Nozaru dokumenti

Latvijas lauksaimniecības attīstības projekts

Aizdevums 3695-LV. Ieviešanas nobeiguma ziņojums

Pasaules Bankas

(Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas)

Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona

Lauku attīstības un vides departamentam

1998.gada 6.maijā

Tulkojumi

no angļu valodas

Saturā

Priekšvārdā

Novērtējuma kopsavilkumā

1. nodaļa.

Projekta ieviešanas novērtējums

Pamatojums

A. Ziņojuma/novērtējuma mērķis

B. Mērķa sasniegšana

C. Projekta ieviešana

D. Galvenie projektu ietekmējošie faktori

E. Projekta ilgtspējība

F. Pasaules Bankas darbība

G. Aizņēmējvalsts darbība

H. Rezultātu novērtējums

I. Turpmākās darbības

J. Galvenās gūtās mācības

2. nodaļa.

Statistikas tabulas

1.tabula

Novērtējuma kopsavilkums

2.tabula

Saistīti PB aizdevumi/kredīti

3.tabula

Projekta laika grafiks

4.tabula

Aizdevuma/kredītu izsniegšana: kumulatīvi plānotais un faktiskais

5.tabula

Projekta ieviešanas galvenie rādītāji

6.tabula

Projekta darbības galvenie rādītāji

7.tabula

Projektā iekļautie pētījumi

8.A tabula

Projekta izmaksas

8.B tabula

Projekta finansējums

9.tabula

Ekonomiskās izmaksas un ieguvumi

10.tabula

Tiesisko normu statuss

11.tabula

Atbilstība Darbības rokasgrāmatas noteikumiem

12.tabula

PB resursi: darbinieki

13.tabula.

PB resursi: misijas

3. nodaļa.

Pielikumi

A pielikums

Noslēguma misijas Nobeiguma memorands

B pielikums

Aizņēmējvalsts ieguldījums ziņojumā

B1 pielikums

Kredītlīnijas izsniegšanas progress

B2 pielikums

Izmaksu grafiki

C pielikums

Laukkredīta kredītdarbība LAP ietvaros

Nobeigums. Sākums - "LV" 30.06.98., nr.188/189; 1.07.98., nr.192/193; 14.07.98., nr.208/210.

3.nodaļa.

Pielikumi

B pielikums

Aizņēmējvalsts ieguldījums ziņojumā

PROJEKTA IEVIEŠANA

5. Tehniskā palīdzība

Lauksaimniecības attīstības projekta ieviešanas laikā, Tehniskā palīdzība tika nodrošināta sekojošām sfērām:

1) projekta vadības spēju stiprināšana;

2) TP Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrībai (Laukkredīts) un Latvijas Investīciju bankai, lai nostiprinātu viņu spējas kļūt par efektīvām institūcijām kredītu izsniegšanā;

3) PB kredītlīnijas piegāžu procedūras izveidošana;

4) zemnieku saimniecību un lauku uzņēmumu ienākumu palielināšanas veicināšana ar Lauksaimniecības konsultāciju dienesta starpniecību;

5) atbalsts nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmas izveidošanai valsts mērogā un zemes tirgus radīšanai;

6) atbalsts lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem realizācijas un noieta tirgus jomās un to privatizācijā.

Tehnisko palīdzību Lauksaimniecības attīstības projekta atbalstam pamatā nodrošināja Eiropas savienība (ES). Kopējais ES Phare programmas Tehniskās palīdzības projektiem piešķirtais finansējums bija 10,25 milj.ECU. Dažos gadījumos tehnisko palīdzību nodrošināja PB vai bilaterālie donori, kā, piemēram, Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra (SIDA). Katrā tehniskās palīdzības projektā tika ņemts vērā:

(1) nepieciešamība sekmēt Latvijas attīstību, atbalstot efektīva un starptautiski konkurētspējīga privātā sektora izveidošanu;

(2) Latvijas vēlme iestāties ES, un ar to saistītā nepieciešamība iekļauties ES noteiktajos standartos lauksaimniecībā;

(3) prasības īsā laikā izveidot profesionāli spēcīgu vietējo konsultantu tīklu Latvijā;

(4) nepieciešamība izveidot Latvijā neatkarīgas institūcijas, kas būtu spējīgas sasniegt nospraustos vadības un finansiālos mērķus.

Ļoti svarīga visu tehniskās palīdzības projektu sastāvdaļa bija vietējo speciālistu apmācība, balstoties uz jau esošo ekspertu zināšanām, izmantojot viņus projektu vadības grupās.

(1) Atbalsts projektu vadībai

Tehnisko palīdzību, kuras apjoms bija 1144 ārzemju konsultantu cilvēk/dienas jeb naudas izteiksmē 1,6 milj. ECU, lai palīdzētu un apmācītu Projektu vadības vienību projektu ieviešanā, pamatā nodrošināja ES Phares programma, konkrēti, Phare pastāvīgais konsultants, kurš nodrošināja apmācību gan darba procesā, gan, rīkojot lekcijas un praktiskos seminārus.

Lai novērtētu TP rezultātus, kā vienu no svarīgākajiem rādītājiem var minēt faktu, ka Projektu vadības vienība trijos savas pastāvēšanas gados sekmīgi īstenoja 14 projektu ieviešanu un turpmāko darbību, tai skaitā PB Lauksaimniecības attīstības projektu, kā arī ES Phare un SIDA finansētos projektus. Projektu vadības vienība piedalījās arī projektos iesaistīto institūciju darba koordinēšanā, panākot neatgriezeniskas reformas lauksaimniecības sektorā.

(2) Laukkredīts un Latvijas Investīciju banka

Tehniskā palīdzība, kuras uzdevums bija atbalstīt lauksaimniecības sektora reformu programmu, kurā ietilpa arī darbinieku vadības iemaņu pilnveidošana, paredzēja TP nodrošināšanu gan Laukkredītam, gan Latvijas Investīciju bankai, ar nolūku izveidot tās par efektīvām kredītiestādēm, nostiprinot tās un paaugstinot darbības prasmi. Kopējais Phare piešķirtais finansējuma apjoms, kas šim nolūkam tika izlietots Laukkredītam, bija 590 000 ECU. Savukārt LIB kredītu departamentam atbalstu nodrošināja SIDA sponsorētais konsultants.

Latvijas Investīciju bankas kopējais ieguldījums projektā bija niecīgs. LIB piešķīra tikai 6 kredītus par kopējo summu 1,44 milj. USD, no kuriem viens ir sekmīgi atmaksāts, viens ticis norakstīts, bet atlikušos četrus LIB plāno atmaksāt no viņu pašu resursiem. Limitētais ieguldījums nebija vis sniegtās tehniskās palīdzības kļūdu dēļ, bet, tam pamatā bija LIB lēmums, ka kredītu piešķiršana lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem neatbilst viņu darbības laukam.

Laukkredītam sniegtās tehniskās palīdzības kvalitāti varētu vērtēt pēc Laukkredīta darbības rādītājiem. Viens no pamatrādītājiem ir augstais kredītu atmaksas procents, kas pašlaik sastāda 94% no visiem izmaksātajiem aizdevumiem. Šis rādītājs, kopā ar pārējiem sasniegumiem (skat. pievienoto tabulu par Laukkredīta darbības rezultātiem), demonstrē ne tikai Laukkredīta darbinieku analītisko prasmi, bet arī parāda viņu spēju nodrošināt attiecīgu kontroli un pārraudzību.

Jāatzīst, ka šajā gadījumā Laukkredīts savas darbības augstos kvalitātes rādītājus sasniedza, pateicoties, galvenokārt, Pasaules bankas sniegtajai apmācībai, praktiskajām konsultācijām un padomiem. ES Phare sniegtā tehniskā palīdzība nebija sevišķi efektīva, konkrēti tas attiecās uz apmācības procesu, kas bija ierobežots un ne visai piemērots. Tomēr, neskatoties uz to, jāsaka, ka vairākos gadījumos ES finansējumam bija izšķirošā loma Laukkredīta darbībā, it sevišķi darbības uzsākšanas fāzē. Tas attiecas uz Phare finansējumu datoru un automašīnu iegādei 307 000 ECU apmērā un Īpašās palīdzības fonda līdzekļiem, kas tika izlietoti sekojoši: 150 000 Ls datoru programmas Bankmaster iegādei, 74 500 Ls Laukkredīta darbības uzsākšanai un 400 000 Ls veidoja Laukkredīta statūtkapitālu.

(3) Piegādes

1994.gada vasarā Rīgā notika Pasaules bankas finansētais trīs dienu praktiskais seminārs par piegāžu procedūru.

(4) Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju dienests

Tehniskās palīdzības apjoms Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju dienestam (LLKD) sastādīja 2,245 milj.ECU. Sākotnējais TP projekts, kas bija paredzēts lauksaimniecības konsultāciju un statistikas pakalpojumu attīstībai, sākās 1994.gada aprīlī. Šī projekta uzdevums bija panākt zemnieku saimniecību ienākumu palielināšanos no savām saimniecībām un pārstrādes uzņēmumu peļņas pieaugumu, stiprinot LLKD spējas konsultāciju sniegšanā lauksaimniekiem, kā arī veicinot objektīvāku statistikas datu apkopošanu Zemkopības ministrijas Finansu prognozēšanas departamentā. Projekta pagarinājums aptvēra tādas specifiskas tēmas kā zemnieku apmācības kursi un semināri un lopbarības sagatavošanas tehnoloģijas. Galvenais projekts zemnieku saimniecību attīstībai sākās 1997.gada janvārī, nodrošinot atbalstu LLKD privātās uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros bija paredzēts veicināt privātā lauksaimniecības sektora attīstību, palīdzēt zemniekiem ražot produkciju, kas gūst peļņu un atbilst tirgus prasībām, ar LLKD palīdzību nodrošinot pakalpojumus, par kuriem zemnieki ir gatavi maksāt. Projekta uzdevumos ietilpa arī LLKD pārveidošana par patstāvīgu un finansiāli neatkarīgu institūciju, līdztekus uzlabojot viņu saites ar zemniekiem, kā arī pētniecības un izmēģinājumu stacijām un lauku kredītiestādēm.

Tehnisko palīdzību nodrošināja, galvenokārt, Phare programmas finansējums, taču zināmu ieguldījumu sniedza arī bilaterālie donori. Pateicoties tehniskajai palīdzībai, pašlaik Lauksaimniecības konsultāciju dienests, kas no 1997.gada jūnija ir kļuvis par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ir nobriedusi organizācija ar respektējamām konsultāciju spējām un kapacitāti. Pieaugusi arī LLKD vadības prasme, pateicoties apmācību kursiem un pieredzes braucieniem uz ārzemēm. Uzlabojusies LLKD organizatoriskā struktūra, arī projekta ietvaros saņemtie datori un citas iekārtas, kā arī dokumentācijas vienības un informācijas tehnoloģijas vienības izveidošana, tiek vērtēts kā liels ieguvums. Zemnieku vidū, kuri ir LLKD klienti, izdarītā aptauja liecina, ka 65% zemnieku, pieņemot lēmumus, vadās pēc ieteikumiem un informācijas, ko tie saņēmuši no LLKD.

Lauksaimniecības statistika, pateicoties projekta sniegtajam atbalstam, šodien ir daudz ticamāka, informatīvāka un nodrošina daudz drošākus datus, salīdzinot ar situāciju 1994.gada sākumā.

(5) Zemes reforma

Tehniskās palīdzības projekts zemes privatizācijai un reģistrācijai Latvijā, sastāv no divām fāzēm, kopumā par 3,3 milj. ECU. Pirmā fāze ilga no 1995.gada septembra līdz 1996.gada februārim. 2.fāze sākās 1996.gada oktobrī, paplašinot iesākto projektu visas valsts mērogā un turpinot realizēt 1.fāzē iesāktos uzdevumus, kas ir - zemes tirgus radīšana nolūkā sekmēt privatizācijas procesu un veicināt sektorālo attīstību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kā arī lauku banku un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Projekta 2.fāzei bija paredzēti specifiski uzdevumi: izveidot vienotu nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmu valsts mērogā; izgatavot un papildināt kartogrāfisko materiālu zemes reformas vajadzībām, piešķirot finansējumu fotogrammetrijai; sniegt palīdzību ortofotokaršu un digitālo karšu izgatavošanā lauku apvidiem un apdzīvotām vietām un mežu pilota GIS izveidošana.

(6) Lauksaimnieciskā pārstrāde: restrukturizācija, marketings un realizācija

Tehniskās palīdzības projekts sākās 1995.gada februārī, ar tam sekojošo projekta pagarinājumu no 1997.gada janvāra līdz 1997.gada augustam. Tā kopējais apjoms bija 1,15 milj. ECU, ko sedza ES Phare programma. Galvenais projekta uzdevums bija stiprināt lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu marketinga un realizācijas spējas, lai tie spētu izdzīvot atklātas un augstas konkurences apstākļos vietējā tirgū, kā arī prastu izmantot eksporta iespējas, kad tādas rastos. Tomēr jāteic, ka marketinga un realizācijas efektivitāte nevar palielināties, ja netiek veikta šo uzņēmumu restrukturēšana, kā arī trūkstot biznesa un marketinga tehnikai.

Projekts tieši fokusējās uz lielākajiem, privatizētajiem lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem, kā arī pastarpināti uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, realizējot apmācību Uzņēmējdarbības atbalsta centriem, to apvienojot ar sagatavoto mācību materiālu izdali interesentiem.

Projekts palīdzēja lielajiem privatizētajiem pārstrādes uzņēmumiem, organizējot apmācības seminārus, kā arī, sniedzot praktiskas konsultācijas un padomus biznesa stratēģijā un to uzņēmējdarbības uzlabošanā. Firmas piedalījās apmācību semināros, kur tiem palīdzēja sastādīt biznesa plānu un mācīja to īstenot, tie saņēma konsultācijas kā apgūt finansu līdzekļus, kas pieejami caur Lauksaimniecības attīstības projektu vai citiem investoriem, vai biznesa partneriem. Tā rezultātā četri uzņēmumi saņema kredītus no Latvijas Investīciju bankas un viens uzņēmums saņēma kredītu no Laukkredīta, kas parāda, ka biznesa plānošana šajos uzņēmumos ir uzlabojusies.

Pagarinājuma laikā projekts strādāja ar 2 gaļas pārstrādes uzņēmumiem, 1 graudu pārstrādes uzņēmumu un 1 piena pārstrādes uzņēmumu. Tika veikts katra uzņēmuma stratēģijas, marketinga, finansēšanas un finansiālais, kā arī produkcijas kvalitātes novērtējums un izstrādātas ilgtermiņa rekomendācijas to restrukturēšanai. Seminārā "Pārtikas biznesa attīstība un finansēšana Latvijā", kurā piedalījās apmēram 50 dalībnieki, uzmanība tika koncentrēta uz diviem galvenajiem jautājumiem: a) uzņēmumu stratēģija, marketings un noiets un b) finansiālās vadības prasības un finansu līdzekļu iegūšana plānotajiem kapitālieguldījumiem.

Projekta speciālisti izstrādāja divas rokasgrāmatas: "Rokasgrāmata iekārtu un tehnikas iepirkšanā" un "Finansu iegūšana plānotajiem kapitālieguldījumiem".

(7) Lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizācija

ES Phare finansētajam projektam bija visaptverošs mērķis palīdzēt Zemkopības ministrijai izanalizēt izvēlētos pārstrādes uzņēmumus un noteikt kā labāk a) pabeigt privatizāciju atlikušajos valsts uzņēmumos un b) veicināt parādu atgūšanu un/vai pamatotu finansējumu uzņēmumiem. 1996.gada janvārī šo projektu uzsāka Coopers & Lybrand (C&L) un Cargill Technical Services . Briseles administratīvo problēmu un nesaprašanās dēļ projekts tika pārtraukts 1996.gada oktobrī.

Kad kontraktētā firma beidza darbu 1996.gada oktobrī, projekta rezultāti bija vēl tikai apkopošanas stadijā, tāpēc ievērojami samazinājās tas ieguvums no iesāktā darba, ko patiesībā varēja gūt, kā arī ierobežota klientu firmu saņemtā palīdzība.

Neskatoties uz to, pašlaik no vairākiem simtiem valstij piederošajiem uzņēmumiem ir palikuši neprivatizēti tikai daži, galvenokārt izmēģinājumu stacijas.

PROJEKTA FINANSIĀLĀ IETEKME

Sākotnējais mērķis - 15% iekšējās pelnītspējas likme - ir ticis uzturēts visu projekta laiku.

AIZŅĒMĒJVALSTS DARBĪBA

Viena no projekta veiksmēm ir ļoti kompetentais personāls, no kuriem lielākā daļa ir bijuši iesaistīti projektā jau no projekta sagatavošanas stadijas un vēlāk visu projekta ieviešanas laiku. Arī sadarbība starp atbildīgajām projekta pārraudzības institūcijām, t.i., Finansu ministriju, Zemkopības ministriju un Projekta vadības vienību, ir bijusi ļoti laba. Ar kopējām pūlēm viņi ir panākuši, ka visas grūtības, kas radušās projekta laikā, ir tikušas veiksmīgi pārvarētas.

Arī Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrības (Laukkredīta) darbība, tā vadības un pārējā personāla sasniegtie teicamie rezultāti ir pelnījuši īpašu atzinību.

Attiecībā uz faktoriem, kas kavēja projekta ieviešanu, kā galvenais faktors, kas ietekmēja visu projektu, atzīmējams piemērotu finansiālo starpnieku (banku) trūkums projekta sākumā. Tāpēc bija šī nepieciešamība radīt jaunu kredītiestādi. Tas bija iemesls projekta lēnajam startam, jo Laukkredīts tika izveidots tikai pašās 1993.gada beigās, tāpēc pagāja zināms laiks no brīža, kad Laukkredīts uzsāka savu darbību, līdz brīdim, kad potenciālie klienti uzzināja, ka caur Laukkredītu ir pieejami kredītresursi. Arī tas apstāklis, ka LIB ļoti nelabprāt piešķīra kredītus lauksaimniecības vajadzībām, kavēja projekta ieviešanu. Arī naudas pārskaitīšana no vienas finansu institūcijas uz otru prasīja zināmu laiku, tāpēc kredītu piešķiršanas potenciāls šajā laikā nevarēja tikt izmantots pilnā mērā, un tāpēc klientu prasības nevarēja tikt pilnībā apmierinātas.

Bremzējošs faktors bija tas, ka projekta ieviešanas laikā tika nomainīti pieci zemkopības ministri, kā arī notika vairākas citas izmaiņas valdībā, kā rezultātā kavējās lēmumu pieņemšana vairākos svarīgos jautājumos. Piemēram, Laukkredītam trīs gadus nepamatoti tika prasīts maksāt procentus no viņu statūtkapitāla, kā arī ilgi kavējās valdības lēmuma pieņemšana par aizdevumu izsniegšanu latos.

GALVENĀS GŪTĀS MĀCĪBAS

Šis projekts, lai gan bija pirmais Pasaules bankas finansētais projekts Latvijā, ir atzīts par vienu no vissekmīgākajiem PB projektiem Austrumu un Centrālajā Eiropā. No gūtajām sekmēm var izdarīt vairākus secinājumus:

a) Projektam jābūt relatīvi vienkāršam un tā mērķiem skaidri noformulētiem, kas veicinātu tā ieviešanu.

b) Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc PB kredīts tika tik ātri izsniegts, pie kam ar 94% atmaksas likmi, ir tas, ka aizdevumi tika piešķirti tikai ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem.

c) Lai projekts būtu sekmīgs, ļoti nozīmīga loma ir labai vadībai un darbiniekiem, kā arī jābūt stingrām saistībām starp tiem cilvēkiem, kas tieši atbildīgi par projektu.

d) Nenoliedzami savu ieguldījumu projekta sekmīgā norisē dod arī sadarbība ar pārējiem donoriem un attiecīgiem Tehniskās palīdzības projektiem.

e) Projekts nodemonstrēja trīs faktorus, kas vērtējami kā ieguvums, un, kas ir ļoti svarīgi turpmākajā lauksaimniecības nozares atbalstīšanā:

* privātais lauku uzņēmējs spēj ņemt kredītu par tirgus procentlikmi un atmaksāt kredītu;

* ilgtermiņa investīcijas lauksaimniecībā var būt dzīvotspējīgas;

* lauksaimniecības sektors var kalpot kā nozīmīgs ienākumu un nodarbinātības avots.

PASAULES BANKAS DARBĪBA

Pasaules bankas darbība bija augstākā mērā apmierinoša visu projekta laiku. Identificējot un sagatavojot veselu virkni ideju, banka aktīvi atbalstīja un koordinēja šīs iniciatīvas, lai palielinātu varbūtību sekmīgam projekta iznākumam.

Projekts tika veidots vienkāršs un mērķtiecīgs. Pārraudzības misijas spēja regulāri izvērtēt projekta ietekmi uz lauksaimniecību, lauksaimniecisko pārstrādi un mežsaimniecību un iekļaut nepieciešamās izmaiņas projekta realizācijas procesā.

Trūkstot atbilstošām finansu institūcijām, banka veiksmīgi virzījās uz priekšu ar Laukkredīta dibināšanu un tā nodrošināšanu ar apmācību un konsultācijām, kas vēlāk tika atzīts kā piemērots finansu starpnieks lauku kreditēšanai un tagad ir integrēts Hipotēku un zemes bankā kā atsevišķs departaments.

Banka arī strādāja ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Finansu ministriju un Projekta vadības vienību, lai nodrošinātu sekmīgu projekta gaitu. Banka sniedza ar projektu saistīto nepieciešamo tehnisko palīdzību, kura kļuva par projekta sastāvdaļu un par vienu no tā panākumu faktoriem.

Attiecībā uz naudas pārskaitījumiem no Speciālā konta Vašingtonā, banka nodrošināja savlaicīgu izmaksu pieprasījumu apstrādi un naudas pārskaitījumus.

B1 pielikums

Kredītlīnijas izsniegšanas progress

Kredīts Nr. 3695-LV

1.tabula

Izsniegtie naudas līdzekļi līdz 1997.g. 20. oktobrim (ASV dolāros)

IFI	Kategorija		Izsniegts	KOPĀ
		Tiešie maksājumi	Caur Speciālo
		(papildināšana)	kontu (SK)
Laukkredīts	1.+2.	14 605 438.34	6 564 322.60	21 169 760.94
(LHZB)
LIB	2.	496 454.00	935 956.00	1 432 410.00
VZD	3.	1 013 056.90	1 296 927.80	2 236 585.46
			(36 585.46
			saņemti no PB,
			iemaksāti SK)
Tieslietu	3. (ir ticis		161 243.60	161 243.60
ministrija	atmaksāts)
	SK atlikums			00.00
			Kopā	25 000 000

Tieslietu ministrija 1996. gada 2. februārī atmaksāja tai piešķirtos kredītlīdzekļus pilnā apmērā.

2. tabula

Sākotnējais līdzekļu sadalījums pēc kategorijām

Kategorija	Piešķirtā summa (USD)
1. Saimniecību attīstība	11,900,000
2. Agro- un mežsaimn. nozaru attīstība	11,900,000
3. Institucionālā attīstība	1,000,000
4. Nepiešķirts	200,000

3. tabula

Veiktais līdzekkļu pārdalījums, situācija 1997. gada septembrī

Kategorija	Piešķirtā summa (USD)
1. Saimniecību attīstība	18,468,420.00
2. Agro- un mežsaimn. nozaru attīstība	4,331,682.00
3. Institucionālā attīstība	2,199,898.00
4. Nepiešķirts	0

B2 pielikums

4. tabula

Plānotais līdzekļu izsniegšanas grafiks

Finansu gads	Summa	Summa	Pro-
		kumu-	cen-
	(miljoni	latīvi	tos
	USD)	(miljoni
		USD)
1994. FG
3. ceturksnis	1.0	1.0	4
4. ceturksnis	1.0	2.0	8
1995. FG
1. ceturksnis	1.5	3.5	14
2. ceturksnis	2.0	5.5	22
3. ceturksnis	2.0	7.5	30
4. ceturksnis	2.5	10.0	40
1996. FG
1. ceturksnis	2.5	12.5	50
2. ceturksnis	3.0	15.5	62
3. ceturksnis	2.5	18.0	72
4. ceturksnis	2.0	20.0	80
1997. FG
1. ceturksnis	2.0	22.0	88
2. ceturksnis	1.5	23.5	94
3. ceturksnis	1.5	25.0	100

5. tabula

Plānotais līdzekļu izsniegšanas grafiks,

pārstrādāts1995.g. 8. jūnijā

Finansu gads	Summa	Summa	Pro-
		kumu-	cen-
	(miljoni	latīvi	tos
	USD)	(miljoni
		USD)
1994. FG
3. ceturksnis	1.0	1.0	4
4. ceturksnis	1.0	2.0	8
1995. FG
1. ceturksnis	0.6	2.6	10
2. ceturksnis	0.6	3.2	13
3. ceturksnis	2.5	5.7	23
4. ceturksnis a/	0.8	6.5	26
1996. FG
1. ceturksnis	1.5	8.0	32
2. ceturksnis	2.0	10.0	40
3. ceturksnis	2.0	12.0	48
4. ceturksnis	2.5	14.5	58
1997. FG
1. ceturksnis	3.0	17.5	70
2. ceturksnis	3.0	20.5	82
3. ceturksnis	2.5	23.0	92
4. ceturksnis	2.0	25.0	100

a/ Līdz 1995. FG 4. ceturksnim norādīts faktiskais izmaksu grafiks.

C pielikums

Kredītdarbība

Laukkredīta kredītdarbība LAP ietvaros

Galvenie rādītāji

	Summa tūkst. USD
Rādītājs	1997.g.	1997.g.	1998.g.
	30. septembrī	31. decembrī	31. martā
1. Aizņēmēju skaits	2,003	2,301	2,754
2. Piešķirto aizdevumu skaits	2,859	3,250	3,866
3. Kopējais piešķirto aizdevumu apjoms	34,053	37,130	49,880
4. Kopā izsniegto aizdevumu apjoms	29,450	32,185	40,567
t.sk. investīcijām	14,104 (48%)	15,915 (49%)	23,813 (59%)
t.sk. apgrozāmajiem līdzekļiem	15,346 (52%)	16,270 (51%)	16,454 (41%)
Savlaicīgas atmaksāšanas likme	95.2%	92.0%	94.7%

	30.09.1997.	31.12.1997.	31.03.1998.
	Kredītu	Aizņē-	Summa	Kredītu	Aizņē-	Summa	Kredītu	Aizņē-	Summa
Nozare	skaits	mēju	tūkst.	skaits	mēju	tūkst.	skaits	mēju	tūkst.
		skaits	USD		skaits	USD		skaits	USD
Lauksaim-	2,460	1,686	$21,618	2,767	1971	$22,858	3,276	2,344	$29,543
niecība un			(73.41%)			(71.02%)			(72.83%)
lopkopība
Mežizstrāde	133	120	$3,724	332	251	$4,961	379	287	$6,098
un kokapstrāde			(12.64%)			(15.41%)			(15.03%)
Lauks.	266	197	$4,108	151	79	$4,366	211	123	$4,925
pārstrāde			(13.95%)			(13.56%)			(12.15%
Kopā	2,859	2,003	$29,450	3,250	2,301	32,185	3,866	2,754	$40,567

Izsniegto aizdevumu valūta

	30.09.1997.
	a) USD aizdevumi	$28,160	95.6%
	b) LVL aizdevumi	Ls.735	4.4%
		31.12.1997.
	a) USD aizdevumi	$29,998	93.2%
	b) LVL aizdevumi	Ls.1,301	6.8%
		31.03.1998.
	a) USD aizdevumi	$37,104	91.5%
	b) LVL aizdevumi	Ls.2,061	8.5%

Latvijas Investīciju banka LAP ietvaros izsniegtie aizdevumi

Mērķis	Kopējā investīcija	PB finansējums
	($US)
Kokapstrāde	1,699,739	496,454
Pārtikas ražošana	561,289	270,000
Kazeīna ražošana2	520,000	227,000
Mēbeļu ražošana	586,987	176,500
Piena pārstrāde	176,338	82,456
Gaļas izstrādājumu ražošana3	283,000	180,000
Kopā	3,827,353	1,432,410

2 Atmaksāts pirms termiņa

3 Norakstīts. Visi pārējie kredīti atmaksāti pēc grafika.

 

 

 

 

 

 

 

a