Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas centrā - Rīgā. Rīgas centrā - Domā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.07.1998., Nr. 217/218 (1278/1279) https://vestnesis.lv/ta/id/49270

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kases informācija

Par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju izlaišanu

Vēl šajā numurā

24.07.1998., Nr. 217/218 (1278/1279)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Notikuma vidū

Latvijas centrā — Rīgā. Rīgas centrā — Domā

Šodien tiek apkopota Rīgas senvēstures izcilā pieminekļa līdzšinējā izpēte un saglabāšanas iespējas

BA1.JPG (22911 BYTES) Rīgas Doms, vakardienas 23.jūlija pēcpusdienas gaismā

Turpinājums no 1.lpp.

Līdz šim ir veikta ziemeļu sānjoma ārsienas izpēte un gandrīz visas sienas atbrīvošana no izolācijas sistēmām. Pašlaik notiek kapu plākšņu izņemšana, lai sienu pilnīgi atbrīvotu no izolācijas sistēmām. Līdz 1999.gada vidum ir paredzēts pabeigt sienas remonta un sanācijas darbus.

Šis nav pirmais Vācijas un Latvijas projekts pieminekļu saglabāšanas jomā. Vācijas amatniecības un pieminekļu centrs ir jau strādājis Liepājas, Sv.Trīsvienības baznīcā.

Dr.arch.

Markusam Vilimcigam vaicājām par šī smalkā darba peripetijām, arī par to, kālab šobrīd ir tik svarīgi nomainīt apmetumu Rīgas Doma ziemeļu puses pilastriem. Tālāk — viņa komentārs:

— Jau 1996.gada jūlijā tika noņemti paraugi un konstatēti tādi bojājumi kā plaisas apmetumā, sāļi, korodējuši ķieģeļi un korodējis dolomīts ar izsāļojumiem, apmetums nav kontaktā ar apakšā esošajiem ķieģeļiem un kristalizējošamies sāļiem starp apmetumu un ķieģeļiem. Sāļi ir galvenais iemesls, kāpēc korodē tādi poraini materiāli kā akmens un ķieģeļi. Ja porās notiek sāļu kristalizācijas process, rodas papildu spiediens, kas grauj materiālu no iekšpuses.

Jau kopš XIX.gadsimta beigām par būtisku problēmu uzskatāmi apmetuma un ķieģeļu bojājumi un sāļi. Šai laikā pilastri tika pārklāti ar pirmo mitrumnecaurlaidīga apmetuma kārtu. Pirmais apmetuma veids vēl aizvien redzams telpā, kas savieno baznīcu ar Krusteju. Tas sastāv no cementa javas, divām kārtām logu stikla un nosedzošās apmetuma kārtas.

1957.gada apmetums sastāv no javas ar cementa (bitumena) kārtu, stiepļu sieta un apmetuma kārtas.

Pilastri tika pārklāti ar šiem apmetumiem, lai pārtrauktu sāļu kristalizāciju, nepieļaujot sāļus saturošo šķidumu iztvaikošanu. Šī iemesla dēļ apmetumiem bija jābūt mitrumnecaurlaidīgiem.

Tomēr notika tā, ka šis apmetums bija mitrumnecaurlaidīgs, ūdens no sienām un pilastriem nevarēja iztvaikot, tādējādi sāļus saturošie šķīdumi pacēlās augšup. Tagad ūdens iztvaiko un sāļi kristalizējas līmenī virs mitrumnecaurlaidīgā apmetuma. Tā rezultāts ir novērotie bojājumi.

Mitrumnecaurlaidīgi apmetumi tika lietoti daudzās ēkās XIX.gs. beigās un XX.gs.sākumā. Lielākoties tie ir radījuši nopietnus bojājumus. Mūsdienās tie vairs netiek izmantoti.

Modernie apmetumi nav blīvi un mitrumnecaurlaidīgi, un tiem piemīt augsta mitruma caurlaidība, lai aizkavētu sāļus saturošu šķīdumu pacelšanos augstākos līmeņos, kā arī augsta porainība, lai absorbētu lielu sāļu daudzumu.

Pašreizējais apmetums Rīgas Domā uzrāda pilnīgi pretējas īpašības. Tas jānoņem un jānomaina ar piemērotu apmetumu, lai likvidētu kaitējumus, ko nodara kristalizējušies sāļi.

Šodien jau rīta pusē Vācijas Amatniecības un pieminekļu aizsardzības centrs kopā ar Latvijas ekspertiem un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja darbiniekiem Domā rīko darba apspriedi, lai apkopotu pirmo sadarbības posmu (projekts paredzēts līdz 1999.gada nogalei).

Kā sarunas izskaņā bilda Ronalds Lūsis:

— Rīgas Doms latviešiem allaž būs tikpat jauns, cik jauni varēsim būt mēs paši. Šajā ziņā darba nekad nebūs pārāk maz.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

BA2.JPG (27179 BYTES)
Doma ziemeļu daļas sanācijas darbi

BA3.JPG (26759 BYTES)
Lai vēsture neciestu, speciālisti saudzīgi pārvieto Doma bijušās iekārtas fragmentus

BA5.JPG (25736 BYTES)
Tāds vakardien ap pusdienas laiku bija divu darbabiedru — Dr.arch.Markusa Vilimciga (Vācija) un arhitektūras maģistra Ronalda Lūša skatiens

BA4.JPG (24533 BYTES)
Katrs pieskāriens senbrīvē nāk ar pārsteigumiem: un ja nu arī te atklāsies kaut kas līdz šim nezināms? Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

 

a

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!