Likumprojekts

Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanas, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums

Saeimas dok.Nr.1695; likumprojekts Nr.513

Saeimas deputātu grupas (A.Požarnovs, M.Grīnblats, J.Vidiņš,

J.Straume, J.Dobelis) 2000.gada 7.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants.

Likuma mērķis.

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus no ārvalstu speciālo dienestu iedarbības, šantāžas vai vervēšanas mēģinājuma, kā arī nodrošināt valsts tiesības piemērot personas lojalitātes pārbaudes principu tām personām, kuras ieņem amatus (dien) institūcijās, kuras realizē valsts varu un pārvaldi, pašvaldībās, prokuratūras un tiesu iestādēs, valsts drošības iestādēs, diplomātiskajā dienestā, Valsts kontrolē, kredītiestādēs, valstij stratēģiski svarīgos objektos vai ir zvērināti advokāti vai zvērināti notāri.

(2) Likums nosaka personu, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai slepeni sadarbojās ar tiem, publiskošanas kārtību, kā arī ierobežojumus personām, kuras strādāja PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojās ar tiem.

2.pants.

Personas, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem.

Par personām, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, ir uzskatāmi Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, bezvalstnieki un ārvalstnieki, ja viņi pastāvīgi dzīvo Latvijā, un ir bijuši PSRS speciālo dienestu štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti, uzticības personas, konspiratīvo telpu turētāji.

3.pants.

PSRS speciālie dienesti.

PSRS speciālie dienesti atbilstoši likumam ir:

1) Valsts drošības galvenā pārvalde, kas bija pakļautībā (piederēja) PSRS Iekšlietu tautas komisariātam, darbojās no 1934.g. 1.jūlija līdz 1941.g. 3.februārim un no 1941.g. 20.jūlija līdz 1934.g. 14.aprīlim;

2) PSRS valsts drošības tautas komisariāts, darbojās no 1941.g. 3.februāra līdz 1941.g. 20.jūlijam un no 1943.g. 14.aprīļa līdz 1946.g. 15.martam;

3) PSRS Valsts drošības ministrija, darbojās no 1946.g. 15.marta līdz 1953.g. 15.martam;

4) PSRS Iekšlietu ministrija, darbojās no 1953.g. 15.marta līdz 1954.g.13.martam;

5) PSRS Valsts drošības komiteja, darbojās no 1954.g. 13.marta līdz 1992.g. 1.janvārim;

6) Valsts drošības departaments, darbojās no 1940.g. 20.jūnija līdz 1940.g. 3.septembrim;

7) Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta pakļautībā bijusī Valsts drošības pārvalde, darbojās no 1940.g. septembra līdz 1941.g. aprīlim;

8) Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts, darbojās no 1943.g. aprīļa līdz 1946.g.martam;

9) Latvijas PSR Valsts drošības ministrija, darbojās no 1946.g. marta līdz 1953.g. aprīlim;

10) Latvijas PSR Iekšlietu ministrija, darbojās no 1953.g. aprīļa līdz 1954.g. aprīlim;

11) Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komiteja, darbojās no 1954.g. aprīļa līdz 1991.g.;

12) PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Valsts drošības galvenās pārvaldes 4.nodaļa, darbojās no 1938.g. 29.septembra līdz 1941.g. 8.februārim;

13) PSRS Tautas aizsardzības komisariāta 3.pārvalde, Jūras kara flotes tautas komisariāta 3.pārvalde un PSRS Iekšlietu tautas komisariāta 3.nodaļa, darbojās no 1941.g. 8.februāra līdz 1941.g. 17.jūlijam;

14) PSRS Iekšlietu tautas komisariāta īpašo nodaļu pārvalde, darbojās no 1941.g. 17.jūlija līdz 1943.g. 19.aprīlim;

15) PSRS Tautas aizsardzības komisariāta Galvenā pretizlūkošanas pārvalde "Smerš", PSRS Jūras kara flotes tautas komisariāta Pretizlūkošanas pārvalde "Smerš" un PSRS Iekšlietu tautas komisariāta pretizlūkošanas nodaļa "Smerš", darbojās no 1943.g. 19.aprīļa līdz 1946.g. 4.maijam;

16) PSRS Valsts drošības ministrijas 3.galvenā pārvalde un PSRS Iekšlietu ministrijas Pretizlūkošanas nodaļa, darbojās no 1946.g. 4.maija līdz 1953.g. 14.martam;

17) PSRS Iekšlietu ministrijas 3.pārvalde, darbojās no 1953.g. 14. marta līdz 1954.g. 18.martam;

18) PSRS Ministru Padomes Informācijas komiteja, darbojās no 1947.g. marta līdz 1952.g. janvārim;

19) Padomju armijas ģenerālštāba galvenā izlūkošanas pārvalde, darbojas no 1918.g. oktobra.

4.pants.

Personu, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojās ar tiem, darbības izvērtēšanas komisija.

(1) Lai izvērtētu to personu darbību, kuras strādāja PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojās ar tiem, tiek nodibināta Izvērtēšanas komisija, kurā darbojas pieci komisijas locekļi, no kuru vidus komisijas vadītāju ieceļ un no darba atbrīvo Satversmes aizsardzības biroja direktors.

Vienu pārstāvi darbam komisijā izvirza Ģenerālprokuratūra, pa diviem pārstāvjiem — Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija un Satversmes aizsardzības birojs. Komisijas locekļi darbu var uzsākt tikai pēc speciālas atļaujas saņemšanas, kas apstiprina viņu tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu. Komisijas darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Balstoties uz šo likumu, Komisija:

1) vērtē personu, kuras strādājušas PSRS slepenajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, darbību;

2) pieņem lēmumu par personu, kuras atzinušās, ka strādājušas PSRS slepenajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, ņemšanu uzskaitē;

3) pieņem lēmumu par datu publicēšanu atklātībā par personām, kuras strādājušas PSRS slepenajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, ievērojot šā likuma 8.pantu.

4) garantējot pilnīgu personas anonimitāti, kodē saņemto neizpaužamo informāciju un pieņem lēmumu par informācijas nodošanu izmantošanai zinātniskajos darbos;

5) sagatavo un apstiprina personu, kuras strādājušas PSRS slepenajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, atzīšanās anketu formas;

(3) Komisijas darba reglamentu apstiprina Satversmes aizsardzības biroja direktors.

5.pants.

Satversmes aizsardzības biroja funkcijas pildot šo likumu.

Balstoties uz šo likumu, Satversmes aizsardzības birojs:

1) ar komisijas ieteikumu no Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām sastāda darba grupu, kura pieņem slepeni sadarbojušos personu atzīšanās, reģistrē datus par šīm personām un speciālo dienestu darbību un nodod šos datus komisijai;

2) krāj, pārbauda un analizē personu, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, iesniegtos dokumentus, lietas un citus materiālus, kā arī iesaka Komisijai šīs personas ierakstīt uzskaitē;

3) krāj, pārbauda un kārto personu, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, iesniegtos datus un informāciju par viņu bijušo darbību;

4) pēc personu, kuras atzinušās, ka strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, lūguma veic visus pasākumus, lai aizsargātu viņus no šantāžas, vervēšanas vai mēģinājuma iesaistīt nelikumīgā darbībā;

5) krāj informāciju un iesniedz Komisijai visus datus par tās publicēšanu atklātībā saskaņā ar šī likuma 8.pantā noteiktajiem gadījumiem;

6) organizē Komisijai nepieciešamos darba apstākļus.

6.pants.

Reģistrācijas un atzīšanās kārtība.

(1) Personas, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, 6 mēnešu laikā pēc laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētā Komisijas paziņojuma par to, ka tiek uzsākta reģistrēšanās un pieņemta atzīšanās, var reģistrēties, brīvprātīgi rakstiskā veidā atzīstoties Latvijas valstij, ka strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, atspoguļot viņiem zināmo informāciju par speciālo dienestu darbību un nodot viņu rīcībā esošus dokumentus vai lietas, kuras saistītas ar bijušās PSRS speciālajiem dienestiem.

(2) Personām, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, jāiesniedz informācija par sevi un par sadarbību ar speciālajiem dienestiem, norādot to nosaukumus, sadarbības veidu un laika posmu, dzīves un darba vietu sadarbības laikā, kā arī citus datus, kuri paredzēti Komisijas apstiprinātajās anketās.

(3) Ierodoties reģistrēties un atzīties, personas tiek brīdinātas, ka, slēpjot informāciju par sevi un speciālo dienestu darbību vai sniedzot nepatiesas ziņas, dati par viņu slepeno sadarbību ar bijušās PSRS speciālajiem dienestiem var tikt publicēti saskaņā ar šī likuma 8.panta 3. un 4.daļu. Persona tiek brīdināta, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu par citām personām, tā tiek saukta pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants.

Ņemšana uzskaitē.

Personas, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, ar Komisijas lēmumu ņemamas uzskaitē, ja tās brīvprātīgi atzinušās, ka strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem un sniegušas viņām zināmo informāciju, kura saistīta ar speciālo dienestu darbību.

8.pants.

Atzinušos personu aizsardzība un datu publicēšanas gadījumi.

(1) Atzīšanās fakts un atzinušos personu iesniegtie dati netiek publiskoti, ja šīs personas nav nodarījušas būtisku kaitējumu Latvijas valstij, tās pilsoņiem un iedzīvotājiem. Šī informācija lietojama likuma "Par valsts noslēpumu" noteiktā kārtībā. Par valsts noslēpumu nav uzskatāmi dati par Valsts prezidentu, Saeimas un pašvaldību deputātiem, valdības locekļiem, tiesnešiem un prokuroriem, kā arī kandidātiem uz šiem amatiem, ja tie ir strādājuši PSRS speciālajos dienestos vai slepeni sadarbojušies ar tiem.

(2) Uzskaitē ņemtajām personām jāziņo Satversmes aizsardzības birojam, ja tās tiek šantažētas, vervētas vai mēģinātas iesaistīt prettiesiskā darbībā. Satversmes aizsardzības birojs pēc atzinušos personu lūguma veic pasākumus, lai viņas aizsargātu. Ziņas par atzinušos personu darbību tiek publiskotas, ja šīs personas ar tiesas spriedumu ir atzītas par vainīgām noziegumos pret cilvēci, kara un genocīda noziegumos, kā arī citos likumā paredzētos gadījumos.

(3) Komisijai sniegtā un par valsts noslēpumu atzītā informācija var tikt pielietota zinātniskajos darbos tikai ar Komisijas atļauju un Komisijas kodējumu. Informācija par personām, kuras strādājušas PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, tiek publiskota, ja persona ieņem Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību deputātu, valdības locekļu, tiesnešu vai prokuroru amatus, vai ir kandidāti uz šiem amatiem. Ieņemot minētos amatus vai kandidējot uz tiem, personām ir jāatzīst sadarbības fakts ar PSRS speciālajiem dienestiem. Ja personas, kuras ieņem norādītos amatus vai uz tiem kandidē, likuma noteiktajā kārtībā neatzīst, ka sadarbojušās ar bijušās PSRS speciālajiem dienestiem, tās atbild likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Dati par darbu vai sadarbību ar PSRS speciālajiem dienestiem publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gadījumā, ja persona, kura slepeni sadarbojusies ar bijušās PSRS speciālajiem dienestiem, 6 mēnešu laikā no Komisijas noteiktā un "Latvijas Vēstnesī" publicētā termiņa par uzsākto reģistrēšanos nav atzinusies, ka strādājusi PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojusies ar tiem, ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, citām personām un speciālo dienestu darbību, vai ir slēpusi šāda veida informāciju.

9.pants.

Ar PSRS speciālajiem dienestiem sadarbojušos personu darbības ierobežojumi.

(1) Ar PSRS speciālajiem dienestiem sadarbojušās personas, kuru dati publiski paziņoti saskaņā ar šī likuma 8.panta 3.un 4. punktā noteikto kārtību 10 gadu laikā no sarakstu publicēšanas dienas nav tiesīgi strādāt izglītības iestādēs par pedagogiem, audzinātājiem, šo iestāžu vadītājiem un ieņemt amatus, kuri saistīti ar ieroču nēsāšanu un glabāšanu, būt par Latvijas Republikas valsts amatpersonām vai ierēdņiem valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, valsts aizsardzības sistēmā, iekšlietu sistēmā, muitā, prokuratūrā, tiesās, valsts drošības iestādēs, diplomātiskajā dienestā, Valsts kontrolē un citās ar kontroli un uzraudzību saistītās valsts institūcijās, strādāt par advokātiem un notāriem, strādāt bankās un citās kredītiestādēs, stratēģiskos saimniecības objektos, sakaru sistēmās, drošības dienestos un to struktūrās, kā arī citos dienestos, kuri sniedz detektīvpakalpojumus.

(2) Ja ar Komisijas lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir paziņoti dati par personu, kura strādājusi PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojusies ar tiem, un šī persona ieņem kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem amatiem, darba devējam vai tā pilnvarotajai personai darbinieks jāatbrīvo no darba, neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Pamatojums šādu darbinieku atlaišanai ir neatbilstība likuma prasībām.

Pārejas noteikumi

1. Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs un Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija mēneša laikā pēc likuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijas locekļu kandidātu sarakstu Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

2. Mēneša laikā no likuma stāšanās spēkā Satversmes aizsardzības biroja direktors apstiprina Komisijas darba reglamentu.

3. Komisija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos masu informācijas līdzekļos paziņo datumu, no kura personas, kuras strādājušas bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušās ar tiem, var uzsākt reģistrēšanos un brīvprātīgu atzīšanos, kā arī sagatavo un apstiprina atzīšanās anketas, ne vēlāk kā vienu mēnesi nodrošinot kārtību, kas garantē brīvprātīgi atzinošos personu konfidencialitāti.