Par ASV politiku attiecībā uz Igauniju, Latviju un Lietuvu

Viena no vissvarīgākajām lietām, ko mēs esam paveikuši kopā politiskajā jomā, ir skaidras perspektīvas izveidošana šo valstu eventuālajai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. Šo valstu vadītāji vairs nav noraizējušies par to, ka tās varētu tikt atstātas kaut kādā "pelēkajā zonā". Gluži otrādi, šobrīd viņu uzmanība ir vērsta uz to, kas tām būtu darāms, lai kļūtu par visspēcīgākajiem potenciālajiem kandidātiem nākotnes integrācijai Eiropas un eiroatlantiskajās organizācijās.

Politiskajā ziņā mēs strādājam kopā, lai nostiprinātu pāreju uz demokrātiju šajās trijās valstīs. Mēs atbalstām pilsoniskas sabiedrības izveidošanu, kopā ar Sorosa fondu finansējot Baltijas–Amerikas Partnerības fondu, kas nodrošinās 15 miljonus ASV dolāru vietējo nevalstisko organizāciju attīstībai un darbībai Baltijas valstīs.

Turklāt mēs palīdzam šīm valstīm, īpaši Igaunijai un Latvijai, sociālās integrācijas jomā, sevišķi atbalstot tādu likumu pieņemšanu, kas atbilst EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) rekomendācijām pilsonības jautājumā. Mēs apsveicam Baltijas valstis sakarā ar tiem svarīgajiem soļiem, ko tās ir spērušas, lai rekomendācijās izteiktās idejas kļūtu par realitāti. Kamēr noritēja diskusija par šo svarīgo jautājumu, ASV atbalstīja tos, kas centās, lai nacionālā likumdošana būtu saskaņota ar EDSO rekomendācijām.

Mēs esam paskaidrojuši, ka EDSO rekomendācijas ir vienīgais etalons, kuru mēs atzīstam, un ka mēs neatbalstīsim nekādas papildu prasības vai "mērķa stabiņu pārcelšanu" šajā jautājumā.

Mēs arī veicam pasākumus, lai atbalstītu Rīgas Juridisko augstskolu, kuru dibina vairākas Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstis. Šī augstskola ir svarīgs pasākums, lai nodrošinātu, ka studenti no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, īpaši no etniskajām minoritātēm, saņemtu augstas kvalitātes juridisko izglītību.

Priekšsēdētāja kungs, maijā prezidenti Meri, Ulmanis un Adamkus kopīgi paziņoja, ka viņi izveidos nacionālās komisijas holokausta perioda un totalitārā režīma izpētei savās valstīs. Mēs viņus apsveicam par to.

Mūsu ciešās politiskās saiknes ar Igauniju, Latviju un Lietuvu aptver plašas vienošanās par veselu virkni svarīgu reģionālo un globālo jautājumu. Minēsim tikai vienu piemēru. Šā gada sākumā Savienotās Valstis meklēja palīdzību gadījumā, ja būtu nepieciešams veikt militāras darbības pret Irāku. Gan Igaunija, gan Latvija, gan Lietuva brīvprātīgi pieteicās sūtīt jebkuru palīdzību, kādu tās varēja sniegt.

Ekonomiskie sasniegumi

Priekšsēdētāja kungs! Mēs uzskatām, ka stiprākas ekonomiskās un tirdznieciskās saiknes ar šīm trim valstīm ir būtiski svarīgas mūsu vispārīgajai integrācijas stratēģijai un šo valstu labklājībai un drošībai.

Šajā pavasarī divpusējās darba grupas ekonomikas jomā, kas tika izveidotas saskaņā ar hartu, strādāja valsts sekretāres vietnieka ekonomiskajos jautājumos Stjuarta Eizenštata vadībā. Kopīgi mēs noteicām prioritārās jomas, kurās koncentrēt mūsu pūliņus: enerģētika, telekomunikācijas, transports un vide. Strādājot ciešā sadarbībā ar mūsu vēstniecībām valstīs, kas atrodas Baltijas reģionā, mēs veidojam reģionālo ekonomisko un tirdzniecības stratēģiju, lai atbalstītu ASV investīcijas un lai izceltu triju Baltijas valstu iespējamo lomu būt par ekonomisko platformu, no kuras uzņēmēji varētu piekļūt tirgiem Eiropas Savienībā, Ziemeļeiropā un Krievijā.

Mūsu stratēģija ir izveidota tā, lai palīdzētu Baltijas valstīm atgūt to statusu un lomu, kāda tām reiz bija kā svarīgiem tirdzniecības partneriem, šobrīd, kad Ziemeļeiropā atrodas visstraujākās ekonomiskās attīstības valstis visā Eiropā.

Bet, lai tas notiktu, Baltijas valstīm jāsaredz sava piederība plašākam tirgum — ne vien 10 miljoniem Baltijas valstīs, bet arī 100 miljoniem Baltijas reģionā, kur atrodas piecas Ziemeļvalstis, trīs Baltijas valstis, Polija un Krievija, it īpaši tās ziemeļrietumu daļa.

Mēs ievērosim šo stratēģiju abpusēji, kā arī caur reģionālām organizācijām, tādām kā Baltijas jūras valstu padome (BJVP), cenšoties pazemināt reģionālās tirdzniecības barjeras un veidot pievilcīgāku vidi reģionālajam un Amerikas biznesam. Šajā sakarā mēs mēģinām iesaistīt amerikāņu uzņēmējus no privātā sektora. Baltijas hartas Partnerības komisijas dibināšanas sanāksmē pagājušajā nedēļā Rīgā tikās vairāk nekā 30 privātā sektora uzņēmēju, kas izvirzīja 12 konkrētas rekomendācijas, kā arī piedāvāja strādāt kopā ar valdības iestādēm, lai noteiktu konkrētus mērķus un laika grafikus šo mērķu sasniegšanai.

Mēs vēlamies izmantot tās veiksmīgās metodes, kuras veidojušās tādās partnerattiecībās kā transatlantiskais uzņēmējdarbības dialogs, lai risinātu privātā sektora svarīgākās problēmas un noteiktu pasākumus, kuri var uzlabot ASV un Baltijas valstu tirdzniecības un investīciju sakarus. Lai palīdzētu pildīt šo apņemšanos, Tirdzniecības ministrija ir piekritusi palielināt darbinieku skaitu mūsu vēstniecībā Stokholmā par vienu amatpersonu, kura būs atbildīga vienīgi par reģionu, kurā ir Igaunija, Latvija un Lietuva.

Mēs joprojām atbalstām Baltijas un Amerikas Uzņēmumu fondu, kurš dod katru mēnesi vidēji 1 miljonu ASV dolāru aizdevumiem un investīcijām Baltijas valstīs. Trīs gadu laikā šis fonds ir izsniedzis vairāk nekā 100 aizdevumu uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem, ko saņem mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī izsniedzis vairāk nekā 250 hipotekāro aizdevumu atsevišķām personām.

Šajā sakarā es varētu minēt arī mūsu sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā. Šāda palīdzība un sadarbība palīdz reāli risināt noziedzības problēmas, veidot reģionālos un transatlantiskos sakarus starp tiesībsargājošās sfēras profesionāļiem, kā arī rada cerību, ka uzlabosies vietējo uzņēmēju un Amerikas uzņēmēju aprindu uzņēmējdarbības vide.

Visbeidzot, mēs turpinām atbalstīt triju Baltijas valstu centienus iestāties Eiropas Savienībā. Tā kā mēs neesam ES dalībvalstu vidū, mūsu mērķis ir nodrošināt, lai mūsu atbalsts Baltijas valstu centieniem iestāties ES būtu nepārprotams un konsekvents. Bez tam janvārī prezidents Klintons uzdeva ASV aktīvi palīdzēt šīm valstīm panākt iestāšanos PTO (Pasaules tirdzniecības organizācijā) uz attiecīgu komerciālu principu pamata.

Panākumi drošības jomā

Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam arī noteikuši, ka sadarbībai drošības jautājumos ir augstākā prioritāte mūsu sadarbībā ar Igauniju, Latviju un Lietuvu. Pēc valsts sekretāres Olbraitas vizītes Viļņā pagājušā gada jūlijā mēs vienojāmies, ka ir nepieciešams izveidot ilgtermiņa Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības spēku modernizācijas plānu, kas vienlaicīgi nostiprinātu šo valstu pašaizsardzības spējas un arī spēju dot savu ieguldījumu Eiropas vispārējā drošībā.

Pagājušā gada rudenī Aizsardzības ministrija uzņēmās izveidot komandu (ko vadīja ģenerālmajors Kīvenārs), kas palīdzētu Baltijas valstīm šajā darbā. Kīvenāra komanda palīdzēja šīm valstīm apzināt pašreizējās vājās vietas, noteikt prioritātes un arī izveidot bruņoto spēku modernizācijas plānu, kurš dotu iespēju veidot nelielas, bet modernas un darbotiesspējīgas militārās struktūras. Visas Baltijas valstis ir apsveikušas šos centienus un pašreiz iestrādā daudzus no ieteikumiem valsts aizsardzības plānošanā un prioritātēs.

Šodien Eiropā aizsardzības modernizācija ir tikai viens no drošības aspektiem. Kopā ar mūsu Baltijas partneriem mēs esam arī noteikuši uzticības veidošanas pasākumus un bruņojuma kontroli kā divus papildelementus, kuri varētu veidot plašu un kompleksu pieeju reģiona drošībai.

Baltijas drošības atbalsta grupa (BALTSEA) kalpo kā forums donorvalstu palīdzības koordinēšanai Baltijas valstīm. Šī grupa apvieno NATO un ārpus NATO esošās valstis, kas apņēmušās palīdzēt Baltijas valstīm uzlabot to aizsardzības spējas. Grupa būs arī izšķirošais forums, kas realizēs Aizsardzības ministrijas pētījuma rezultātā noteiktos prioritāros uzdevumus, kas ir iekļauti šo valstu aizsardzības plānos.

Tādas programmas kā BALTSEA, Baltijas bataljons (BALTBAT), Baltijas gaisa telpas pārvaldes režīms (BALTNET), Baltijas eskadra (BALTRON) un Baltijas Aizsardzības koledža jau ir palīdzējušas šīm trim valstīm dot konkrētu ieguldījumu savas valsts aizsardzībā un arī plašākā nozīmē — Eiropas drošībā. Visu triju valstu karaspēka vienības ir piedalījušās miera uzturēšanā Bosnijā.

Sākot ar rītdienu (16.jūliju), aptuveni 2000 ASV kareivju pievienosies šā gada Baltic Challenge pasākumā — ikgada manevros, kas notiek "partnerattiecību mieram" garā. Šogad manevri notiks Lietuvā, un tajos piedalīsies karaspēka daļas no 11 dalībvalstīm.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais panākums ir tas, ka ar ASV Kongresa līdzdalību mēs esam panākuši ievērojamu palīdzības apjoma palielināšanu Baltijas valstīm drošības jomā līdz 18,9 miljoniem ASV dolāru Varšavas Iniciatīvas programmas ietvaros. Mēs ceram saglabāt līdzīgu palīdzības apjomu 1999.finansu gadā, lai palīdzētu Baltijai paveikt tos uzdevumus, kas ir noteikti mūsu Aizsardzības ministrijas pētījuma rezultātā.

Krievija un Ziemeļeiropas iniciatīva (ZEI)

Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos teikt kādu vārdu par vēl vienu valsti pie Baltijas jūras, ar kuru trim Baltijas valstīm ir kopīga sarežģīta un daudzējādā ziņā traģiska vēsture. Šī valsts ir Krievija.

Mēs visi atzīstam, ka triju Baltijas valstu attiecību sakārtošana ar Krieviju ir viens no mūsu visaktuālākajiem uzdevumiem kopīgajos centienos veicināt demokrātiju, labklājību un stabilitāti visā reģionā. Savukārt Baltijas tautas izjūt dziļu satraukumu un aizdomas par Krievijas motīviem. Arī krievi raizējas par nākotnes perspektīvām, ja Baltijas valstis piepildīs savu likumīgo vēlmi iestāties NATO.

Prezidents Klintons un valsts sekretāre Olbraita uzskata, ka Krievijas interesēs ir tikt pāri šīm īpašajām raizēm. Tas attiecas uz NATO paplašināšanas jautājumu vispār un uz Baltijas valstu iespējamo dalību aliansē konkrēti.

Savā runā pagājušajā gadā Stenfordas universitātē valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots teica: "Galu galā Krievijai būs pašai jākoriģē savi uzskati, izejot no savas konkrētās situācijas un savu iemeslu dēļ. Bet mēs un mūsu Eiropas partneri varam palīdzēt. Mēs varam palīdzēt, piemērojot to pašu vispārīgo neizslēgšanas principu konkrētos gadījumos. Tas nozīmē sekmēt Krievijas iesaistīšanu visplašākajā mērā sadarbības veidošanā gar Baltijas jūru.

Strādājot ar Baltijas valstīm, mūsu mērķis ir pārliecināt Krieviju uzskatīt Baltijas valstis nevis par ietekmes zonu, nevis par ceļu armiju iebrukšanai, nedz arī par buferi pret neeksistējošu ienaidnieku, bet par vārtiem uz jauno Eiropu, kurā Krievija cenšas spēlēt arvien aktīvāku lomu".

Priekšsēdētāja kungs, Ziemeļeiropa ir teritorija, kur mēs varam demonstrēt savu stratēģiju, kā radīt "abas puses uzvar" situāciju jaunajā Eiropā. Nesen "The Economist" minēja šo reģionu kā reģionu, kurā notiek "Baltijas revolūcija" — reformu un integrācijas vilnis, kas ir padarījis to par Eiropas daudzsološāko reģionu.

Pagājušā gada septembrī šī valdība nāca klajā ar Ziemeļeiropas iniciatīvu (ZEI), lai piedalītos un attīstītu šīs pozitīvās tendences. Mūsu ZEI satur trīs virzienus. Pirmais ir palīdzēt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai to centienos kļūt par spēcīgākajiem potenciālajiem kandidātiem integrācijai Rietumos.

Otrs virziens ir turpināt tālāk attīstīt lieliskos sakarus un sadarbību, kāda mums ir ar Ziemeļvalstīm Baltijas jautājumos, un paplašināt šo sadarbību ar citiem dalībniekiem šajā reģionā, tādiem kā Vācija, Polija un Eiropas Savienība.

Trešais un pēdējais virziens ir īstenot tādu neizslēgšanas politiku attiecībā uz Krieviju, kā es izklāstīju iepriekš.

Tā rezultātā mēs esam pastiprinājuši mūsu centienus atbalstīt reģionālo sadarbību tādās reģionālās struktūrās kā Baltijas jūras valstu padome (BJVP), Barenca eiroarktikas padome (BEAP), kā arī Arktikas padome, no kurām katra veido ietekmīgu forumu, kurā var līdzdarboties visas reģiona valstis, ieskaitot Krieviju, risinot daudzus ekonomiskos, sociālos un vides jautājumus.

Noslēgums

Priekšsēdētāja kungs! Mūsu mērķu sasniegšana nebūs ne ātra, ne viegla. Taču mums ir kopīgi mērķi un arvien biežāk arī kopīga stratēģija. Turklāt mēs visi esam pārsteigti un apbrīnas pilni par to, cik daudz Igaunija, Latvija un Lietuva ir paveikušas šai īsajā laika posmā kopš savas neatkarības atgūšanas.

Paldies!

Pēc "Latvijas Vēstneša"lūguma —

Vallijas Brokas un Māras Graustiņas

neoficiāls tulkojums no angļu valodas