Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 256 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.1998., Nr. 219/220 (1280/1981) https://vestnesis.lv/ta/id/49286

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vienošanās starp Latvijas Republikas Valdību un Baltkrievijas Republikas Valdību par pārrobežas sadarbības pamatprincipiem

Vēl šajā numurā

28.07.1998., Nr. 219/220 (1280/1981)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 256

Pieņemts: 21.07.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 21.jūlijā Noteikumi Nr. 256

Rīgā (prot. Nr. 39, 1.§)

Noteikumi

par Latvijas būvnormatīvu

LBN 221-98

"Ēku iekšējais ūdensvads

un kanalizācija"

Izdoti saskaņā ar

Būvniecības likuma

2.panta ceturto daļu

 

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija".

2. Ar 1998.gada 1.augustu Latvijas Republikas teritorijā netiek pie-mērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.04.01-85 "Iekšējais ūdensvads un kanalizācija. Projektēšanas normas", ko ar 1984.gada 31.decembra lēmumu Nr.292 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.

3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 31.jūlijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" prasībām nav obligāta.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.augustu.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

 

 

Apstiprināts ar

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Latvijas būvnormatīvs LBN 221-98

Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamo un rekonstruējamo ēku iekšējo aukstā un karstā ūdens ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietus-ūdens novadīšanas sistēmu projektēšanai.

2. Būvnormatīvs nav piemērojams šādu objektu projektēšanai:

2.1. ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas ēkās un būvēs, kurām ugunsdzēsības prasības nosaka citi normatīvie dokumenti;

2.2. stacionārās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmas;

2.3. siltummezglu ūdensapgādes sistēmas;

2.4. karstā ūdens apstrādes iekārtas;

2.5. ražošanas un tehnoloģisko iekārtu, arī medicīnas procedūru ūdensapgādes sistēmas.

3. Ēku iekšējo ūdensvadu, sadzīves kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmu projektēšanā jāievēro likumi un citi normatīvie akti, kā arī šis būvnormatīvs.

4. Ēkas iekšējais ūdensvads ir iekārtu un cauruļvadu sistēmas, kas nodro-šina patērētājus vienā ēkā vai ēku grupā ar ūdeni no ārējā ūdensapgādes tīkla caur kopējo ūdens uzskaites mezglu. Ja no iekšējā ūdensvada tiek ņemts ūdens ārējās ugunsdzēsības vajadzībām, jāievēro Latvijas būvnormatīvā LBN-222 p ar ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm noteiktās prasības.

5. Ēkas iekšējā kanalizācija ir ar ēkas ārējām sienām norobežota iekārtu un cauruļvadu sistēma, kas nodrošina sanitāri tehnisko ierīču un tehnoloģisko iekārtu notekūdeņu novadīšanu no ēkas līdz pirmajai skatakai. Ja nepieciešams, projektā paredz vietējās attīrīšanas ietaises, kā arī lietusūdeņu novadīšanu kanalizācijā.

6. Visās ēkās, kuras būvē rajonā, kur ir izveidots ārējais kanalizācijas tīkls, jāieprojektē iekšējais ūdensvads un kanalizācija. Ja ēku būvē rajonā, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās ir nepieciešamas vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises, kuras projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm.

7. Apdzīvotajās vietās, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, pēc saskaņošanas ar teritoriālo vides veselības centru drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamas notekūdeņu krājtvertnes bez ūdens ievadu ierīkošanas šādās ēkās:

7.1. dzīvojamās ēkās, kuras izmanto tikai vasarā;

7.2. individuālajās dzīvojamās ēkās;

7.3. ēdnīcās, ja tajās ir ne vairāk kā 10 sēdvietu;

7.4. rūpniecības uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās, kā arī ražošanas ēkās, ja maiņā strādā ne vairāk kā 15 cilvēku.

8. Ja nav iespējams ierīkot vietējās kanalizācijas attīrīšanas ietaises, ierīko pārvietojamās tualetes vai biotualetes.

9. Nepieciešamību izbūvēt ēku iekšējo lietusūdens novadīšanas tīklu nosaka attiecīgo ēku projektēšanas normas.

10. Ēku ūdensvadu, kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmās lietojamajām caurulēm, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, valsts standartu un tehnisko noteikumu prasībām.

11. Projektējamie galvenie tehniskie risinājumi un to realizācijas secība jāpamato, salīdzinot tos ar citiem iespējamajiem variantiem. Tehniski ekonomiskais aprēķins jāveic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.

12. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektos jāparedz pasākumi, kas novērš ūdens zudumus un samazina trokšņus.

13. Iekšējās ūdensapgādes sistēmas izvēlas atkarībā no tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, sanitāri higiēniskajām, ugunsdzēsības un ražošanas tehnoloģiskajām prasībām, kā arī ņemot vērā ārējā ūdensvada iespējas.

14. Šajā būvnormatīvā lietotie galvenie apzīmējumi un termini norādīti 1. un 2.pielikumā.

II. Ūdens kvalitāte un temperatūra

ūdensapgādes sistēmās

15. Sadzīves patēriņam lietojamā aukstā un karstā ūdens kvalitātei jāatbilst dzeramā ūdens valsts standartam. Ražošanas vajadzībām lietojamā ūdens kvalitāti nosaka atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

16. Aizliegts apvienot sadzīves ūdensvadu ar ūdensvadu, kurā ūdens neatbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, kā arī izmantot sadzīves ūdensvada būvniecībā materiālus, kas pazemina ūdens kvalitāti.

17. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām, to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

18. Karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C.

19. Ūdens ar normatīvo caurplūdumu un temperatūru jāsaņem ūdens izdales vietās no karstā ūdens turpgaitas cauruļvada, kas nodrošināts ar cirkulācijas sistēmu, vai no ūdenssildītāja vai cauruļvada, kurā ir papildus uzsildītais ūdens, vismaz 10 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas. No tālākiem ūdens izdales punktiem, kurus lieto reti, kā arī individuālajās mājās attiecīgais l aiks var būt ilgāks.

20. Pirmsskolas vecuma bērnu iestādēs ūdens temperatūra ūdens izdales vietās, kuras izmanto bērni, nedrīkst būt augstāka par 37 °C.

21. Ēdināšanas uzņēmumos, kā arī citur, kur ir nepieciešama augstāka ūdens temperatūra, nekā norādīts šo noteikumu 18.punktā, ūdens papildu uzsildīšanai lieto vietējos ūdens sildītājus.

III. Ūdens aprēķina patēriņa

un siltuma daudzuma noteikšana ūdensapgādes

un kanalizācijas sistēmās karstā ūdens apgādes vajadzībām

22. Ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām jānodrošina ūdens patērētāju skaitam vai sanitāri tehnisko ierīču skaitam atbilstoša ūdens padeve un notekūdeņu novadīšanas caurplūdums.

23. Sanitāri tehniskās ierīces (ūdens izdales armatūras) ūdens patēriņu sekundē (l/s) nosaka:

23.1. atsevišķai sanitāri tehniskajai ierīcei - saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikumu;

23.2. dažādām sanitāri tehniskajām ierīcēm, kas apkalpo vienādus ūdens patērētājus izzaru tīkla posmā, - saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

23.3. dažādām sanitāri tehniskajām ierīcēm, kas apkalpo dažādus patērētājus, pēc šādas formulas:

1.JPG (6472 BYTES) (1)

23.4. cilpveida tīklā sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņu sekundē nosaka visai sistēmai kopumā un pieņem, ka tas ir vienāds visos cilpas posmos;

23.5. dzīvojamās un publiskajās ēkās, par kuru ūdens patēriņu un sanitāri tehniskajām ierīcēm nav ziņu, pieņem, ka:

 

24. Maksimālo ūdens patēriņu sekundē (l/s) ūdensvada tīkla aprēķina posmā nosaka pēc šādas formulas (koeficientu - nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 5.pielikumam):

(2) 2.JPG (3778 BYTES)

24.1. ūdens caurplūdumu ūdensvada tīkla galējos posmos nosaka pēc aprēķina, tomēr tas nedrīkst būt mazāks par atsevišķas sanitāri tehniskās ierīces maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

24.2. var neņemt vērā veļas mazgājamās mašīnas vai trauku mazgājamās mašīnas ūdens patēriņus dzīvokļa vannasistabā un virtuvē; ēkas sadalošā tīkla posmos, kur ūdeni aizvada uz vairākiem dzīvokļiem vai pie vairākiem patērētājiem, minētos ūdens caurplūdumus jāņem vērā;

24.3. rūpniecības uzņēmumu ūdens patēriņus tehnoloģiskajām vajadzībām nosaka, summējot atsevišķo tehnoloģisko iekārtu ūdens patēriņus, ja attiecīgo iekārtu darbības laiks sakrīt;

24.4. grupveida sanitāri tehnisko ierīču ūdens patēriņus var aprēķināt saskaņā ar šī būvnormatīva 3.pielikuma 3.piezīmi un summēt ar formulas (2) aprēķinu un citiem konstantiem patēriņiem, ja attiecīgo ierīču darbības laiks sakrīt.

25. Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtību aprēķina šādi:

25.1. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir vienādi (neņemot vērā U un N attiecību izmaiņas atsevišķos aprēķina posmos), - pēc šādas formul as:

(3) 3.JPG (5482 BYTES)

25.2. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir dažādi, - pēc šādas formulas:

(4) 4.JPG (5903 BYTES)

25.3. ja nav zināms sanitāri tehnisko ierīču skaits, to izmantošanas varbūtību var aprēķināt pēc (3) un (4) formulas, pieņemot, ka U = N;

25.4. ja vairākām patērētāju grupām ūdens maksimālie patēriņi nesakrīt laikā, sanitāri tehniskās ierīces izmantošanas varbūtību aprēķina pēc (3) un (4) formulas, lietojot pazeminošus koeficientus un ņemot vērā analogu sistēmu ekspluatācijas datus.

26. Notekūdeņu maksimālo patēriņu sekundē (l/s) nosaka:

26.1. ja maksimālais ūdens caurplūdums sekundē ūdensvadā ir

qtot£ 8 l/s, - pēc šādas formulas:

(5) 5.JPG (3780 BYTES)

26.2. pārējos gadījumos - pēc šādas formula s:

qs = qtot.

27. Atsevišķas sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņu stundā (l/h) nosaka:

27.1. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir vienādi,- saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;

27.2. ja ūdens patērētāji ēkās vai būvēs ir dažādi, - pēc šādas formul as:

(6) 6.JPG (8063 BYTES)

27.3. dzīvojamās un publiskajās ēkās, par kuru sanitāri tehniskajām ierīcēm nav ziņu, pieņem, ka:

 

28. Sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas varbūtību stundā sistēmai kopumā nosaka pēc šādas formulas:

(7) 7.JPG (5808 BYTES)

29. Maksimālo ūdens patēriņu stundā (m3/h) nosaka pēc šādas formulas:

(8) 8.JPG (4531 BYTES)

29.1. rūpniecības uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkām maksimālo ūdens patēriņu stundā var noteikt, summējot ūdens patēriņu dušās un ūdens patēriņu sadzīves vajadzībām atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumam un ņemot vērā patērētāju skaitu noslogotākajā maiņā;

29.2. rūpniecības uzņēmumu tehnoloģiskos ūdens patēriņus nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 25.punktu.

30. Vidējo ūdens patēriņu stundā (m3/h) ūdens maksimālā patēriņa periodā (diennaktī vai maiņā) nosaka pēc šādas formulas:

(9) 9.JPG (5912 BYTES)

31. Atklātās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās karstā ūdensvada stāvvados jānodrošina 65 °C temperatūra, bet karstā ūdens patēriņa normu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu, piemērojot koeficientu 0,85 un nemainot kopējo patērējamā ūdens daudzumu.

32. Notekūdeņu maksimālo patēriņu stundā aprēķina saskaņā ar šī būvnormatīva 28.punktu.

33. Ūdens patēriņu diennaktī nosaka, summējot visu patērētāju patērēto ūdens daudzumu un patērēto laistīšanas ūdeņu daudzumu.

34. Karstā ūdens apgādei nepieciešamo siltuma plūsmas daudzumu (kW) maksimālā patēriņa periodā (diennaktī vai maiņā) nosaka pēc šādas formulas:

34.1. vidējā patēriņa stundai:

(10) 10.JPG (4396 BYTES)

34.2. maksimālā patēriņa st undai:

(11) 11.JPG (4310 BYTES)

IV. Ūdens spiediens ūdensvada sistēmās

35. Ūdens spiediens sadzīves un apvienotā ūdensvada sistēmās viszemākajā ūdens izdales vietā nedrīkst būt lielāks par 600 kPa.

36. Ūdens spiediens ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās pie viszemāk ierīkotā ugunsdzēsības krāna nedrīkst būt lielāks par 900 kPa. Ūdens spiediens apvienotā sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās ugunsgrēka dzēšanas laikā pie viszemāk ierīkotās ūdens izdales vietas nedrīkst būt lielāks par 900 kPa, turklāt sistēmu hidraulisko pārbaudi jāizdara, kad ir ierīkota ūdens izdales armatūra.

37. Ūdens pievadcaurulēs (izņemot sadalošo cauruļvadu tīklu) ūdens normatīvo caurplūdumu drīkst samazināt par 70 %. Minētajā gadījumā zemākajā ūdens izdales vietā ūdens caurplūdums nedrīkst būt lielāks par 150 % no normatīvā caurplūduma. Kritiskajās ūdens izdales vietās lieto armatūru, kurai nepieciešams mazāks brīvais sp iediens.

V. Aukstā ūdens ūdensvada sistēmas

38. Ēkās var būt viena vai vairākas no šādām iekšējā ūdensvada aukstā ūdens ūdensvada sistēmām:

38.1. sadzīves (dzeramā) ūdens ūdensvada sistēma;

38.2. ražošanas ūdensvada sistēma (viena vai vairākas);

38.3. uguns dzēsības ūdensvada sistēma;

38.4. apvienotā ūdensvada sistēma. Ēku ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu parasti apvieno ar sadzīves ūdensvada sistēmu vai ražošanas ūdensvada sistēmu.

39. Aukstā ūdens ūdensvada sistēmas (sadzīves, ražošanas, ugunsdzēsības un apvienotās) sastāv no ievada ēkā, ūdens mērītāja mezgla, sadalošā tīkla, stāvvadiem, pievadiem sanitāri tehniskajām ierīcēm un tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī no ūdens regulēšanas, izdales un jaukšanas armatūras un noslēgarmatūras. Atkarībā no vietējiem aps t ākļiem un ražošanas tehnoloģijas iekšējā ūdensvada sistēmās var būt sūkņu iekārtas, ūdens rezerves tvertnes un regulējošās tvertnes.

40. Ūdensapgādes sistēmās jānodrošina tehnoloģisko prasību ievērošana un jāveic pasākumi pret iekārtu un cauruļu koroziju, sāļu nogulsnēšanos un bioloģisko apaugšanu.

41. Lai samazinātu ūdens patēriņu, ēkās un būvēs var ieprojektēt atgriezeniskās un atkārtotās ūdens izmantošanas sistēmas, ja tas ir ekonomiski lietderīgi.

VI. Karstā ūdens ūdensvada sistēmas

42. Atkarībā no patērētāja, kā arī no ūdens patēriņa režīma ēkai projektē centralizēto karstā ūdens apgādes sistēmu vai vietējos sildītājus.

43. Ūdens sildītājus karstā ūdens apgādes sistēmās vēlams novietot patēriņa slodzes centrā.

44. Dzīvojamo māju, ārstniecības un bērnu iestāžu vannasistabās un dušu telpās nepieciešami dvieļu žāvētāji, ko ieteicams pieslēgt pie karstā ūdens apgādes sistēmas turpgaitas stāvvadiem.

45. Piecstāvu un augstākās dzīvojamās un publiskajās ēkās stāvvadus ieteicams apvienot sekciju mezglos ar kopējo cirkulācijas vadu. Sekciju mezglos var apvienot no trim līdz astoņiem stāvvadiem, augšējo un apakšējo sadali izvietojot apsildāmās telpās vai neapsildāmās telpās, ja cauruļvadus nodrošina ar siltumizolāciju.

46. Sanitāri tehniskās ierīces nedrīkst pievienot cirkulācijas cauruļvadiem.

47. Tvertņu akumulatorus centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās uzstāda saskaņā ar šī būvnormatīva XIV nodaļu.

VII. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas

48. Ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada nepieciešamību un minimālo ūdens patēriņu dzīvojamās, publiskajās un rūpniecības uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.tabulu, bet ražošanas un noliktavu ēkās - saskaņā ar šo noteikumu 2.tabulu.

49. Ugunsdzēsības ūdens patēriņš 50 un 65 mm diametra ugunsdzēsības krāniem atkarībā no blīvās strūklas augstuma, šļūtenes garuma un ugunsdzēsības stobra uzgaļa izplūdes diametra norādīts šo noteikumu 3.tabulā. Nepieciešamību ierīkot stacionāru automātiskas ugunsgrēka dzēšanas iekārtu nosaka saskaņā ar Latvijas būvno r matīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas".

50. Katrs 38, 50 un 65 mm diametra ugunsdzēsības krāns jākomplektē ar tāda paša diametra 10, 15 vai 20 m garu šļūteni un ugunsdzēsības stobru:

50.1. lietojot puscietās (nesaspiežamās) un oderētās gumijas vai sintētisko materiālu ugunsdzēsības šļūtenes, to garumu var palielināt līdz 30 m, ja tiek veiktas nepieciešamās spiedienaugstuma aprēķina korekcijas;

50.2. ugunsdzēsības šļūtenes, kuru diametrs ir 19 un 25 mm, jākomplektē ar 25 mm diametra ugunsdzēsības krānu un stobru.

51. Ražošanas un noliktavu ēkās ugunsdzēsības ūdens patēriņu palielina par pieciem l/s (viena strūkla):

51.1. 3.a un 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās no neaizsargātām tērauda konstrukcijām vai viengabala līmētām koksnes konstrukcijām (arī ar pretuguns aizsargapstrādi);

51.2. 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās, kuru būvapjoms ir līdz 10000 m3, un degošu siltumizolāciju norobežojošās konstrukcijās; ēkās, kuru būvapjoms ir 10000 m3 un lielāks, ūdens caurplūdumu palielina par 5 l/s (viena strūkla) uz katriem pilniem vai nepilniem 100000 m3.

52. Ugunsdzēsības iekšējais ūdensvads nav nepieciešams:

52.1. ēkās un telpās, kuru būvapjoms un augstums ir mazāks, nekā minēts šī būvnormatīva 1. un 2.tabulā;

52.2. vispārizglītojošās skolās (izņemot internātskolas), arī ja tajās ir stacionāra kinoaparatūra;

52.3. sezonas kinoteātros;

52.4. ražošanas ēkās, kurās ūdens var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku un uguns izplatīšanos;

52.5. 1. un 2.ugunsdrošības pakāpes D un E ugunsbīstamības kategorijas ražošanas ēkās neatkarīgi no to būvapjoma un 3.-5.ugunsdrošības pakāpes C, D un E ugunsbīstamības kategorijas ražošanas ēkās, kuru būvapjoms ir līdz 5000 m3;

52.6. rūpniecības uzņēmumu ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēkās un telpās, kā arī augļu un dārzeņu noliktavās un saldētavās, ja tajās nav iekšējā ūdensvada un ārējā ugunsdzēsība paredzēta no ūdenstilpēm vai ūdenstvertnēm;

52.7. rupjās lopbarības, pesticīdu un minerālmēslojuma noliktavās;

52.8. siena šķūņos (arī nojumēs), kuru grīdas laukums nav lielāks par 3000 m2;

52.9. 1. u n 2. ugunsdrošības pakāpes lauksaimniecības produktu pārstrādes noliktavās un C ugunsbīstamības kategorijas ēkās, kuru būvapjoms ir līdz 5000m3;

52.10. pirtīs.

53. Ja ēku daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai telpām ir atšķirīgs lietojums, ugunsdzēsības iekšējo ūdensvadu un tā ūdens patēriņu paredz katrai ēkas daļai vai telpai atsevišķi:

53.1. ēkās bez ugunsdrošām starpsienām - pēc ēkas kopējā būvapjoma un augstākās sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas;

53.2. ēkās, kurās ir dažādu kategoriju sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības telpas un bīstamākā no tām ir atdalīta ar ugunsdrošām starpsienām, - katrai ēkas daļai atsevišķi;

53.3. ja 1. un 2.ugunsdrošības pakāpes ēkas savieno pārejas no nedegošiem materiāliem un ar ugunsdrošām durvīm, - būvapjomu aprēķina katrai ēkai atsevišķi; ja durvis nav ugunsdrošas, - pēc kopējā būvapjoma un pēc ēkas, kurai ir augstākā sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorija.

54. Ja pie ugunsdzēsības krāna ūdens spiedienaugstums ir lielāks par 400 kPa, pirms tā ierīko ūdens spiediena regulatoru vai spiedienu samazinošas diafragmas. Diafragmas ar vienādu diametru drīkst ierīkot 3-4 stāvu robežās.

55. Brīvam spiedienaugstumam pirms ugunsdzēsības krāna jānodrošina blīva ūdensstrūkla, lai varētu dzēst ugunsgrēku visaugstākajā un vistālākajā ēkas punktā jebkurā laikā. Blīvās ūdensstrūklas darbības rādiusam jābūt vienādam ar telpas augstumu, bet ne mazākam kā:

55.1. seši metri - dzīvojamās un publiskajās ēkās, kā arī rūpniecības uzņēmumu ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēkās, kas nav augstākas par 50 m;

55.2. astoņi metri - dzīvojamās ēkās, kas ir augstākas par 50 m;

55.3. sešpadsmit metri - publiskajās, kā arī rūpniecības uzņēmumu ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēkās, kas ir augstāks par 50 m.

56. Reālo ūdens spiedienu pie ugunsdzēsības krāna nosaka, ņemot vērā ūdens spiediena zudumus ugunsdzēsības šļūtenēs.

57. Ugunsdzēsības krāna darbības ilgums ir vismaz 45 minūtes. Ja ugunsdzēsības krānus uzstāda stacionārajās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmās, to darbības laiks ir vienāds ar attiecīgās sistēmas darbības laiku.

 

1.tabula

Dzīvojamās, publiskās, ražošanas uzņēmumu un Strūklu Vienas strūklas

ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēkas un telpas skaits minimālais

caurplūdums (l/s)

1. Dzīvojamās ēkas:

1.1. d ivpadsmitstāvu līdz sešpadsmitstāvu 1 1,5

1.2. divpadsmitstāvu līdz sešpadsmitstāvu, ja gaiteņu

garums ārpus dzīvokļiem ir lielāks nekā 10 m 2 1,5

2. Pārvaldes ēkas:

2.1. sešstāvu līdz desmitstāvu ar būvapjomu līdz 25000 m3 1 1,5

2.2. sešstāvu līdz desmitstāvu ar būvapjomu 25000 m3 un vairāk 2 1,5

2.3. augstākas nekā desmitstāvu ar būvapjomu līdz 25000 m3 2 1,5

2.4. augstākas nekā desmitstāvu ar būvapjomu 25000 m3 un vairāk 3 1,5

3. Klubi (ar skatuvi), teātri, kinoteātri, sēžu zāles (ar

Sas kaņā

kinoaparatūru)

ar LBN 208
  par publis-
  kajām ēkām

4. Pārējās publiskās ēkas:

 

4.1. līdz desmitstāvu ar būvapjomu līdz 25000m3

1 1,5

4.2. līdz desmitstāvu ar būvapjomu vairāk nekā 25000 m3

2 1,5

4.3. desmitstāvu un augstākas ar būvapjomu līdz 25000m3

2 1,5

4.4. augstākas nekā desmitstāvu ar būvapjomu vairāk nekā

   

25000 m3

3 1,5

5. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas, pārvaldes un

   

sadzīves ēkas, kuru būvapjoms ir:

   

5.1. 5000-25000 m3

1 1,5

5.2. vairāk nekā 25000 m3

2 1,5

Piezīmes.

   

1. Ja ēkai ir lielāks būvapjoms vai stāvu skaits, nekā norādīts tabulā, ugunsdzēsības ūdens patēriņu saskaņo ar teritoriālo ugunsdrošības uzraudzības dienestu.

   

2. Ēkas būvapjomu nosaka pēc tās ārējiem izmēriem, kā arī ieskaita v isas pagrabtelpas.

   

2.tabula

   
    Ēkas sprādzien- Strūklu skaits un vienas strūklas minimālais
  Ēkas bīstamības un patēriņš (l/s) līdz 50 m augstās ražošanas un
  ugunsdrošības ugunsbīstamības noliktavu ēkās, kuru būvapjoms ir
  pakāpe kategorija no 2 līdz no 5 līdz no 50 līdz no 200 līdz
      5 t.m3 50 t.m3 200 t.m3 400 t.m3
  1. un 2. A,B,C 2x2,5 2x5 2x5 3x5
  3. C 2x2,5 2x5 2x5 -
  3. D,E - 2x2.5 2x2,5 -
  4. un 5. C 2x2,5 2x5 - -
  4. un 5. D,E - 2x2,5 - -

Piezīmes.

1. Ja ēkai vai telpai ir lielāks augstums vai būvapjoms, nekā norādīts tabulā, ugunsdzēsības ūdens patēriņu, kā arī iespēju samazināt vienas strūklas minimālo patēriņu līdz 1,5 l/s, nesamazinot kopējo ugunsdzēsības ūdens patēriņu, saskaņo ar teritoriālo ugunsdzēsības uzraudzības dienestu.

2. Ugunsdzēsības ūdens patēriņu un strūklu skaitu ēkām ar ugunsdrošības pakāpi: 3.b (karkasa būves, kur karkasa elementi ir no viengabala vai līmētās koksnes vai citiem degošiem materiāliem (pārsvarā no koksnes), kas apstrādāti ar ugunsaizsardzības vielām); 3.a (ēkas ar neaizsargātiem metāla karkasiem un no nedegošiem plākšņu materiāliem sienu konstrukcijās ar grūti degošu siltumizolāciju); 4.a (vienstāva ēkas ar neaizsargātiem metāla karkasiem un n o nedegošiem plākšņu materiāliem sienu konstrukcijās ar degtspējīgu siltumizolāciju), pieņem atkarībā no ēkas ugunsbīstamības kategorijas kā 2. un 4.ugunsdrošības pakāpes ēkās saskaņā ar šī būvnormatīva 45.punktu, pielīdzinot 3.a pakāpi 2. ugunsdrošības pa k āpei un 3.b un 4.a pakāpi - 4. ugunsdrošības pakāpei.

3. Ēkas būvapjomu nosaka saskaņā ar 1.tabulas 2.piezīmi.

3.tabula

 

58. Sešstāvu un augstākās ēkās saimniecības un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā ugunsdzēsības stāvvadus augšpusē sacilpo. Lai šajos stāvvados nodrošinātu ūdens cirkulāciju, tos sacilpo kopā ar vienu vai vairākiem saimniecības ūdensvada stāvvadiem, kuros uzstāda noslēgarmatūru.

59. Ja ugunsdzēsības ūdensvada sausie cauruļvadu posmi izvietoti neapkurināmā ēkā, noslēgarmatūru izvieto apkurināmās telpās.

60. Nosakot ugunsdzēsības stāvvadu un krānu izvietojumu un skaitu, jāievēro šādas prasības:

60.1. ražošanas un publiskajās ēkās, kurās nepieciešamas vismaz trīs aprēķina strūklas, un dzīvojamās ēkās, kuru gaiteņu garums ārpus dzīvokļiem nav lielāks par 10 m un kurām nepieciešamas vismaz divas aprēķina strūklas, uz viena stāvvada var ierīkot divus savietotos ugunsdzēsības krānus;

60.2. dzīvojamās ēkās, kuru gaiteņu garums ārpus dzīvokļiem nav lielāks par 10 m, kā arī ražošanas un publiskajās ēkās, kurās nepieciešamas vismaz divas aprēķina strūklas, katru telpas punktu dzēš, izmantojot dažādus stāvvadus.

61. Ugunsdzēsības krānu ierīkošana tehniskajos stāvos, bēniņos un tehniskajās pagrīdēs ir nepieciešama, ja minētajās telpās iebūvētas degtspējīgas konstrukcijas vai atrodas degtspējīgi materiāli.

62. No katra stāvvada padod ne vairāk kā divas strūklas.

63. Ja aprēķina strūklu skaits ir četras un vairāk, var izmantot līdzās esošo stāvu ugunsdzēsības krānus.

64. Ugunsdzēsības krānus ierīko 1,35 m augstumā virs grīdas. Tos ievieto aizplombējamos skapjos, kuros ir vēdināšanas atvere. Savietotos ugunsdzēsības krānus var ierīkot vienu virs otra, un apakšējam krānam jāatrodas vismaz vienu metru no grīdas.

65. Publisko, ražošanas, pārvaldes un sadzīves ēku ugunsdzēsības skapjos ievieto ugunsdzēšamos aparātus saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumiem Nr.440 "Ugunsdrošības noteikumi".

66. Ugunsdzēsības krānu skapjus marķē saskaņā ar valsts standartu (ugunsdzēsības krāna grafiskais attēlojums, krāna numurs un Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta tālruņa numurs).67. Ugunsdzēsības krāni parasti ierīkojami pie durvīm, kāpņu laukumiņos, vestibilos, gaiteņos un citās viegli pieejamās vietās, kur tie netraucē cilvēku evakuāciju.

67. Ugunsdzēsības krāni parasti ierīkojami pie durvīm, kāpņu laukumiņos, vestibilos, gaiteņos un citās viegli pieejamās vietās, kur tie netraucē cilvēku evakuāciju.

68. Telp ās, kas aprīkotas ar stacionārajām automātiskajām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām, ugunsdzēsības krānus var ierīkot ūdens sprinkleru sistēmās aiz vadības mezgliem.

VIII. Aukstā ūdens ūdensvada tīkla aprēķins

69. Iekšējo ūdensvadu tīklu hidraulisko aprēķinu veic, ņemot vērā maksimālo ūdens caurplūdumu sekundē.

70. Sadzīves, ugunsdzēsības un ražošanas ugunsdzēsības ūdensvada apvienotajiem tīkliem pārbauda, kāds ir ugunsdzēsības vajadzībām lietojamā ūdens aprēķina caurplūdums sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamā ūdens maksimālā patēriņa apstākļos, neņemot vērā ūdens patēriņu laistīšanai, dušām un grīdu mazgāšanai.

71. Veicot ūdensvada tīklu hidraulisko aprēķinu, pie sanitāri tehniskajām ierīcēm, kā arī pie vistālāk novietotā un visaugstāk novietotā ugunsdzēsības krāna jānodrošina šī būvnormatīva 3.pielikumā norādītie spiedieni.

72. Ja ir vairāki ūdensvada ievadi, hidrauliskajā aprēķinā jāņem vērā, ka kāds no ievadiem atslēgts. Ja ir divi ievadi, katram no tiem jānodrošina 100 %, bet, ja ir vairāki ievadi, - 50 % caurplūdums.

73. Iekšējā ūdensvada cauruļu diametrus nosaka tādus, kas ļauj maksimāli izmantot garantēto ūdens spiedienu ārējos tīklos. Ēkas sadalošā tīkla sacilpoto posmu diametri nedrīkst būt mazāki par lielākā stāvvada diametru. Dušu pieslēgumiem jāievēro šī būvnormatīva 92.punktā minētie nosacījumi.

74. Ūdensvada stāvvadu diametrus sekciju mezglos nosaka, ievērojot šī būvnormatīva 24. punktā minētos nosacījumus un lietojot koeficientu 0,7.

75. Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi, kas ir atkarīgi no cauruļvada materiāla, ir noteikti šī būvnormatīva 6.pielikumā. Sprinkleru un drenčeru sistēmās ūdens tecēšanas ātrums nedrīkst būt lielāks par 10 m/s.

76. Spiediena zudumus cauruļvadu posmos nosaka atbilstoši 7.pielikumam pēc šādas formulas:

(12) 12.JPG (3620 BYTES)

77. Koeficients kl ir:

77.1. dzīvojamo un publisko ēku sadzīves ūdensvadiem - 0,3;

77.2. dzīvojamo un publisko ēku apvienotajos saimniecības un ugunsdzēsības ūdensvadiem, kā arī ražošanas ūdensvadu tīkliem - 0,2;

77.3. apvienotajiem ražošanas un ugunsdzēsības ūdensvadu tīkliem - 0,15;

77.4. ugunsdzēsības ūdensvadiem - 0,1.

78. Spiediena zudumus sekciju mezglos nosaka pēc šādas formulas:

(13) 13.JPG (4012 BYTES)

79. Koeficients f ir:

79.1. sadzīves ūdensvadu sistēmām - 0,5;

79.2. apvienotajām sadzīves un ugunsdzēsības ūdensvadu sistēmām - 0,3.

IX. Karstā ūdens ūdensvada tīkla aprēķins

80. Karstā ūdens ūdensvada tīkla hidraulisko aprēķinu, ņemot vērā ūdens cirkulācijas caurplūdumu (l/s), atbilstoši 8.pielikumam veic pēc šādas formulas:

(14) 14.JPG (3598 BYTES)

81. Karstā ūdens cirkulācijas caurplūdumu nosaka pēc šādas formulas:

(15) 15.JPG (3796 BYTES)

82. Lielumus Qht un b nosaka:

82.1. sistēmām, kur nav paredzēta ūdens cirkulācija stāvvados, - maģistrālē un sadalošajā tīklā, ja Dt = 10 °C un b = 1;

82.2. sistēmām, kur ir paredzēta ūdens cirkulācija turpgaitas stāvvados un cirkulācijas stāvvadu pretestība ir mainīga, - ja Dt = 10 °C un b = 1;

82.3. sistēmām ar vienādu pretestību sekciju mezglos vai stāvvados, - turpgaitas cauruļvados no maģistrāles līdz cirkulācijas stāvvadam, ja Dt = 8,5 °C un b = 1,3;

82.4. vienā sekciju mezglā vai stāvvadā, - turpgaitas cauruļvados kopā ar augšējo sadali, ja Dt = 8,5 °C un b = 1.

83. Spiediena zudumus karstā ūdens ūdensvada posmos nosaka:

83.1. neņemot vērā cauruļu aizaugšanu, - saskaņā ar šī būvnormatīva 77.punktu;

83.2. ņemot vērā cauruļu aizaugšanu, - pēc formulas ( 12), kur kl ir:

83.2.1. turpgaitas un cirkulācijas sadalošajiem cauruļvadiem - 0,2;

83.2.2. cauruļvadiem siltuma mezglu robežās un stāvvadiem ar dvieļu žāvētājiem - 0,5;

83.2.3. stāvvadiem bez dvieļu žāvētājiem un cirkulācijas stāvvadiem - 0,1.

84. Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi nosakāmi saskaņā ar šī būvnormatīva 75.punktu.

85. Spiediena zudumi turpgaitas un cirkulācijas cauruļvados no ūdens sildītāja līdz visattālākajam stāvvadam katrā sistēmas atzarā vai cilpā dažādos atzaros nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 %.

86. Ja nav iespējams ievērot šī būvnormatīva 85.punktā noteiktās prasības, izvēloties cirkulācijas cauruļvadu diametrus, nepieciešami automātiskie caurplūdumu regulējošie ventiļi vai diafragmas.

87. Pieļaujams izmantot diafragmas, kuru diametru nosaka pēc šādas formulas (bet tas nedrīkst būt mazāks par 10 mm):

(16) 16.JPG (4898 BYTES)

88. Sistēmās, kur sekciju mezglos vai stāvvados ir vienādi ūdens spiediena zudumi, turpgaitas un cirkulācijas sadalošajā tīklā kopējiem ūdens spiediena zudumiem no pirmā līdz pēdējam stāvvadam jābūt vismaz 1,6 reizes lielākiem nekā spiediena zudumiem sekciju mezglā vai stāvvadā, ja cirkulācijas nevienmērības koeficien ts b = 1,3.

89. Cirkulācijas stāvvadu diametru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 80.punktu, ievērojot nosacījumu, ka ūdens spiediena zudumi katrā sekcijas mezgla vai stāvvada cirkulācijas kontūrā no turpgaitas līdz cirkulācijas sadalošajiem cauruļvadiem neatšķiras vairāk kā par 10 %.

90. Cirkulācijas režīmā spiediena zudumi sekciju mezglos, kas pievienoti slēgtajām karstā ūdens siltumapgādes sistēmām, var būt 30-60 kPa.

91. Spiediena zudumus tīklos, kas pieslēgti atklātajām apvienotajām siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmām, nosaka, ņemot vērā zudumus siltumtīklu cirkulācijas vados, un cirkulācijas režīmā minētie zudumi nedrīkst būt lielāki par 20 kPa.

92. Ja dušas telpā ir vairāk nekā trīs dušu sietiņi, turpgaitas cauruļvadus sacilpo vai projektē ko lektora tipa pievienojumu.

93. Zonētās ūdensapgādes sistēmās augšējā zonā pieļaujama gravitācijas cirkulācija nakts laikā.

X. Aukstā ūdens ūdensvada tīkli

94. Ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi un ir ierīkoti ne vairāk kā 12 ugunsdzēsības krāni, iekšējā aukstā ūdens ūdensvada sistēmā ūdensvada tīkls var būt strupzaru, visos pārējos gadījumos nepieciešami cilpveida tīkli.

95. Divi vai vairāki ievadi nepieciešami:

95.1. ēkās, kur ir ierīkoti vairāk nekā 12 ugunsdzēsības krāni;

95.2. dzīvojamās ēkās, kur ir vairāk nekā 400 dzīvokļu, kā arī kinoteātros, teātros un klubos, kur skatītāju zālē vairāk nekā 300 vietu;

95.3. sprinkleru un drenčeru sistēmās, ja tajās ir vairāk nekā trīs vadības mezgli;

95.4. pirtīs, kurās ir 200 un vairāk vietu;

95.5. veļas mazgātavās, kuru jauda ir divas tonnas un vairāk sausās veļas vienā maiņā.

96. Ja ēkai ir divi vai vairāki ievadi, tos pievieno ārējā cilpveida tīkla dažādiem posmiem. Ārējā tīklā starp ievadiem nepieciešams aizbīdnis vai cita noslēgarmatūra.

97. Ja ēkā nepieciešami spiediena paaugstināšanas sūkņi, ievadus pirms tiem savieno un ierīko aizbīdni, lai nodrošinātu ūdens padevi no jebkura ievada.

98. Ja iekšējā ūdensvada tīklā ir vairāki ievadi un ūdens mērītāju mezgli, ierīko vienvirziena vārstus.

99. Atsevišķos gadījumos, ja ūdens mērītāju mezgli nav paredzēti, vienvirziena vārstus neierīko.

100. Attālumam no ievada līdz kanalizācijas izlaidei horizontālā virzienā jābūt ne mazākam par 1,5 m, ja ievada diametrs nav lielāks par 200 mm, un ne mazākam par 3 m, ja ievada diametrs ir lielāks par 200 mm.

101. Ievadu pagriezienu vietās ierīko balstus vai ievadus noenkuro, ja cauruļu savienojumi nespēj izturēt ūdens spiediena dinamiskos spēkus.

102. Ja ievads šķērso pagraba sienas, starp cauruļvadu un būvkonstrukcijām atstāj 0,2 m spraugu, kuru aizdrīvē ar elastīgu ūdens un gāzu necaurlaidīgu materiālu (slapjās gruntīs nepieciešams blīvslēgs). Ūdens ievadu var ievietot apvalkcaurulē.

103. Dzīvojamo un publisko ēku iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus parasti izvieto pagrabos, zem grīdām, tehniskajos stāvos un bēniņos.

104. Ja ēkā nav bēniņu vai pagraba un nav pieļaujama atklātā cauruļu novietošana, iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus izvieto zemgrīdas kanālos un paredz pietiekami daudz remontlūku. Kanālos un tuneļos cauruļvadu izvietošana virs elektrokabeļiem nav pieļaujama.

105. Plastmasas cauruļvadus ir atļauts izbūvēt atklāti sanitāri tehniskajās telpās, ēku pagrabos un bēniņos, ja tur neatrodas noliktavas un personāla telpas.

106. Nišas, kurās izvietoti plastmasas cauruļvadi, nosedz saskaņā ar šī būvnormatīva 243.1., 243.2.apakšpunktu.

107. Plastmasas cauruļu izvietošana tehniskajos kanālos un tuneļos zem elektrokabeļiem nav pieļaujama.

108. Iekšējā ūdensvada sadalošos tīklus ražošanas ēkās parasti izvieto atklāti pa sienām, siju fermām, kolonnām, kā arī zem pārseguma. Ja tas nav iespējams, ūdensvada sadalošos tīklus izvieto tehniskajos kanālos vai tuneļos kopā ar citiem inženiertīkliem, izņemot caurules, pa kurām pārvieto viegli uzliesmojošus, degtspējīgus vai indīgus šķi d rumus vai gāzes. Dzeramā ūdens cauruļvadus novieto virs kanalizācijas. Pievadus tehnoloģiskajām iekārtām pieļaujams izvietot grīdas konstrukcijās.

109. Tehniskajos kanālos un tuneļos aukstā ūdens ūdensvada caurules novieto zemāk par karstā ūdens un tvaika caurulēm un nodrošina ar siltumizolāciju.

110. Horizontāli novietotajām iekšējā ūdensvada caurulēm nepieciešams vismaz 2° slīpums tukšošanas vietas virzienā.

111. Tehniskajos kanālos, šahtās, kabīnēs, tuneļos un telpās ar paaugstinātu mitrumu novietotās caurules nodrošina ar izolāciju pret kondensāciju.

112. Telpās, kur atrodas aukstā ūdens ūdensvads, gaisa temperatūrai jābūt augstākai par 2 °C. Ja tas nav iespējams, veic attiecīgus pasākumus, lai caurules neaizsaltu.

XI. Karstā ūdens ūdensvada tīkli

113. K arstā ūdens apgādes sistēmas projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 94.punktu un 103.-111.punktu.

114. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmu augstākajos punktos nepieciešamas atgaisošanas iekārtas. Atgaisošanu var veikt arī no visaugstāk novietotajiem ūdens izdales krāniem. Zemākajos punktos jābūt iztukšošanas iespējām.

115. Visus turpgaitas un cirkulācijas cauruļvadus (izņemot pievadus uz sanitāri tehniskajām ierīcēm) nodrošina ar siltumizolāciju.

116. Projektējot cauruļvadus, jāņem vērā to termiskā pagarināšanās un, ja nepieciešams, jāizmanto kompensatori.

XII. Cauruļvadi un armatūra aukstajam ūdenim

117. Aukstā ūdens ūdensvada caurulēm un armatūrai jābūt no šādiem materiāliem:

117.1. dzeramā ūdens caurulēm - no materiāliem, kuriem ir kvalitātes sertifikāts saskarsmei ar dzeramo ūdeni;

117.2. tehnoloģiskajām vajadzībām lietojamajām ūdens caurulēm - atkarībā no ūdens kvalitātes prasībām.

118. Caurulēm var būt metinājuma, atloku, vītņu, uzmavu, iemavu, aptveres, blīvgredzenu, lodēti, valcēti un līmēti savienojumi. Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi noteikti šī būvnormatīva 6.pielikumā. Cinkoto tērauda cauruļu vītnes nepieciešams pārklāt ar krāsu, kurā ir 94 % cinka putekļu. Minētajām caurulēm nedrīkst būt metinātu savie nojumu.

119. A, B un C sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas telpās cauruļvadi no degtspējīgiem materiāliem, kā arī tie cauruļvadi, kuri nodrošina ugunsdzēsības ūdens padevi, jānodrošina pret aizdegšanos.

120. Saimniecības un dzeramā ūdens apvienotajā ūdensvadā caurules un ūdens izdales armatūru aprēķina darba spiedienam, kas ir ne mazāks par 600 kPa, bet ugunsdzēsības ūdensvadā un saimniecības un ugunsdzēsības apvienotajā ūdensvadā - spiedienam, kas ir ne mazāks par 1000 kPa. Ražošanas ēku ūde n svados caurules un armatūru aprēķina darba spiedienam, kas atbilst tehnoloģiskajām prasībām.

121. Iekšējos ūdensvada tīklos noslēgarmatūra nepieciešama šādās vietās:

121.1. katrā ievadā;

121.2. sacilpotā tīklā, lai nodrošinātu vismaz vienas cilpas puses atslēgšanu remonta laikā;

121.3. sacilpotā ražošanas aukstā ūdens ūdensvada tīklā, lai nodrošinātu divpusēju ūdens padevi iekārtām, kur nav pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi;

121.4. stāvvados, kuros ierīkoti pieci un vairāk ugunsdzēsības krāni;

121.5. sai mniecības un ražošanas ūdensvadu tīklu stāvvados trīsstāvu un augstākās ēkās;

121.6. nozarojumos, kuriem pieslēgtas piecas un vairāk ūdens izdales vietas;

121.7. nozarojumos no maģistrālajām līnijām;

121.8. katra dzīvokļa vai viesnīcas numura ievadā;

121.9 . klozetpoda skalošanas tvertnes pievados, skalošanas krānos, vietējos sildītājos un nozarojumos uz grupveida dušām;

121.10. nozarojumos uz ēku sekcijām un sekciju mezgliem;

121.11. pirms ārējiem laistīšanas krāniem;

121.12. pirms speciālajām ierīcēm un aparātiem, ja tas ir nepieciešams;

121.13. ugunsdzēsības stāvvadu vidū septiņstāvu un augstākās ēkās.

122. Noslēgarmatūru ieprojektē sacilpoto stāvvadu abos galos tā, lai tā nodrošinātu ūdens padevi abos cilpas virzienos.

123. Jānodrošina piekļūšana stāvvadu noslēgarmatūrai jebkurā laikā. Stāvvadu noslēgarmatūru nedrīkst ierīkot telpās, kur ir iespējama attiecīgo telpu apsaimniekotāju prombūtne.

124. Ja noslēgarmatūra ir ierīkota atzarojumā uz dzīvokli, pie klozetpoda skalošanas tvertnes to pieļaujams neierīk ot.

125. Noslēgarmatūru ievadā var neierīkot, ja tā ir ēkas ūdens mērītāja mezglā.

126. Noslēgarmatūrām, kas aizveras ātri (piemēram, konuskrāns, lodveida ventilis), nosacītais diametrs nedrīkst būt lielāks par 50 mm.

127. Vietās, kur nav pieļaujama ūdens tecēšana pretējā virzienā, ieprojektē vienvirziena vārstus.

128. Ja armatūra ar diametru 50 mm un lielāka ir ierīkota augstāk par 1,6 m no grīdas, nepieciešami apkalpes tiltiņi.

129. 150 mm un mazāka diametra armatūras apkalpošanai līdz 3 m augstumā var izmantot pārvietojamās kāpnes, platformas vai pieslienamās kāpnes, kuru slīpums nav lielāks par 60°, ievērojot attiecīgos darba drošības tehnikas noteikumus.

130. Dzeramā ūdens strūklakas un gāzētā ūdens ietaises izvieto ne tālāk kā 75 m attālumā no ražošanas vietām.

131. Automātiskie spiediena regulatori nepieciešami ēkām ar atsevišķām saimniecības ūdensvada un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmām ūdensvada ievados un dzeramā ūdens padeves vadā, kas pieslēgts aiz ugunsdzēsības sūkņiem, ja spiediens ir lielāks nekā noteikts šī būvnormatīva 32. un 33. punktā.

132. Spiediena regulatoru, ja nepieciešams, var ierīkot atsevišķās ēkās vai to daļās un atsevišķos dzīvokļos.

133. Pirms ūdens izdales krāniem var ierīkot diafragmas.

134. Ēkas ūdensvada ievadā spiediena regulatoru novieto aiz ūdens mērītāja mezgla, noslēgarmatūras vai spiediena paaugstināšanas sūkņa, turklāt aiz spiediena regulatora ierīko noslēgarmatūru. Lai kontrolētu spiediena regulatora darbu, pirms un aiz tā nepieciešami manometri. Spiedi e na regulatoru dzīvoklī novieto aiz ievada ventiļa.

135. Dzīvojamo ēku atkritumu kamerās ierīko laistīšanas krānu, kuram pievada auksto un karsto ūdeni. Desmitstāvu un augstākās ēkās attiecīgajā telpā nepieciešams arī sprinklers.

136. Laistīšanas krāni nepieciešami šādās vietās:

136.1. darba apģērbu garderobēs, ja ražošanas process ir netīrs;

136.2. publiskajās tualetēs;

136.3. tualetēs, kurās ir vismaz trīs klozetpodi;

136.4. mazgātavās, kurās ir vismaz piecas roku mazgātnes;

136.5. telpās, kur nepieciešama mitrā telpu tīrīšana;

136.6. ārējo sienu nišās vai kapēs pie mājas ik pēc 60-70 m pa ēkas perimetru.

137. Ja ēkās ir karstā ūdens apgāde, laistīšanas krāniem pievada auksto un karsto ūdeni, izņemot šī būvnormatīva 136.6.apakšpunktā minētajās vietās, ja pagalmā nav paredzēts tauku uztvērējs.

XIII. Cauruļvadi un armatūra karstajam ūdenim

138. Karstā ūdens caurulēm, armatūrai un aprīkojumam jābūt termiski izturīgam. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās var izmantot tērauda caurules, ja to diametrs ir lielāks par 150 mm.

139. Karstā ūdens ūdensvadu sistēmās vienvirziena vārsti ir nepieciešami šādās vietās :

139.1. karstā ūdens cauruļvada posmos, no kuriem ūdens nokļūst grupveida jaucējkrānos;

139.2. uz cirkulācijas vada atzara no siltumtīkliem pirms termoregulatora;

139.3. uz cirkulācijas vada pirms pieslēguma siltumtīkliem atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās;

139.4. uz cirkulācijas vada un aukstā ūdens ūdensvada pirms pieslēguma ūdenssildītājam vai pievadam no siltā ūdens avota.

140. Noslēgarmatūru projektē saskaņā ar šī būvnormatīva 121., 128., 135. un 136. punktu.

XIV. Ūdens caurplūduma mērīšanas ierīces

141. Ūdens uzskaitei nepieciešami karstā un aukstā ūdens mērītāji, ko izvieto ēku ievados vai ūdensvadu tīklu atzaros.

142. Ūdens mērītājus atsevišķiem patērētājiem publiskajās, dzīvojamās un ražošanas ēkās ierīko, ja ūdens caurplūdums ir lielāks nekā 0,1 m3/h.

143. Ūdens mērītāja diametru izvēlas atbilstoši vidējam ūdens patēriņam stundā maksimālā ūdens patēriņa diennaktī (maiņā), kas nedrīkst būt lielāks par ražotāja tehniskajos noteikumos paredzēto ūdens nominālo patēriņu, un pārbauda saskaņā ar šī būvnormatīva 144.punktu. Spārniņu tipa ūdens mērītāja orientējošo diametru var izvēlēties pēc šī būvnormatīva 9.pielikuma.

144. Ūdens mērītājam pārbauda:

144.1. spiediena zudumu maksimālā caurplūduma laikā vienā sekundē. Spārniņu tipa ūdens mērītājiem spiediena zudums nedrīkst būt lielāks par 25 kPa un turbīnas tipa ūdens mērītājiem - par 10 kPa;

144.2. spiediena zudumus maksimālā caurplūduma laikā vienā sekundē, ņemot vērā ugunsdzēsības ūdens caurplūdumu, kas nedrīkst būt lielāks par 100 kPa.

145. Speciālo ūdens mērītāju diametru nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

146. Ja nav ie spējams izvēlēties ūdens mērītāju, kas iekļaujas robežās starp minimālo un maksimālo ūdens patēriņu stundā, jāizvēlas kombinētie ūdens mērītāji vai vairāki paralēli saslēgti ūdens mērītāji ar mazāku diametru.

147. Ūdens mērītājus uz ūdens ievadiem ierīko telpās, kas atrodas pie ēku ārējām sienām vai to tuvumā viegli pieejamā vietā un kurās ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums un gaisa temperatūra nav zemāka par 5 °C.

148. Karstā ūdens caurplūdumu siltuma mezglos mēra ar aukstā ūdens mērītāju, kuru uzstāda pirms ūdenssildītāja.

149. Atklātajās apvienotajās siltumapgādes un karstā ūdens apgādes sistēmās ūdens mērītājus ierīko uz turpgaitas vada aiz maisītāja un uz kopējā cirkulācijas vada.

150. Ja ūdens mērītāju nav iespējams izvietot ēkā, to var izvietot pagalmā speciālā akā.

151. Katrā pusē ūdens mērītājam projektē taisnus cauruļu posmus atbilstoši ražotāja prasībām un noslēgarmatūru, kā arī iztukšošanas krānu starp ūdens mērītāju un ventili (aizbīdni) patērētāja pusē. Ja nepieciešams, jāuzstāda manom etrs.

152. Aukstā ūdens mērītāja mezglam ir nepieciešama apvedlīnija, ja ēkai ir viens ievads, kā arī tad, ja ūdens mērītājs nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai. Uz apvedlīnijas nepieciešams ventilis (aizbīdnis), ko noplombē aizvērtā stāvoklī. Ja ūdens mērītājs nav paredzēts ugunsdzēsības ūdens caurplūduma mērīšanai, uz apvedlīnijas nepieciešams elektroaizbīdnis, kas automātiski jāatver, kad tiek ieslēgti ugunsdzēsības sūkņi.

153. Ūdens ievados, kuru diametrs ir 50 mm un mazāks, aukstā ūdens mērītāja mezglam apvedlīnija var nebūt, ja ēkā nav ugunsdzēsības ūdensvada un ja ir pieļaujami ūdens padeves pārtraukumi. Karstā ūdens mērītājiem apvedlīnija nav nepieciešama.

154. Ja dzīvojamo ēku kvartālā ir kopējā ūdens apgādes sistēma, avārijas likvidēšanas vai ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā karstā ūdens padevi var neparedzēt, ja notiek automātiska karstā ūdens apgādes sistēmas atslēgšana ugunsdzēsības ūdens patēriņa laikā.

XV. Sūkņu iekārtas

155. Sūkņu iekārtas ir nepieciešamas, ja ūdens apgādes sistēmās patstāvīgi vai periodiski nevar nodrošināt nepieciešamo spiedienu vai ja centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās ir nepieciešama piespiedu cirkulācija.

156. Sūkņu iekārtas veidu un tās darba režīmu izvēlas atbilstoši tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem, ņemot vērā šādus variantus:

156.1. sūkņi, kas strādā nepārtraukti vai periodiski bez regulējošām tvertnēm;

156.2. sūkņi, kuru ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā kopā ar hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm;

156.3. sūkņi, kuru ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā un kuri strādā nepārtraukti vai periodiski kopā ar ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm .

157. Sūkņu iekārtas sadzīves, ugunsdzēsības un cirkulācijas sistēmas vajadzībām parasti izvieto katlumājās, ūdens apstrādes iekārtu vai siltuma mezglu telpās.

158. Sūkņu iekārtām (izņemot ugunsdzēsības sūkņu iekārtas), kas atrodas zem un blakus dzīvokļiem, bērnu istabām bērnu pirmskolas iestādēs, skolu klases telpām, slimnīcu palātām, auditorijām un līdzīgām telpām, kopējais trokšņa līmenis nedrīkst būt augstāks par 30 decibeliem.

159. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ar vai bez hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) var izvietot ēkas pagrabā, pirmajā stāvā un tehniskajos stāvos. Ja attiecīgās telpas neatbilst nepieciešamajai ugunsdrošības pakāpei, tās jāatdala no pārējām ēkas daļām ar ugunsdrošām sienām (starpsienām) un pārsegumiem, telpām jābū t apkurināmām un nodrošinātām ar atsevišķu izeja uz āru, kāpņu telpu vai gaiteni.

160. Telpas, kurās atrodas hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidrofori), nedrīkst atrasties līdzās telpām, kurās ir iespējama cilvēku masveida pulcēšanās (50 cilvēku un vairāk), piemēram, zālēm, skatuvēm, garderobēm.

161. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas ir aizliegts izvietot ēkās, kur apkalpojošā personāla prombūtnes laikā tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde.

162. Kompaktās sūkņu iekārtas ar hidrostatu vai hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) līdz 50 l tilpumam drīkst izvietot tieši patēriņa vietā.

163. Sūkņu iekārtas, ko lieto dzīvojamajos kvartālos vai ražošanas vajadzībām projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm.

164. Sūkņu iekārtām, kas strādā bez strūklas pārtraukuma, nav nepieciešamas sanitārās aizsardzības joslas.

165. Ražošanas vajadzībām lietojamās sūkņu iekārtas parasti izvieto tieši ražošanas vietā. Ja nepieciešams, tām jāparedz drošības nožogojums.

166 . Sadzīves un ražošanas vajadzībām lietojamo sūkņu iekārtu ražīgumam jābūt:

166.1. sūkņiem, kuri strādā bez ūdens tilpumu regulēšanas tvertnēm, - ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu sekundē;

166.2. sūkņiem, kuri strādā kopā ar ūdens vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem) un sūkņiem, kas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, - ne mazākam par maksimālo ūdens patēriņu stundā;

166.3. ja sūkņi maksimāli izmanto hidropneimatisko spiediena tvertni (hidroforu) vai ūdens tilpumu regulēšanas tvertni, - saskaņā ar šo būvnormatīvu.

167. Sūkņu iekārtu darba spiedienaugstumu, ņemot vērā minimālo garantēto spiedienaugstumu ievadā, nosaka pēc šādas formulas:

(17) 17.JPG (3788 BYTES)

168. Ja nepieciešams, pārbauda spiedienu sistēmā minimālā ūdens patēriņa laikā, ņemot vērā spiedienaugstumu ievadā.

169. Sūkņu iekārtās sūkņus parasti saslēdz paralēli. Ja spiediena svārstības pirms tiem ir lielākas par 200 kPa un ūdens tilpuma regulēšanas tvertņu nav, vēlams sūkņus saslēgt virknes slēgumā ar automātisku vadību atkarībā no nepieciešamā spiediena.

170. Ja spiediens ārējā tīklā ir mazāks par 50 kPa, pirms sūkņiem ir nepieciešama pieņemšanas tvertne, kuras tilpumu nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu.

171. Ja pārtraukumi ūdens apgādē nav pieļaujami, rezerves sūkņu skaitu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm.

172. Karstā ūdens apgādes sistēmās rezerves cirkulācijas sūknis nav nepieciešams.

173. Spiedvadā pie katra sūkņa ir nepieciešams vienvirziena vārsts, noslēgarmatūra un manometrs, bet sūcvadā - noslēgarmatūra un manometrs.

174. Ja sūcvadā nav spiediena, noslēgarmatūra nav nepieciešama, bet mērīšanai izmanto manovakuu mmetru.

175. Sūkņu iekārtas nodrošina pret kopējā pieļaujamā trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

176. Sūkņu iekārtām, kas apkalpo sadzīves, ražošanas un ugunsdzēsības sistēmas, ir nepieciešamas šādas elektroapgādes drošības kategorijas:

176.1. ja ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir lielāks par 2,5 l/s, kā arī sūkņu iekārtām, kuru darbībā nav pieļaujami pārtraukumi, - I kategorija;

176.2. ja ugunsdzēsības ūdens patēriņš ir 2,5 l/s 12 - 16 stāvu dzīvojamām ēkām ar kopējo ugunsdzēsības caurplūdumu 3 l/s, kā arī sūkņu iekārtām, kuru darbībā pieļaujami īslaicīgi pārtraukumi, un tie ir pietiekami, lai varētu pārslēgties uz rezerves barošanas avotu, - II kategorija.

177. Ja nav iespējams nodrošināt elektroapgādes drošības I kategorijas sūkņu iekārtas elektroapgādi no diviem neatkarīgiem barošanas avotiem, to drīkst apgādāt no viena barošanas avota, ja pieslēdzas dažādām 0,4 kV līnijām un diviem dažādiem divu transformatoru apakšstacijas transformatoriem vai divām tuvākajām viena transformatora apakšstacijām.

178. Ja nav iespējams nodrošināt sūkņu iekārtas pietiekamu elektroapgādi, uzstāda rezerves sūkņus ar iekšdedzes dzinēju. Šādus sūkņus nedrīkst uzstādīt pagraba telpās.

179. Visu veidu ūdensapgādes sistēmās sūkņu iekārtām jābūt ar rokas, distances vai automātisko vadību. Ja spiediena paaugstināšanas sūkņu iekārtai ir automātiskā vadība, tai jānodrošina:

179.1. darba sūkņu automātiskā ieslēgšana un apstādināšana atkarībā no spiediena sistēmā;

179.2. rezerves sūkņa automātiskā ieslēgšana darba sūkņa avārijas gadījumā;

179.3. at tiecīgs signāls darba sūkņa avārijas gadījumā.

180. Ugunsdzēsības sūkņu iekārtas 50 m un augstākās ēkās, kā arī skatītāju zālēs, apspriežu un konferenču zālēs un ēkās, kurās ir sprinkleru un drenčeru sistēmas, projektē ar rokas, distances un automātisko vadību.

181. Ja ugunsdzēsības sūknim ir automātiskās vai distances vadība, ir nepieciešama nepārtraukta spiediena pārbaude sistēmā.

182. Ugunsdzēsības vajadzībām var izmantot sadzīves vajadzībām lietojamos sūkņus, ja tiem ir paredzēta automātiska spiediena pārbaude.

183. Vienlaikus ar automātisko un distances vadības sūkņu iedarbināšanu ugunsdzēsības vajadzībām, kā arī sprinkleru vai drenčeru sistēmas ieslēgšanos automātiski jāatveras aizbīdnim, kas atrodas uz ievada apvedlīnijas.

184. Distances vadības ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanas pogas izvieto ugunsdzēsības skapī. Kad minētie sūkņi ieslēdzas, vienlaikus tiek dots signāls dežūrējošajam vai apkalpojošajam personālam. Iedarbināšanas pogu vietā var lietot hidraulisku signāla devēju, kas iedarbojas, kad at v er ugunsdzēsības krānu.

185. Ja ūdeni sūknē no tvertnēm, parasti sūkni novieto zem tvertnes ūdens līmeņa. Ja sūkni novieto virs tvertnes ūdens līmeņa, nepieciešams pašsūcošais sūknis vai iekārtas sūkņa piepildīšanai ar ūdeni pirms sūkņa iedarbināšanas. Var lietot arī iegremdējamos sūkņus.

186. Ūdens sūknēšanai no tvertnēm nepieciešami vismaz divi sūcvadi ar pilnu sistēmas ražīgumu katrai tvertnei. Vienu sūcvadu var ierīkot, ja nav rezerves sūkņa vai vismaz divu darba sūkņu.

XVI. Rezerves tilpumi un regulējo šie tilpumi

187. Rezerves tilpumu un regulējošo tilpumu (piemēram, ūdenstorņu, tvertņu, hidropneimatisko spiediena tvertņu (hidroforu), siltuma akumulatoru) tilpumam jābūt pietiekamam, lai līdzsvarotu ūdens patēriņu. Ja nepieciešams, attiecīgajā tvertnē uzglabā ugunsdzēsības ūdens rezervi, ko nodrošina pret izlietošanu citām vajadzībām. Ugunsdzēsības ūdens rezerves uzglabāšanai nav ieteicams izmantot hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus), bet tajā jānodrošina minimālā ūdens rezerve, kas garantē t u ugunsdzēsības sūkņu iedarbināšanu no spiediena devēja.

188. Bezspiediena tvertnes - akumulatorus var lietot pirtīs, veļas mazgātavās vai līdzīgās vietās, kur sagaidāmi lieli īslaicīgi ūdens patēriņi.

189. Ražošanas uzņēmumu dušu telpās, kurās ir 10 un vairāk dušu sietiņu, bezspiediena tvertnes - akumulatori nepieciešami, ja no ārējā tīkla nav iespējams nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu.

190. Tvertnes regulējošo tilpumu (m3) nosaka:

190.1. spiediena tvertnēm vai hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem), ja sūkņu ražīgums ir vienāds vai lielāks par maksimālo patēriņu stundā:

18.JPG (5770 BYTES)

190.2. bezspiediena tvertnēm un spiediena tvertnēm, ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo patēriņu stundā:

(19) 19.JPG (3766 BYTES)

190.3. siltuma akumulatoriem, ja sildītājs nenodrošina maksimālo ražīgumu stundā:

(20) 20.JPG (5078 BYTES)

191. Regulējošā tilpuma koeficientu nosaka:

191.1. ja sūkņu (ūdenssildītāja) iekārtas darbojas nepārtraukti ar mainīgu ražīgumu maksimālā ūdens patēriņa diennaktī (maiņā) vai ja sūkņu iekārtas darbojas ilgstoši, - pēc šādas formulas:

(21) 21.JPG (5660 BYTES)

191.2. ja sūkņu iekārtas (ūdenssildītājs vai siltuma ģenerators) darbojas nepārtraukti un vienmērīgi (arī maksimālā patēriņa stundās),- pēc šādas formulas:

(22) 22.JPG (4654 BYTES)

192. Ja aprēķins tiek veikts siltuma akumulatoriem, (21) un (22) formulā

 

193. Lielumus j1 un j2 nosaka pēc šī būvnormatīva 10. un 11.pielikuma.

194. Ūdens patēriņa nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

(23) 23.JPG (4987 BYTES)

195. Sūkņu iekārtas ūdens padeves nevienmērības koeficientu stundā nosaka pēc šādas formulas:

(24) 24.JPG (5028 BYTES)

196. Siltuma patēriņa nevienmērības koeficientu stundā karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

(25) 25.JPG (6004 BYTES)

197. Siltuma padeves nevienmērības koeficientu karstā ūdens apgādes vajadzībām karstā ūdens maksimālā patēriņa stundā nosaka pēc šādas formulas:

(26) 26.JPG (4788 BYTES)

198. Neatkarīgi no aprēķina bez spiediena tvertnes - akumulatora tilpumam jābūt ne mazākam kā (procentos no patēriņa stundā):

198.1. pirtīs - 150;

198.2. dzīvojamās ēkās, kopmītnēs, viesnīcās un slimnīcās - 100;

198.3. veļas mazgātavās, kuru ražība ir līdz 3000 kg veļas maiņā, - 75;

198.4. veļas mazgātavās, kuru ražība ir lielāka par 3000 kg veļas maiņā, - 50;

198.5. rūpniecības uzņēmumos 10 - 20 dušu sietiņiem - 200;

198.6. rūpniecības uzņēmumos 21 - 30 dušu sietiņiem - 300;

198.7. rūpniecības uzņēmumos 31 un vairāk dušu sietiņiem - 400.

199. Centralizētajās karstā ūdens apgādes sistēmās siltuma akumulatori nav nepieciešami, izņemot gadījumus, ja nepieciešams uzkrāt ūdens rezervi (piemēram, pirtīs, veļas mazgātavās).

200. Ugun sdzēsības ūdens rezerves apjomu nosaka vismaz 10 minūšu ilgai uguns dzēšanai no ugunsdzēsības krāniem maksimālā ūdens patēriņa laikā sadzīves un ražošanas vajadzībām. Minēto ugunsdzēsības ūdens rezervi var neparedzēt, ja ir garantēta automātiska ugunsdzēsības sūkņu ieslēgšana.

201. Regulējošām tvertnēm darba tilpumu (m3) nosaka:

201.1. hidropneimatiskajām spiediena tvertnēm (hidroforiem):

(27) 27.JPG (4509 BYTES)

201.2. bezspiediena un spiediena tvertnēm:

(28) 28.JPG (3700 BYTES)

201.3. siltuma akumulatoriem:

(29) 29.JPG (4675 BYTES)

202. Maksimālā un minimālā spiediena attiecības koeficients A ir:

202.1. iekārtām, kas strādā priekšspiediena režīmā - 0,8;

202.2. iekārtām ar spiedienu līdz 50 m, - 0,75;

202.3. iekārtām ar spiedie nu virs 50 m, - 0,7.

203. Regulējošā tilpuma rezerves koeficients B ir:

203.1. ja sūkņu iekārtas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, - 1,2 - 1,3;

203.2. ja sūkņu ražīgums ir mazāks par maksimālo ūdens patēriņu stundā, - 1,1;

203.3. siltuma akumulatoriem - 1.

204. Spiediena tvertņu novietojuma augstumam un minimālajam spiedienam hidropneimatiskajā spiediena tvertnē (hidroforā) jānodrošina patērētājam nepieciešamais ūdens spiedienaugstums.

205. Visu veidu tvertnēm jābūt izgatavotām no nekorodējošiem materiāliem. Ja izmanto korodējošus materiālus, nepieciešama antikorozijas izolācija, turklāt tvertnes iekšpusē jāizmanto materiāli, kas nepazemina dzeramā ūdens kvalitāti.

206. Spiediena tvertnes un bezspiediena tvertnes - akumulatorus izvieto siltās vēdināmās telpās, kuru augstums ir vismaz 2,2 m. Telpu nesošajām konstrukcijām jābūt no nedegošiem materiāliem. Avārijas gadījumiem zem tvertnēm jābūt ūdensnecaurlaidīgam paliktnim vai ūdensnecaurlaidīgai grīdai ar trapu. Attālumam no tvertnes līdz telpas sienām jābūt v ismaz 0,7 m, līdz griestiem - 0,6 m un līdz paliktnim - 0,5 m.

207. Spiediena tvertnēm un bezspiediena tvertnēm - akumulatoriem ir nepieciešamas šādas caurules un ierīces:

207.1. ūdens padeves caurule ar pludiņvārstiem, pirms kuriem ierīko noslēgarmatūru;

207.2. novadcaurule;

207.3. pārplūdes caurule;

207.4. iztukšošanas caurule (ar noslēgarmatūru), ko pievieno pārplūdes caurulei;

207.5. ierīces aizsardzībai pret ūdens kondensāta noplūšanu telpā;

207.6. ierīces, kas nodrošina ūdens cirkulāciju, ja dzeramais ūdens tvertnē netiek mainīts biežāk kā ik pēc 48 stundām;

207.7. vēdināšanas caurule;

207.8. ūdens līmeņa rādītājs signalizācijai uz vadības pulti.

208. Ūdens padeves cauruli un novadcauruli var apvienot, ja pirms ūdens padeves vada ievadīšanas kopējā caurulē ierīko vienvirziena vārstu un noslēgarmatūru.

209. Ja tvertnē nav ūdens līmeņa signālierīces, nepieciešama signālcaurule ar diametru 15 mm, kuru pievieno 5 cm zem pārplūdes caurules un izvada izlietnē telpā, kur uzturas strādājošais vai dežurējošais personāls.

210. Hidropneimatiskās spiediena tvertnes (hidroforus) aprīko ar padeves cauruli un izvadcauruli, iztukšošanas cauruli un drošības vārstu. Ja attiecīgajai tvertnei nav membrānas, papildus nepieciešams ūdens līmeņa rādītājs un gaisa uzpildes un regulēšanas iekārta.

211. Atgriezeniskās ūdensapgādes sistēmas tvertnes drīkst izvietot ārpus ēkas. Tās projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222 par ūdensapgādi, ārējiem tīkliem un būvēm.

XVII. Kanalizācijas sistēmas

212. Atkarībā no ēkas funkcionālā lietojuma un notekūdeņu savākšanai noteiktajām prasībām projektē šādas iekšējās kanalizācijas sistēmas:

212.1. sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma - notekūdeņu novadīšanai no sanitāri tehniskajām ierīcēm;

212.2. ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēma - ražošanas notekūdeņu novadīšanai;

212.3. apvienotā notekūdeņu kanalizācijas sistēma - sadzīves notekūdeņu un ražošanas notekūdeņu novadīšanai, ja ir iespējama to kopēja transportēšana un attīrīšana;

212.4. iekšējās lietusūdens notekas - lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšanai no ēkas jumta.

213. Ražošanas ēkās var projektēt vairākas kanalizācijas sistēmas notekūdeņiem, kas atšķiras pēc satura, temperatūras, agresivitātes un citiem rādītājiem, ja to sajaukšanās nav pieļaujama vai ir nelietderīga.

214. Atsevišķi ražošanas notekūdeņu kanalizācijas un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkli jāprojektē:

214.1. ražošanas ēkām, kuru ražošanas notekūdeņi jāattīra vai jāapstrādā;

214.2. ja pirtīs un veļas mazgātavās ierīko siltumuztvērējus, izbūvē vietējās attīrīšanas ietaises;

214.3. pārtikas veikalu, ēdināšanas un pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumu ēkās.

215. Tehnoloģiskos notekūdeņus, tehnoloģisko tvertņu nosēdumus pēc to tīrīšanas, indīgus produktus un reaģentus ir aizliegts ievadīt kanalizācijā, bet tie jānovada speciālās tvertnēs tālākai utilizācijai vai dezaktivācijai.

XVIII. Sanitāri tehniskās ierīces

un notekūdeņu uztvērēji

216. Ja sadzīves vai ražošanas notekūdeņu kanalizācijai pievieno sanitāri tehniskās ierīces vai uztvērējus, kuru konstrukcijā nav hidraulisko noslēgu (sifonu), hidrauliskos noslēgus (sifonus) izvieto zem ierīcēm vai uztvērējiem.

217. Vienā telpā izvietotai roku mazgātņu grupai (ne vairāk kā sešas mazgātnes) vai trauku mazgātnei ar vairākiem nodalījumiem var ierīkot vienu kopīgu sifonu ar diametru 50 mm, kuru iespējams iztīrīt. Katram ražošanas izlietnes (mazgāšanas vannas) nodalījumam ierīko sifonu ar diametru vismaz 50 mm.

218. Hidrauliskie noslēgi nav nepieciešami ražošanas procesā nepiesārņotiem vai tikai ar mehāniskiem piemaisījumiem (piemēram, sārņi, duļķes) piesārņotiem ražošanas notekūdeņiem, ja tos izlaiž patstāvīgā kanalizācijas tīklā.

219. Nav pieļaujama vairāku dažādās telpās novietotu sanitāri tehnisko ierīču pievienošana vienam sifonam.

220. Trapu teknē ūdens novadīšanai drīkst ierīkot ne vairāk kā sešām dušām: 1-2 dušām nepieciešams traps ar diametru 50 mm, bet vairākām dušām - ar diametru 100 mm.

221. Speciālo ražošanas notekūdeņu uztvērēju tipu un skaitu nosaka projekta tehnoloģiskajā daļā.

222. Katru klozetp odu aprīko ar individuālajām skalošanas tvertnēm vai skalošanas krāniem.

223. Skolu, slimnīcu un poliklīniku tualetēs klozetpodus ieteicams aprīkot ar skalošanas ierīcēm, kas darbināmas ar pedāli.

224. Publiskajās ēkās, kurās uzturas daudz cilvēku, kā arī publiskajās tualetēs klozetpodu un urinālu skalošanu var veikt no kopējās tvertnes, ja ir nodrošināta minētā procesa automatizācija.

225. Vīriešu tualešu nodalījumos pie sienas vai uz grīdas novietojami urināli.

226. Bērnudārzu, kā arī vispārizglītojošo skolu un internātskolu jaunāko klašu audzēkņu tualetes telpas aprīkojamas ar bērnu sēdpodiem.

227. Publisko un ražošanas ēku sieviešu personāla higiēnas telpās nepieciešams bidē.

228. Virs starpstāvu pārsegumiem izvietotajās dušu telpās, kā arī rūpniecības uzņēmumu un sporta būvju sadzīves telpās ieteicamas dušas ūdeņu vāceles.

229. Trapi ir nepieciešami šādās vietās:

229.1. viesnīcu numuru sanitārajos mezglos, sanatoriju, kempingu, tūristu bāžu sanitāri tehniskajās telpās, tualetēs, kurās ir trīs un vairāk klozetpodu, sieviešu personāla higiēnas telpās, kā arī mazgātavās, kurās ir piecas un vairāk roku mazgātnes, - trapi ar diametru 50 mm;

229.2. dzīvojamo māju atkritumu kamerās - trapi ar diametru 100 mm;

229.3. telpās, kur nepieciešama grīdu mitrā apkope vai kur to prasa ražošanas apstākļi, - saskaņā ar tehnoloģisko uzdevumu;

229.4. dušu telpās, kurās ir trīs līdz astoņas dušas, - traps ar diametru 50 mm, bet telpās, kurās ir vairāk nekā astoņas dušas, - traps ar diametru 100 mm.

230. Trapi nav nepiecieš ami dzīvokļu un pansionātu vannas istabās.

231. Grīdas slīpumam dušu telpās jābūt 10-20 Ē teknes vai trapa virzienā. Tekņu izmēram un slīpumam jānodrošina notekūdeņu plūsmas pašattīrīšanās ātrums un pildījums ne vairāk kā 0,8 no teknes dziļuma.

232. Sanit āri tehnisko ierīču novietošanas augstumi noteikti šī būvnormatīva 12.pielikumā.

XIX. Kanalizācijas tīkli

233. Notekūdeņus novada pa slēgtiem pašteces cauruļvadiem.

234. Ražošanas notekūdeņus, kuriem nav nepatīkamas smakas un kuri neizdala kaitīgas gāzes un tvaikus, var novadīt pa atklātām pašteces teknēm, ja tas ir tehnoloģiski nepieciešams. Minētajā gadījumā ierīko kopēju hidraulisko noslēgu.

235. Kanalizācijas tīkla posmus būvē taisnā līnijā. Kanalizācijas cauruļvada izbūves virzienu maina un attiecīgās ierīces pievieno ar savienojošo detaļu palīdzību. Ir aizliegts mainīt caurules slīpumu starp pieslēgumiem.

236. Zem telpu griestiem, pagrabos un tehniskajās pagrīdēs novadošos cauruļvadus pievieno stāvvadiem ar slīpiem krustgabaliem un trejgabaliem.

237. N ovadošo cauruļu divpusēja pievienošana stāvvadiem no vannām vienā līmenī pieļaujama tikai ar slīpiem krustgabaliem.

238. Sanitāri tehniskās ierīces, kas izvietotas viena stāva dažādos dzīvokļos, nedrīkst pievienot pie kopējās novadcaurules.

239. Lietot tai snos krustgabalus, novietojot tos horizontālā plaknē, ir aizliegts.

240. Atbilstoši stiprības un noturības pret koroziju prasībām kanalizācijas sistēmā lieto šādas caurules:

240.1. pašteces sistēmās - ķeta, nerūsējošā vai ķīmiski noturīgā tērauda, plastmas as, stikla, betona vai dzelzsbetona;

240.2. spiediena sistēmās - spiediena ķeta, nerūsējošā vai ķīmiski noturīgā tērauda, vara vai plastmasas.

241. Ēku iekšējā kanalizācijā lietojamie cauruļvadu materiāli un to savienojumi ir noteikti šī būvnormatīva 6.pielikumā.

242. Iekšējās kanalizācijas tīklus parasti būvē:

242.1. atklāti - sanitāri tehniskajās telpās, pagrīdēs, pagrabos, cehos, palīgtelpās, gaiteņos, tehniskajos stāvos, bēniņos un speciālās tīklu izvietošanai paredzētās telpās, piestiprinot pie ēkas konstrukcijām (piemēram, sienām, kolonnām, griestiem, fermām) vai nostiprinot uz speciāliem balstiem;

242.2. segti - ēku pārseguma konstrukcijās, zem grīdas (gruntī, kanālos), paneļos, sienu ailās, zem apšuvuma, pie sienām piebūvētās kārbās, piekārtajos griestos, vertikālajās šahtās un grīdas konstrukcijās, ierīko lūkas iepretim revīzijām.

243. Lietojot plastmasas kanalizācijas caurules, jāievēro šādi noteikumi:

243.1. stāvvadi jābūvē segti montāžas komunikāciju šahtās, ailās, kanālos un kārbās, kuru norobežojošās konstrukcijas ir no nedegošiem materiāliem, izņemot priekšējo paneli, kas nodrošina piekļūšanu šahtai;

243.2. priekšējo paneli atveramu durvju vai noņemama paneļa veidā ir atļauts izgatavot no degtspējīga materiāla, ja lieto polivinilhlorīda caurules, un no slikti degoša materiāla, ja lieto polietilēna caurules. Priekšējam panelim ir atļauts izmantot degtspējīgu materiālu, ja lieto polietilēna caurules un durvis ir neatveramas. Lai piekļūtu armatūrai un revīzijām, jāierīko atveramas lūkas ar vākiem, k uru laukums nav lielāks par 0,1 m2;

243.3. plastmasas cauruļvadus ir atļauts izbūvēt atklāti sanitāri tehniskajās telpās, ēku pagrabos un bēniņos, ja tur neatrodas noliktavas un personāla telpas;

243.4. vietā, kur stāvvads šķērso pārsegumu, visā pārseguma biezumā iestrādā cementa javu, bet cauruli aptin ar lokšņu hidroizolācijas materiālu;

243.5. ne zemāk kā 8 cm augstumā virs pārseguma stāvvadu līdz horizontālajam novadošajam cauruļvadam aprīko ar pretuguns aizsardzību (aplocēm), kuras ugunsizturība pēc nestspējas, viengabalainuma un siltumizolācijas spējām ir ne mazāka par 45 minūtēm saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas";

243.6. ņemot vērā iespējamās slodzes, ir atļauts iebūvēt caurules gruntī zem grīdas.

244. Iekšējās kanalizācijas tīkla izbūve ir aizliegta šādās vietās:

244.1. zem griestiem, sienās un grīdā dzīvojamās istabās, bērnudārzu guļamtelpās, slimnīcu palātās, ārstniecības kabinetos, ēdamzālēs, pārvaldes ēku darba kabinetos, sēžu zālēs, skatītāju zālēs, bibliotēkās, mācību auditorijās, elektrosadales, transformatoru un automātikas vadības telpās, pieplūdes ventilācijas kamerās un sevišķa režīma ražošanas telpās;

244.2. zem griestiem (atklāti vai segti) virtuvēs, ēdināšanas uzņēmumu telpās, tirdzniecības zālēs, pārtikas produktu un vērtīgu mantu noliktavu telpās, vestibilos un telpās, kurām ir vērtīgs mākslinieciskais noformējums, ražošanas telpās, kur iebūvētas ražošanas krāsnis, kurām nav pieļaujama mitruma nokļūšana, kā arī telpās, kurās tiek ražotas vērtīgas m antas un materiāli, kuru kvalitāte pazeminās, ja uz tām nokļūst mitrums.

245. Pieplūdes vēdināšanas kameru telpās pieļaujama lietusūdeņu noteku stāvvadu novietošana ārpus gaisa ņemšanas zonas.

246. Ēdināšanas uzņēmumos, slimnīcu palātās un ārstniecības kabinetos pieļaujama kanalizācijas novadu izbūve sienā un grīdās tām sanitāri tehniskajām ierīcēm un iekārtai, kuras nepieciešams izvietot attiecīgajās telpās.

247. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas stāvvadus (arī no citiem patērētājiem cauri nākošos), ēdināšanas uzņēmumu ražošanas, noliktavu, preču pieņemšanas, pārdošanas un palīgtelpās var izvietot kārbās un neierīkot revīzijas.

248. Kanalizācijas tīklam nepieciešami šādi pievienojumi, kuru strūklas pārtraukums ir vismaz 20 mm no uztverošās pilt uves virsmas:

248.1. tehnoloģiskās iekārtas pārtikas produktu izgatavošanai un pārstrādei;

248.2. iekārtas un sanitāri tehniskās ierīces ēdināšanas uzņēmumos trauku mazgāšanai;

248.3. baseinu un dzeramā ūdens tvertņu pārplūdes un iztukšošanas cauruļvadi.

2 49. Sanitāri tehnisko ierīču novadošos cauruļvadus ieteicams ierīkot virs grīdas (slimnīcu palātās un ārstniecības kabinetos tos nosedz un nodrošina hidroizolāciju).

250. Cauruļvadus, pa kuriem novada agresīvus un indīgus notekūdeņus, ierīko zem grīdas kanālos, kas izbūvēti līdz grīdas līmenim un pārsegti ar noņemamām plātnēm, vai, ja ir atbilstošs pamatojums, caurstaigājamos tuneļos.

251. Katrai sprādzienbīstamai ražotnei nepieciešama atsevišķa kanalizācija ar patstāvīgām izlaidēm, ventilācijas stāvvadiem un hidroaizvariem atbilstoši drošības tehnikas prasībām un saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Ražošanas notekūdeņus, kuros ir degtspējīgi un viegli uzliesmojoši šķidrumi, ir aizliegts pievienot sadzīves notekūdeņu un lietusūdens notekām.

252. I ekšējos sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklus, kuri novada notekūdeņus ārējā kanalizācijas tīklā, vēdina caur stāvvadiem, kuru gaisa izplūdes posmi izvietojami šādā augstumā:

252.1. virs lēzena neekspluatējama jumta - 0,3 m;

252.2. virs slīpa jumta - 0,5 m;

252.3. virs ekspluatējama jumta - 3 m;

252.4. virs savācošās vēdināšanas šahtas virsmas - 0,1 m.

253. Kanalizācijas stāvvadu gaisa izplūdes posmus virs jumta izvieto vismaz 4 m (pa horizontāli) attālumā no atveramiem logiem un balkoniem, ja tie atrodas vienā līmenī vai augstākā līmenī attiecībā pret gaisa izplūdes posmu un vismaz 8 m attālumā no pieplūdes vēdināšanas. Vēdināšanas stāvvadu galiem jumtiņi nav nepieciešami.

254. Ir aizliegts savienot kanalizācijas stāvvadu vēdināšanas gaisa izplūdes posmus ar telpu vēdināšanas sistēmām un dūmvadiem.

255. Lai nepieciešamības gadījumā novērotu notekūdeņu kustību no tehnoloģiskas iekārtas uz cauruļvadiem, kuri novada notekūdeņus, ierīko strūklas pārtraukumu vai skatlodziņu.

256. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas tīklos nepieciešama revīzija vai noslēgtapa tīrīšanai šādās vietās:

256.1. uz stāvvadiem apakšējā un augšējā stāvā un virs atkāpēm, kā arī stāvvadu posmos, kas izvietoti pagrabos;

256.2. piecstāvu un augstākās dzīvojamās ēkās - vismaz ik pēc trim stāviem;

256.3. novadcauruļvadu posmu sākumā (tecēšanas virzienā), ja pievienojamo ierīču skaits ir trīs un vairāk un zem tām nav ietaišu tīrīšanai;

256.4. tīkla pagriezienos - ja mainās plūsmas virziens un attiecīgo cauruļvada posmu nevar iztīrī t caur citiem posmiem.

257. Kanalizācijas tīkla horizontālajos posmos lielākie atstatumi starp revīzijām vai noslēgtapām tīrīšanai ir noteikti 4.tabulā.

258. Kanalizācijas cauruļvadu minimālajam iebūves dziļumam jābūt tādam, lai aizsargātu caurules no sagrūšanas pastāvīgo vai īslaicīgo slodžu iedarbības rezultātā. Ja cauruļvadi atrodas telpās, tie jāaizsargā no mehāniskajiem bojājumiem vai aizsalšanas.

259. Ražošanas kanalizācijas tīkliem, pa kuriem novada notekūdeņus, kuri neizdala nepatīkamu smaku, kaitīgas gāzes vai tvaikus, skatakas var izbūvēt ražošanas telpās. Skatakas uz iekšējiem ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkliem ar diametru 100 mm un vairāk ir nepieciešamas:

259.1. cauruļvadu pagriezienos;

259.2. vietās, kur mainās cauruļvadu slīpums un dia metrs;

259.3. atzarojuma vietās un garos taisnos posmos saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm.

260. Ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkliem, pa kuriem novada notekūdeņus, kuri izdala nepatīkamu smaku, kaitīgas gāzes vai tvaikus, skataku ierīkošanas iespējas un to konstrukciju nosaka saskaņā ar attiecīgo nozaru būvnormatīviem.

261. Skataku ierīkošana uz sadzīves kanalizācijas tīkliem ēku iekšpusē ir aizliegta.

4.tabula

  Atstatumi starp revīzijām un noslēgtapām
  tīrīšanai atkarībā no notekūdeņu veida
    nepiesārņoti sadzīves un lielu  
    ra?o?anas ra?o?anas peldvielu  
  Cauruļvada notekūdeņi notekūdeņi daudzumu Tīrīšanas ietaises
  diametrs un   saturoši veids
    lietusūdens   ra?o?anas  
        notekūdeņi  

mazāks par 100 mm

16 m 12 m 10 m revīzija  

mazāks par 100 mm

10 m 8 m 6 m noslēgtapa tīrīšanai  

100-150 mm

20 m 15 m 12 m revīzija  

100-150 mm

15 m 10 m 8 m noslēgtapa tīrīšanai  

200 mm un vairāk

25 20 15 revīzija  

Piezīmes.

1. Zem griestiem iebūvētajās kanalizācijas tīklu piekārtajās līnijās vēlamas noslēgtapas tīrīšanai, kas izvadītas uz augstāk novietoto stāvu, izvietojot lūku grīdā vai atklāti (atkarībā no telpas funkcionālā lietojuma).

2. Revīzijas un noslēgtapas tīrīšanai izvieto vietās, kur tās ir iespējams ērti apkalpot.

3. Uz apakšzemes kanalizācijas cauruļvadiem revīzijas iebūvē akās, kuru diametrs ir vismaz 0,7 m. Aku dibena slīpumam jābūt vismaz 5 Ē revīzijas atloka virzienā.

263. Kanalizācijas tīkla izlaidēm no pagraba telpām jābūt vismaz 20 Ē slīpām.

264. Pagraba telpas, kurās atrodas kanalizācijas cauruļvadi, ar bezailu sienām jāatdala no noliktavu telpām, kur tiek glabāti produkti vai vērtīgas mantas. Var ierīkot ar rokām darbināmu aizbīdni, ja apkalpojošais personāls pagraba telpās uzturas nepārtraukti.

265. Izlaides garumam no stāvvada, revīzijas vai noslēgtapas tīrīšanai līdz skatakas asij jābūt ne lielākam par 5.tabulā norādīto.

5.tabula

Cauruļvada diametrs (mm) 50 100 150 un vairāk

Izlaides garums no stāvvada, revīzijas vai

       

noslēgtapas tīrīšanai līdz skatakas asij (m)

8 12 15  

Piezīmes.

1. Nepiesārņotiem notekūdeņiem un lietusūdeņiem izlaides garumu var palielināt līdz 20 m, ja cauruļu diametrs ir 100 mm un vairāk.

2. Sadzīves kanalizācijas izlaidēm, uz kurām nav iespējams izvietot kontrolaku pirms pieslēgšanas ielu kanalizācijas tīklam vai nodrošināt revīzijas ierīkošanu virs ielas līmeņa ēkas iekšpusē, jāparedz revīzijas aka, kuras malas atrodas vismaz 0,5 m augstāk par revīzijas vāku.

266. Izlaides diametrs ir jāaprēķina. Tas nedrīkst būt mazāks par vislielāko no attiecīgajai izlaidei pievienojamo stāvvadu diametriem.

267. Izlaides ārējam tīklam pievieno vismaz 90° leņķī (skatot notekūdeņu tecēšanas virzienā). Uz izlaidēm var ierīkot šādas pārgāzes:

267.1. līdz 0,3 m - atklātās - pa betona ūdens noteku teknē, kas ar plūstošu pagriezienu nonāk ārējās kanalizācijas akā;

267.2. vairāk nekā 0,3 m - segtās - stāvvada vai līdz 45° slīpa cauruļvada veidā, kura šķērsgriezums nav mazāks par pievadcauruļvada šķērsgriezumu. Minētajā gadījumā jānodrošina kanalizācijas izvada tīrīšana no skatakas.

268. Kanalizācijas izlaides ar diametru līdz 150 mm var ierīkot ar brīvu krītošu pārgāzi kontrolakā vai speciālā skatakā pirms pieslēguma ielu kanalizācijas tīklam.

269. Vietās, kur izlaides šķērso pagraba sienas vai ēkas pamatus, veic šī būvnormatīva 102. punktā minētos pasākumus.

270. Stāvvadu pievieno horizontāli novietotiem cauruļvadiem vismaz 45° leņķī.

XX. Kanalizācijas tīklu aprēķins

271. Kanalizācijas cauruļvadu aprēķinu veic, nosakot šķidruma kustības vidējo ātrumu v (m/s) un pildījumu H/d ar nosacījumu, ka

kur (30)

K = 0,5 - plastmasas un stikla cauruļvadiem;

K = 0,6 - citu materiālu cauruļvadiem.

272. Šķidruma kustības vidējam ātrumam jābūt vismaz 0,7 m/s un cauruļvada pildījumam - vismaz 0,3. Ja nosacījumu (30) nevar izpildīt nepietiekoša sadzīves notekūdeņu caurplūduma dēļ, cauruļvadu bezaprēķina posmi, kuros cauruļvadu diametrs ir līdz 50 mm, jāizbūvē ar 30 Ē slīpumu , bet posmi, kuros cauruļvadu diametrs ir 75-100 mm, - ar 20 Ē slīpumu. Ja cauruļvada diametrs ir lielāks, jāievēro Latvijas būvnormatīvā LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm noteiktie nosacījumi.

273. Ja cauruļvadu aprēķina metodika dota ražotāja instrukcijās, šo noteikumu 271. un 272.punktā minētie nosacījumi nav saistoši, izņemot nosacījumu par bezaprēķina posmiem.

274. Ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmās (arī atklātās teknēs) pašattīrīšanās ātrums un cauruļvadu pildījums nosakāms, ņemot vērā ražošanas notekūdeņu piesārņojumu transportēšanas nepieciešamību.

275. Cauruļvadu slīpums nedrīkst būt lielāks par 150 Ē (izņemot nozarojumus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, kuru garums ir līdz 1,5 m).

276. Kanalizācijas stāvvada diametru nosaka pēc 6.tabulas atkarībā no notekūdeņu aprēķina caurplūduma, novadcaurules vislielākā diametra un tās pievienošanas leņķa stāvvadam.

277. Kanalizācijas stāvvada vēdināšanas posma diametrs nedrīkst būt mazāks par sanitāri tehniskās ierīces novadcaurules lielāko diametru.

278. Kopējam vēdināšanas stāvvadam var pievienot vairākus kanalizācijas stāvvadus. Ja kanalizācijas vēdināšanas cauruļvads apvieno vairākus stāvvadus, tā diametru nosaka, ņemot vērā sistēmai pieslēgto sanitāri tehnisko ierīču skaitu: līdz 120 ierīcēm - 100 mm; līdz 300 ierīcēm - 125 mm; līdz 1200 ierīcēm - 150 mm; vairāk par 1200 ierīcēm - 200 mm.

279. Apvienotajam horizontāli novietotajam vēdināšanas cauruļvadam jābūt ar 10 Ē slīpumam stāvvadu virzienā.

280. Ja notekūdens caurplūdums ir lielāks nekā norādīts 6.tabulā, kanalizācijas stāvvadam ierīko papildu vēdināšanas stāvvadu, ko ik pēc stāva pievieno kanalizācijas stāvvadam vai ik pēc stāva savieno divus tuvu stāvošus kanalizācijas stāvvadus, kuriem ir vienāds diametrs. Papildu vēdināšanas s tāvvada diametram jābūt par vienu izmēru mazākam nekā kanalizācijas stāvvada diametrs.

281. Papildu vēdināšanas stāvvadu pieslēdz kanalizācijas stāvvadam zem pēdējās apakšējās sanitāri tehniskās ierīces vai uz augšu virzītā slīpā trejgabala atzarā, kas iebūvēts kanalizācijas stāvvadā virs attiecīgajā stāvā visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas vai revīzijas.

282. Nevēdināmos kanalizācijas stāvvadus drīkst ierīkot, ja ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads un notekūdeņu caurplūdums attiecīgajos stāvvados nav lielāks par 7.tabulā minētajiem lielumiem. Nevēdināmam kanalizācijas stāvvadam jābeidzas ar noslēgtapu tīrīšanai, kas ierīkota krustgabala vai trejgabala uzmavā virs novada no visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces.

283. Ēkās, kas nav augstākas par pieciem stāviem, nevēdināmā stāvvada galā var ievietot kanalizācijas vakuumvārstu, ja attiecīgajā ēkā ir vismaz viens vēdināms stāvvads. Vakuumvārstam jāatrodas virs visaugstāk novietotās sanitāri tehniskās ierīces malas. Minētajā gadī j umā stāvvada caurlaides spēju nosaka pēc 6.tabulas.

284. Ražošanas kanalizācijas cauruļvadiem, kas novada notekūdeņus, kuros ir daudz mehānisko piemaisījumu (piemēram, sārņi, metāla skaidas, kaļķi), slīpumu nosaka pēc hidrauliskā aprēķina, ja caurulēs ir nodrošināts pašattīrīšanās ātrums un pildījums ir ne mazāks par 0,3.

XXI. Vietējas ietaises

notekūdeņu attīrīšanai un pārsūknēšanai

285. Ražošanas notekūdeņus, kurus saskaņā ar notekūdeņu novadīšanas noteikumiem nedrīkst novadīt kanalizācijas tīklā vai ūdenstilpē, kā arī ražošanas notekūdeņus, kuros ir vērtīgi ražošanas atkritumi, attīra vietējās attīrīšanas ietaisēs, ko izvieto attiecīgajā ēkā vai blakus tai.

286. Ja nepieciešams, izlietotos ķīmiskos reaģentus pirms izvadīšanas no laboratorijas neitralizē ar laboratorijas līdzekļiem, turklāt notekūdeņu pH jābūt no 6,5 līdz 8,5.

287. Infekciju slimnīcu un nodaļu notekūdeņus, kā arī to mikrobioloģisko laboratoriju notekūdeņus, kurās strādā ar 2-4 bīstamības klases kultūrām, pirms ievadīšanas sadzīves kanalizācijas tīklā dezinficē.

288. Degtspējīgo vielu uztvērējos uz pievadošajiem cauruļvadiem nepieciešami hidrauliskie blīvslēgi un izplūdes vēdināšana.

289. Naftas produktu uztvērējos ievadāmos notekūdeņus iepriekš attīra dūņu vai smilšu uztvērējos.

290. Ja notekūdeņos ir peldvielas vai citi piemaisījumi, ierīko nekustināmas restes - kopīgas visai kanalizācijas sistēmai vai tikai atsevišķiem notekūdeņiem, ja piemaisījumu pārsūknēšanai nav paredzēti sūkņi. Restes ierīko speciālās pieņemšanas tvertnes k amerās, akās vai tieši kanālos. Restu slīpuma leņķim pret horizontālo plakni notekūdeņu tecēšanas virzienā jābūt ne mazākam par 60°.

291. Neitralizatorus, smilšu uztvērējus, nostādinātājus, naftas produktu uztvērējus, restes un citas attīrīšanas ietaises, kā arī sadzīves un ražošanas kanalizācijas sūkņu stacijas projektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 223 par kanalizāciju, ārējiem tīkliem un būvēm.

292. Sūkņu iekārtas pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atbilstoši notekūdeņu pieteces stundu grafikam un sūkņu darba režīmam, turklāt, nosakot pieņemšanas tvertnes tilpumu sūkņu iekārtai, kas darbojas automātiski, jāievēro nosacījums, ka sūkņiem jāieslēdzas ne biežāk, kā norādīts ražotāja tehniskajos noteikumos, bet, ja pieteces stundu grafika nav, - tvert n es tilpumu nosaka atbilstoši 5-10 % no maksimālās notekūdeņu pieteces stundā.

293. Pieņemšanas tvertnēs ierīko līmeņu rādītājus, pieplūdes - izplūdes vēdināšanu, un, ja nepieciešams, ietaises izgulsnējušos nosēdumu uzmaisīšanai.

294. Pieņemšanas tvertnes un sūkņus, kas pārsūknē ražošanas notekūdeņus, kuri neizdala nepatīkamas smakas, indīgas gāzes un tvaikus, kā arī pneimatiskās sūkņu iekārtas ir atļauts izvietot publisko un ražošanas ēku iekšpusē.

295. Pieņemšanas tvertnes un sūkņus, kas pārsūknē sadzīves un ražošanas notekūdeņus, kuros ir toksiski vai ātri pūstoši piesārņojumi vai kuri izdala nepatīkamas smakas, indīgas gāzes un tvaikus, izvieto atsevišķā ēkā vai pagrabā, bet, ja pagraba nav,- atsevišķā apkurināmā pirmā stāva telpā vai izolētā telpā, kurā ir atsevišķa izeja uz āru, kāpņu telpu vai gaiteni. Sūkņu stacijas telpā iekārto pieplūdes - izplūdes vēdināšanu.

6.tabula

  Stāvvada nozarojumi Vēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)
    Stāvvada iekšējais diametrs (mm)
    Pievienojuma
  Diametrs leņķis 50 55 70 75 85 100 105 125 150
  (mm) stāvvadam                  
    (grādos)                  
  45 90 0,7 0,9 1,6 1,9 2,6 3,8 4,3 6,6 10,3
    60 1,0 1,3 2,4 2,9 3,9 5,8 6,5 9,9 15,4
    45 1,2 1,5 2,8 3,3 4,4 6,6 7,4 11,3 17,6
  50 90 0,7 0,9 1,5 1,8 2,5 3,7 4,1 6,3 9,8
    60 1,0 1,3 2,3 2,7 3,7 5,5 6,2 9,5 14,8
    45 1,2 1,5 2,6 3,1 4,2 6,3 7,1 10,8 16,8
  70 90 - - 1,3 1,6 2,2 3,2 3,6 5,5 8,5
    60 - - 2,0 2,4 3,2 4,8 5,4 8,2 12,8
    45 - - 2,3 2,7 3,7 5,4 6,1 9,4 14,6
  75 90 - - - 1,5 2,1 3,1 3,5 5,3 8,3
    60 - - - 2,3 3,1 4,6 5,2 8,0 12,4
    45 - - - 2,6 3,5 5,3 6,0 9,1 14,1
  85 90 - - - - 2,0 2,9 3,3 5,0 7,9
    60 - - - - 3,0 4,4 5,0 7,6 11,8
    45 - - - - 3,4 5,0 5,6 8,6 13,4
  100 90 - - - - - 2,7 3,1 4,7 7,3
    60 - - - - - 4,1 4,6 7,1 11,0
    45 - - - - - 4,7 5,3 8,0 12,5
  105 90 - - - - - - 3,0 4,6 7,2
    60 - - - - - - 4,5 6,9 10,8
    45 - - - - - - 5,2 7,9 12,3
  125 90 - - - - - - - 4,3 6,7
    60 - - - - - - - 6,4 10,0
    45 - - - - - - - 7,3 11,4
  150 90 - - - - - - - - 6,2
    60 - - - - - - - - 9,3
    45 - - - - - - - - 10,5

Piezīmes.

1. Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadam ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, - par 40 %.

2. Caurlaides spēja aprēķināta stāvvadiem, kuru augstums ir lielāks par 90 tā diametriem. Ja stāvvada augstums ir mazāks par 90 tā diametriem, caurlaides spēja jāpalielina ÷ 90D/L reizes.

296. Nelielas kompaktās rūpnieciski izgatavotās aiz klozetpoda novietojamās sūkņu iekārtas ar hermētisko pieņemšanas tvertni sadzīves notekūdeņiem var izvietot patērēšanas vietā, ja tiek nodrošināta iekārtas vēdināšana. Minētajām iekārtām var pieslēgt līdz četrām sanitāri tehniskajām ierīcēm, arī vienu klozetpodu.

7.tabula

  Stāvvada darba Nevēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)
  augstums (m) Stāvvada iekšējais diametrs (mm)
  50 55 70 75 85 100 105 125 150
  1 1,8 2,4 3,9 4,4 5,8 7,8 8,7 12,2 17,3
  2 1,1 1,3 2,3 2,6 3,4 4,7 5,8 7,2 10,2
  3 0,7 1,0 1,5 1,8 2,3 3,1 3,4 4,8 6,8
  4 0,6 0,7 1,1 1,3 1,7 2,3 2,5 3,5 4,9
  5 0,5 0,6 0,8 1,0 1,3 1,7 1,9 2,7 3,8
  6 0,5 0,6 0,7 0,8 1,0 1,4 1,5 2,1 3,0
  7 0,5 0,6 0,6 0,6 0,8 1,1 1,3 1,7 2,5
  8 0,5 0,6 0,6 0,6 0,7 0,9 1,1 1,4 2,1
  9 0,5 0,6 0,6 0,6 0,7 0,8 0,9 1,2 1,8
  10 0,5 0,6 0,6 0,6 0,7 0,8 0,8 1,1 1,4
  11 0,5 0,6 0,6 0,6 0,7 0,8 0,8 0,9 1,3
  12 0,5 0,6 0,6 0,6 0,7 0,8 0,8 0,9 1,1
  13 un vairāk 0,5 0,6 0,6 0,6 0,7 0,8 0,8 0,9 0,9

Piezīme.

Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadiem ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, - par 40 %.

297. Sūkņu staciju trokšņu līmenim jāatbilst šī būvnormatīva 15.punktā noteiktajām prasībām.

298. Rūpnieciski izgatavotām kompaktām sūkņu iekārtām vai nelielām sūkņu stacijām, kuru darbā pieļaujami pārtraukumi, rezerves sūkņi nav nepieciešami.

299. Sūkņu agregātus projektē ar automātisko, distances un rokas vadī bu.

300. Katra sūkņa sūkšanas cauruļvadam un spiediena cauruļvadam nepieciešama noslēgarmatūra, bet spiedienavadam - arī vienvirziena vārsts. Transportējot notekūdeņus, kuros ir smiltis, dūņas vai citas peldošas daļiņas, vienvirziena vārsts nav nepieciešam s.

XXII. Lietusūdens notekas

301. Ēku lietusūdens notekām jānodrošina lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšana no jumta. Ja lietusūdens notekas izbūvē neapsildāmās telpās, cauruļvados jānodrošina pozitīva temperatūra arī tad, ja ārējā gaisa temperatūra ir negatīva.

302. Lietusūdens notekas pieslēdz ārējam lietusūdens vai pilnsistēmas kanalizācijas tīklam.

303. Ja ir attiecīgais pamatojums, lietusūdeni var novadīt nepiesārņotu vai atkārtoti izlietojamu ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.

304. Ir ai zliegts novadīt lietusūdeni sadzīves kanalizācijā, kā arī pievienot sanitāri tehniskās ierīces iekšējai lietusūdens noteku sistēmai.

305. Ja nav ierīkota lietusūdens ārējā kanalizācija, lietusūdeni izlaiž atklātās teknēs (atklāta izlaide), kas atrodas līdzās ēkai, turklāt jāveic pasākumi, kas novērš zemes virskārtas izskalošanu. Ja ierīko atklātu izlaidi uz stāvvadu ēkas iekšpusē, nepieciešams hidrauliskais noslēgs, no kura ziemā atkušņu ūdeni novada sadzīves kanalizācijā.

306. Lietusūdens uztveršanas piltuves uz jumta jāizvieto, ņemot vērā jumta reljefu, pieļaujamo ūdens sateces laukumu vienai lietusūdens uztveršanas piltuvei un ēkas konstrukciju. Maksimālais atstatums starp lietusūdens uztveršanas piltuvēm jebkura veida jumtiem nedrīkst būt lielā ks par 48 m.

307. Pievienot vienam stāvvadam dažādos līmeņos novietotās lietusūdens uztveršanas piltuves var gadījumos, ja kopējais aprēķina caurplūdums vienam stāvvadam nav lielāks par 8.tabulā noteiktajiem lielumiem.

8.tabula

Lietusūdens stāvvada iekšējais diametrs (mm)

85 100 150 200

Lietusūdens stāvvada pieļaujamais aprēķina caurplūdums (l/s)

6,5 11 18 32

308. Minimālais slīpums piekārtajiem cauruļvadiem ir 5 Ē un zem grīdas guldītiem cauruļvadiem - atbilstoši šī būvnormatīva XIX nodaļā noteiktajām prasībām.

309. Iekšējo lietusūdens noteces cauruļvadu tīrīšanai nepieciešamas revīzijas, noslēgtapas tīrīšanai un skatakas saskaņā ar šī būvnormatīva XVIII nodaļā noteiktajām prasībām. Revīzijas uz stāvvadiem ierīko apakšējā stāvā un virs atkāpēm, ja tādas ir.

310. Lietusūdens uztveršanas piltuves pievieno stāvvadiem ar elastīgi aizblīvētām kompensācijas uzmavām.

311. Lietusūdens aprēķina caurplūdumi (l/s) no ūdens sateces laukuma doti 9.tabulā vai tos nosaka pēc šādām formulām:

311.1. jumt iem, kuru slīpums ir 15 Ē un mazāks:

(31)

311.2. jumtiem, kuru slīpums ir vairāk nekā 15 Ē:

(32)

n - parametrs, kas dots 9.tabulā.

312. Aprēķina caurplūdums vienam lietusūdens noteces stāvvadam nedrīkst būt lielāks par 8.tabulā norādītajiem lielumiem, bet lietusūdens uztveršanas piltuvei aprēķina caurplūdums nosakāms pēc attiecīgā tipa piltuves pases datiem.

313. Aprēķinot ūdens sateces laukumu, papildus jāpieskaita 30 % no to vertikālo sienu laukuma, kuras savienojas ar jumtu un paceļas pār to.

9.tabula

  Apdzīvotās vietas n q20 l/s, ha q5=4nq20 l/s, ha qst,w , l/s no100 m2
  nosaukums       q20 q5

Baltijas jūras piekraste:

           

Kolka

0,57 48,7 107 0,47 1,07  

Ventspils

0,57 50,8 112 0,51 1,12  

U?ava

0,57 54,8 121 0,55 1,21  

Cīrava

0,57 54,8 121 0,55 1,21  

Liepāja

0,57 48,7 107 0,47 1,07  

Saldus un Stendes apkārtne:

           

Stende

0,68 78,4 201 0,78 2,01  

Kuldīga

0,68 67,2 172 0,67 1,72  

Kabile

0,68 72,8 187 0,73 1,87  

Pilskalne

0,68 72,8 187 0,73 1,87  

Saldus

0,68 64,4 165 0,64 1,65  

Rīga un Rīgas apkārtne:

           

Rīga

0,72 79,5 216 0,80 2,16  

Ogre

0,72 79,5 216 0,80 2,16  

Jelgava

0,72 73,8 200 0,74 2,00  

Centrālais rajons:

           

Priekuļi

0,66 75,9 189 0,76 1,89  

Ieriķi

0,66 73,2 183 0,73 1,83  

Dzērbene

0,66 78,6 196 0,79 1,96  

Ranka

0,66 73,2 183 0,73 1,83  

Stāmeriena

0,66 84,0 210 0,84 2,10  

Lejasciems

0,66 81,3 203 0,84 2,03  

Gulbene

0,66 73,2 183 0,73 1,83  

Kosa

0,66 84,0 210 0,84 2,10  

Mālpils

0,66 73,2 183 0,73 1,83  

Gureļi

0,66 78,6 196 0,79 1,96  

Rēzeknes un Daugavpils

           

apkārtne:

           

Rēzekne

0,62 59,1 140 0,59 1,40  

Subate

0,62 52,6 124 0,53 1,24  

Daugavpils

0,62 67,9 160 0,68 1,60  

Dagda

0,62 63,5 150 0,64 1,50  

314. Lietusūdens cauruļvadiem jāiztur hidrostatiskais spiediens aizsērējumu, pārpildījuma un ūdens iesalšanas gadījumos.

315. Iekšējām lietusūdens notekām lieto plastmasas vai ķeta caurules, ievērojot šī būvnormatīva 241.-243.punktā minētos nosacījumus. Horizontālajām piekārtajām līnijām, ja ir vibrācijas slodzes, var lietot tērauda caurules.

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

1.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Būvnormatīvā lietotie apzīmējumi

1.JPG (4956 BYTES)

Sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņš sekundē (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/s (3. un 4.pielikums).

 

 

 

 

 

 

2.JPG (4352 BYTES)

3.JPG (3430 BYTES)

4.JPG (5782 BYTES)

5.JPG (4408 BYTES)

Sanitāri tehniskās ierīces notekūdeņu caurplūdums l/s (3.pielikums).

Sanitāri tehniskās ierīces ūdens patēriņš stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/h (3. un 4.pielikums).

 

Ūdens maksimālais aprēķina patēriņš sekundē (maksimālais caurplūdums sekundē) (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/s.

 

Notekūdeņu maksimālais aprēķina patēriņš sekundē (maksimālais caurplūdums sekundē) l/s.

Ūdens maksimālais aprēķina patēriņš stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/h.

 

Ūdens vidējais aprēķina patēriņš stundā m3/h.

 

Karstā ūdens cirkulācijas aprēķina caurplūdums l/s.

Karstā ūdens aprēķina caurplūdums, ņemot vērā nepieciešamo papildu cirkulāciju l/s.

 

Lietusūdens aprēķina caurplūdums l/s.

 

Normatīvais ūdens patēriņš maksimālā patēriņa stundā (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/h (4.pielikums).

Normatīvais ūdens patēriņš maksimālā patēriņa diennaktī (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/dn (4.pielikums).

Normatīvais ūdens patēriņš vidējā patēriņa diennaktī (kopējais (aukstais un karstais), karstais, aukstais ūdens) l/dn (4.pielikums).

 

S anitāri tehniskās ierīces izmantošanas varbūtība (kopējam (aukstajam un karstajam), karstajam, aukstajam ūdenim), bezdimensionāls.

 

Sanitāri tehniskās ierīces izmantošanas varbūtība stundā (kopējam (aukstajam un karstajam), karstajam, aukstajam ūdenim), bezdimensionāls.

 

Koeficients, kas nosaka sanitāri tehniskās ierīces darbības ilgumu stundā, bezdimensionāls (4.pielikums).

 

Patērētāju skaits.

 

Sanitāri tehnisko ierīču skaits.

 

Patērētāja tipa vai sanitāri tehniskās ierīces kārtas numurs.

Spiedienaugs tuma zudumi metros vienu metru garā cauruļvada posmā, plūsmai pārvarot berzes pretestību, bezdimensionāls.

 

Karstajam ūdenim nepieciešamais siltuma plūsmas daudzums (kW) maksimālā un vidējā patēriņa stundā.

 

Siltuma plūsmas zudumi aprēķina posmā (kW).

 

Karstā ūdens apgādes sistēmas cirkulācijas koeficients, bezdimensionāls (4.pielikums).

 

Karstā ūdens cirkulācijas nevienmērības koeficients, bezdimensionāls.

 

Temperatūras zudumi karstā ūdens apgādes sistēmā (°C).

 

Aukstā ūdens temperatūra (°C). Ja nav attiecīgu izpētes datu, vasarā tā var būt +19 °C

Ūdens lietošanas ilgums stundās (diennaktī vai maiņā).

Vidējais ūdens tecēšanas ātrums caurulēs (m/s).

Pašteces cauruļvada pildījums, bezdimensionāls.

 

Cauruļvada aprēķina posma garums (m).

 

Kanalizācijas stāvvada darba augstums (m).

Vietējās pretestības koeficients, bezdimensionāls.

 

Tvertnes darba tilpums (m3).

 

Tvertnes regulējošais tilpums (m3).

Ugunsdzēsības ūdens rezerve (m3).

 

Relatīvais regulējošais tilpuma koeficients, bezdimensionāls.

Diennakt s (maiņas) maksimālā ūdens patēriņa stundas nevienmērības koeficients (kopējam (aukstajam un karstajam), karstajam un aukstajam ūdenim), bezdimensionāls.

 

Sūkņa ražīguma stundas nevienmērības koeficients maksimālā patēriņa diennaktī (maiņā), bezdimensionā ls.

 

Karstā ūdens apgādes siltuma plūsmas stundas nevienmērības koeficients maksimālā patēriņa diennaktī (maiņā), bezdimensionāls.

 

Ūdenssildītāja aprēķina siltuma plūsmas daudzums (kW).

 

Maksimālā un minimālā spiediena attiecība regulējošā tilpuma aprēķinā, bezdimensionāls.

Regulējošā tilpuma rezerves koeficients, bezdimensionāls.

 

Lietusūdens sateces laukums (m2).

 

Sūkņu iekārtas ražība (m3/h).

 

Pieļaujamais sūkņa ieslēgšanās reižu skaits stundā (pēc ražotāja datiem).

 

Sūkņu iekārtas darba spiedien s.

 

Ģeometriskais ūdens pacelšanas augstums (m).

 

Kopējie spiedienaugstuma zudumi aprēķina posmā (berzes un vietējie) (m).

 

Normatīvais brīvais spiedienaugstums pie sanitāri tehniskās ierīces (m).

 

Ārējā ūdensvada tīkla minimālais garantētais spiediena ugstums (m).

 

Brīvais spiedienaugstums (m).

 

Hidraulisko spiedienaugstumu zudumu summa (m).

 

Regulējošās diafragmas diametrs (mm).

 

Caurules iekšējais diametrs (mm).

 

Nosacītais diametrs (mm).

 

Ūdens slāņa augstums pašteces cauruļvados (mm).

 

Piecu minūšu ilga lietus notece (l/s ha), ja atkārtošanās periods P ir viens gads.

 

Divdesmit minūšu ilga lietus notece (l/s ha), ja atkārtošanās periods P ir viens gads.

Parametrs, kas atkarīgs no lietusūdens novadīšanas rajona ģeogrāfiskā novietojuma, bezdimensionāls.

 

Stāvvadu skaits sekciju mezglā.

 

Koeficients, kas nosaka vienlaikus darbojošos sanitāri tehnisko ierīču skaitu sistēmā, bezdimensionāls (?4.pielikums).

 

Pagatavoto porciju skaits ēdināšanas uzņēmumā stundā; diennaktī.

 

Nosacīto porciju skaits ēdināšanas uzņēmumā vienam apmeklētājam.

 

Normatīvais porciju skaits ēdināšanas uzņēmumā diennaktī (maiņā).

 

Apmeklētāju nomaiņas biežums ēdināšanas uzņēmumā stundā.

 

Vietu skaits ēdināšanas uzņēmuma ēdienzālē.

 

Strādājošo skaits ēdināšanas uzņēmumā.

 

Ēdienu realizācijas koeficients ēdināšanas uzņēmumā stundā, bezdimensionāls.

 

Ēdienu realizācijas koeficients ēdināšanas uzņēmumā diennaktī (maiņā), bezdimensionāls.

 

Tūkstošā daļa (1/1000).

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

2.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Būvnormatīvā lietotie termini

Nr.

Termins Termina skaidrojums

p.k.

latviešu valodā krievu valodā angļu valodā

1

2 3 4 5

1.

Aizbīdnis Pfldb;rf Gate valve Noslēgarmatūra tīklos, kas
  (aizlaidnis)     pieļauj ūdens kustību abos
        virzienos

2.

Aizvars Pfckjyrf Slide gate Noslēgplate, kas pārvietojas
        vertikālā virzienā

3.

Aka: Rjkjltw Well Inženierbūve tīklu apkalpei
  kontrol~ Rjynhjkmysq~ control~  
  skat~ Cvjnhjdjq~ manhole  
  sūkņu~ Yfcjcysq~ pump well Aka ar iegremdējamo sūkni

4.

Atkāpe Jncneg Double bend Veidgabals, kas maina
      fitting stāvvada vertikā lo novietojumu

5.

Atloks Akfytw Flange Detaļa cauruļu savienošanai
        ar bultskrūvēm

6.

Atzarojums Jnhjcnjr Branch Cauruļvadu nozarojums   (atzars)     no maģistrālā vai sadalošā
        tīkla          

7.

Bidē <blt Bidet Higiēniskā sanitāri          
        tehniskā ierīce          

8.

Blīvslēgs Cfkmybr Gland Hermetizācijas aprīkojums          

9.

Caurplūdums Hfc[jl Flow rate Ūdens daudzums, kas          
        iztecējis caur noteiktu          
        šķērsgriezuma laukumu          
        laika vienībā          

10.

Caurule: Nhe,f Pipe Izstrādājums inženiertīklu          
        izbūvei          
  betona ~ ,tnjyyfz~ concrete~            
  cinkotā tērauda~ jwbyrjdfyyfz galvanized~            
    cnfkmyfz~ steel~            
  keramikas ~ rthfvbxtcrfz~ stoneware~            
  ķ eta~ xeueyyfz~ cast-iron~            
  ķīmiski izturīgā rbckjnjcnjqrfz acid-resistant~            
  tērauda ~ cnfkmyfz~ steel~            
  nerūsējošā yth;fdt/ofz stainless steel~            
  tērauda ~ cnfkmyfz~              
  plastmasas~ gkfcnvfccjdfz~ plastic~            
  tērauda~ cnfkmyfz~ steel~            
  vara~ vtlyfz~ copper~            

11.

Cauruļvads: Nhe,jghjdjl Pipeline Inženierbūve ūdens          
        transportēšanai          
  cirkulācijas~ wbhrekzwbjyysq~ circulation~            
  maģistrālais~ vfubcnhfkmysq~ main~            
  padeves~ gjlf/obq~ supply~            
  pārplūdes~ gthtkbdyjq~ overflow~            
  sadalošais~ hfcghtltkbntkmysq~ distributing~            
  vēdināšanas~ dtynbkzwbjyysq~ vent~            

12.

Cauruļvadu Nhe,jghjdjlyfz Water fittings Ierīces ūdens plūsmas          
  armatūra fhvfnehf   noslēgšanai vai regulēšanai          

13.

Drenčers Lhtyxth Drencher Smidzinātājs ugunsdzēsības          
        sistēmās ar vaļēju atveri          

14.

Duša Lei Shower Mazgāšanas ierīce, kas          
        rada sī kos pilienos          
        izkliedētu strūklu          

15.

Dušas vācele Leitdjq gjlljy Shower tray Ierīce dušas ūdeņu uztveršanai          

16.

Dvieļu žāvētājs Gjkjntywtceibntkm Towel dryer            

17.

Dzeramā ūdens Gbnmtdjq Drinking            
  strūklaka ajynfyxbr fountain            

18.

Hidrauliskais Ublhfdkbxtcrbq Trap Ierīce telpu aizsardzībai no          
  noslēgs pfndjh   notekūdeņu gāzēm un smakām          

19.

Iekšējās lietus- Dyenhtyybt Internal Lietusūdens novadīšanas          
  ūdens notekas djljcnjrb downpipe sistēma no ēku jumtiem          

20.

Ievads Ddjl Service pipe Ūdens padeve ēkā no          
        ārējiem tīkliem          

21.

Īscaurule Gfnhe,jr Union            

22.

Izlaide Dsgecr Building sewer Notekūdeņu novads no          
        ēkas lī dz kontrolakai          

23.

Jaucējkrāns Cvtcbntkm Mixer Ūdens izdales armatūra          
        aukstā un karstā ūdens          
        sajaukšanai          

24.

Kamera Rfvthf Chamber Inženierbūve ūdens plūsmas          
        regulēšanas iekārtu          
        novietošanai          

25.

Kanalizācija Rfyfkbpfwbz Sewerage Inženierbūvju un iekārtu          
        kopums, kas nodrošina          
        notekūdeņu uztveršanu,          
        novadīšanu, transportēšanu          
        un attīrīšanu          

26.

Kanalizācijas Rfyfkbpf- Sewer In ženierbūve notekūdeņu          
  tīkls: wbjyyfz ctnm   transportēšanai          
  apdzīvoto vietu~ ~yfctk=yys[ vtcn sanitary~            
  ārējais~ yfhe;yfz~ outdoor~            
  dalītais~ hfpltkmyfz~ separate~ Tīkls, pa kuru transportē          
        viena veida notekūdeņus          
  iekšējais~ dyenhtyyzz~ house~            
  kopējais~ j,ofz~ intercepting~ Tīkls, pa kuru transportē          
        dažādu veidu notekūdeņus          
  kvartāla~ rdfhnfkmyfz~ submain~            
  lietus~ lj;ltdfz~ storm~            
  pagalma~ ldjhjdfz~ yard drainage            
  pašteces~ cfvjntxyfz~ gravity~            
  pilnsistēmas~ j,otgkfdyfz~ combination~            
  ra?o?anas~ ghjbpdjlcndtyyfz~ trade~            
  sadzīves~ ,snjdfz~ foul~            
  spiediena~ yfgjhyfz~ pressure~            

27.

Klozetpods Eybnfp Water-closet Sanitāri tehniskā ierīce          
        fekāliju uztveršanai          

28.

Krāns: Rhfy Tap            
  konus~ rjyecysq~ plug~            
  laistīšanas~ gjkbdjxysq~ outside~            
  lodveida~ ifhjdjq~ globe~            
  skalošanas~ cvsdyjq~ closet valve~            
  ūdens izdales~ djljhfp,jhysq~ draw-off~            

28.

Krustgabals Rhtcnjdbyf Double Veidgabals nozarojumu          
      branch pipe ierīkošanai četros virzienos          

29.

Lietus Byntycbdyjcnm Rate of Lietusūdens daudzums uz          
  intensitāte lj;lz rainwater laukuma vienību noteiktā          
        laikā ar noteiktu          
        atkārtošanās periodu          

30.

Lietusūdeņu Djljcnjxyfz Rainwater head Veidgabals lietusūdeņu          
  uztveršanas djhjyrf   savākšanai no jumtiem          
  piltuve                

31.

Manometrs Vfyjvtnh Manometer Mērierīce spiediena noteikšanai          

32.

Mazgātne: Hfrjdbyf Sink Mazgāšanas ierīce          
  roku~ evsdfkmybr hand washing izmantoto ūdeņu uztveršanai          
      basin un novadīšanai          
  trauku~ vjqrf pot sink            

33.

Noslēgs Pfukeirf Cap            

34.

Noslēgtapa tīrīšanai Ghjxbcnrf Access cap            

36.

Notekūdens Cnjxyfz djlf Waste water            

37.

Notekūdeņu Dsuht,yfz zvf Sewage tank Tvertne notekūdeņu          
  krājtvertnes     uzkrāšanai          

38.

Novads Jndjlzobq Discharge pipe Cauruļvads notekūdeņu          
    nhe,jghjdjl   novadīšanai no sanitāri          
        tehniskajām ierīcēm un          
        iekārtām          

39.

Patēriņš Hfc[jl Consumption Izlietotais ūdens daudzums          
        laika vienībā          

40.

Pāreja Gtht[jl Reducer Veidgabals cauruļvada          
        diametra izmaiņai          

41.

Pievads Gjldjlrf Branch pipe Cauruļvads ūdens          
        pievadīšanai iekārtām un          
        sanitāri tehniskajām ierīcēm          

42.

Pretugunsgrēka Ghjnbdjgj- Fire protection Detaļa aizsardzībai pret          
  aploce ;fhyfz veanf seal uguns izplatīšanos cauruļvados,          
        kuru ievieto ap cauruļvadu          
        ēku sienās un pā rsegumos          

43.

Revīzija Htdbpbz Access pipe Veidgabals, kas dod iespēju          
        atvērt kanalizācijas tīklu tā          
        tīrīšanai          

44.

Sanitāri Cfybnfhyj- Soil appliance Ierīce sadzīves          
  tehniskā ierīce nt[ybxtcrbq   vajadzībām izmantotā          
    ghb,jh   ūdens uztveršanai          

45.

Sausā tualete K/an-rkjptn Cesspool Ierīce fekāliju uztveršanai          
        bez noskalošanas ar ūdeni          

46.

Savienojums: Cjtlbytybt Joint Cauruļvadu          
    !cnsr@   sastiprinā juma veids          
  aptveres~ [jvenjdjt~ clipped~            
  atloku~ akfywtdjt~ flanged~            
  blīvgredzenu~ ~egkjnyz/otq compression Noblīvēšana ar deformējošu          
    ifq,jq symbol ~ metāla vai cita materiāla          
        gredzenu          
  iemavu~ dnekjxyjt~ bushed~ Veidgabals spiediena          
        cauruļu savienošanai ar          
        iebīdīšanu tajā, turklāt          
        savienojums ir izjaucams          
        tikai, izmantojot speciālu ierīci          
  līmējuma~ rkttdjt~ glued~            
  lodē juma~ gfzyyjt~ soldered~            
  metināšanas~ cdfhyjt~ welded~            
  uzmavu~ hfcnhe,yjt~ ring seal~            
  vītņu~ htpm,jdjt threaded~            

47.

Sifons Cbajy Trap Detaļa zem sanitāri tehniskās          
        ierīces telpu aizsardzībai          
        no notekūdeņu gāzēm un          
        smakām          

48.

Skalošanas krāns Cvsdyjq rhfy Flush tap Automātiskā regulēšanas          
        armatūra klozetpodu vai          
        urinālu skalošanai tieši no          
        ūdensvada tīkla          

49.

Spiedienaugstums Yfgjh Head            

50.

Spiediens: Lfdktybt Pressure            
  ~a regulators htuekznjh ~regulator Ierīce spiediena          
    lfdktybz   regulēšanai          

51.

Sprinklers Cghbyrkth Sprinkler Ierīce automātiskās ugunsgrēka          
        dzēšanas sistēmās dzēšanai          
        ar ūdeni, kuras sprausla atveras          
        pie noteiktas temperatūras          

52.

Stāvvads: Cnjzr Riser Cauruļvads ūdens          
        pārvietošanai vertikālā          
        virzienā starp stāviem          
  lietusūdens~ djljcnjxysq~ waste~            
  kanalizācijas~ rfyfkbpfwbjyysq~ soil~            
  nevēdināms~ ytdtynbkbhetvsq~ unvented~            
  ūdensvada~ djljghjdjlysq~ rising main            
  vēdināms~ dtynbkbhetvsq~ vented pipe            

53.

Strūklas Hfphsd cnheb Spout Atklāta ū dens izliešana          
  pārtraukums   interruption piltuvē          

54.

Sūknis Yfcjc Pump Iekārta ūdens piespiedu          
        transportēšanai          

55.

Tekne Kjnjr Invert Vaļēja šķērsgriezuma elements          
        ūdens transportēšanai          

56.

Tī kls: Ctnm Piping Cauruļvadu sistēma ūdens          
        pārvietošanai          
  izzaru~ negbrjdfz~ blind ~            
  cilpveida~ rjkmwtdfz~ loop ~            

57.

Traps Nhfg Floor gully Ierīce notekūdeņu          
        uztveršanai no grīdas          

58.

Trejgabals Nhjqybr Tee Veidgabals ūdens plūsmas          
        sadalīšanai trijos virzienos          

60.

Tuppods Yfgjkmyfz xfif WC pan            

61.

Tvertne Htpthdefh !,fr@ Tank (reservoir) Tilpums ūdens glabāšanai          
  (rezervuārs):                
  ~ - akumulators ,fr- frrevekznjh hot water~            
  hidropneimatiskā ublhjajh compressor~            
  spiediena~                
  (hidrofors)                
  regulējošā~ htuekbhe/obq~ compensating~            
  spied~ yfgjhysq ,fr head~            
  skalošanas~ cvsdyjq ,fxjr flushing cistern            

62.

Ugunsdzēšamais Juytneibntkm Fire Iekārta uguns dzēšanai ar          
  aparāts   extinguisher putām          

63.

Ugunsdzēsības Gj;fhysq rhfy Fire cock Krāns ūdens izdalei          
  krāns     ugunsdzēsības vajadzībām          

64.

Ugunsdzēsības Gj;fhysq pfgfc Emergency water            
  ūdens rezerve                

65.

Ugunsdzēsības Gj;fhysq cndjk Hose nozzle Ierīce šļūtenes galā          
  stobrs !,hfylcgjqn@   ūdens izdalei          

66.

Ūdens: Djlf Water            
  dzeramais~ gbnmtdfz~ drinking~            
  lietus~ lj;ltdfz~ storm~            
  notek~ cnjxyfz~ waste~            
  sadzīves notek~ ,snjdfz cnjxyfz~ foul~            

67.

Ūdensapgāde: Djljcyf,;tybt Water supply Inženieriekārtu kopums,          
        kas nodroš ina ūdens          
        ieguvi, attīrīšanu un          
        padevi patērētājam          
  apvienotā~ j,mtlby=yyjt~ combined~ Sistēma, kas apgādā dažādus          
        patērētājus no vienas          
        ūdensapgādes sistēmas          
  atgriezeniskā~ j,jhjnyjt~ recooling Daudzkārtējas          
        izmantošanas ūdensapgādes          
        sistēma iekārtu dzesēšanai          
  atkārtotas ~gjdnjhyjuj reused~ Ūdens daudzkārtējas          
  izmantošanas gjkmpjdfybz   izmantošanas ūdensapgādes          
        sistēma patērētāju apgā dei          
        pēc nepieciešamās ūdens          
        apstrādes          
  ra?o?anas~ ghjbpdjlcndtyyjt~ industrial~            
  sadzīves [jpzqcndtyyjt domestic~            
  (dzeramā ūdens)~ !gbnmtdjt@~              
  ugunsdzēsības~ ghjnbdjgj;fhyjt~ fire~            

68.

Ūdensmērītājs: Djljvth Water meter Ierīce ūdens daudzuma uzskaitei          
  spārniņu~ rhskmxfnsq~ shear~            
  turbīnu~ neh,byysq~ turbine flow~            

69.

Ūdenssildītājs: Djljyfuhtdfntkm Water heater Iekārta ūdens sildīšanai          
  ā trgaitas~ crjhjcnyjq~ quick-action~            
  caurteces~ ghjnjxysq~ direct-flow~            
  elektriskais~ 'ktrnhbxtcrbq~ electric~            
  gāzes~ ufpjdsq~ gas~            
  sadzīves~ ,snjdjq~ domestic hot-~            
  tilpuma~ tvrjcnysq~ storage~            
  tvaika~ gfhjdjq~ steam~            
  vietējais~ ~vtcnyjuj local hot-~            
    ujhzxtuj              
    djljcyf,;tybz              

70.

Ūdensvads: Djljghjdjl Water pipe Inženierbūve ūdens          
        transportēšanai          
  aukstais~ [jkjlysq~ cold~            
  karstais~ ujhzxbq~ hot~            
  cirkulācijas~ wbhrekzwbjyysq~ circulation~            
  iekšējais~ dyenhtyybq~ internal piping            
  laistīšanas~ gjkbdjxysq~ flusher water pipe            

71.

Uzmava Hfcnhe, Socket Veidgabals pie caurules,          
  (caurulei)     kurā var iestiprināt otras          
        caurules galu          

72.

Uzmava Veanf Collar (coupler) Veidgabals divu cauruļu          
        gludo galu savienošanai ar          
        blīvgredzenu          

73.

Uztveršanas Djhjyrf Funnel            
  piltuve                

74.

Urināls Gbccefh Urinal            

75.

Vanna Dfyyf Bath Sanitāri tehniskā ierīce, kurā          
        var mazgāties un no kuras          
        novada izmantotos ūdeņus          

76.

Vārsts Rkfgfy Valve            
  drošības~ ghtlj[hfyb- safety ~            
    ntkmysq~              
  pludiņ~ gjgkfdrjdsq~ float~            
  redukcijas~ htlerwbjyysq reducing~            
  vienvirziena~ j,hfnysq~ check ~            

77.

Veidgabali Cjtlbybntkmyst Fittings Detaļas cauruļvada          
    !afcjyyst@   savienošanai taisnos posmos,          
    xfcnb   pagriezienos, sazaros un          
        diametra izmaiņu vietās          

78.

Vītne Htpm,f Thread Spirālveida rieva, ar kuras          
        palīdzību griezes kustībā          
        var savienot cauruļu posmus          
        ar veidgabalu palīdzību          

Vides aizsardzības un

                 

reģionālās attīstības ministra vietā -

                 

zemkopības ministrs

A.Rāviņš                

3.pielikums

                 

Ministru kabineta

                 

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

                 

Sanitāri tehnisko ierīču

                 
dzeramā ūdens un notekūdeņu patēriņi                  
      Dzeramais ūdens Notek Minimālais        

Nr.

Sanitāri tehniskās Maksimālais Patēriņš stundā ūdens pieslēguma        

p.k.

ierīces veids caurpl ūdums (l/s) (l/h) caur- diametrs (mm)        
    kopējais aukstais karstais kopējais aukstais karstais plūdums pie- no-
                , l/s vadi vadi

1

2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

1.

Roku mazgātne                  
  ar ūdens izdales                  
  krā nu 0,1 0,1 - 30 30 - 0,15 10 32

2.

Roku mazgātne                  
  ar jaucējkrānu 0,12 0,09 0,09 60 40 40 0,3 10 32

3.

Trauku mazgātne                  
  (arī virtuves) ar                  
  ūdens izdales                  
  krānu vai labo-                  
  ratorijas izlietne 0,15 0,15 - 50 50 - 0,3 10 40

4.

Trauku mazgātne                  
  (arī laboratorijas)                  
  ar jaucējkrānu 0,12 0,09 0,09 80 60 60 0,6 10 40

5.

Trauku mazgātne                  
  (arī trauku maz-                  
  gāš anas vannas)                  
  ēdināšanas                  
  uzņēmumos 0,3 0,2 0,2 500 280 220 0,6 15 50

6.

Vanna ar jaucēj-                  
  krānu (arī kopējais                  
  ar roku mazgātni) 0,25 0,18 0,18 300 200 200 0,9 10 40

7.

Vanna ar tilpuma                  
  ūdenssildītāju                  
  un jaucējkrānu 0,22 0,22 - 300 300 - 0,9 15 40

8.

Medicīnas pro-                  
  cedūru vanna                  
  ar jaucējkrāna                  
  diametru:                  
  20 mm 0,4 0,3 0,3 700 460 460 2,3 20 50
  25 mm 0,6 0,4 0,4 750 500 500 3 25 75
  32 mm 1,4 1 1 1060 710 710 3 32 75

9.

Kāju vanna ar                  
  jaucējkrānu 0,1 0,07 0,07 220 165 165 0,5 10 40

10.

Dušas kabīne                  
  ar seklo dušas                  
  vāceli un                  
  jaucējkrānu 0,12 0,09 0,09 100 60 60 0,2 10 40

11.

Dušas kabīne ar                  
  dziļo dušas vāceli 0,12 0,09 0,09 115 80 80 0,6 10 40

12.

Grupveida                  
  dušas ierīces ar                  
  jaucējkrāniem 0,2 0,14 0,14 500 270 230 0,2 10 50

13.

Higiēniskā                  
  duša (bidē) ar                  
  jaucējkrānu 0,08 0,05 0,05 75 54 54 0,3 10 32

14.

Augšupejošā duša 0,3 0,2 0,2 650 430 430 0,3 15 40

15.

Pirts krāns 0,4 0,4 - 1000 1000 - 0,4 20 -

16.

Klozetpods ar                  
  skalošanas tvertni 0,1 0,1 - 83 83 - 1,6 8 100

17.

Klozetpods ar                  
  skalošanas krānu 1,4 1,4 - 81 81 - 1,4 - 100

18.

Urināls ar ūdens                  
  izdales krānu 0,035 0,035 - 36 36 - 0,1 10 32

19.

Urināls ar                  
  skalošanas krānu 0,2 0,2 - 36 36 - 0,3 10 32

20.

Urināls ar auto-                  
  mātisko skalo-                  
  šanas krānu 0,4 0,4 - 36 36 - 0,6 15 40

21.

Dzeramā ūdens                  
  strū klaka 0,04 0,04 - 72 72 - 0,05 10 25

22.

Laistīšanas krāns 0,3 0,2 0,2 1080 1080 720 0,3 15 -

23.

Automātiskā                  
  sadzīves veļas                  
  vai trauku maz-                  
  gāšanas mašīna 0,2 0,2 0,2 90 90 90 0,6 10 40

24.

Traps ar diametru:                  
  50 - - - - - - 0,5 - 50
  100 - - - - - - 1,5 - 100

Piezīmes.

1. Konkrētajā projektā normatīvais brīvais spiediens pirms ūdens izdales un jaukšanas ierīcēm jānosaka saskaņā ar ražotāja datiem. Normatīvais brīvais spiediens orientējoši var būt: rietumvalstīs ražotajiem mazgāšanas galdu sviras jaucējkrāniem - 130 kPa, virtuves sviras jaucējkrāniem un dušas termojaucējkrāniem - 160 kPa un jaucējkrāniem ar diviem rokturiem - 50 kPa; Krie v ijā ražotajiem ūdens izdales krāniem - 20 kPa, vannas un dušas jaucējkrāniem - 30 kPa, automātiskajam skalošanas krānam - 40 kPa, medicīnisko un veselības procedūru jaucējkrāniem, kā arī visiem ūdens izdales krāniem un jaucējkrāniem ar aeratoru - ne mazāk kā 50 kPa.

2. Ja ūdensvada tīklā ir kolektora tipa pievienojums sanitāri tehniskajām ierīcēm, pievadu diametram ir jābūt 12 x 2 mm.

3. Grupveida sanitāri tehniskajām ierīcēm publiskajās ēkās un sporta kompleksos, kur ir liels cilvēku pieplūdums, kā arī pārvaldes un sadzīves ēkās un publiskajās tualetēs var būt šādi kopējie ūdens patēriņi:

3.1. dušas 0,14N (aukstajam vai

karstajam ūdenim - 0,09N)

3.2. klozetpodi ar individuālo skalošanas tvertni 0,07N

3.3. klozetpodi ar individuālo skalošanas krānu 1,4 + 0,2N

3.4. klozetpodi ar kopējo automā tisko

skalošanas ierīci 0,1 + 0,07N

3.5. urināli ar individuālo skalošanas krānu 0,14 + 0,06N

3.6. urināli ar kopējo automātisko skalošanas ierīci 0,3 + 0,1N

3.7. roku vai trauku mazgātne ar jaucējkrānu 0 ,09 + 0,035N (aukstajam

vai karstajam ūdenim

0,07 + 0,03N).

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

4.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Ūdens patēriņa normas

1.tabula

  Ūdens patēriņa norma litros        
  Vidējais Maksimālais Maksimālais Ierīces  
  patēriņš patēriņš patēriņš patēriņš, Ki
  diennaktī diennaktī stundā l/s (l/h)  
      kopējais karstais kopējais karstais kopējais karstais kopē jais aukstais kopējais
    Mēr- (arī ūdens (arī ūdens (arī ūdens   vai (aukstais
  Patērētājs vie- karstais   karstais   karstais     karstais vai
    nība ūdens)   ūdens)   ūdens)     ūdens karstais
                      ūdens)

 

                     

 

                     

 

                     
  1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

1. Dzīvojamās

                     

ēkas:

                     

1.1. ar ūdens-

                     

vadu un

viens                    

kanalizāciju

iedzī-                    

(bez vannām)

votājs 95 - 120 - 6,5 - 0,2 0,2 0,07  
                (50) (50)    

1.2. ar gāzes

viens                    

apgādi

iedzī-                    
  votājs 120 - 150 - 7 - 0,2 0,2 0,07  
                (50) (50)    

1.3. ar ūdensvadu, kanalizāciju un cietā kurināmā vannas krāsniņām

viens iedzīvotājs 150 - 180 - 8,1 - 0,3 (300) 0,3 (300) 0,28  

1.4. ar ūdens-

vadu, kanali-

zāciju, ar gāzes

vannas krāsniņām

vai elektriskajiem viens

tilpuma ūdens- iedzī-

sildītājiem

votājs 190 - 225 - 10,5 - 0,3 0,3 0,28
                (300) (300)  

1.5. ar gāzes vai

elektriskajiem

ātrgaitas ūdens-

sildītājiem un

viens

daudzām ūdens

iedzī-

izdales vietām

votājs 210 - 250 - 13 - 0,3 0,3 0,28
                (300) (300)  

1.6. ar roku un

                   

trauku maz-

                   

gātnēm, dušām

                   

un centralizēto

viens                  

karstā ūdens

iedzī-                  

apgādi

votājs 195 85 230 100 12,5 7,9 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

1.7. ar roku un

trauku maz-

gātnēm, ar sēd-

viens

vannām un dušu

iedzī-

sietiņ iem

votājs 230 90 275 110 14,3 9,2 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

1.8. ar roku un

trauku maz-

gātnēm, ar

1500-1700 mm

garām vannām

viens

un dušu

iedzī-

sietiņiem

votājs 250 105 300 120 15,6 10 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

2. Kopmītņu

                   

tipa viesnīcas:

                   

ar koplietošanas

viens                  

dušu telpām

iemīt-                  
  nieks 85 50 100 60 10,4 6,3 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

2.1. ar dušu

viens                  

telpām katrā

iemīt-                  

numurā

nieks 110 60 120 70 12,5 8,2 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

2.2. ar koplie-

                   

tošanas virtuvēm

                   

un dušām katrā

viens                  

ēkas sekcijā

iemīt-                  

un stāvā

nieks 140 80 160 90 12 7,5 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

3. Viesnīcas,

                   

pansionāti un

                   

moteļi ar

                   

koplietošanas

viens                  

vannām un

iemīt-                  

dušām

nieks 120 70 120 70 12,5 8,2 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

4. Viesnīcas un

                   

pansionāti ar

viens                  

dušu telpām

iemīt-                  

katrā numurā

nieks 230 140 230 140 19 12 0,2 0,14 0,16
                (115) (80)  

5. Viesnīcas

                   

ar vannām:

                   

5.1. līdz 25

viens                  

procentos

iemīt-                  

numuru

nieks 200 100 200 100 22,4 10,4 0,3 0,2 0,23
                (250) (180) (0,25)

5.2. 75 pro-

viens                  

centos

iemīt-                  

numuru

nieks 250 150 250 150 28 15 0,3 0,2 0,26
                (280) (190)  

5.3. 100 pro-

viens                  

centos

iemīt-                  

numuru

nieks 300 180 300 180 30 16 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

6. Slimnīcas:

                   

6.1. ar koplieto-

viena                  

šanas vannām

gultas-                  

un dušu telpām

vieta 115 75 115 75 8,4 5,4 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

6.2. ar koplieto-

                   

šanas vannām

                   

un dušu telpām,

                   

ar tualetes

viena                  

telpām palātu

gultas-                  

tiešā tuvumā

vieta 200 90 200 90 12 7,7 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

6.3. infekcijas

viena                  

slimnīcas

gultas-                  
  vieta 240 110 240 110 14 9,5 0,2 0,14 0,28
                (200) (120) (0,24)

7. Sanatorijas un

                   

atpūtas nami:

                   

7.1. ar vannu

viena                  

katrā dzīvo-

gultas-                  

jamā telpā

vieta 200 120 200 120 10 4,9 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

7.2. ar dušām

viena                  

katrā dzīvo-

gultas-                  

jamā telpā

vieta 150 75 150 75 12,5 8,2 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

8. Poliklīnikas

viens                  

un ambu-

slim-                  

lances

nieks                  
  maiņā 13 5,2 15 6 2,6 1,2 0,2 0,14 0,11
                (80) (60) (0,12)

9. Pirmsskolas

                   

vecuma bērnu

                   

iestādes:

                   

9.1. dienas:

                   

9.1.1. ar ēdnīcu,

                   

kur izmanto

viens                  

pusfabrikātus

bērns 21,5 11,5 30 16 9,5 4,5 0,14 0,1 0,2
                (100) (60) (0,17)

9.1.2. ar ēdnīcu,

                   

kur izmanto

                   

jēlproduktus,

                   

un ar automā-

                   

tiskajām veļas

                   

mazgājamajām

viens                  

mašīnām

bērns 75 25 105 35 18 8 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

9.2. diennakts:

                   

9.2.1.ar ēdnīcu,

                   

kur izmanto

viens                  

pusfabrikātus

bērns 39 21,4 55 30 10 4,5 0,14 0,1 0,14
                (100) (60) (0,17)

9.2.2. ar ēdnī cu,

kur izmanto

jēlproduktus,

un ar automā-

tiskajām veļas

mazgājamajām

viens

mašīnām

bērns 93 28,5 130 40 18 8 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

10. Gaidu un

                   

skautu

                   

nometnes (arī

                   

nepā rtrauktas

                   

darbības):

                   

10.1. ar ēdnīcām,

                   

kur izmanto

                   

jēlproduktus,

                   

un ar automā-

                   

tiskajām veļas

                   

mazgājamajām

viena                  

mašīnām

vieta 200 40 200 40 18 8 0,2 0,14 0,14
                (100) (60) (0,12)

10.2. ar ēdnīcām,

                   

kur izmanto

viena                  

pusfabrikātus

vieta 55 30 55 30 10 4,5 0,14 0,1 0,2
                (100) (60) (0,17)

11. Veļas

                   

mazgātavas:

                   

11.1. mehani-

1 kg                  

zētās

sausas                  
  veļas 75 25 75 25 75 25 Pēc teh-    
                nolo-    
                ģijas    
                datiem    

11.2. nemeha-

1 kg                  

nizētās

sausas                  
  veļas 40 15 40 15 40 15 0,3 0,2 0,78
                (300) (200)  

12. Pārvaldes

viens                  

ēkas

strādā-                  
  jošais 12 5 16 7 4 2 0,14 0,1 0,16
                (80) (60) (0,17)

13. Mācību

                   

iestādes (arī

                   

vidējās un

                   

vidējās

                   

speciālās) ar

                   

dušu telpām

viens                  

pie sporta zālēm

audzi-                  

un gatavās

nātājs                  

produkcijas

un                  

realizācijas

pasnie-                  

bufetēm

dzējs 17,2 6 20 8 2,7 1,2 0,14 0,1 0,14
                (80) (60) (0,17)

14. Augstāko un

                   

vidējo mācību

viena                  

iestāžu labo-

ierīce                  

ratorijas

maiņā 224 112 260 130 43,2 21,6 0,2 0,2 0,28
                (200) (200)  

15. Vispāriz-

                   

glītojošās skolas

                   

ar dušu telpām

                   

pie sporta zālēm

viens                  

un gatavās

audzēk-                  

produkcijas

nis un                  

realizācijas

sko-                  

bufetēm

lotājs 10 3 11,5 3,5 3,1 1 0,14 0,1 0,14
                (100) (60) (0,17)

16. Pagarin ātās

                   

dienas skolas

                   

ar dušu telpām

                   

pie sporta zālēm

viens                  

un gatavās

audzēk-                  

produkcijas

nis un                  

realizācijas

sko-                  

bufetēm

lotājs 12 3,4 14 4 3,1 1 0,14 0,1 0,14
                (100) (60) (0,17)

17. Arodskolas

                   

ar dušu telpām

                   

pie sporta zālēm

viens                  

un gatavās

audzēk-                  

produkcijas

nis un                  

realizācijas

sko-                  

bufetēm

lotājs 20 8 23 9 3,5 1,4 0,14 0,1 0,14
                (100) (60) (0,17)

18. Internātskolas:

                   

18.1. mācību

viens                  

klases un dušu

audzēk-                  

telpas pie

nis un                  

sporta zāles

sko-                  
  lotājs 9 2,7 10,5 3,2 3,1 1 0,14 0,1 0,14
                (100) (60) (0,17)

18.2. guļam-

viena                  

telpām

vieta 70 30 70 30 9 6 0,14 0,1 0,14
                (100) (60) (0,17)

19. Zinātniskās

                   

pētniecības

                   

institūti un

                   

laboratorijas:

                   

19.1. ķīmijas

viens                  
  strādā-                  
  jošais 460 60 570 80 55,6 8 0,2 0,2 0,42
                (300) (200) (0,28)

19.2. biolo-

viens                  

ģijas

strādā-                  
  jošais 310 55 370 75 32 8,2 0,2 0,2 0,42
                (300) (200) (0,28)

19.3. tehnisko

viens                  

zinātņu

strādā-                  
  jošais 125 15 155 20 12,9 1,7 0,2 0,2 0,42
                (300) (200) (0,28)

19.4. huma-

viens                  

nitārie

strādā-                  
  jošais 12 5 16 7 3,5 1,7 0,14 0,1 0,16
                (80) (60) (0,07)

20. Aptiekas:

                   

20.1. tirdznie-

viens                  

cības zāle un

strādā-                  

palīgtelpas

jošais 12 5 16 7 4 2 0,14 0,1 0,12
                (60) (40) (0,11)

20.2. zāļu izga-

viens                  

tavošanas

strādā-                  

laboratorija

jošais 310 55 370 75 32 8,2 0,2 0,2 0,42
                (300) (200) (0,11)

21. Ēdināšanas

                   

uzņēmumi:

                   

21.1. kas izmanto

                   

jēlproduktus un

                   

realizē ēdienu

viena                  

uz vietas

porcija 12 4 12 4 12 4 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

21.2. kas pārdod

                   

produkciju

viena                  

līdznešanai

porcija 10 3 10 3 10 3 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

21.3. kas ra?o

                   

pusfabrikātus:

                   

21.3.1. gaļas

1 T - - 6700 3100 - - 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

21.3.2. zivju

1 T - - 6400 700 - - 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

21.3.3. augļu

                   

un sak ņu

1 T - - 4400 800 - - 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

21.3.4. kuli-

                   

nārijas

1 T - - 7700 1200 - - 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

22. Veikali:

                   

22.1. pārtikas

viens                  

preču un

strā dnieks                  

ziedu

maiņā                  
  (20 m2                  
  zāles) 125 50 125 50 15 10 0,3 0,2 0,28
                (300) (200)  

22.2. rūpnie-

viens                  

cības

strādnieks                  

preču

maiņā 12 5 16 7 4 2 0,14 0,1 0,16
                (80) (60) (0,17)

23. Frizētavas

viena                  
  darba vieta                  
  maiņā 56 33 60 35 9 4,7 0,14 0,1 0,12
                (60) (40) (0,11)

24. Kinoteātri

viena                  
  vieta 4 1,5 4 1,5 0,5 0,2 0,14 0,1 0,16
                (80) (50) (0,14)

25. Klubi

viena vieta 8,6 2,6 10 3 0,9 0,4 0,14 0,1 0,16
                (80) (50) (0,14)

26. Teātri:

                   

26.1. skatītāji

viena                  
  vieta 10 5 10 5 0,9 0,3 0,14 0,1 0,16
                (60) (40) (0,14)

26.2. aktieri

viens                  
  cilvēks 40 25 40 25 3,4 2,2 0,14 0,1 0,16
                (80) (50) (0,14)

27. Sporta zāles:

                   

27.1. skatītāji

viena                  
  vieta 3 1 3 1 0,3 0,1 0,14 0,1 0,12
                (60) (40) (0,11)

27.2. fizkultū-

viens                  

rieši (arī dušu

fizkul-                  

izmantošana)

tūrietis 50 30 50 30 4,5 2,5 0,2 0,14 0,11
                (80) (50) (0,1)

27.3. sportisti

viens                  

(arī dušu iz-

spor-                  

mantošana)

tists 100 60 100 60 9 5 0,2 14 0,11
                (80) (50) (0,1)

28. Peldbaseini:

                   

28.1. uzpil-

procen-                  

dīšana

tos no                  
  baseina                  
  tilpuma 10 - - - - - - - -

28.2. skatītāji

viena                  
  vieta 3 1 3 1 0,3 0,1 0,14 0,1 0,12
                (60) (40) (0,11)

28.3. sportisti

viens                  

(arī dušu iz-

spor-                  

mantošana)

tists 100 60 100 60 9 5 0,2 14 0,11
                (80) (50) (0,1)

29. Pirtis:

                   

29.1. ar mazg ā-

                   

šanās toverīšu

                   

lietošanu un

viens                  

noskalošanos

apmek-                  

dušā

lētājs - - 180 120 180 120 0,4 0,4 0,13
                (180) (120) (0,08)

29.2. ar mazgā-

                   

šanās toverīšu

                   

lietošanu un

                   

noskalošanos

                   

dušā un ar

viens                  

ārstnieciskām

apmek-                  

procedūrām:

lētājs - - 290 190 290 190 0,4 0,4 0,2
                (290) (1900) (0,13)

29.3. dušas

viens                  

kabīne

apmek-                  
  lētājs - - 360 240 360 240 0,2 0,14 0,5
                (360) (240) (0,48)

29.4. vannas

viens                  

kabīne

apmek-                  
  lētājs - - 540 360 540 360 0,3 0,2 0,5
                (540) (360)  

30. Ra?o?anas

viens                  

uzņē mumu

dušas                  

dušu telpas

siets                  
  maiņā - - 500 270 500 270 0,2 0,14 0,69
                (500) (270) (0,54)

31. Ra?o?anas

                   

uzņēmumu

                   

dušu telpas

                   

karstajos

viens                  

cehos (vairāk

strā d-                  

nekā 84 KDž

nieks                  

uz 1 m3/h)

maiņā - - 45 24 14,1 8,4 0,14 0,1 0,12
                (60) (40) (0,11)

32. Ra?o?anas

viens                  

uzņēmumu

strād-                  

parastie

nieks                  

cehi

maiņā - - 25 11 9,4 4,4 0,14 0,1 0,12
                (60) (40) (0,11)

33. Laistīšanas

                   

patēriņš:

                   

33.1. zālāji

1 m2 3 - 3 - - - - - -

33.2. futbola

                   

laukums

1 m2 0,5 - 0,5 - - - - - -

33.3. citas

                   

sporta bū ves

1 m2 1,5 - 1,5 - - - - - -

33.4. cietie

                   

ietvju, ielu,

                   

laukumu un

                   

caurbrauktuvju

                   

segumi

1 m2 0,5 - 0,5 - - - - - -

34. Slidotavas

uzliešana

1 m2 0,5 - 0,5 - - - - - -

Piezīmes.

1. Noteiktās patēriņa normas ietver visus papildu patēriņus (piemēram, apkalpojošais personāls, dušu lietošana, apmeklētāji, telpu uzkopšana). Ūdens patēriņi grupveida dušu telpās, veļas mazgātavās, ēdināšanas uzņēmumos, kāju vannām un ārstnieciskajām ūdens procedūrām jāuzskaita papildus. Šīs prasības neattiecas uz patērētājiem, kuriem ūdens normās minētie patēriņi ir paredzēti.

2. Vidējās diennakts patēriņa normas dotas, lai varētu veikt variantu tehniski ekonomisko salīdzināšanu.

3. Ra?o šanas patēriņa normas, kas nav norādītas šajā tabulā, nosaka tehnoloģijas projekta daļā.

4. Ja attiecīgais patērētājs nav minēts šajā tabulā, uz to attiecina tāda patērētāja ūdens patēriņa normas, kurš ir līdzīgs tabulā minētam patērētājam.

5. Mazgājot veļu, kurai ir specifiski netīrumi, vai neautomatizētajās veļas mazgājamajās mašīnās, patēriņa normu var palielināt līdz 30 %.

6. Ēdināšanas uzņēmumiem un citiem karstā ūdens patērētājiem, kuriem pēc ražošanas tehnoloģijas nepieciešama ūdens papildu uzsildīšana, ūdens patēriņa normas pieņem saskaņā ar šī pielikuma prasībām, neņemot vērā šī būvnormatīva 28.punktā norādīto koeficientu.

7. Laistīšanas patēriņa normas dotas vienai laistīšanai. Laistīšanas biežumu nosaka atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem.

8. Ja klozetpodiem skalošanas tvertnes vietā ir skalošanas krāni, sanitāri tehniskās ierīces aukstā ūdens patēriņš ir q0c = 1,4 l/s, bet kopējais ūdens patēriņš q0tot - saskaņā ar šī būvnormatīva 28.punktu.

9. Ēdināšanas uzņēmumā pagatavoto porciju skaitu stundā nosaka pēc šādas formulas:

Ekr=Ep ap na m

Ēdināšanas uzņēmumā pagatavoto porciju skaitu diennaktī nosaka pēc šādas formulas:

Edn=y Eu+2,2 Us

Lielumi Ep, ap, na un y doti 2. tabulā.

Ēdināšanas uzņēmuma darba laiku nosaka pārtikas tehnoloģijas projekta daļā.

Ēdināšanas uzņēmumos, kur ēdienus gatavo no pusfabrikātiem, ūdens patēriņa normu nosaka kā ēdienu, kurus realizē uz vietas un kurus pārdod promnešanai, skaita starpību.

Minētās ūdens patēriņa normas nav paredzētas komerciāliem norēķiniem ar patērētājiem .

2.tabula

    Ēdienu Apmeklētāju Nosacīto Ēdienu
  Ēdināšanas uzņēmuma realizācijas nomaiņa porciju skaits realizācijas
  raksturojums koeficients stundā (na) vienam koeficients
    stundā (ap)   apmeklētājam diennaktī
        (Ep) (maiņā) y

Ēdnīcas un kafejnīcas pilsētās,

         

ciematos un lauku

         

apdzīvotās vietās

0,45 2 2,2 0,55  

Restorāni

0,65 1,5 2,2 0,55  

Šašliku ēdnīcas

0,4 4 1,4 0,47  

Pīrādziņu kafejnīcas

0,6 4 1,2 0,4  

Virtuļu kafejnīcas

1 5 0,7 0,35  

Konditorejas kafejnīcas

1 3 0,8 0,2  

Bufetes

1 3 0,5 0,17  

Alus bāri

0,65 1,5 0,5 0,1  

Rūpniecības uzņēmumu un

         

augstāko mācību iestāžu

         

ēdnīcas

0,25 4 2,2 0,55  

Slimnīcu, sanatoriju un

         

atpūtas namu ēdnīcas

    3,1    

 

         

Vides aizsardzības un

         

reģionālās attīstības ministra vietā -

         

zemkopības ministrs

A.Rāviņš        

5.pielikums

         

Ministru kabineta

         

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.

         

Koeficientu a un a hr vērtība

         
atkarībā no sanitāri tehnisko ierīču skaita          
un ierīces izmantošanas varbūtības          
  NP vai a vai NP vai a vai NP vai a vai NP vai a vai NP vai a vai
  NPhr ahr NPhr ahr NsPhr ahr NPhr ahr NPhr ahr
  1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
  mazāk                  
  par 0,015 0,200 0,046 0,266 0,115 0,361 0,35 0,573 0,84 0,883
  0,015 0,202 0,047 0,268 0,120 0,367 0,36 0,580 0,86 0,894
  0,016 0,205 0,048 0,270 0,125 0,373 0,37 0,588 0,88 0,905
  0,017 0,207 0,049 0,271 0,130 0,378 0,38 0,595 0,90 0,916
  0,018 0,210 0,050 0,273 0,135 0,384 0,39 0,602 0,92 0,927
  0,019 0,212 0,052 0,276 0,140 0,389 0,40 0,610 0,94 0,937
  0,020 0,215 0,054 0,280 0,145 0,394 0,41 0,617 0,96 0,948
  0,021 0,217 0,056 0,283 0,150 0,399 0,42 0,624 0,98 0,959
  0,022 0,219 0,058 0,286 0,155 0,405 0,43 0,631 1,00 0,969
  0,023 0,222 0,060 0,289 0,160 0,410 0,44 0,638 1,05 0,995
  0,024 0,224 0,062 0,292 0,165 0,415 0,45 0,645 1,10 1,021
  0,025 0,226 0,064 0,295 0,170 0,420 0,46 0,652 1,15 1,046
  0,026 0,228 0,065 0,298 0,175 0,425 0,47 0,658 1,20 1,071
  0,027 0,230 0,068 0,301 0,180 0,430 0,48 0,665 1,25 1,096
  0,028 0,233 0,070 0,304 0,185 0,435 0,49 0,672 1,30 1,120
  0,029 0,235 0,072 0,307 0,190 0,439 0,50 0,678 1,35 1,144
  0,030 0,237 0,074 0,309 0,195 0,444 0,52 0,692 1,40 1,168
  0,031 0,239 0,076 0,312 0,20 0,449 0,54 0,704 1,45 1,191
  0,032 0,241 0,078 0,315 0,21 0,458 0,56 0,717 1,50 1,215
  0,033 0,243 0,080 0,318 0,22 0,467 0,58 0,730 1,55 1,238
  0,034 0,245 0,082 0,320 0,23 0,476 0,60 0,742 1,60 1,261
  0,035 0,247 0,084 0,323 0,24 0,485 0,62 0,755 1,65 1,283
  0,036 0,249 0,086 0,326 0,25 0,493 0,64 0,767 1,70 1,306
  0,037 0,250 0,083 0,328 0,26 0,502 0,66 0,779 1,75 1,328
  0,038 0,252 0,090 0,331 0,27 0,510 0,68 0,791 1,80 1,350
  0,039 0,254 0,092 0,333 0,28 0,518 0,70 0,803 1,85 1,372
  0,040 0,256 0,094 0,336 0,29 0,526 0,72 0,815 1,90 1,394
  0,041 0,258 0,096 0,338 0,30 0,534 0,74 0,826 1,95 1,416
  0,042 0,259 0,098 0,341 0,31 0,542 0,76 0,838 2,00 1,437
  0,043 0,261 0,100 0,343 0,32 0,550 0,78 0,849 2,10 1,479
  0,044 0,263 0,105 0,349 0,33 0,558 0,80 0,860 2,20 1,521
  0,045 0,266 0,110 0,355 0,34 0,565 0,82 0,872 2,30 1,563
  2,4 1,604 8,2 3,585 18,0 6,362 44,0 12,89 96 24,99
  2,5 1,644 8,3 3,616 18,2 6,415 44,5 13,01 97 25,22
  2,6 1,684 8,4 3,646 18,4 6,469 45,0 13,13 98 25,45
  2,7 1,724 8,5 3,677 18,6 6,522 45,5 13,25 99 25,68
  2,8 1,763 8,6 3,707 18,8 6,575 46,0 13,37 100 25,91
  2,9 1,802 8,7 3,738 19,0 6,629 46,5 13,49 102 26,36
  3,0 1,840 8,8 3,768 19,2 6,682 47,0 13,61 104 26,82
  3,1 1,879 8,9 3,798 19,4 6,734 47,5 13,73 106 27,27
  3,2 1,917 9,0 3,828 19,6 6,788 48,0 13,85 108 27,72
  3,3 1,954 9,1 3,858 19,8 6,840 48,5 13,97 110 28,18
  3,4 1,991 9,2 3,888 20,0 6,893 49,0 14,09 112 28,63
  3,5 2,029 9,3 3,918 20,5 7,025 49,5 14,20 114 29,09
  3,6 2,065 9,4 3,948 21,0 7,156 50 14,32 116 29,54
  3,7 2,102 9,5 3,978 21,5 7,287 51 14,56 118 29,89
  3,8 2,138 9,6 4,008 22,0 7,417 52 14,80 120 30,44
  3,9 2,174 9,7 4,037 22,5 7,547 53 15,04 122 33,90
  4,0 2,210 9,8 4,067 23,0 7,677 54 15,27 124 31,35
  4,1 2,246 9,9 4,097 23,5 7,806 55 15,51 126 31,80
  4,2 2,281 10,0 4,126 24,0 7,935 56 15,74 128 32,25
  4,3 2,317 10,2 4,185 24,5 8,064 57 15,98 130 32,70
  4,4 2,352 10,4 4,244 25,0 8,192 58 16,22 132 33,15
  4,5 2,386 10,6 4,302 25,5 8,320 59 16,45 134 33,60
  4,6 2,421 10,8 4,361 26,0 8,447 60 16,69 136 34,06
  4,7 2,456 11,0 4,419 26,5 8,575 61 16,92 138 43,51
  4,8 2,490 11,2 4,477 27,0 8,701 62 17,15 140 34,96
  4,9 2,524 11,4 4,534 27,5 8,828 63 17,39 142 35,41
  5,0 2,558 11,6 4,592 28,0 8,955 64 17,62 144 35,86
  5,1 2,592 11,8 4,649 28,5 9,081 65 17,85 146 36,31
  5,2 2,626 12,0 4,707 29,0 9,207 66 18,09 148 36,76
  5,3 2,660 12,2 4,764 29,5 9,332 67 18,32 150 37,21
  5,4 2,693 12,4 4,820 30,0 9,457 68 18,55 152 37,66
  5,5 2,726 12,6 4,877 30,5 9,583 69 18,79 154 38,11
  5,6 2,760 12,8 4,934 31,0 9,707 70 19,02 156 38,56
  5,7 2,793 13,0 4,990 31,5 9,832 71 19,25 158 39,01
  5,8 2,826 13,2 5,047 32,0 9,957 72 19,48 160 39,46
  5,9 2,858 13,4 5,103 32,5 10,08 73 19,71 162 39,91
  6,0 2,891 13,6 5,159 33,0 10,20 74 19,94 164 40,35
  6,1 2,924 13,8 5,215 33,5 10,33 75 20,18 166 40,80
  6,2 2,956 14,0 5,270 34,0 10,45 76 20,41 168 41,25
  6,3 2,989 14,2 5,326 34,5 10,58 77 20,64 170 41,70
  6,4 3,021 14,4 5,382 35,0 10,70 78 20,87 172 42,15
  6,5 3,053 14,6 5,437 35,5 10,82 79 21,10 174 42,60
  6,6 3,085 14,8 5,492 36,0 10,94 80 21,33 176 43,05
  6,7 3,117 15,0 5,547 36,5 11,07 81 21,56 178 43,50
  6,8 3,149 15,2 5,602 37,0 11,19 82 21,69 180 43,95
  6,9 3,181 15,4 5,657 37,5 11,31 83 22,02 182 44,40
  7,0 3,212 15,6 5,712 38,0 11,43 84 22,25 184 44,84
  7,1 3,244 15,8 5,767 38,5 11,56 85 22,48 186 45,29
  7,2 3,275 16,0 5,821 39,0 11,68 86 22,71 188 45,74
  7,3 3,307 16,2 5,876 39,5 11,80 87 22,94 190 46,19
  7,4 3,338 16,4 5,930 40,0 11,92 88 23,17 192 46,64
  7,5 3,369 16,6 5,984 40,5 12,04 89 23,39 194 47,09
  7,6 3,400 16,8 6,039 41,0 12,16 90 23,62 196 47,54
  7,7 3,431 17,0 6,093 41,5 12,28 91 23,85 198 47,99
  7,8 3,462 17,2 6,247 42,0 12,41 92 24,08 200 48,43
  7,9 3,493 17,4 6,201 42,5 12,53 93 24,31 205 49,49
  8,0 3,524 17,6 6,254 43,0 12,65 94 24,54 210 50,59
  8,1 3,555 17,8 6,308 43,5 12,77 95 24,77 215 51,70
  220 52,80 360 83,28 500 113,32 640 143,08 780 172,66
  225 53,90 365 84,36 505 114,38 645 144,14 785 173,71
  230 55,00 370 85,44 510 115,45 650 145,20 790 174,76
  235 56,10 375 86,52 515 116,52 655 146,25 795 175,82
  240 57,19 380 87,60 520 117,58 660 147,31 800 176,87
  245 58,29 385 88,67 525 118,65 665 148,37 810 178,98
  250 59,38 390 89,75 530 119,71 670 149,43 820 181,08
  255 60,48 395 90,82 535 120,78 675 150,49 830 183,19
  260 61,57 400 91,90 540 121,84 680 151,55 840 185,29
  265 62,66 405 92,97 545 122,91 685 152,60 850 187,39
  270 63,75 410 94,05 550 123,97 690 153,66 860 189,49
  275 64,85 415 95,12 555 125,04 695 154,72 870 191,60
  280 65,94 420 96,20 560 126,10 700 155,77 880 193,70
  285 67,03 425 97,27 565 127,16 705 156,83 890 195,70
  290 68,12 430 98,34 570 128,22 510 157,89 900 197,90
  295 69,20 435 99,41 575 129,29 715 158,94 910 200,00
  300 70,29 440 100,49 580 130,35 720 160,00 920 202,10
  305 71,38 445 101,56 585 131,41 725 161,06 930 204,20
  310 72,46 450 102,63 590 132,47 730 162,11 940 206,30
  315 73,55 455 103,70 595 133,54 735 163,17 950 208,39
  320 74,63 460 104,77 600 134,60 740 164,22 960 210,49
  325 75,72 465 105,84 605 135,66 745 165,28 970 212,59
  330 76,80 470 106,91 610 136,72 750 166,33 980 214,68
  335 77,88 475 107,98 615 137,78 755 167,39 990 216,78
  340 78,96 480 109,05 620 138,84 760 168,44 1000 218,87
  345 80,04 485 110,11 625 139,90 765 169,50 1250 271,14
  350 81,12 490 111,18 630 140,96 770 170,55 1600 343,90

355 82,20 495 112,25 635 142,02 775 171,60 2000 426,80

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

6.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Ēku iekšējā ūdensapgādē lietojamie

cauruļvadu materiāli un to savienojumi

1.tabula

  Cauruļvada lietojums
  ēkās
  Cauruļvada Savienojums gruntī ēkā Piezīmes
  materiāls   Nomaināmie posmi    
      (skat. 6.piezīmi)    
     
  1 2 3 4 5 6 7

1.

Metāla caurules:            

1.1. ķets

nav c   c   bitumena vai betona  
    gumijas riņķis c   c   izolācija, cinka  
    atloks c   c   pārklā jums un  
    drīvējums c   c   bitumena izolācija  
              v < 1,0 m/s  

1.2. cinkotais

nav c   c        
  tērauds (skat. vītne     c   v £ 3,0 m/s  
  1.piezīmi) atloks c   c      

1.3. nerūsējošais

nav c c c, h c 6,5< pH < 9,0    
  un ķīmiski metinājums c c c, h c S 1,5 mm  
  izturīgais lodējums (skat.            
  tērauds (skat. 5.piezīmi)     c, h c v £ 15 m/s  
  1.piezīmi) vītne     c, h      
    iemavas     c, h      
    atloks (skat.            
    2.piezīmi) c c c,h c    

1.4. varš (skat.

nav c, h c, h c, h c, h 6,5< pH < 9,0    
  3.piezīmi) lodējums (skat.            
    5.piezīmi) c, h c, h c, h c, h pēc 2.tabulas  
    blīvgredzens,            
    aptvere, iemavas            
    vai valcējums            
    (skat. 2.piezīmi) c, h   c, h      
    atloks c, h   c, h      
    vītne     c, h      

2. Plastmasas

          v£ m/s    
  caurules:           c - maināma - 4  
              nemaināma - 2  
              h - nemaināma - 1,5  

2.1. PVC

nav c c c c      
    gumijas riņķis c   c      
    atloks c   c      

2.2. LDPE (skat.

nav c c c c      
  4.piezīmi) atloks c   c      
    blīvgredzens,            
    aptvere vai            
    iemavas (skat.            
    2.piezīmi) c   c      

2.3. HDPE (skat.

nav c c c c PP caurules nedrīkst    
  4.piezīmi) metinājums c c c c montēt aiz vara  

2.4. MDPE (skat.

gumijas riņķis c   c   caurulēm ūdens    
  4.piezīmi) atloks c   c   tecēšanas virzienā  

2.5. PP

blīvgredzens,              
    aptvere vai            
    iemavas (skat.            
    2.piezīmi) c   c      

2.6. PEX

nav c, h c c, h c max t°=70 °C    
    blīvgredzens,            
    aptvere vai            
    iemavas (skat.            
    2.piezīmi) c, h   c, h      

 

Piezīmes.

1. Vara caurules vienā sistēmā ar tērauda caurulēm jānovieto aiz tām ūdens tecēšanas virzienā.

2. Misi ņa detaļām, kas ir saskarē ar ūdeni, jābūt izturīgām pret dezinfekcijas šķīdumu.

3. Vara caurules, kas ieguldītas mitrā režīma grīdas konstrukcijās, jānodrošina ar hidroizolāciju un tām nedrīkst paredzēt veidgabalus.

4. Cauruļvadus nedrīkst ieguldīt gruntīs, kas satur eļļas un naftas produktus.

5. Lodējuma sastāvā jābūt vismaz 2 % sudraba.

6. Caurule tiek uzskatīta par nomaināmu, ja tās montāža nebojā celtniecības konstrukcijas un ir:

6.1. redzama;

6.2. kanālā ar noņemamu segumu;

6.3. šahtā vai nišā, kur ir iespējams piekļūt;

6.4. čaulā, no kuras cauruli var izvilkt;

6.5. gruntī, ja caurule neatrodas zem pamata plātnes vai grūti izjaucamām grīdām.

7. Cauruli uzskata par nenomaināmu, ja tā ir ieslēgta vai ielieta būvkonstrukcijās.

Apzīmējumi.

c, h - lieto auk stā un karstā ūdens apgādē;

c - lieto aukstā ūdens apgādē;

S - sieniņas biezums.

Pieļaujamie ūdens tecēšanas ātrumi vara caurulēs

2.tabula

Cauruļvada posms Montāžas Maksimāli pieļaujamie ātrumi Piezīmes

  veids (m/s) pie ūdens temperatūras °C

Nozīme

  10 50 70 90

Padeves un

nomaināms 4,0 3,0 2,5 2,0

sadalošais tīkls

nenomaināms 2,0 1,5 1,3 1,0

Pievads sanitāri

nomaināms 16,0 12,0 10,0 8,0

tehniskai ierīcei

nenomaināms 4,0 3,0 2,5 2,0

Nepārtraukti

  1,0 1,0 1,0 1,0 Projektējamais

konstanta ūdens

          ūdens

plūsma, arī

          tecēšanas

cirkulācija

          ātrums
            v = 0,5 m/s

Ēku iekšējā kanalizācijā lietojamie cauruļvadu materiāli

un to savienojumi

3.tabula

  Savienojums Piezīmes
  Cauruļvada aptvere gumijas mehā- līmē- meti- lodē-
  materiāls   riņķis niskais jums nājums jums
  1 2 3 4 5 6 7 8

Ķets

  + +          

Varš

      +     + 6,5 < pH < 9,0

Nerūsējošais tērauds

    +   + +    

Ķīmiski noturīgs tērauds

        +      

PVC

  + +   +      

HDPE

  + + +   +    

PP

    +     +    

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

7.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Sakarība starp spiediena un spiedienaugstuma mērvienībām

1.tabula

Mērvienības

Apzī- Mērvienība Pa bar Atm at m H2O mm Hg pz psi

nosaukums

mē-                  
  jums                  

Paskāls

Pa N/m2 1 10-5 101325 1,0197 x 10-5 1,0196 x 10-4 7,5006 x 10-3 10 1,4504 x 10-4

Bārs

bar 750,062 mm Hg 105 1 9,8692 x 10-6 1,0197 10,1972 750,064 106 14,5038

Fiziskā

                   

atmosfēra

Atm 760 mm Hg 1,0133 x 105 1,0133 1 1,0332 10,3317 760 1,0132 x 10-6 14,696

Tehniskā

                   

atmosfēra

at kgf/cm2 9,8066 x 104 0,98067 0,9678 1 10 735,56 0,9807 x 10-6 14,2233

Ūdens staba

                   

metrs

m H2O m 9806,65 9,8066 x 10-2 9,6789 x 10-2 0,1 1 73,556 98,066 1,4223

Dzīvsudraba

                   

stabiņa

                   

milimetrs

m Hg mm 133,322 1,3332 x 10-3 1,3158 x 10-3 1,3595 x 10-2 1,3595 x 10-2 1 1333,33 1,9337 x 10-2

Dins uz kvadrāt-

                   

centimetru

                   

(puazs)

pz dyn/cm2 0,1 10-6 0,9869 x 10-6 1,0197 x 10-2 1,0197 x 10-6 7,5 x 10-4 1 14,2234

Spēka mārciņa uz

                   

kvadrātcollu

psi lbf/m2 6,8947 x 103 6,8947 x 10-2 7,0307 x 10-2 0,7031 0,7031 51,7149 7,0307 x 10-2 1

Mērvienību decimālie daudzkārtņi

                   

2.tabula

                   
  Reizinātāji Nosaukums Apzīmējums              
  109 giga G              
  106 mega M              
  103 kilo k              
  102 hekto h              
  10-1 deci d              
  10-2 centi c              
  10-3 mili m              
  10-6 mikro m              
  10-9 nano n              

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

8.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Cirkulācijas koeficienta lielums

karstā ūdens apgādes sistēmās

  qh   qh
  --- kcir --- kcir
  qcir   qcir  
  1,2 0,57 1,7 0,36
  1,3 0,48 1,8 0,33
  1,4 0,43 1,9 0,25
  1,5 0,40 2,0 0,12
  1,6 0,38 2,1 un vairāk 0,00

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

10.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256

Koeficienta j 1 noteikšana

Khr

(Khr )

Koeficients j1 (%), ja nevienmērības koeficients stundā ir
  1,2 1,4 1,6 1,8 2 2,5 3 4 5 6

1,0

6,7 12,3 17,1 21,2 25,0 32,6 38,5 47,2 53,5 58,2

1,1

2,0 7,2 12,0 16,6 20,8 28,6 34,6 43,8 50,4 55,2

1,2

- 3,3 7,9 12,3 16,0 24,1 30,6 40,3 47,2 52,5

1,3

- 1,2 4,6 8,6 12,4 21,2 27,0 37,2 44,2 49,8

1,4

- - 2,2 5,8 9,4 17,2 24,0 34,2 41,4 47,2

1,5

- - - 3,1 6,3 14,0 20,7 31,1 38,8 44,7

1,6

- - - 1,2 4,6 11,4 18,2 28,8 36,6 43,2

1,7

- - - - 2,4 9,0 15,8 26,2 34,0 70,4

1,8

- - - - 0,8 6,8 13,0 24,0 31,8 38,2

1,9

- - - - - 4,8 10,8 21,4 29,6 36,0

2,0

- - - - - 3,4 8,9 19,1 27,2 33,8

2,2

- - - - - 0,6 5,6 15,2 23,6 30,2

2,4

- - - - - - 3,1 11,8 19,8 26,5

2,6

- - - - - - 1,2 9,0 16,8 23,2

2,8

- - - - - - 0,6 6,4 13,8 20,2

3,0

- - - - - - - 4,4 11,2 17,6

3,5

- - - - - - - 0,4 6,0 12,0

4,0

- - - - - - - - 2,6 7,4

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

11.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.256

Koeficienta j 2 noteikšana

Khr

Ūdens
  padeves Koeficients j2 (%), ja nevienmērības koeficients stundā ir

(Khr )

ilgums (%)  
    1,2 1,4 1,6 1,8 2,0 2,5 3 4 5 6

1,00

100 6,7 12,3 17,1 21,3 25,0 32,6 38,5 47,5 53,5 58,2

1,09

92 7,3 10,5 14,4 18,0 21,4 28,8 34,8 44,0 50,6 55,6

1,20

84 - 11,5 13,6 16,1 18,8 25,3 31,1 40,3 47,2 52,5

1,33

75 - - 14,4 15,6 17,5 22,4 27,5 36,4 43,4 48,9

1,50

67 - - - 16,9 17,4 20,4 24,4 32,4 29,2 44,9

1,71

58 - - - - 19,4 19,8 22,2 28,5 34,8 40,3

2,00

50 - - - - - 21,1 21,4 25,3 30,4 35,4

2,40

42 - - - - - - 23,0 23,4 26,6 30,5

3,00

33 - - - - - - - 24,2 24,4 26,4

4,00

25 - - - - - - - - 26,4 25,2

6,00

17 - - - - - - - - - 33,5

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

12.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlijā noteikumiem Nr.256

Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums

    Ierīkošanas augstums (mm) no grīdas
  Sanitāri tehniskās līdz sanitāri tehniskās ierīces augšē jai malai
  ierīces nosaukums skolās bērnudārzos ārstniecības pārējās
        iestādēs ēkās

Roku mazgātne

700 500 800 800  
    (400)      

Roku mazgātne pie kopēja

         

jaucējkrāna ar vannu

- - 850 850  

Trauku mazgātne, mazgāšanas

         

vanna un izlietne

850 850 850 850  

Vanna drēbju un vaskadrānu mazgāšanai

- - 650-700 -  

Vanna

*) 600 *) *)  

Dušas vācele

*) 300 *) *)  
    (600)      

Augstu novietotās klozetpoda

         

skalošanas tvertne (līdz apakšai)

1700-1800 1700-1800 1700-1800 1700-1800  

Viduārs

- - 400 -  

Tvertne dezinfekcijas šķīdumam

- - 1230 -  

Pie sienas novietots urināls

450 - 650 650  

Dzeramā ūdens strūklaka

750 - - 900  

Klozetpods

*) 330 *) *)  

Dvieļu žāvētājs (lī dz apakšai)

1200 1200 1200 1200  

*) Nav normēts un ir atkarīgs no sanitāri tehniskās ierīces konstrukcijas

         

Piezīmes.

1. Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstuma svārstības pieļaujamas robežās ± 20 mm.

2. Iekavās dots sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums bērniem līdz trīs gadu vecumam.

3. Pie sienas novietotās ūdens izdales un jaukšanas armatūras augstums ir:

3.1. trauku mazgātnei, mazgāšanas vannai un izlietnei - 250 mm no augšējās malas;

3.2. roku mazgātnei - 200 mm no augšējās malas;

3.3. ūdens izdales un jaucējkrānu vannai, klozetpoda skalošanas un pirts krānam - 800 mm no grīdas;

3.4. viduāram - 800-1000 mm;

3.5. jaucējkrānam drēbju un vaskadrānu mazgāšanas vannai un ķirurgu roku mazgātnēm slimnīcās un vannai ar roku mazgātni - 1100 mm;

3.6. laistīšanas krānam telpās - 600 mm;

3.7. dušas jaucējkrānam - 1200 mm.

4. Dušas siets jānovieto 2100-2250 mm augstumā no grīdas vai dušas vāceles dibena, bet bērnudārzos - 1500 mm augstumā.

5. Uz sanitāri tehniskās ierīces novietotās ūdens izdales vai jaukšanas armatūras ierīkošanas augstums ir atkarīgs no ierīces konstrukcijas.

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

zemkopības ministrs A.Rāviņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!