Par Cēsu novadu Latvijas kultūrvēsturē

Turpinājums no 1.lpp.

Cēsnieki šīs kaujas nav aizmirsuši un ik gadus šo dienu svin kopā ar igauņiem. Ziedi tiek nolikti karavīru atdusas vietās arī Ieriķos, Veselavā un Liepā. Līdz 18.novembrim paredzēts atjaunot Uzvaras pieminekli Cēsu Vienības laukumā. Igaunijas valdība šim mērķim ziedojusi 200 tūkstošus kronu, diemžēl Latvijas budžetā līdzekļi pieminekļa celtniecībai nav atradušies.

Valsts kultūras inspektore Ilze Kalniņa raksturoja novada kultūrainu, bet Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Miervaldis Birze klausītājus rosināja uz pārdomām par tematu "Lauki un literatūra". Atgādinot, ka latviešu literatūra izaugusi un liela kļuvusi tieši laukos un ka latviešu rakstnieku pamatauditorija arī pašlaik dzīvo laukos, rakstnieks savu analītisko referātu nobeidza ar cerīgu pārliecību, ka ar valsts, pašvaldību un novadu palīdzību latviešu literatūras pēctecību iespējams saglabāt arī "importētās subkultūras glancētajā straumē". Latvieši joprojām daudz lasa, kā to var redzēt arī Cēsu un lauku bibliotēkās. Par Cēsīm kā Latvijas karoga šūpuli un izšķirošu vēsturisku notikumu vietu referēja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālists Tālis Pumpuriņš. Par dabas un kultūras mantojuma aizsardzības praksi referēja akadēmiķe Aija Melluma, par Cēsu novada vides un kultūras vērtībām — ZA korespondētājloceklis Ādolfs Krauklis.

Dienas otrajā pusē Cēsu Vēstures un mākslas muzeja kultūras pieminekļu nodaļas vadītāja Dace Puķīte ar savām kolēģēm zinātniekus iepazīstināja ar Cēsu pilsētas un apkārtnes ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām.Tiesa, daža laba pusmuižiņa ieaugusi nātrēs (kā Aija Melluma konstatēja: "Kultūras piemineklis destruktīvā vidē"). Toties par Raunas pilsdrupu saglabāšanas darbiem, labi uzturēto baznīcu un Kārļa Zemdegas pieminekli, kurā atkal iekalti okupācijas gados izdzēstie vārdi "Dievs, svētī Latviju!", varēja vien priecāties.

Skaistā diena skaisti beidzās ar medusmaizi Rozes muižā, kuras saimnieki jau piekto gadu ir Agra un Edmunds Mainovski. Šais piecos gados viņi galīgi nolaisto apkārtni, kur pat vasarā bez gumijas zābakiem esot bijis grūti izbrist, pārvērtuši par romantisku parku ar mākslīgiem ūdenskritumiem, tīru avotu un zaļām norām. Pie rocības ļāvusi tikt maizīte — tā pati "Raunas maize", ko labprāt pērk gan pašu ļaudis gan rīdzinieki.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

"Latvijas Vēstneša " rīcībā ir kopsēdē nolasītie referāti, kas tiek gatavoti publicēšanai.

"Finansu ministrija veiks visu iespējamo, lai jau tuvākajā laikā varētu parakstīt Memorandu starp Latviju un Latvijas Nacionālo apvienību Kanādā par Kanādas finansiālo palīdzību Latvijai Tulkošanas un terminoloģijas centra darba nodrošināšanai," uzsvēra Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva piektdien, 24.jūlijā, pēc tikšanās ar Kanādas vēstniecības Latvijā pirmo sekretāru Sīnu M.Boidu (Sean M.Boyd) , Eiropas Integrācijas biroja vadību un Latvijas Tulkošanas un terminoloģijas centra pārstāvjiem.

"Viens no šobrīd aktuālākajiem jautājumiem, kas tieši saistīts ar Latvijas centieniem iekļūt Eiropas Savienības paplašināšanas pirmajā kārtā, ir Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES nomām, kā arī Latvijas likumdošanas aktu pieejamība ES valstu oficiālajās valodās," atzīmēja V.Andrējeva. "Tāpēc liela nozīme ir precīziem tulkojumiem un saskaņotai, abpusēji saprotamai terminoloģijai. Tādēļ Latvija ir pateicīga Kanādas valdībai, kas piešķīrusi šim darbam palīdzību 3 miljonu dolāru apmērā un par savu pārstāvi projektam izvēlējusies Latvijas Nacionālo apvienību Kanādā."

"Lielākā daļa darba palīdzības saņemšanai jau ir paveikta," pastāstīja V.Andrējeva. "Jau šobrīd Latvijai faktiski ir pieejama Kanādas finansiālā palīdzība. Līdz ar to jāsteidz noformēt arī pēdējās juridiskās formalitātes, tas ir līgums starp Latviju un Latvijas Nacionālo apvienību Kanādā par Kanādas palīdzību Latvijai Tulkošanas un terminoloģijas centra darba nodrošināšanai."

FM preses dienests

militārā atašeja apbalvošanu

Vakar, 27.jūlijā, Zemessardzes štābā Dānijas militārajam atašejam pulkvedim Mihaelam H.Klemesenam ( Michael H.Clemmesen ) par ieguldīto darbu Zemessardzes attīstībā, kā arī par sadarbības veicināšanu starp Dānijas un Latvijas bruņotajiem spēkiem pasniedza Zemessardzes augstāko apbalvojumu — Zemessardzes Nopelnu zīmi.

No 1994. līdz 1997.gadam M.H.Klemesens bija militārais atašejs Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, bet no 1997.gada septembra viņš pienākumus pilda tikai Latvijā. M.H.Klemesens kļuvis par Ārvalstu militāro atašeju asociācijas priekšsēdētāju Rīgā. Pulkvedis ir arī atbildīgais virsnieks par Baltijas Aizsardzības koledžas BALTDEFCOL dibināšanas sagatavošanu.

Sadarbība starp Dānijas un Latvijas Zemessardzi, tāpat kā starp Dānijas Karalistes bruņotajiem spēkiem un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastāv jau kopš 1994.gada. Šajā laikā kontakti veidojušies galvenokārt instruktoru mācību jomā. Pēc dāņu apmācības sistēmas tikuši sagatavoti vairāk nekā 160 Zemessardzes instruktoru. Paredzams, ka arī turpmāk Dānijas militārie speciālisti piedalīsies Zemessardzes instruktoru mācībās. Dānija sniegusi Latvijas bruņotajiem spēkiem arī praktisku palīdzību, tostarp militārās mācību literatūras izdošanā, kā arī finansējusi minētās mācības.

Zemessardzes štāba

Ārējo sakaru dienests