Ministrijās

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš:

Par atbalstu mūsu laukiem

Vakar, 16. jūlijā, zemkopības ministrs Andris Rāviņš informēja par šobrīd būtiskāko Latvijas lauksaimniecībā. Aizvadītajā nedēļā Zemkopības ministrijā bija svarīgas tikšanās ar ārvalstu delegācijām, parakstīti vairāki nozīmīgi dokumenti. Jāatzīmē ASV Lauksaimniecības departamenta sekretāra vietnieka Augusta Šumahera un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministriju vadītāju savstarpējās saprašanās memorands, kas tapis kā pamatdokuments lauksaimniecisko sakaru paātrināšanai. ASV turpmāk palīdzēs Latvijai lauksaimniecības mārketingā, Lietuvai un Igaunijai — veterināro jautājumu risināšanā.

Tikšanās laikā pārrunāta iespēja, ka Baltijas valstīm varētu būt sava tirdzniecības kvota ASV. Līdz septembrim ir iecere trijām Baltijas valstīm un ASV apmainīties ar vēstulēm par konkrētiem sadarbības priekšlikumiem. Interesants šķiet ASV Lauksaimniecības departamenta viedoklis par Eiropas Savienību — tas pauž neapmierinātību par to protekcionismu, ko realizē ES, liekot šķēršļus gan ASV, gan arī Baltijas valstu kvalitatīvas lauksaimniecības produkcijas iekļūšanai ES valstu tirgos. Savukārt Latvijas puse izteica savu neapmierinātību par putnu gaļu, kas ievesta no ASV. A.Rāviņš sacīja, ka turpmāk vislielākā uzmanība tiks veltīta tieši produkcijas kvalitātei.

Ar 10. jūliju stājies spēkā rīkojums par maltas gaļas ievešanas aizliegumu. Ministrija jau saņēmusi vairākus iesniegumus par nepieciešamību atļaut dažām firmām ievest šo produkciju. Šādu atļauju izsniegšana būtu nelietderīga, jo valstī strauji pieaug saslimstība ar salmonelozi. Starp citu, nereti salmonellas ir konstatētas arī pašu audzētos mājputnos.

Viens no šobrīd aktuālākajiem jautājumiem — lēmuma pieņemšana par dabas apstākļu postījumu seku likvidēšanu, kompensācijas izmaksu cietušajiem. Subsīdiju nolikums paredz negadījumu seku likvidēšanai Ls 100 000 (no tiem — 40 tūkstoši latu jau izlietoti par pavasarī notikušajiem negadījumiem). Šobrīd ministrijā apkopota informācija par zaudējumiem Ls 300 000 — 350 000 apmērā. Subsīdiju nolikums paredz izmaksāt līdz 50% no zaudējumu summas. Zemkopības ministrijā ir sagatavots projekts par grozījumiem subsīdiju nolikumā par tām platībām, no kurām sāks rēķināt kompensācijas naudu.

Ministrs apgalvoja, ka noteikti pieaugs piena ražošanas pašizmaksa (applūdušas ganības, sējumi, lēni un neproduktīvi noris lopbarības gatavošana), tāpēc ministrijā ir pieņemts lēmums noteikt piemaksu par augstākajā un pirmajā šķirā nodoto pienu tā ražotājiem.

Varbūt tā arī samazināsies privātie piena pārpircēji un nereģistrētas piena uzpircējfirmas, kuras krāpj gan zemniekus, gan valsti.

Pirmdien, 20. jūlijā, zemkopības ministram Andrim Rāviņām paredzēta tikšanās ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu, lai pārrunātu iespēju par viena miljona latu izdalīšanu piena produkcijas konkurētspējas palielināšanai. Šāds valsts atbalsts ir nepieciešams, jo šobrīd mūsu iekšējā tirgū ir pietiekami lieli produkcijas uzkrājumi, lai rastos pamatotas bažas par to likteni. Pašlaik valstī ir astoņas reizes vairāk sviesta nekā pērn un apmēram piecas reizes vairāk siera nekā iepriekšējā gada maijā. Tas arī radīja negatīvu tendenci — piena iepirkuma cenu krišanos.

Jāatzīmē, ka daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā, Čehijā, Ungārijā valdība dotē savu eksporta produkciju. Ja mūsu ražotājiem būtu nepieciešamais valsts atbalsts, arī mēs spētu izturēt konkurenci.

Valsts Labības tirdzniecības aģentūras ģenerāldirektors Juris Spručs informēja, ka ir izsludināts konkurss par pārtikas graudu iepirkšanu valsts rezervei. Pieteikumus konkursam pieņems līdz 27. jūlijam.