Ministrijas

Tieslietu ministrijā:

Par sadarbību ar pašvaldībām

Pagājušās nedēļas nogalē, 24. jūlijā, Tieslietu ministrija kopīgi ar Pašvaldību lietu pārvaldi rīkoja ikmēneša informatīvo dienu rajonu un lielāko valsts pilsētu pašvaldību vadītājiem. Šoreiz pasākuma pamattemats bija — pašvaldību darbība ar Tieslietu ministrijas pārraudzību saistītajās jomās. Līdz šim, sākot no šī gada 12. janvāra, šādas lielo pašvaldību informācijas dienas notikušas ik mēnesi, un tajās apskatīti izglītības, ekonomikas un labklājības jautājumi.

Informatīvajā dienā sarunā ar pašvaldību pārstāvjiem piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs un vairāku Tieslietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošu struktūrvienību pārstāvji.

Turpinājums — 8.lpp.

Par nākamā gada budžetu

Piektdien, 24. jūlijā, savā iknedēļas preses konferencē finansu ministrs Roberts Zīle informēja par nākamā, 1999. gada valsts budžeta izstrādes gaitu un budžeta izpildi šī gada pirmajā pusē (par to arī — Valsts kases oficiālajā pārskatā un Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Ingūnas Sudrabas komentārā, "LV" nr. 215, 22.07.1998.).

Jau 22. jūlijā, finansu ministram Robertam Zīlem, Finansu ministrijas valsts sekretārei Valentīnai Andrējevai un valsts sekretāres vietniecei Ingūnai Sudrabai tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, pamatos tika saskaņots Finansu ministrijas un Latvijas pašvaldību viedoklis attiecībā uz 1998. gada valdības un pašvaldību vienošanās protokolu, kurš, atšķirībā no citiem gadiem, iespējams, tiks parakstīts jau augustā.

Vienošanās protokola projekts paredz, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi nākamgad varētu būt 408 miljoni latu, no tiem — 373,2 miljoni latu būtu pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi. 185,3 miljonus latu lielu pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumu daļu veidotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, 24,3 miljonus latu — nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, bet 22,5 miljonus latu — īpašuma nodokļa ieņēmumi. Pašvaldību savienības un Finansu ministrijas pārstāvji vienojušies arī par to, ka pašvaldību aizņēmumi un sniegtie galvojumi nākamgad nepalielināsies vairāk kā par 30 miljoniem latu.

Sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību skarts arī jautājums par iespējamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principa maiņu. Pašlaik šis nodoklis tiek iekasēts atkarībā no ienākumus gūstošās personas dzīvesvietas, tomēr, pēc Finansu ministrijas speciālistu domām, nākotnē racionālāk būtu šo nodokli iekasēt vietā, kur ienākumi tiek gūti, tātad — tos saņemtu pašvaldība, kuras teritorijā persona strādā. Tādējādi pašvaldības tiktu ieinteresētas aktīvāk radīt jaunas darba vietas. Aktualitāti zaudētu arī problemātiskais jautājums par naudas plūsmas ātrumu, kas pašlaik rada pašvaldību un Valsts kases domstarpības, — mainot nodokļa iekasēšanas pamatprincipu, nauda uzreiz nonāktu attiecīgās pašvaldības rīcībā. Savs vērtējums par šo Finansu ministrijas speciālistu viedokli Latvijas Pašvaldību savienībai jāizsaka līdz šī gada beigām.

Veiksmīgās sarunas par Ministru kabineta un pašvaldību vienošanās projektu paātrinās jau topošo 1999. gada valsts un pašvaldību budžetu projektu sagatavošanu — tā preses konferencē uzsvēra finansu ministrs Roberts Zīle.

Pašlaik Finansu ministrijā darba procesā atrodas vairāki 1999. gada budžeta projekta varianti. Ja Valsts autoceļu fondā nākamgad tiek ieskaitīti 60 procenti, bet valsts pamatbudžetā — tikai 40 procenti no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā tiek prognozēts 20 miljonu latu liels deficīts. Ja tiek saglabāts līdzšinējais proporcionālais šī nodokļa sadalījums, — deficīta apjoms, iespējams, būs 10 miljoni latu. Tādā gadījumā, uzsvēra R. Zīle, lai panāktu sabalansēta valsts budžeta izveidi, būs nepieciešams pārskatīt vairāku tehnisku valsts programmu realizācijas lietderību.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore

Par nepilngadīgo noziedzības novēršanu

Aizvadītajā piektdienā Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko lietu departaments masu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus bija aicinājis uz ministrijas Sabiedrības konsultatīvās padomes kārtējo apspriedi. Tā tika veltīta nepilngadīgo noziedzības novēršanas un skolēnu drošības jautājumiem.

Situāciju raksturoja iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš un izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, kā arī Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, viņus papildināja abu ministriju ekspertu ziņojumi. Ikviens apspriedes dalībnieks saņēma Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes sagatavoto pārskatu par pašreizējiem jaunākajiem datiem (skat. 8.lpp.).

Par problēmas akūto raksturu un tās saasinājuma novēršanu runāja gandrīz visi padomes locekļi, arī abu Latvijas lielāko konfesiju—luterāņu un katoļu — Baznīcu pārstāvji. Arhibīskaps Jānis Pujats bilda, ka, viņaprāt, trūkst strikta mehānisma, lai visi bērni skolas vecumā tik tiešām mācītos. Labestības uzvaru varētu veicināt arī ticības mācība. Latvijas Bērnu fonda priekšsēdis Andris Bērziņš atgādināja, ka mums gan ir Bērnu tiesību aizsardzības likums, tomēr tam nav pietiekama ekonomiska pamatojuma, arī statistikas dati par tā sauktajiem ielas bērniem dažādos resoros mēdz būt dažādi, turklāt tos vajadzētu apkopot nevis reizi gadā, bet gan katru ceturksni, jo situācija ir gana saspīlēta. Viņš runāja arī par to, ka šādā apspriedē būtu lieti derējusi Labklājības ministrijas vadības klātbūtne, jo problēmas risinājumā vairāk jāiesaista sociālie darbinieki, kas daudzās Eiropas valstīs ir pats par sevi saprotams.

Žurnālists, padomes loceklis Ojārs Rubenis lūkoja pretstatīt un sasaistīt ārējo un iekšējo drošību, teikdams, ka klaiņojošie bērni un pusaudži nereti kļūst par draudu sabiedrībai un šīs parādības novēršanai vajadzētu iedalīt pat vairāk līdzekļu nekā Aizsardzības ministrijai, kas reāli ir tikai simboliska. Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs pauda neizpratni par to, ka dažādas ministrijas neatrod kopīgu valodu visiem iedzīvotājiem svarīgu problēmu risināšanai. Pēc viņa domām, šajā sarunā vajadzētu piedalīties arī Tieslietu un Finansu ministriju vadītājiem. Jo mums ir aktuāli ne tikai grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem", bet arī papildu finansējums darbiniekiem, kuri strādā šajā jomā (cita starpā, apspriedē tika minēts, ka Valsts policijas Nepilngadīgo lietu inspekcijas sistēmā ir 130 inspektori, kuriem darba ir pāri galvai, bet vēl nesen tādu bijuši tikai 112— M.Ģ.) . Viņš arī atgādināja, ka aizvadītajā pavasarī ir bijis ne mazums skolu, kuru administrācijas uz izlaidumiem aicinājušas talkā policistus un zemessargus. "Un ko tad tajā laikā dara mīļie vecāki? " viņš retoriski vaicāja.

Šo domu turpināja arī publicists, padomes loceklis Voldemārs Krustiņš. Bez kategoriskas prasības palielināt vecāku atbildību bērnu audzināšanā mēs nekādi neiztiksim. Gandrīz visos pagastos tagad ir savas avīzes, tomēr par brāķi savu bērnu sagatavošanā dzīvei tās tikpat kā neraksta. Pašvaldībām tas nebūt nešķiet galvenais uzdevums, diemžēl arī mācītāji savās draudzēs par to bieži vien labprātāk klusē. Rakstnieks Andris Kolbergs bilda, ka viņš neizprotot tādu kārtību, ka tagad nākušas modē diskotēkas "līdz rītam", kuras apmeklē ne tikai jaunieši, bet arī pusaudži, kas vēl nav pilngadīgi. "Mana meita ir skolotāja, un ir dīvaini dzirdēt, kā viņa stāsta, ka jāaudzinot ne vien un ne tikdaudz skolēni, kas būtu pats par sevi saprotams, bet bieži vien — tieši vecāki." Rakstnieks arī teica, ka ir absolūti nepieciešams panākt tādu situāciju, lai kopš nozieguma izdarīšanas līdz soda saņemšanai būtu minimāls laiks. Turklāt ir jāapzinās, ka tās profilakses metodes, kas izmantojamas Rīgā un citās lielākajās pilsētas, nav piemērojamas lauku apvidos.

Sarunas nobeigumā iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš norādīja, ka problēmas konceptuālam risinājumam ar Sabiedrības konsultatīvās padomes līdzdalību jau pāris nedēļu laikā sagatavojami priekšlikumi, lai tos iesniegtu Ministru kabinetam varbūt pat īpašas sēdes sasaukšanai.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors