PIE SAKNĒM

Jaunas sejas senā fotogrāfijā

Pazīstama fotoattēla atpazīšana pēc 80 gadiem

Gunārs Rauzāns, dipl. hist., — "Latvijas Vēstnesim":

Latvijas Republikas proklamēšanas akts 1918.gada 18.novembrī Rīgā, Nacionālajā teātrī: 1. Gustavs Zemgals (1871—1939), 2. Marģers Skujenieks (1894—1941), 3. Kārlis Ulmanis (1877—1942), 4. Jānis Zālītis (1874—1919), 5. Erasts Bite (1888—1942), 6. Emīls Skubiķis (1875—1944), 7. Staņislavs Kambala (1893—1941), 8. Oto Nonācs (1890—1942), 9. Edmunds Freivalds (1891—1922), 10. Ernests Bauers (1882—1926), 11. Nikolajs Svemps (1889—1944), 12. Jānis Bērziņš (1894—19 ?), 13. Jānis Akurāters (1876—1937), 14. Miķelis Valters (1874—1968), 15. Atis Ķeniņš (1874—1961), 16. Eduards Strautnieks (1886—1946), 17. Spricis Paegle (1876—1962), 18. Dāvids Golts (1867—1948), 19. Rūdolfs Benuss (1881—1940), 20. Jānis Bergsons (1881—1960), 21. Kārlis Kasparsons (1865—1962), 22. Miķelis Bružis (1868—1941), 23. Andrejs Petrevics (1883—1939), 24. Kārlis Kurševics (1874—1938), 25. Pauls Kalniņš (1872—1945), 26. Klāra Kalniņa (1874—1964), 27. Fricis Menders (1885—1971), 28. Jānis Ampermanis (1889—1942), 29. Vilis Gustavs Gulbis (1890—1942), 30. Kārlis Vanags (1883—1942), 31. Jānis Vārsbergs (1879—1961), 32. Pēteris Murīts (1891—1924), 33. Jūlijs Celms (1879—1935), 34. Bruno Kalniņš (1899—1990), 35. Eduards Traubergs (1883—1965), 36. Kārlis Albertiņš (1889—1925), 37. Augusts Raņķis (1875—1937), 38. Artūrs Žers (1885—1944).

Vēsturnieka rokās pēc ilgiem meklējuma gadiem

"Nemirst dziesma, sen dziedāta..." Šos vārdus gribas attiecināt uz Latvijas Republikas proklamēšanas akta relikviju — unikālo V.Rīdzenieka (A.Mednis) "Klio" firmas fotogrāfiju un, galvenais, tajā redzamajām, nu jau vēsturiskām personām uz Nacionālā teātra skatuves 1918.gada 18.novembrī. Nezināmu iemeslu dēļ šajā fotoattēlā visas redzamās personas (izņemot piecas priekšplānā) Latvijas Republikas laika publicējumos (un šajā 21 gadā ikreiz to bija daudz) nekad nav nosauktas un uzrādītas.

To pirmoreiz izdarīja trimdas vēsturnieks Ā.Šilde, turklāt arī tikai 1968.gadā. Fotogrāfijā ir redzami 38 Latvijas Tautas padomes pirmie locekļi. Toreiz Ā.Šilde atpazinis jau 20 personas. Otrreiz šim jautājumam Ā.Šilde pievērsās 1976.gadā, un tad jau uzrādīja 30 personas. Šo pašu fotoreprodukciju ar tām pašām personām 1989.gadā publicēja fotomeistars P.Korsaks. Līdz šim brīžam nav atpazītas vēl 8 redzamās un daļēji redzamās personas. No tām sešas ir toreizējās Latviešu zemnieku savienības partijas pārstāvji, divas — no toreizējās radikāldemokrātiskās partijas. Domāju, ka šo rindu autoram pēc ilggadīga pētniecības darba ir izdevies piepildīt šo tukšumu un nosaukt arī pārējos astoņus šī svinīgā proklamēšanas akta foto dalībniekus un to vietu fotoattēlā. Par to arī gribu pastāstīt šajās piezīmēs.

Vispirms uzrādīšu Latviešu zemnieku savienības pārstāvjus attēla kreisajā pusē pirmajā rindā — Jānis Ampermanis (1889—1942), Kārķu pagasta "Irbītes" lauksaimnieks, un agronoms Vilis Gustavs Gulbis (1880—1942). Jānis Ampermanis piedalījies Pirmajā pasaules karā latviešu strēlnieku pulkos, pēcāk Latvijas brīvības cīņās 1919.gadā pulkv. O.Kalpaka bataljona atsevišķās studentu rotas sastāvā. Bija Kārķu pagasta padomes un valdes priekšsēdētājs, 7. Valkas aizsargu pulka 3.rotas komandieris, Latvijas Zemnieku kredītbankas un a/s "Ķieģelnieks" padomes loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, aizsargu Nopelnu krustu un Krievijas impērijas Jura krusta 4. un 3. šķiru. Vilis Gustavs Gulbis beidzis Mironova komercskolu Rīgā un Rīgas politehniskā institūta lauksaimniecības fakultāti (1914). Strādāja līdz pat 1917.gadam par rajona agronomu un Gulbenes lauksaimniecības biedrībā un Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībā. 1917.—1918.gadā bija Vidzemes guberņas pārtikas valdes loceklis un priekšsēdētājs. Pēcāk 1918.—1919.gadā vienlaicīgi Apgādības ministrijas pilnvarnieks Ziemeļlatvijā. Divdesmitajos gados Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta vicedirektors, vēlāk lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks un Valsts zemes bankas loceklis. Trīsdesmitajos gados ieņēma (ar pārtraukumiem) zemkopības ministra, kādu laiku vienlaikus arī izglītības ministra amatu. No 1934. līdz 1939.gadam — iekšlietu ministrs, bet no 1939. līdz 1940.gadam — Vispārējās lauksaimniecības bankas direktors. Bija Satversmes sapulces (1920—1922) un divu Saeimu deputāts (1928—1934). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru, Lietuvas Ģedimina ordeņa I šķiru, Beļģijas Leopolda ordeņa II un I šķiru, Rumānijas Kroņa ordeņa I šķiru, Somijas Baltās Rozes ordeņa II šķiru.

Abu liktenis ir traģisks. 1940.gada oktobrī V.Gulbi apcietināja un Astrahaņas cietumā 1942.gada 19.janvārī nošāva. J.Ampermani 1941.gada jūnijā deportēja uz Krieviju, kur viņu notiesāja ar augstāko soda mēru, kuru izpildīja 1942.gada 27.jūnijā kādā no čekas gulaga nometnēm.

Attēla vidusdaļā redzams Nikolajs Svemps (1889—1944), toreiz Beļavas pagasta zemnieks, vēlāk (no 1929.gada) Vārgaļu dzirnavnieks Stāmerienas pagastā, pazīstamā mākslinieka Leo Svempa brālis. N.Svempu vācu okupācijas laikā 1944.gada septembrī apcietināja, un viņš gāja bojā gestapo ieslodzījumā.

Aiz viņa attēlā Jānis Bērziņš (1894—19 ?), zemkopis no Rencēnu pagasta "Ostermaņiem", vēlāk, no 1929.gada aprīļa, dzīvoja Gulbenē, bija saldumu tirgotājs Tirgoņu ielā 12. Vēl turpat dzīvojis ar ģimeni un darbojies 1941.gada augustā. 1941. gada rudenī pārceļas uz dzīvi Valmierā pie brāļa Alberta, bet 1944. gada pavasarī uz Rūjienu pie sievas radiem, kur sešdesmitajos gados miris.

Kreisajā fotogrāfijas pusē, kur bija izvietojušies Latviešu zemnieku savienības pārstāvji, daļēji redzami agronoms Pēteris Murīts (1891—1924) un Artūrs Žers(Šers) (1885—1944). P.Murīts dzimis Valmieras apriņķa Arakstes pagastā, beidzis A.Ķeniņa reālskolas 6 klases un 1911.gadā papildu klasi Jelgavas reālskolā. Tajā pašā gadā iestājies Rīgas politehniskā institūta lauksaimniecības nodaļā, kuru beidzis 1915.gada 27.maijā ar I šķiras mācīta agronoma nosaukumu. Sācis strādāt par Rūjienas lauksaimniecības skolas pārzini. Piedalījies Latviešu zemnieku savienības I kongresā 1917.gadā, kur tiek ievēlēts par Latviešu zemnieku savienības Centrālās padomes locekli, vienlaikus bijis arī Latviešu zemnieku savienības Valmieras rajona valdes priekšsēdētājs. Pēcāk strādājis par Valmieras apriņķa valsts zemju inspektoru un Valmieras divgadīgās lauksaimniecības skolas pārzini. Bija visu Latviešu zemnieku savienības kongresu, līdz 8.kongresam ieskaitot, delegāts, kuros tika no jauna ievēlēts par Latviešu zemnieku savienības Centrālās padomes locekli. Vēl 1922.gada jūnijā, kad sākās gatavošanās Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanām, K.Ulmanis vēstulē H.Enzeliņam uz Valmieru rakstīja: "Mums ir ļoti maz cilvēku, kas varētu tagad līdz oktobra mēnesim strādāt priekš partijas, un vajadzība ir ļoti liela. Vakar bijušas sarunas ar Murīša kungu, lai viņš brauktu uz Jelgavu uz dažiem mēnešiem, bet lieta grozoties galvenā kārtā ap to, vai Jūs būtu ar mieru viņu uz kādu laiku aizlaist prom no Valmieras. Es gan būtu ļoti priecīgs un Jums pateicīgs, ja to varētu izdarīt. Un arī Murīša kungs pats Jelgavā varētu atnest mums vairāk labuma, nekā palikdams Valmierā." 1924.gada augustā P.Murīts kopā ar vairākiem speciālistiem pieredzes nolūkos apmeklēja Vāciju, Saksiju. P.Murīts mira traģiskā nāvē pēc sašaušanas medībās 1924.gada 20.decembrī un apglabāts Rūjienā, Skudrītes kapos.

Artūrs Žers(Šers) bija Rāmuļu pagasta zemnieks, studējis ārzemēs — Cīrihes universitātē (1904—1905), Leipcigas lauksaimniecības institūtā, agronoms, Dzērbenes lauksaimniecības biedrības priekšnieks (1917—1919), Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības valdes loceklis. 1919.gadā laikraksta "Brīvā Zeme" administrators, pēcāk Rīgas lauksaimniecības kredītbiedrības direktors. 30. gados bija Zemes bankas direktors, bet 1939.gadā — Iļģuciema stikla fabrikas valdes priekšsēdētājs. Bija Satversmes sapulces loceklis. Arī viņa liktenis traģisks. 1941.gada jūnijā A.Žers tika deportēts uz Krieviju, kur notiesāts un 1944.gada 7.janvārī nošauts Vjatlagā.

Attēla labajā pusē pusredzami ir jurists Rūdolfs Bēnuss (1881—1940) un ārsts Kārlis Kasparsons (1865—1962). R.Bēnuss studējis jurisprudenci. Strādājis par zvērinātu advokātu. Pirmā pasaules kara laikā aktīvs bēgļu organizācijas darbinieks. 1917.gadā bija Rīgas pilsētas valdes loceklis. 1918.gadā Latvijas Pagaidu valdības pirmais iekšlietu ministra biedrs, bet 1920.—1921.gadā — Latvijas tieslietu ministrs. 30.—40. gados darbojies Latvijas Kredīta bankas Daugavpils nodaļā. Bijis Satversmes sapulces deputāts. Miris Daugavpilī, bet apglabāts Rīgā, Lielajos kapos. K.Kasparsons studējis Tērbatas universitātē teoloģiju, filozofiju, beidzis Dabas zinātņu un medicīnas fakultāti. Ārsts Rīgā. 1918.—1920.gadā pirmais Latvijas Pagaidu valdības izglītības ministrs. Vēlāk — Latvijas Universitātes pasniedzējs, goda doktors. Bijis Satversmes sapulces un pirmās Saeimas loceklis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa I—II šķiru.

Un nobeidzot — no attēlā redzamiem Latvijas Tautas padomes locekļiem — Latvijas valsts proklamēšanas akta dalībniekiem — staļinisma personības kulta laikā Krievijā nepamatotās represijās viens gāja bojā (K.Kurševics), 1941.gada jūnijā tika deportēti desmit, no tiem atgriezās atpakaļ Latvijā tikai viens (A.Ķeniņš), vācu okupācijas laikā tika apcietināts un gāja bojā viens (N.Svemps). 1949.gada 25.marta akcijā tika izsūtīts no savām mājām Cēsu pagastā E.Traubergs, kurš atgriezās atpakaļ 1956.gadā. Piecdesmitajos gados tika apcietināti divi — Fr.Menders (apcietināts 1948.gadā) un A.Ķeniņš (otru reizi, 1951.gadā), viņi abi atgriezās atpakaļ.

l Artūrs Žers (Šers). 1918—1919. l Nikolajs Svemps ar sievu Lūciju. 1934—1935. Pirmpublicējums. l Pēteris Murīts. 1918—1919. Pirmpublicējums . Fotogrāfijas: no Latvijas Vēstures muzeja fondiem. l Rencēnu pagasta Ostermaņos Bērziņu dzimta. Iesvētības. Apmēram 1921. gads. Stāv no kreisās: Oskars Bērziņš (1899 — 1942 Sibīrijā), Pēretis Bērziņš (1896 — 1937), Jānis Bērziņš (1894 — 196?), Anna Bērziņa (1863 — 1933, māte). Sēž: Valdis — audžudēls, Anna Bērziņa (1903 — 1979, prec. Lūse), Alberts Bērziņš (1901 — ?). Pirmpublicējums. Foto: no L. Rudzītes–Bērziņas albuma Fotoreprodukcijas: L.Balodis