Informācija

Eduards Bruno Deksnis

Eiropas apvienošanās\: integrācija un suverenitāte

Turpinājums no 1.lpp.

Arī pati Eiropas Savienība skaidrāk iezīmējusi savas nākotnes formas. Tādēļ jo vairāk apsveicama Eduarda Bruno Dekšņa jaunā un apjomīgā grāmata, kas tagad 1998. gadā uzsāk ceļu pie saviem lasītājiem.

Šī ir ne tikai pirmā apjomīgākā grāmata latviešu valodā, kura vispusīgi atsedz ES būtību, tās veidošanās vēsturi un perspektīvas, bet arī skaidri un atklāti runā par Baltijas valstu integrācijas problēmām jaunajā Eiropā. Tas kļuvis iespējams, jo autors, būdams latvietis, kopš 1983. gada pats darbojies Eiropas Savienības institūcijās un labi pārzina šo sistēmu. Par autora auglīgo zinātnisko darbību un ciešajiem sakariem ar Tēvzemi liecina viņam 1997. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas piešķirtais goda doktora grāds.

Eduarda Bruno Dekšņa grāmata būs labs palīgs ne tikai politiķiem un ārlietu speciālistiem. Tā ļaus papildināt zināšanas studentiem un vidusskolēniem, sniegs bagātīgu papildu materiālu arī pasniedzējiem. Grāmatas vienkāršā valoda, ilustratīvie materiāli un pielikumi padarīs to saprotamu un pieejamu ikvienam interesentam, kurš alkst uzzināt ko vairāk par to starptautisko sabiedrību, kurā Latvija visticamāk ieies jau nākamā gadsimta pirmajā dekādē.

Tālavs Jundzis, tiesību doktors

Saturā

I DAĻA. EIROPAS INTEGRĀCIJAS SĀKUMS

1. EIROPAS VIENOTĪBAS DOMAS AIZMETŅI

1.1. Pirmsākums — kad bija daudz mazu valstu

1.2. Suverēnu valstu brīva apvienība

1.3. Starpvaldību sadarbība 19. gadsimtenī

1.4. Tautu Līga

2. EIROPAS ATJAUNOŠANA UN APVIENOŠANĀS SĀKUMS

2.1. Otrā pasaules kara laikā izveidotās organizācijas

2.2. Eiropas tautsaimniecības atjaunošana

2.3. Māršala plāns un Eiropas atbilde

2.4. Šūmana deklarācija

2.5. Eiropas ogļu un tērauda kopiena

2.6. Eiropas ekonomiskā kopiena

2.7. Eiropas atomenerģijas kopiena

3. EIROPAS INTEGRĀCIJAS IZVĒRŠANĀS

3.1. Eiropas ekonomiskā telpa

3.2. Eiropas Savienība

3.3. Eiropas vienotais tirgus

3.4. Citas Eiropas mēroga organizācijas

II DAĻA. EIROPAS EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PAMATI

4. EKONOMISKĀS INTEGRĀCIJAS PAKĀPES

4.1. No Muitas apvienības līdz Iekšējam tirgum

4.2. Kopīgās politikas

4.3. Četras kustības brīvības

4.4. Kopienas likumi un lēmumi un to ievērošana

5. KOPĪGĀ LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKA

5.1. Eiropas lauksaimniecības specifika

5.2. Pirmie priekšlikumi Rietumeiropas lauksaimniecības apvienošanai

5.3. Kopīgās lauksaimniecības politikas izveidošana

5.4. Kopīgās lauksaimniecības politikas attīstība līdz 1992. gadam

6. EIROPAS INTEGRĀCIJAS PADZIĻINĀŠANA

6.1. Līgums par Eiropas Savienību

6.2. Vienas naudas sistēmas ieviešana

6.3. Eiropas Savienības paplašināšanās

6.4. Eiropeiskā identitāte un pilsonība

III DAĻA. EIROPAS SAVIENĪBA UN BALTIJA

7. BALTIJAS VALSTIS KĀ EIROPAS REĢIONS

7.1. Baltijas reģiona nozīme un potenciāls

7.2. Baltijas valstu neatkarības atjaunošana

7.3. Ekonomiskā attīstība un sabiedrības atjaunošana

7.4. Sadarbības pieredze un sacensības realitāte

7.5. Asociācijas līgumi ar Baltijas valstīm

8. EIROPAS SAVIENĪBAS TĀLĀKĀ ATTĪSTĪBA

8.1. Eiropas Savienība tās pilsoņu skatījumā

8.2. Darba kārtība-2000 — iekšējās reformas

8.3. Darba kārtība-2000 — ārējās konsekvences

8.4. Baltijas valstu kandidatūru novērtējumi

8.5. Iekļaušanās partnerība

9. NOSLĒGUMS — ELASTĪGĀ INTEGRĀCIJA

SUMMARY IN ENGLISH

PIELIKUMI

PERSONU RĀDĪTĀJS

TEMATISKAIS RĀDĪTĀJS

Tabulu saraksts

2.1. Integrāciju veicinošie notikumi no 1944. līdz 1950. gadam

2.2. Ar integrāciju saistīti svarīgi notikumi no 1951. līdz 1958. gadam

3.1. Līgumi, kuri veido Eiropas Kopienas

un Eiropas Savienības konstitucionālo pamatu

3.2. Līgumi, kuri nosaka un attīsta Eiropas kopienu

organizatorisko uzbūvi

3.3. Līgumi starp Eiropas kopienu valstīm un citām Eiropas valstīm

3.4. Demogrāfiskie parametri 1995. g. ES valstīs, ASV un Japānā

3.5. Eiropas integrācija drošības jautājumos

4.1. Eiropas Savienības kopīgās politikas

4.2. Tipiska lēmuma pieņemšanas gaita

4.3. Administratīvā lēmumu pieņemšanas kārtība

4.4. Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju īpatsvars

atsevišķās iestādēs

5.1. Lauksaimniecības stāvoklis ES dalībvalstīs 1994. 96. gadā

5.2. Notikumu secība, izvērtējot kopīgus lauksaimniecības plānus

no 1949. līdz 1954. gadam

5.3. Nacionālie projekti kopējai lauksaimniecības organizācijai

5.4. Eiropas Padomē (Konsultatīvajā asamblejā) apspriestie projekti,

kā apvienot lauksaimniecības sektoru

5.5. Politiskie notikumi, kas veicināja KLP izveidošanu

un tās sākotnējo izaugsmi

5.6. Lauksaimniecības ekonomiskā nozīme Sešnieka valstīs

Romas līguma noslēgšanas laikā, 1956. - 1958. gadā

5.7. Galvenie attīstības posmi KLP pilnveidošanā līdz 1995. gadam

5.8. Lauksaimniecībā nodarbināto absolūtā skaita attīstība

ES dalībvalstīs starp 1965. un 1994. gadu

5.9. Lauksaimniecību raksturojošie dati Vidusjūras kandidātvalstīs

1977. gadā

5.10. Lauksaimniecības atbalsta izmaksas atsevišķās valstīs

5.11. Strukturāliem mērķiem iedalītie finanšu resursi līdz 1999. gadam

5.12. Lauksaimniecības atbalsta līdzekļu avoti

5.13. Svarīgākie notikumi Kopējā (Iekšējā) tirgus izveidošanā

pārtikas un lauksaimniecības precēm Eiropas Savienībā

6.1. Līguma par Eiropas Savienību sagatavošanas vēsturiskais fons

6.2. Vienas naudas sistēmas ieviešanas trīs pakāpes

6.3. Kandidātvalstu pieteikumi uz pievienošanos Eiropas Kopienai

(Savienībai), šo pieteikumu izskatīšanas un pārrunu,

kā arī iekļaušanās noilguma laiks

7.1. ES pilsoņu uzskati par Baltijas valstu kandidatūrām

uz iekļaušanos ES

7.2. Baltijas valstu iedzīvotāju viedoklis

7.3. Baltijas valstu iedzīvotāju grupu viedoklis

7.4. Reālās algas Austrumeiropas valstīs un PSRS

7.5. Politiskie notikumi, kas ietekmēja un noteica Baltijas valstu

neatkarības de facto atgūšanu pirmajā posmā

7.6. Politiskie notikumi, kas ietekmēja un noteica Baltijas valstu

neatkarības de facto atgūšanu otrajā posmā

7.7. Atsevišķi dati par migrāciju un etnisko ne-krievu izbraukšanu

no Baltijas laika posmā no 1990. līdz 1994. gadam

7.8. Ieskats Baltijas valstu iedzīvotāju viedoklī

7.9. Izmaiņas nodarbinātībā (PSRS oficiālie statistikas dati)

7.10. Izmaiņas tautsaimniecības potenciālā pārejas periodā

no 1989. līdz 1993. gadam

7.11. Atsevišķi Igaunijas tautsaimniecības rādītāji

7.12. Svarīgākie Latvijas tautsaimniecības rādītāji

7.13. Atsevišķi Lietuvas tautsaimniecības rādītāji

7.14. Baltijas valstu iedzīvotāju viedoklis

7.15. Atsevišķu tautsaimniecības resoru īpatsvars Igaunijas IKP (%)

7.16. Atsevišķu tautsaimniecības resoru īpatsvars Latvijas IKP (%)

7.17. Atsevišķu tautsaimniecības resoru īpatsvars Lietuvas IKP (%)

7.18. Tirdzniecības sakari starp EK - 12 dalībvalstīm un SEPP valstīm

7.19. Asociēto Eiropas valstu attiecības ar Eiropas Savienību

7.20. ES palīdzība maksājumu bilances nokārtošanā

7.21. PHARE programmas līdzekļu tematiskā sadale

7.22. PHARE programmas attīstība

7.23. Asociācijas līgumi starp Eiropas Kopienu un trim Baltijas valstīm

8.1. 11 ES kandidātvalstu pamata raksturlielumi

8.2. Kandidātvalstu un ES dalībvalstu fiziskais raksturojums

un tautsaimniecības stāvoklis 1995. gadā

8.3. Pakāpeniskā ES izaugsme no tautsaimnieciskā viedokļa

8.4. ES prioritārie uzdevumi nākamajos 10 gados

8.5. Eiropas Savienības pilsoņu nodarbinātības attīstība

8.6. Pasaules valstu finanšu rezervju sastāvs

8.7. Tautsaimniecības stāvokļa novērtējums ES dalībvalstīs

8.8. ES budžeta ienākumu analīze pa nacionālajām valstīm

un pa tēmām

8.9. Eiropas Savienības budžeta apjoma orientējošā attīstība

līdz 2006. gadam

8.10. Kopīgās lauksaimniecības politikas izmaksas

(kā daļa no ES budžeta), ņemot vērā Agenda-2000 (CAP-2000)

ierosinātās reformas

8.11. Eiropas Savienības budžeta pamata - ES dalībvalstu

kopējā IKP attīstība

8.12. Stāvoklis ES kandidātvalstīs 1996. gadā

8.13. IKP attīstība AEVEV

8.14. Ārējā parāda attīstība AEVEV

8.15. Preču tirdzniecība starp ES un AEVEV

8.16. Lauksaimniecības potenciāls ES un AEVEV

8.17. Stāvoklis AEVEV: privatizācijas gaita,

pāreja uz tirgus ekonomiku

8.18. Paredzamie izdevumi no ES budžeta kā pastiprinātas

strukturālās pārmaiņas veicinoša palīdzība jaunajām dalībvalstīm

un arī pārējām kandidātēm

8.19. Darba algu attīstība un ieguldījumu politika Baltijas valstīs

8.20. Igaunijas ārējās tirdzniecības evolūcija

8.21. Latvijas ārējās tirdzniecības evolūcija

8.22. Lietuvas ārējās tirdzniecības evolūcija

8.23. Igaunijas lauksaimniecības raksturojums

8.24. Latvijas lauksaimniecības raksturojums

8.25. Lietuvas lauksaimniecības raksturojums

8.26. Ar Vienoto tirgu saistīto normu ieviešana AEVEV likumdošanā

Shēmu saraksts

3.1. Daudzkārtainā Eiropa

3.2. Eiropas Savienības uzbūve

5.1. Kopīgā lauksaimniecības politika

5.2. Kopīgā lauksaimniecības politika

6.1. Kā saskan tautsaimnieciskie un monetārie apsvērumi

teorētiskā skatījumā

7.1. Baltijas telpa — ģeogrāfija, tautsaimnieciskie uzdevumi,

sabiedriskās struktūras

7.2. Eiropas Savienības pilsoņu attieksme pret AEVEV pilsoņu

iekļaušanos ES dalībvalstīs kā iedzīvotājiem

7.3. Eiropas Savienības pilsoņu attieksme

pret Vidusjūras dienvidu piekrastes valstu pilsoņu iekļaušanos

ES dalībvalstīs kā iedzīvotājiem

7.4. Tautsaimniecības aprites noteicošo pamatfaktoru mijiedarbība

7.5. Viedoklis par savas valsts nākotni Baltijas valstīs; Krievijas

nozīmi noteicošā vieta valsts iedzīvotāju vērtējumā

7.6. IKP un darbaspēka izmaiņas Austrumeiropas un Viduseiropas

valstīs ekonomiskās pārbūves laikā

7.7. Tirdzniecības saites starp trim Baltijas valstīm

(orientējošais stāvoklis 1994. gadā)

7.8 (a,b,c). Viedoklis par Eiropas Savienību Baltijas valstīs

7.9. Ja referendums par iekļaušanos Eiropas Savienībā notiktu,

balstoties uz 1997. gada apstākļiem un šī laika informētības

līmeņa — visās kandidātvalstīs

7.10. Ja referendums par iekļaušanos NATO notiktu, balstoties

uz 1997. gada apstākļiem un šī laika informētības līmeņa —

visās kandidātvalstīs

7.11. PHARE un TACIS programmas līdzekļu sadale

pēc saņēmējām valstīm

8.1. ES pilsoņu viedoklis par Eiropas integrāciju 1981. - 1997. g.

8.2. ES atbalsts pa dalībvalstīm (Atbilde uz jautājumu:

Ja jūsu valstī notiktu referendums par izstāšanos no ES?)

8.3. Pilsoņu apmierinātība ar demokrātiju ES

8.4. Pilsoņu apmierinātība ar demokrātiju savā nacionālā valstī

8.5. Pilsoņiem šķietamā ES loma 21. gadsimtenī

8.6. Pilsoņiem vēlamā ES loma 21. gadsimtenī

8.7. Vadošo aprindu uzskati par ES vēlamību

8.8. Vadošo aprindu uzskati par to, vai viņu valsts ieguvusi

no iekļaušanās ES

8.9. Jauniešu attieksme pret ES

8.10. Vispārējā attieksme pret ES

8.11. Nodarbinātības izmaiņas ES rūpnieciskās ražošanas veidos

8.12. Nodarbinātības izmaiņas ES ekonomikas sektoros

8.13. ES un ASV salīdzinājums nodarbinātības nodrošināšanā,

produktivitātes celšanā un kapitālo investīciju izmantošanā,

lai aizvietotu darbaspēku

8.14. ES, ASV un Japānas relatīvais eksporta apjoms

8.15. ES jaunatnes (20 līdz 24 g.) nodarbinātība

8.16. ES darbaspējīgā iedzīvotāja vidējais vecums

8.17. ES pilsoņu attieksme pret dažādiem

AEVEV iekļaušanās kritērijiem

8.18. ES budžets 1996. gadā

8.19. ES pilsoņu noskaņojums par ES Austrumu paplašinājumu

8.20. AEVEV vadošo aprindu noskaņojums par iekļaušanos ES

8.21. AEVEV IKP uz 1 iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo

8.22. Inflācijas savaldīšana Baltijas valstīs

9.1. Latvijas valsts struktūru pašportrets