Informācija

Izdevniecība "Junda" augustā gatavojas izdot prof., dr. Eduarda Bruno Dekšņa grāmatu "Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte". Ar autora pretimnākšanu "Latvijas Vēstnesis" iepazīstina ar atsevišķām šī apjomīgā pētījuma nodaļām. Šoreiz: T.Jundža priekšvārds un grāmatas saturs.

Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte

Baltijas valstis jau tūlīt pēc neatkarības atgūšanas konsekventi paudušas savu nostāju nākotni saistīt ar pilntiesīgu dalību apvienotās Eiropas valstu kopīgā saimē. Eiropas Savienībā Latvija un pārējās Baltijas valstis saredz garantijas demokrātisko procesu tālākai attīstībai, savas tautsaimniecības uzplaukumu, labklājību un drošību.

Baltijas valstu integrācijas procesi Eiropas Savienībā iegūst arvien reālākus apveidus un izpausmes. Lielākoties tie izpaužas ekonomikas un tiesību sistēmas sakārtošanā demokrātisko institūciju nostiprināšanā. Igaunija, Latvija un Lietuva kā potenciālās dalībvalstis cenšas pārvarēt okupācijas gadu sekas, atbrīvoties no totalitārā režīma mantojuma un ātrāk atgriezties Eiropā, no kuras savulaik tika vardarbīgi izspiestas.

Integrācija Eiropā Baltijas valstīm saistās vēl ar kādu būtisku aspektu, kuram nereti pievērsta pārāk maza uzmanība. Tā ir drošība, kura Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām ir nepietiekama. Drošība šodien tiek mērīta ne tikai militārās kategorijās. Nedrošību mūsdienu pasaulē galvenokārt rada neatrisinātās ekonomiskās un sociālās problēmas, starpnacionālās pretrunas, augstais noziedzības līmenis. Šo problēmu risināšanā Eiropas Savienības valstu pieredze un atbalsts Baltijas valstīm varētu būt ļoti nozīmīgs. Turklāt Māstrihtas līgums paredz arī ciešāku starpvalstu sadarbību tieslietu, imigrācijas, narkobiznesa un terorisma apkarošanas jomā. Eiropas Savienības dalībvalstu drošības politika vērsta uz to, lai samazinātu konfliktu risku, vairotu sociālo un ekonomisko stabilitāti.

Baltijas valstu sekmīga un ātra integrācija Eiropas Savienībā nav iedomājama bez pietiekama sabiedrības atbalsta un izpratnes. Grūti cerēt uz šādu atbalstu, ja potenciālajās dalībvalstīs sabiedrība arī turpmāk nesaņems plašu un vispusīgu objektīvu informāciju par Eiropas Savienības politiku un nostādnēm, integrācijas prasībām un procesiem. Vājās zināšanas par Eiropas Savienību jau tagad mūsu sabiedrībā radījušas bažas par valstiskās suverenitātes zaudēšanu un iespējām nonākt jauna veida Padomju Savienībā. Nezināšana un sagrozīta informācija daļā cilvēku rada piesardzību un bailes, mazina atbalstu integrācijai Eiropas Savienībā.

Līdz šim latviešu lasītājs nav lutināts ar pietiekami plašām, dziļām un analītiskām publikācijām par Eiropas Savienību, tās vēsturi un mūsdienu Eiropas integrācijas procesiem. Virkni neskaidrību, nepamatotu apgalvojumu un sagrozījumu šajā jomā palīdzēja novērst Eduarda Bruno Dekšņa 1996. gada pavasarī publicētā grāmata "Eiropas Savienība: mīti un īstenība". Kopš tā laika Baltijas valstis spērušas samērā platus soļus tuvāk Eiropas Savienībai. Igaunija jau uzsākusi sarunas par iestāšanos.