Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas Ministru padome savos darbos un plānos (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.07.1998., Nr. 212/213 (1273/1274) https://vestnesis.lv/ta/id/49214

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas Ministru padome savos darbos un plānos (turpinājums) Par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē Lietuvas Republikā Igaunijas Republikā

Vēl šajā numurā

17.07.1998., Nr. 212/213 (1273/1274)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Baltija gaitā uz Eiropu, uz lielo pasauli

Aizvakar, 15. jūlijā, Lietuvā, Nidā, tikās Vācijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministri

N3.JPG (7923 BYTES)
Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels

N2.JPG (8057 BYTES)
Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs

N4.JPG (9448 BYTES)
Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs

N5.JPG (8888 BYTES)
Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess

N1.JPG (32789 BYTES)
Tomasa Manna muzeja apmeklējuma laikā: Igaunijas, Latvijas un Vācijas ārlietu ministri

Turpinājums no 1.lpp.

Ministri vienojās par to, ka Krievijas ekonomiskās sankcijas, ekonomiskais spiediens ir nepieņemams. Tas nevar būt veids, kā Baltijas jūras reģionā un Eiropā risina jautājumus. Ministri vienojās arī par to, ka Latvijai un Lietuvai ir jābūt tām valstīm, kuras varētu tikt uzaicinātas sākt iestāšanās sarunas tāpat kā pirmā valstu grupa vēl Austrijas prezidentūras laikā. Viens no formulējumiem, kuru izteica Vācijas ārlietu ministrs, ir šāds: "Jums nevajag būt pārlieku optimistiskiem, bet nevajag būt arī pārlieku pesimistiskiem." Mums ir jābūt reālistiem, bet es jau vairākkārt esmu uzsvēris, ka mūsu progress ir ļoti nozīmīgs.

Mums bija ļoti nopietna saruna par to, ka NATO Vašingtonas tikšanās laikā vajadzētu ieskanēties jaunai valodai. Valodai, kas nevis vienkārši apstiprina NATO paplašināšanas procesus un atvērto durvju politiku, bet gan pavirza procesu uz priekšu. Šobrīd, ja netiek sperts neviens solis uz priekšu, process sāk kavēties un slīdēt atpakaļ. Pie valodas vēl nav strādāts. Mums ir jāveic liels darbs ar mums nozīmīgām valstīm, lai šī valoda sāktu skanēt. Es atgādināšu, ka, pateicoties Latvijai un Baltijas valstīm kopumā, Madrides dokumentā parādījās tēze, ka NATO paplašināšana nevar tikt ierobežota nedz ar ģeogrāfiskiem, nedz vēsturiskiem nosacījumiem. Mēs diezgan detalizēti izrunājām reģionālās attiecības — gan ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju. Izrunājām arī Kosovas problēmas. Šodienas Krievijas politika ir jāskata ļoti plašā kontekstā. Krievijas iekšējā krīze ir cieši saistīta ar Krievijas ārpolitiku, kā arī attiecībām ar Latviju.

Mēs runājām arī par Latvijas — Vācijas divpusējo attiecību kontekstu. Spriedām par to, kā attīstīsies notikumi sakarā ar referendumu, kādas būs attiecības ar Krieviju.

Runājot par Hansa van den Bruka vizīti, es tai gribētu piešķirt īpaši svarīgu nozīmi. Šī vizīte notiek laikā, kad top Latvijas progresa ziņojums. Hanss van den Bruks savā vēstulē man lūdza sagatavot šo progresa ziņojumu. Tas nozīmē, ka mēs atbildēsim uz visu, kas tika izteikts pievienošanās partnerības dokumentā un komisijas atzinumā. Vakardienas vizītē es pieminēju, ka īstermiņa uzdevumus Latvija jau ir izpildījusi, daļēji panākusi arī vidējā termiņa uzdevumu izpildi. Latvija ir nozīmīgi pavirzījusies uz priekšu — kā izteicās viens no Eiropas Komisijas pārstāvjiem — par 500% likumdošanas harmonizācijā. Mūsu makroekonomiskie rādītāji ir stabili un ar ļoti pozitīvu tendenci. To visu mēs atspoguļosim savā progresa ziņojumā. Dokuments pamatvilcienos faktiski jau ir gatavs, bet pie tā vēl ir ļoti rūpīgi jāpiestrādā. Tad mēs dokumentu iesniegsim Eiropas Komisijā un, balstoties uz to, kā arī salīdzinot rādītājus, Eiropas Komisija sagatavos savu ziņojumu. Tikšanās ar H. van den Bruku ir tieši pirms ļoti nozīmīgas notikumu tālākas attīstības.

Visbeidzot, jautājums par Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tajā notika, manuprāt, "ziloņu cīņa". Debates bija ļoti dramatiskas, bija ļoti interesantas uzstāšanās, kurās arī Latvija pauda savu nostāju. Tā bija diezgan skaidra pozīciju pārbaude starp Eiropas Komisiju un ASV. Visa tā rezultātā, lai gan lēmums netika pieņemts, es tomēr esmu sajutis zināmu pozitīvu virzību. Eiropas Komisija, izsakot neapmierinātību par Latvijas iestāšanās procesa novilcināšanu, tomēr novērtēja kā daudzsološus ASV jaunos priekšlikumus, lai atrisinātu ieilgušo problēmu audiovizuālajā jomā. Tā kā priekšlikumi tika iesniegti tieši Pasaules tirdzniecības organizācijas vispārējās sēdes laikā, komisijai, protams, nebija laika tos izanalizēt. Komisijas priekšsēdētājs ierosināja jautājumu par Latvijas iekļaušanu Pasaules tirdzniecības organizācijā izskatīt nākamās sēdes laikā. Latvijai skaidri definētu atbalstu izteica ne tikai Eiropas Komisija, bet arī Norvēģija, Austrālija, Ungārija, Bulgārija, Čehija, Slovākija, Japāna un Jamaika, un arī ASV izteica cerību drīzumā atrisināt šo problēmu. Pēdējā laika notikumi — tikšanās 3+1 ar Vāciju, 3+1 ar ASV, 5+3 Baltijas jūras valstu padomē — iezīmē ļoti skaidru mūsu tuvāko partneru un atbalstītāju loku.

Es gribētu arī informēt par savu līdzdalību Latvijas dienās Norvēģijā. To ietvaros notika konference par Latvijas reģionālo sadarbību ar Norvēģiju. Šajā konferencē radās vairākas labas idejas par to, kā veicināt formulas 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis — tālāko attīstību. Viena no idejām, pie kurām esmu jau lūdzis mūsu cilvēkus sākt strādāt, aizgūta no Ziemeļvalstīm — tās 1976. gadā savā starpā parakstīja līgumu par pārrobežu kooperāciju. Tas ļāva izvērst ne vien politisko sadarbību visaugstākajā līmenī, bet arī ļoti aktīvu sadarbību pašvaldību līmenī. Mūsu vēlme ir tādu pašu līgumu noslēgt starp piecām Ziemeļvalstīm un trim Baltijas valstīm.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!