— izskatot apžēlošanas lūgumus

Piektdien, 24.jūlijā, Valsts prezidents izskatīja 315 notiesāto apžēlošanas lūgumus. Ar prezidenta apžēlošanas aktu atlikušais brīvības atņemšanas sods aizstāts ar nosacītu sodu:

1.Gunāram Štubim, dzim. 1967.gadā;

2. Leonīdam Čiževskim, dzim. 1975.gadā;

3. Kristiānam Langem, dzim. 1978.gadā;

4. Oļegam Komarovam, dzim. 1973.gadā;

5. Salvim Jakobovičam, dzim. 1971.gadā;

6. Pēterim Barkēvičam, dzim. 1958.gadā;

7. Aigaram Ūdrim, dzim. 1966.gadā;

8. Ivaram Sidabram, dzim. 1979.gadā;

9. Ilmāram Mednim, dzim. 1965.gadā;

10. Naurim Prusānam, dzim. 1966.gadā;

11. Aleksandram Ņesterenko,

dzim. 1968.gadā;

12. Aināram Livdānam, dzim. 1972.gadā.

Atbrīvojot notiesātos no tālākas soda izciešanas nebrīvē, neizciestā soda daļa viņiem aizstāta ar nosacītu sodu, nosakot pārbaudes termiņu no trim līdz pieciem gadiem. Apžēlotas personas, kas notiesātas par zādzībām, transporta līdzekļu kustības noteikumu pārkāpšanu. Šiem likuma pārkāpējiem bija piespriesta brīvības atņemšana no 2 līdz 5 gadiem. Apžēlots notiesātais, kuram brīvība bija atņemta uz 9 mēnešiem par izvairīšanos no bērna uzturēšanas, tādā veidā viņam dota iespēja strādāt, lai varētu nopelnīt un uzturēt savus bērnus.

Par kukuļņemšanu notiesātajam Andrim Čaplinskim, dzim. 1961.gadā, brīvības atņemšanas sods samazināts.

Izskatot apžēlošanas lūgumus un pieņemot lēmumu par apžēlošanu, Valsts prezidents galvenokārt ņēma vērā izdarītā nozieguma smagumu, izciestā soda daļu, notiesātā attieksmi pret piespriesto sodu, viņa veselību, ģimenes un citus apstākļus. Būtiska nozīme ir tam, kā cietuma administrācija raksturo notiesāto, kā arī administrācijas viedoklim par iespēju piemērot apžēlošanu. Apžēlojot notiesātos, Valsts prezidents izvērtēja arī to, vai viņi varētu būt bīstami sabiedrībai, ja atlikušo sodu izciestu brīvībā.

Saskaņā ar apžēlošanas likumu notiesātās personas atkārtoti apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt pēc 6 mēnešiem, bet par smagiem noziegumiem — pēc gada no lūguma noraidīšanas dienas.

— izsakot līdzjūtību dabas katastrofā cietušajiem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 24.jūlijā, savā un Latvijas iedzīvotāju vārdā izteica visdziļāko līdzjūtību Papua–Jaungvinejas iedzīvotājiem un ģenerālgubernatoram Silasam Atopaream. "Esmu dziļi satriekts, uzzinot par tūkstošiem bojāgājušo un lielajiem materiālajiem zaudējumiem, kas radušies postošo paisuma viļņu rezultātā. Šinī traģiskajā brīdī Latvijas iedzīvotāji sērās ir kopā ar visiem tiem, kas zaudēja savus tuviniekus un draugus," teikts Gunta Ulmaņa līdzjūtības vēstulē.

— tiekoties ar basketbola veterāniem

Piektdien, 24. jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas basketbola senioru kluba pārstāvjiem, kuri pēc pāris dienām dosies uz Pasaules sporta veterānu spēlēm Portlendā, ASV.

G.Ulmanis, vēlot veiksmi sacensībās, uzsvēra basketbola popularitāti Latvijā un mūsu sportistu sasniegumus šajā sporta veidā. Valsts prezidents ir pārliecināts, ka basketbols allaž būs Latvijai raksturīgs sporta veids, jo tam ir spilgtas tradīcijas, aug jaunā sportistu paaudze. G.Ulmanis izteica cerību, ka Latvijā atkal būs ne vien ļoti spējīgi spēlētāji, bet arī treneri, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas basketbola senioru kluba viceprezidents Jānis Karpovs iepazīstināja Valsts prezidentu ar Latvijas basketbola senioru kluba valdes lēmumu uzņemt viņu par kluba goda biedru. Kluba pārstāvji izteica pārliecību, ka nākamajās pasaules sporta veterānu sporta spēlēs piedalīsies arī G.Ulmanis, kurš kopš studiju gadiem ir palicis uzticīgs šai sporta spēlei.

Latvijas basketbola senioru kluba pārstāvis Jānis Āboltiņš atzīmēja kluba sasniegumus iepriekšējo gadu spēlēs, kurās pārspēta basketbola lielvalsts ASV, iegūtas vairākas zelta, sudraba un bronzas medaļas, un izteica cerību, ka 2000. gadā izdosies Rīgā noorganziēt Eiropas basketbola senioru čempionātu.

Valsts prezidenta preses dienests