Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Saeimas dok.Nr.1860; likumprojekts Nr.547

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa sēdē

akceptēts (prot.Nr.15, 5.§) un 11.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 117., 118.pantā, 125.panta otrajā un trešajā daļā, 147., 148., 149.pantā, 153.panta trešajā daļā, 154.panta otrajā daļā, 159.panta trešajā daļā, 160.panta trešajā daļā, 176.panta trešajā un ceturtajā daļā, 183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192.panta otrajā daļā, 213.panta otrajā daļā, 224., 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268., 291.pantā, 320.panta trešajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 355.pantā, kā arī visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ."

2. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu iztiesājama tajā pirmās instances tiesā, kuras darbības teritorijā noziedzīgais nodarījums izdarīts.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu nav iespējams precīzi noteikt vai ja lieta vairāku apsūdzēto vai citu iemeslu dēļ vienlaikus piekritīga divām vai vairākām vienas un tās pašas pakāpes tiesām, tad to izskata tiesa, kuras darbības teritorijā pabeigta pirmstiesas izmeklēšana."

3. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos

Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietas ātrāku un pilnīgāku izskatīšanu, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tādas pašas pakāpes pirmās instances tiesai pēc noziedzīgā nodarījuma atklāšanas vietas vai pēc noziedzīgā nodarījuma seku iestāšanās vietas, kā arī pēc apsūdzētā vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās izskatīšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai — Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta."

4. Izslēgt 36.pantu.

5. Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu izskatīšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk izskatīt apgabaltiesā, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai."

6. Izteikt 225.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;".

7. Izteikt 230.pantu šādā redakcijā:

"230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas pakāpes tiesai lietas piekritības noteikšanai."

8. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

" 276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšanu iesāk ar apsūdzības raksta nolasīšanu vai, ja attiecīgā procesa dalībnieki tam piekrīt, ar prokurora īsu ziņojumu par celtās apsūdzības būtību un par pieteikto civilprasību. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā katram tiesājamam, vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam ir saprotama celtā apsūdzība, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, kā arī jautā civilprasītājam, vai viņš uztur pieteikto civilprasību un vai tiesājamais atzīst pieteikto civilprasību."

9. Izslēgt 406.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.

Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) kāda situācija ir pašlaik un kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) likumprojekta koncepcija.

Likuma grozījumi nepieciešami, lai likvidētu izskatāmo lietu sastrēgumu vairākās rajona (pilsētas) un apgabaltiesās un turpmāk nodrošinātu vienmērīgāku krimināllietu sadalījumu tiesās. Pašlaik apgabaltiesas izskata lietas gan kā apelācijas instance, gan arī kā pirmās instances tiesa par smagiem noziegumiem un atsevišķas juridiski sarežģītu kategoriju lietas. Likumprojektā:

1) paredzēta cita krimināllietu piekritības noteikšanas kārtība pirmās instances tiesās: a) apgabaltiesa pieņems izskatīšanai krimināllietas par konkrēta veida noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti konkrētos Krimināllikuma pantos, un pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā lietu juridisko sarežģītību vai drošības apsvērumus;

b) lai nodrošinātu krimināllietu ērtāku un ātrāku izskatīšanu, atsevišķos gadījumos augstākas pakāpes tiesa varēs konkrētu lietu nodot no vienas zemākas pakāpes tiesas citai zemākas pakāpes tiesai;

2) izslēgti likumā noteiktie tiesneša darba organizēšanas ierobežojumi gadījumos, kad lietas iztiesāšana jāaptur vai jāatliek uz ilgāku laiku;

3) lai paātrinātu kriminālprocesa gaitu, turpmāk saīsināto procesu varēs piemērot par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tām personām, kuras jau iepriekš ir sauktas pie kriminālatbildības, kā arī pret personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

Likums tieši neietekmēs tautsaimniecības attīstību.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu? Vai ieviešot attiecīgo likumu:

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

c) vai budžeta ienākumi mainīsies nākamajos piecos gados.

Līdztekus citādākai lietu piekritības noteikšanai ir nepieciešams palielināt tiesnešu skaitu un nodrošināt tiesu darbības iespējas ar attiecīgām telpām. Tāpēc saskaņā ar likuma "Par Īrestiesību likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" pārejas noteikumiem jau ir pieprasīts papildu finansējums no 2000. gada budžeta vēl desmit tiesnešu atalgošanai un viņu darba telpu (tiesas sēžu zāļu un darba kabinetu) iekārtošanai. Lai pilnīgi noregulētu tiesnešu darba slodzi, no 2001.gada budžeta vēl būs nepieciešams finansējums 33 tiesnešu algām un darba telpu (tiesas sēžu zāļu un darba kabinetu) ierīkošanai.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Kādi normatīvie akti papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, norādot izdodamo Ministru kabineta noteikumu izdošanas mērķi un satura galvenos punktus?

Sakarā ar šiem Latvijas KPK grozījumiem citos normatīvajos aktos grozījumi nav nepieciešami.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām:

a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību — no kāda tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

b) atbilstība Eiropas Savienības tiesībām attiecīgajā nozarē, norādot arī tiesību akta numuru;

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Šis likums tieši neietekmēs Latvijas starptautiskās saistības, bet tie ir priekšdarbi, lai nodrošinātu sakārtotu un ritmisku tiesu darbību, kas nepieciešama sekmīgai sadarbībai ar citām ES dalībvalstīm.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde :

a) no valsts puses — vai tiks veidotas jaunas valsts institūcijas; vai paplašinās esošo institūciju funkcijas;

b) no indivīda puses — kā indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežos.

Likuma izpilde tiks nodrošināta: 1) nosakot konkrētas krimināllietas piekritību, tiks ņemts vērā tas, kurai tiesai būs iespējams lietu ātrāk un ērtāk (skatoties no lietas dalībnieku viedokļa) iztiesāt; 2) ja Finansu ministrija piešķirs vajadzīgo finansējumu tiesnešu skaita palielināšanai un tiesu iestāžu nodrošināšanai ar nepieciešamajām telpām.