Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot ... " (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.07.1998., Nr. 217/218 (1278/1279) https://vestnesis.lv/ta/id/49262

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

24.07.1998., Nr. 217/218 (1278/1279)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot ... "

Turpinājums

no 1.lpp.

Valsts prezidenta Kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka — "Latvijas Vēstnesim"

Tagad par pašu jauno likumu, par to, kas tajā jauns.

Visumā tajā ir saglabāta tā kārtība, kas jau pastāvēja, apžēlojot notiesātos noziedzniekus. Bet ir arī dažas atšķirības. Piemēram, līdz šim varēja iesniegt apžēlošanas lūgumu ne tikai notiesātā persona, viņa aizstāvis un tuvinieki, bet arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Mēs pieņēmām jebkuru iesniegumu. Tagad likumā ir noteikts, ka apžēlošanas lūgumu var iesniegt tikai pats notiesātais, viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni un laulātais. Pārējie — darba biedri, kolektīvi, radi, draugi un tā tālāk — vairs nevarēs. Nevarēs arī tā sauktās nelikumīgās laulenes, no kurām līdz šim bieži saņēmām apžēlošanas lūgumus.

Manuprāt, ļoti būtiska ir norma, kuras agrāk nebija, bet kura tagad ir ierakstīta likumā, proti, ka Valsts prezidents notiesāto personu var apžēlot arī pats pēc savas iniciatīvas. Piemēram, prezidents, lasot laikrakstus, uzzina, ka tur ir runa par kādu apžēlojamu cilvēku, vai arī Kancelejā pienāk dažādas sūdzības vai lūgumraksti, kas tomēr nav apžēlošanas lūgumi. Līdz ar to likumā tiek uzsvērts, ka valstī apžēlošanas tiesības patiešām ir tikai vienai personai.

Vēl būtiska atšķirība ir tā, ka līdz šim mēs jebkurā lietā pieņēmām apžēlošanas lūgumus pēc tam, kad spriedums bija stājies spēkā. Tagad likumā ir ierakstīts — un es domāju, ka tas ir ļoti pareizi — ka gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apzēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.

Smaga nozieguma jēdziens jau ir izskaidrots gan pašreizējā Kriminālkodeksā, gan arī jaunajā Krimināllikumā, kurš vēl nav stājies spēkā. Likumā ir noteikts, ka saskaņā ar Saeimā jau izskatīto Krimināllikumu gadījumos, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma (šis jēdziens pirmo reizi parādās jaunajā Krimināllikumā) izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, ja piespriests mūža ieslodzījums, — ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda. Atgādināšu, ka par sevišķi smagu noziegumu būs uzskatāms tāds, par ko pienākas brīvības atņemšana uz vairāk nekā 10 gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.

Attiecībā uz "nāviniekiem". Ja nāvessods tiks aizstāts ar mūža ieslodzījumu, notiesātajai personai tomēr būs tiesības pēc 20 gadu ilgas brīvības atņemšanas soda izciešanas lūgt apzēlošanu, lai gan, saprotams, tas nenozīmē, ka tā būs obligāti jāapžēlo. Tas arī zināmā mērā ir jauninājums.

Jau līdz šim bija noteikts, ka persona, kas izdarījusi smagu noziegumu, atkārtoti var iesniegt apžēlošanas lūgumu tikai pēc gada. Arī turpmāk šī norma būs spēkā.

Svarīgi, ka katru reizi, kad būs piespriests nāvessods, šo atsevišķo gadījumu izskatot, savu lēmumu pieņems Valsts prezidents — arī tad, ja notiesātā persona atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu, jo dažkārt šķietami vai patiesi nepamatoti notiesātie uzņem spriedumu gluži vai ar bravūru. To esmu pieredzējusi savā izmeklētājas praksē. Atgādināšu, ka pašlaik Guntis Ulmanis ir izsludinājis moratoriju nāvessoda izpildei. Bet jaunajā Kriminālkodeksā noteikts, ka nāvessodu var piespriest tikai par viena veida noziegumu — tīšu slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos. Agrāk bija paredzēts nāvessods par pieciem nozieguma sastāviem.

Apžēlošanas veidi likumā ir saglabāti tie paši, ko jau agrāk piemēroja Valsts prezidents. Tie ir pieci: nāvessoda aizstāšana ar mūža ieslodzījumu — tātad ar cita veida sodu nāvessodu nevarēs aizstāt; brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšana ar citu, vieglāku sodu — piemēram, ja palicis viens gads brīvības atņemšanas soda, Valsts prezidents var to aizstāt ar nosacītu sodu; pilnīga vai daļēja atbrīvošana no pamatsoda izciešanas; pilnīga vai daļēja atbrīvošana no papildsoda izciešanas; sodāmības noņemšana.

Tagad Valsts prezidenta Kancelejai mēneša laikā būs jāizstrādā detalizēta instrukcija par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību.

— Cik bieži tiek apmierināti apžēlošanas lūgumi?

— Pagājušajā gadā Valsts prezidents izskatīja apmēram tūkstoti saņemto apžēlošanas lūgumu, un tika apžēloti tikai 40 cilvēki, bet 1996.gadā apžēloja 60 personas no vairāk nekā tūkstoša.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!