un kodoldrošības kontroles daļa, Vides valsts inspekcija, Latvijas vides datu centrs, Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde - agrā radiācijas brīdinājuma un vides radiācijas monitoringa, tā koordinācijas, meteoroloģiskās un radiācijas situācijas novērtēšana un situācijas iespējamās attīstības prognozēšana;

7.4.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides valsts inspekcijas Radiācijas un kodoldrošības kontroles daļa - rekomendāciju sniegšana aizsardzībai no radiācijas;

7.4.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides valsts inspekcijas Radiācijas un kodoldrošības kontroles daļa - operatīvās radiācijas informācijas apmaiņas nodrošināšana ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām, piedalīšanās vides izlūkošanā;

7.4.4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - piedalīšanās starpvalstu palīdzības līgumu sagatavošanā;

7.4.5. valsts uzņēmums "Radons" - piedalīšanās ar kodolavārijām un radioloģiskajām avārijām saistītos vides attīrīšanas un atjaunošanas pasākumos, kā arī avārijas laikā radušos radioaktīvo atkritumu apstrāde un pagaidu uzglabāšana vai apglabāšana.

8. Nacionālie bruņotie spēki:

8.1. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību un līdzekļu iesaistīšana liela apjoma avāriju seku likvidēšanā un glābšanas darbos;

8.2. notikuma vietas ierobežošana un apsardze, cilvēku meklēšana;

8.3. cilvēku un materiālo vērtību evakuācija.

9. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgajām institūcijām:

9.1. energoapgādes traucējumu izraisīto ārkārtējo situāciju operatīvā pārvaldīšana (privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvenergo");

9.2. ūdens līmeņa korekcija Daugavas HES kaskādes ūdenskrātuvēs pavasara plūdu periodos (privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvenergo");

9.3. gāzes komunikāciju avāriju izraisīto ārkārtējo situāciju operatīvā pārvaldīšana (privatizējamā valsts akciju sabiedrība "Latvijas gāze").

Iekšlietu ministrs A.Krastiņš

2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 14.jūlija
noteikumiem Nr.247

Iekšlietu ministrs A.Krastiņš