Mēs visi Baltijā

Baltijas Ministru padome savos darbos un plānos

Parakstot līgumu par vienotu tranzīta procedūru: Igaunijas premjerministrs Marts Sīmans (Mart Siiman) , Latvijas Ministru prezidents Guntars Krasts un Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vagnorus (Ģediminas Vagnorius) …

… par kopējās izglītības telpas izveidi: Igaunijas izglītības ministrs Maits Klāsens (Mait Klaassen) , Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals un Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Aļģimants Rimkūns (Algimantas Rimkūnas)

Latvijas prezidentūra laikā

1997./1998. gadā (darītais)

• Latvijas interesēs ir iespējami ciešāka Baltijas valstu sadarbība. Homogēnas Baltijas telpas izveides process notiek paralēli un saskaņā ar mūsu valstu integrāciju starptautiskajās struktūrās. Latvija, prezidējot Baltijas Ministru padomē 1997./1998. gadā, konsekventi ievērojusi šos principus un strādājusi Baltijas valstu praktiskās sadarbības tālākā padziļināšanā.

• Latvija, turpinot aizsākto darbu Baltijas Ministru padomes ietvaros, par savas prezidentūras mērķiem (prioritātēm) bija izvirzījusi:

(1) tālāka Baltijas valstu vienotās ekonomiskās telpas veidošana;

(2) Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā padziļināšana;

(3) trīspusējās sadarbības Eiropas Savienības III pīlāra jomā intensificēšana un koordinācijas uzlabošana.

• Strādājot šo mērķu īstenošanā, Latvijas prezidentūras laikā BMP esam īstenojuši šādus konkrētus uzdevumus:

(1) Baltijas valstu vienotās ekonomiskās telpas veidošanas process notiek saskaņā ar to integrāciju Eiropas Savienībā. Starp Baltijas valstīm jau darbojas brīvās tirdzniecības līgumi un savas prezidentūras laikā esam veikuši šādus soļus tālākā ekonomiskajā integrācijā:

1.1. noslēgts līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā starp Baltijas valstīm - parakstīts 1997. gada 20. novembrī, stājies spēkā š.g. 1. jūlijā;

1.2. noslēgts līgums par Vienoto Baltijas valstu tranzīta procedūru - parakstīts 1998. gada 10. jūlijā;

1.3. izstrādāts un patlaban saskaņošanas procesā atrodas līgumprojekts par brīvu pakalpojumu kustību starp Baltijas valstīm;

1.4. noslēgts līgums par vienoto vidējās un profesionālās izglītības telpu Baltijas valstīs, kas ir būtisks nosacījums brīvai pakalpojumu kustībai Baltijas telpā. Paraksīts - 1998. gada 10. jūlijā;

1.5. sagatavots un principā saskaņots līgumprojekts par brīvu darbaspēka kustību Baltijas valstīs. Līgumu tiek plānots noslēgt Lietuvas prezidentūras laikā 1998./1999. gadā;

1.6. tiek turpināts darbs kopīgo robežkontroles punktu uz Latvijas-Igaunijas, Latvijas-Lietuvas robežas izveidē, kas ietver gan celtniecības darbus, gan atbilstošas līgumtiesiskās bāzes radīšanu. Tuvākajā laikā darbs tiks uzsākts kopīgajos RKP Ainaži-Ikla un Veclaicene-Murati uz Latvijas-Igaunijas robežas.

(2) Sadarbība aizsardzības jomā:

2.1. noslēgts līgums par BALTBAT štāba un BALTBAT personāla statusu - parakstīts 1997. gada 10. decembrī, turpinās sarunas par BALTBAT pārveidošanu par kājnieku bataljonu;

2.2. noslēgta vienošanās par Baltijas jūras eskadras izveidošanu - BALTRON, parakstīts 1997. gada 10. decembrī;

2.3. noslēgta vienošanās par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas - BALTNET izveidošanu - 1998. gada 16. aprīlī;

2.4. noslēgta vienošanās par Baltijas Aizsardzības koledžas - BALTDEFCOL izveidi, parakstīts 1998. gada 12. jūnijā.

(3) Sadarbības Eiropas Savienības III pīlāra (tieslietas un iekšlietas) jomā intensificēšana un koordinācijas uzlabošana. Šī sadarbības joma arvien vairāk aktualizējas, Baltijas valstīm integrējoties ES. Tādas problēmas kā cīņa ar organizēto noziedzību, nelegālo migrāciju, narkotiku izplatību nepieciešams risināt reģionālā līmenī. Esam veikuši šādus soļus:

3.1. 1997. gada 20. novembra premjeru tikšanās laikā panākta vienošanās par Ad hoc darba grupas izveidi Eiropas Savienības III pīlāra jautājumos, kuras uzdevums - uzlabot koordināciju starp atsevišķām sadarbības jomām, atsevišķām BMP nozaru komitejām. Darba grupa ir uzsākusi darbu un apzinājusi.

3.2. Ar Norvēģijas valdības atbalstu veiksmīgi tiek turpināts Baltijas valstu valdību datu komunikāciju tīkla projekts.

Turpinot 1.lpp. informāciju

Lietuvas prezidentūras laikā

1998./1999. gadā (plānotais)

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) tulkojums no angļu valodas

Par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē

Literatūras, mākslas un zinātnes iestādēm un organizācijām, kā arī literatūras, mākslas un zinātnes darbu autoriem

Aicinām iesniegt darbus konkursam Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē! Darbu iesniegšanas termiņš - 20. augusts.

Baltijas asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē ir nodibinātas, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un izcilāko sasniegumu novērtēšanu minētajās nozarēs, kā arī šo sasniegumu popularizēšanu visās trijās Baltijas valstīs. Balvas piešķir reizi gadā Baltijas asamblejas sesijā. Naudas līdzekļus balvām, līdz 5000 ECU katrai balvai, piešķir Baltijas Ministru padome. Nākošā Baltijas asamblejas sesija notiks Tallinā šā gada 27. - 28. novembrī, un tās laikā jau piekto reizi tiks piešķirtas Baltijas asamblejas balvas.

Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

Baltijas asamblejas balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.

Baltijas asamblejas balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo triju gadu laikā.

Darbus līdz ar pretendenta biogrāfiju, divām recenzijām un citiem papildu materiāliem, piemēram, audio vai video kasetēm, diapozitīviem utt., lūdzam sūtīt Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei Anitrai Jankevicai - Saeimā, Jēkaba ielā 11, LV-1811, līdz šā gada 20. augustam. Sīkāka informācija pa tālruni 7087335.

Baltijas asamblejas

Latvijas delegācija

Lietuvas Republikā

Pasaules lietuviešu II dziesmu svētki

Ar Dziesmu dienas koncertu "Deit tos dainos" (Tās dziesmas dēļ) Viļņā Viņģa parkā beidzās II Pasaules lietuviešu dziesmu svētki piecu dienu garumā. Šie svētki bija veltīti Lietuvas valsts atjaunošanas astoņdesmitajai gadadienai un tajos piedalījās vairāk nekā 31 tūkstotis Lietuvas pašdarbnieku un apmēram tūkstotis trimdas lietuviešu.

Svētkus veidoja daudzi un dažādi koncerti: tajos bija gan kokļu mūzikas vakars Viļņas Sv. Jāņa baznīcā, gan Folkloras diena, kurā klausītājus un skatītājus priecēja ap 180 Lietuvas folkloras ansambļu, kā arī viesi no Latvijas, Baltkrievijas, Polijas un Kaļiņingradas apgabala. Viļņas kalnu parkā notika teatralizēts dažādu novadu tautas deju un tautas instrumentu koncerts, kurā varēja vērot dažādu lietuviešu kalendāro un ģimenes svētku (piemēram, Vasarsvētku, Jāņu, kāzu u.tml.) dziesmas un dejas. Īpaša bija Deju diena, kad teatralizētā koncertā Viļņas "Žaļģira" stadionā, kurš atspoguļoja maizes ceļu no rudzu grauda līdz klaipam, piedalījās gandrīz seši tūkstoši dejotāju no visas Lietuvas, kā arī trimdas lietuviešu deju kopas no Argentīnas, Austrālijas, Brazīlijas, ASV, Kanādas, Latvijas, Polijas un Vācijas. Noslēguma koncertā kopkori veidoja vairāk nekā 15 tūkstoši dziedātāju. Pirms koncerta nolijušais lietus un spožā saule estrādes priekšā simboliski "noauda" neredzēti skaistu varavīksni.

Nākamie pasaules lietuviešu Dziesmu svētki notiks jau citā gadu tūkstotī - 2002.gada 4. - 7.jūlijā.

Viļņas katedrāles dārglietas

Lietuvas muzeju darbinieki atklājuši plašai sabiedrībai vairāk nekā desmit gadus glabātu noslēpumu: restaurējot atrasto zeltlietu kolekciju, kuru veido vairāk nekā 270 zelta un sudraba ar dārgakmeņiem rotāti baznīcas rituālos izmantojamie priekšmeti, ko darinājuši visievērojamākie XVI - XIX gadsimta Eiropas zeltkaļi. Šī ir pati vērtīgākā no visām dārglietu kolekcijām, kādas jebkad bijušas Lietuvā.

Kolekcija tika atrasta 1985.gadā, veicot restaurācijas darbus Viļņas Katedrālē, kur tai laikā darbojās gleznu galerija. Kolekcija bija iemūrēta Katedrāles sienā. Līdz pat šim laikam par šīs kolekcijas atrašanu nekas netika ziņots - sākumā baidoties, ka tā kā nenovērtējams dārgums varētu tikt izvesta uz Maskavu, bet pēc neatkarības atjaunošanas - ka tā varētu nokļūt noziedzīgu "mākslas mīlētāju" rokās.

Līdz šī gada beigām paredzēts izveidot šīs dārglietu kolekcijas ekspozīciju Viļņā, lietišķās mākslas muzejā. Tiek plānots tur uzstādīt jaunu, modernāku signalizāciju, kā arī palielināt apsargājošā personāla skaitu.

Lietuvas prezidenta Valds Adamkus, premjerministrs Ģedimins Vagnoris, Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, Viļņas arhibīskaps metropolīts Audrjus Jozs Bačkis un dažas citas augsti stāvošas amatpersonas Viļņas Katedrāles dārglietu kolekciju apskatīja Viļņas Chodkeviču nama gleznu galerijā.

Lietuvas valdība atzinīgi novērtējusi cilvēkus, kuri pirms vairāk nekā desmit gadiem atrada šo vairāku gadsimtu gaitā sakrāto dārglietu kolekciju - Lietuvas mākslas muzeja direktoru Romualdu Budri, pieminekļu aizsardzības speciālistu Jozu Stasjulaiti, muzeja darbinieku Stasi Čipku un piļu pētniecības centra vadītāju Kazi Napoleonu Kītkausku. Visiem viņiem par nopelniem Lietuvas valsts labā ierosināts piešķirt Lietuvas Dižā Kunigaiša Ģedimina otrās pakāpes ordeņus.

Lietuviska saliņa Kaļiņigradas apgabalā

Pirms gandrīz 20 gadiem Krievijai piederošajā Kaļiņingradas apgabalā, bijušajā Tolminkiemja ciemā esošajā baznīcā tika atvērts lietuviešu literatūras klasiķa Kristijona Donelaiša memoriālais muzejs. Šo baznīcu K.Donelaitis uzcēlis 1756.gadā un bijis tās mācītājs līdz pat savai nāvei 1780.gadā.

Memoriālais muzejs Tolminkiemī tika atvērts 1979.gadā, pēc 11 gadus ilgiem restaurācijas darbiem. Tagad nolemts tajā izdarīt remontu - šovasar tiks nomainīti saplaisājušie jumta dakstiņi, pēc tam arī pārkrāsotas ārējās un iekšējās baznīcas sienas un veikti citi remontdarbi. Līdz šim muzeju un tā apkārtni regulāri reizi gadā saveda kārtībā vairāki simti talcinieku no Lietuvas.

Kaļiņingradas apgabala vadība par šo muzeju absolūti nerūpējas. Arī vietējie iedzīvotāji nekautrējas izlauzt kādu žoga dēli vai izrakt vai noplūkt iestādītās puķes. Zeme, uz kuras atrodas muzejs, pieder Kaļiņingradas apgabalam, taču, pēc šī muzeja izveidotāja Napaļa Kitkauska domām, tas nav spējīgs rūpēties par muzeju, tāpēc būtu vēlreiz jāsāk sarunas ar Kaļiņingradas apgabala vadību par šī zemes gabala iznomāšanu Lietuvai. Līdz šim uz tādu ierosinājumu Krievijas puse atbildējusi noraidoši, bet tagad situācija ir krasi mainījusies, uzskata N.Kitkausks.

Muzeja darbinieces ir trīs vietējās ciema iedzīvotājas, kurām algu (kā visur Krievijā, stipri neregulāri) maksā Kaļiņingradas apgabals, bet līdzekļus pašam muzejam tas nepiešķir. Lielākais materiālais atbalsts muzejam ir vācu apmeklētāju ziedojumi. Kopš 1992.gada šo muzeju regulāri apmeklē attāls dzejnieka K.Donelaiša radinieks no Brēmenes, kura tēvs dzimis tagadējā Kaļiņingradas apgabala teritorijā, bet vecmāmiņas meitas uzvārds bijis Donelis. Viņš uzskata, ka šī muzeja eksistence Tolminkiemī ir īsts brīnums

Kristijona Donelaiša memoriālā muzeja izveidošana un atklāšana pirms gandrīz divdesmit gadiem šeit bija kaut kas neredzēts, kas ļoti pārsteidza vietējos krievus, Toreiz lietuvieši bija vienīgie visā Padomju Savienībā, kam izdevās dabūt atļauju un restaurēt Tolminkiemja baznīcu. Tagad tā no jauna tiks savesta kārtībā, lai godam sagaidītu Kristijona Donelaiša 285. dzimšanas dienu 1999. gada vasarā.

Nācis klajā Čurļoņa mūzikas kompaktdisks

Jau pavasarī pasaules ievērojamākajos mūzikas preču veikalos pārdošanā parādījies slavenā lietuviešu mākslinieka un komponista Mikalojus Konstantina Čurļoņa klaviersonāšu kompaktdisks "Born of the Human Soul", kuru iespēlējis Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis. Tuvākajā laikā šo albumu būs iespējams iegādāties arī pašā Lietuvā, kā arī Latvijā un Igaunijā.

Šis kompaktdisks ir nācis klajā Anglijā, slavenajā Londonas "Abbey Road" ierakstu studijā. Uz tā apvalka - M.K.Čurļoņa gleznas "Pilies pasaka" ("Pils pasaka") reprodukcija, bet albuma iekšpusē esošaja bukletā atrodama izsmeļoša informācija gan par šīs mūzikas autoru, gan par tās izpildītāju angļu, vācu, lietuviešu un krievu valodā.

Kompaktdisku izlaidusi firma "EMI Classics", kuras direktors Ričards Litltons žurnālistiem teica: "Neviens pat nevarēja iedomāties, ka pasaule vēl nav līdz galam iepazinusi savus ģēnijus. Es esmu ļoti apmierināts ar šo unikālo sadarbību un ar iespēju iepazīstināt visu pasauli ar mazu, bet ļoti spilgtu un izteiksmīgu Baltijas valstu kultūras daļiņu. Manuprāt, tā nav pēdējā šāda veida sadarbība ar Baltijas mākslas un kultūras pārstāvjiem.

Kompaktdiskā "Born of the Human Soul" skan 24 M.K.Čurļoņa aranžētās lietuviešu tautas dziesmas, kā arī vairāki paša komponista oriģināli skaņdarbi.

Ideja laist klajā M.K.Čurļoņa sonāšu kompaktdisku "EMI Classic" producentiem radās pēc tam, kad to darīt bija ierosinājis pasaulē plaši pazīstamais čellists Mstislavs Rostropovičs. Arī M.K.Čurļoņa mūzikas kompaktdiska prezentācijā, kas notika Londonā Lietuvas Republikas vēstniecībā, piedalījās un klātesošos ar savu mūziku priecēja ne vien kompaktdiska mūzikas izpildītājs V.Landsberģis, bet arī pats M.Rostropovičs.

Pa Lietuvas lielceļiem atļauts braukt ātrāk

Lietuvas valdība pieņēmusi Ceļu satiksmes drošības komisijas ierosinājumu palielināt ātrumu, ar kādu atļauts braukt pa Lietuvas automaģistrālēm.

Nolemts, ka šogad no 1.jūlija līdz 30.septembrim, bet nākamgad jau no 1.aprīļa līdz 30.septembrim ar vieglajām automašīnām pa Viļņas- Klaipēdas un Viļņas-Panevežas šoseju neapdzīvoto vietu teritorijās drīkstēs braukt ne ātrāk kā 130 kilometru stundā, bet no 1.oktobra līdz 31.martam - ne ātrāk kā 110 kilometru stundā. Pa ceļiem ar sadales joslu (kur šoseju sadala metāla vai betona nožogojums vai zālājs) turpmāk drīkstēs braukt ar ātrumu līdz 100 kilometriem stundā, bet pa pārējiem ceļiem - ar ātrumu līdz 90 kilometriem stundā. Ja vieglā automašīna ir ar piekabi, tai atļauts braukt ne ātrāk kā 90 kilometru stundā, bet, velkot motorizētus transporta līdzekļus vai kravas automašīnā vedot cilvēkus, atļautais ātrums ir vēl mazāks - 70 kilometru stundā. Autobusiem, motocikliem un kravas automašīnām, kuru masa nav lielāka par 3,5t, pa divām minētajām šosejām atļauts braukt ne ātrāk kā 110 kilometru stundā, pa ceļiem ar sadales joslu - ne ātrāk kā 100 kilometru stundā, bet pa pārējiem ceļiem - ne ātrāk kā 90 kilometru stundā.

Satiksmes ministrs Aļģis Žvaļausks atļautā ātruma palielināšanu pamato ar to, ka Lietuvas ceļi ir labā tehniskajā stāvoklī un līdz ar to kļuvuši daudz drošāki. Bez tam valstī kļūst arvien lielāks ārzemju automašīnu skaits, kuras ir salīdzinoši kvalitatīvākas un piemērotākas drošai braukšanai pa labiem ceļiem ar daudz lielāku ātrumu.

Igaunijas Republikā

Uzņēmumi apkopo šā gada rezultātus

Uzņēmuma "Veru siers", kas ir lielākais siera gatavotājs Igaunijā, šī gada pirmās puses peļņa ir bijusi 7 miljoni kronu (apgrozījums 52,5 miljoni kronu).

Apģērbu ražotājfirmas "Baltika", kuras produkcija ir labi pazīstama arī Latvijā, tīrā peļņa esot bijusi 4,7 miljoni kronu. Tas salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu pērn ir par 1,2 miljoniem kronu vairāk. Ražojumu pārdošana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Igaunijā ir palielinājusies par 18,5 procentiem, bet Baltijas valstīs - par 38,6 procentiem.

Kohtla-Jerves ķīmijas uzņēmums "Kiviter" ir pārdevis produkciju par 159,8 miljoniem kronu. Tā pamatprodukcija ir izstrādājumi no degakmens.To lielākā daļa nonāk ārējā tirgū, pērn bijusi peļņa 545,6 miljoni kronu. Peļņa iekšējā tirgū - 232,7 miljoni kronu.

Akcents uz cittautiešu jauniešu integrēšanu

Tautību ministres Andres Veidemanes vadītās ekspertu grupas izstrādātajā un valdībā akceptētajā cittautiešu integrēšanās programmā akcents likts uz nākotni, uz bērniem un jauniešiem, lai garantētu kā igauņu, tā cittautiešu drošību.

Apvienotās Tautas partijas pārstāvis Sergejs Ivanovs izteicās, ka, tiekoties ar Eiropas valstu politiķiem, ir pieredzējis to, ka valdības izstrādātais integrēšanās politikas dokuments bijis "mūsu atbalsta karogs", ka Igaunija demokrātiski un mērķtiecīgi nodarbosies ar mazākumtautību problēmām.

Apvienotās Tautas partijas priekšsēdētājs Viktors Andrejevs teica, ka valdības izstrādātais dokuments nozīmējot pāreju no asimilācijas un segregācijas politikas uz sabiedrības patiesu integrāciju.

Igaunijas krievu partijas priekšsēdētājs Nikolajs Maspanovs bilda, ka dokuments drīzāk iemiesojot igauņu valodas mācīšanās likumu, nevis tālejošu integrācijas programmu un viņam esot grūti izlemt - dokumentu atbalstīt vai ne.

Igaunijas Lauku partijas frakcijas priekšsēdētājs Tīts Tammsārs teica, ka dokuments palīdzējis parlamenta delegācijai Krievijā aizstāvēties pret tās domes uzbrukumu sakarā ar cittautiešiem.

Vides ministra darbība - uzmanības lokā

Par "nedēļas seju" laikraksta "Postimees" sestdienas pielikums "EXTRA" nesen izvēlējies vides ministru 44 gadus veco Villu Reiljanu. Jau vairākas nedēļas viņa vārds neizzūd no Igaunijas laikrakstu slejām. Viņš kļuva slavens, kā apgalvo avīze, ar tā saukto ačgārno biznesu. Ministrs ar Vides fonda naudu rīkojies kā ar savējo un ar valsts īpašuma pārdošanā iegūto naudu spēlējis biržā. Laikraksti uzskaita arī daudzus citus Reiljana grēkus. Jau 1994.gadā Villu Reiljans, būdams Lūas augstākās meža skolas direktors, pārdeva 990 000 ciešmetrus kokmateriālu akciju sabiedrībai "Hovior", kurā pats bija līdzīpašnieks. Pēc valsts kontroles atzinuma, līdz ar to pārkāpts pretkorupcijas likums.

Vides ministrija Vides fonda naudu 1995.gadā izmantoja ministrijas ēku remontam, 10 automašīnu un dienesta dzīvokļu iegādei. Reiljans pret viņu vērstos apvainojumus noliedza.

Villu Reiljans izteicies, ka viņš neesot pārkāpis nevienu likumu un ne reizi vairāku desmitu gadu saimnieciskās darbības laikā neesot bijis pie izmeklētāja. Ja valsts īpašuma pārvaldītājam ir jāvairo valsts manta, viņš to arī visu laiku darījis.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim:

par Lietuvu - Evija Liparte

par Igauniju - Katrīna Ducmane

a