Saeima

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepanis piektdien, 24. jūlijā, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Tātad sestajai Saeimai būs atlicis ko strādāt tikai divarpus mēneši?

— Jā. Bet, ja Saeima strādātu kā parasti, pa to laiku vēl daudz ko varētu izskatīt. Taču — tuvojas vēlēšanas. Manuprāt, vēlēšanu kampaņa negatīvi iespaidos Saeimas darbu. Jo tuvāk nāk vēlēšanu diena, jo deputāti kļūst neiecietīgāki pret saviem oponentiem un konkurentiem. Man ir lielas bažas par to, ka diez vai Saeimā būs īsti produktīvs darbs. Arī jebkuru saimnieciska rakstura likumdošanas aktu mēģinās pārvērst par politisku. Un, ņemot vērā to, ka Saeimas sēdes tiek translētas pa radio, šo bezmaksas politiskās aģitācijas iespēju daudzi deputāti pilnā mērā izmantos. Visvairāk to izmantos tie, kas to ir darījuši jau līdz šim. Te es domāju "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, sociālistus, "Līdztiesību".

— Tikko kā tika publicēts tā sauktās trīs miljonu afēras parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums par paveikto. Kā vērtējat šīs komisijas ilgā darba rezultātus?

— Domāju, ka, tāpat kā daudzas citas Saeimas īpaši izveidotās komisijas atsevišķu jautājumu izskatīšanai — sākot jau ar piekto Saeimu —, arī Panteļējeva kunga vadītā komisija praktisku labumu diezin vai būs devusi. Šaubos, vai paveiktā darba rezultātā tie trīs miljoni tiks atrasti un vainīgie tiks saukti pie atbildības. Jo, kā es sapratu no Latvijas prokuratūras amatpersonu reakcijas, viņiem pēc komisijas darbības pabeigšanas it kā neesot absolūti nekāda pamata jelkādu lietu ierosināšanai. Tātad tas diemžēl atkal būs kārtējais "čiks" parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā. Es stipri skeptiski un negatīvi vērtēju šīs komisijas darba rezultātus. Pašu darbu var vērtēt pozitīvi, bet rezultāti ir "švaki".

— Bet vai tāpēc tie ir "švaki", ka komisijas locekļi bijuši nepietiekami kompetenti un enerģiski, vai arī tāpēc, ka pašreizējos tiesiskajos apstākļos tā gluži vienkārši nav bijusi spējīga novest iesākto darbu līdz cerētajam atrisinājumam?

— Gribētu teikt, ka Saeimas komisijas locekļi bija pietiekami kompetenti un varbūt arī pietiekami objektīvi. (Pats gan neesmu nevienā šīs komisijas sēdē piedalījies.) Taču tie cilvēki, kas kārtoja šo trīs miljonu lietu, bija juridiski pietiekami gudri un labi to nostrādāja. Tādēļ neviens tur apakšā "parakties" tā arī nevar. Tas patiešām bija gudri nostrādāts.

— Valsts prezidents, kā zināms, arī tagad dosies atvaļinājumā. Vai tas nozīmē, ka jums kādu laiku būs dubultslodze?

— Jā, no 27. jūlija līdz 16. augustam, trīs nedēļas, man būs tas gods pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Jāatzīst, ka īpašas papildu slodzes man sakarā ar Valsts prezidenta pienākumu pildīšanu nekad nav bijis. Tas vairāk ir tāds Satversmē paredzēts goda amats. Bet es un Ulmaņa kungs, kā parasti, esam vienojušies, ka es aizvien būšu uz vietas un vajadzības gadījumā centīšos godprātīgi paveikt darāmo.

— Droši vien atkal balotēsities no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" nākamās Saeimas vēlēšanās?

— "Saimnieka" kandidātu saraksti vēl nav iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Bet tie jau ir apstiprināti, un es balotējos visos piecos vēlēšanu apgabalos. Kurzemes vēlēšanu apgabalā es sarakstā esmu ar pirmo numuru, bet pārējos esmu kaut kur pa vidu vai mazliet zemāk. Teikšu, ka mani tas nekad nav uztraucis un neuztrauc arī tagad. Jo, ja cilvēki gribēs balsot par Čepāni, gan jau viņi mani atradīs neatkarīgi no tā, kurš pēc numura es esmu sarakstā. Un, ja viņi par mani negribēs balsot, vienalga, vai esmu sarakstā pirmais vai pēdējais, tikšu izsvītrots vai arī vispār par sarakstu nebalsos.

Tāpat kā jebkurā citā partijā, arī pie mums konferencē 11. jūlijā, kad mēs izskatījām šos jautājumus, bija arī viena otra uzstāšanās it kā lietas labā, bet faktiski tur slēpās deputāta kandidāta vēlme tikt mazliet augstāk savā sarakstā. Cilvēki vien visi ir. Man personīgi šajā ziņā nekad problēmu nav bijis un nav arī šoreiz.

— Pēdējā laikā atkal izjūk un veidojas jaunas frakcijas. Dažkārt pat pagrūti izsekot, no kāda saraksta savulaik deputāts Saeimā ievēlēts un kādās frakcijās jau paguvis pabūt.

— Jā, piemēram, nupat Rugātes kundze ir aizgājusi no Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas.

Tā vien šķiet, ka bieži vien deputāts pats jau ir aizmirsis, no kāda saraksta ticis ievēlēts.

Kas attiecas uz Aivara un Ilgas Kreitusu pēdējā laika politiskajām aktivitātēm, dibinot jaunu frakciju, varu tikai atgādināt, ka likums nosaka: frakciju var izveidot tikai vienas partijas vai no viena saraksta ievēlēti deputāti. Man šodien bija saruna ar iekšlietu ministru Krastiņa kungu, kurš ir arī Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas vadītājs, un viņš teica, ka viņa partija un frakcija nekādu lēmumu par viņu cilvēku pāriešanu uz kādu citu jaunizveidotu vai jau esošu frakciju nav pieņēmusi. Tādēļ es visai skeptiski raugos uz šīm Kreitusu pāra rosībām, viņu mēģinājumiem vēl dažus mēnešus pirms vēlēšanām izveidot lielu un "stabilu" frakciju sestajā Saeimā.

— Bet tā tomēr būšot pēc lieluma ceturtā frakcija tagadējā Saeimā.

— Nu, vēlmes ne vienmēr sakrīt ar reālajām iespējām. Domāju, ka šis ir tieši tas gadījums.

— Visbeidzot, kā parasti, vaicājums par Saeimas ārpolitiskajām jeb starptautiskajām aktivitātēm pēdējā mēneša laikā — ārzemju braucieni, komandējumi, savstarpējās vizītes.

— Tūlīt pēc Jāņiem, 25. un 26. jūnijā, es un Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš bijām oficiālā valsts vizītē Šveices Konfederācijā. Domāju, ka tā bija auglīga vizīte. Jo Šveicei, tāpat kā citām mazām valstīm, ir patiesa, nevis uzspēlēta interese par tiem procesiem, kas norisinās Latvijā. Protams, viens no pamatjautājumiem, uz ko mēs devām atbildes apmēram 25 Šveices parlamenta deputātiem, bija grozījumi Pilsonības likumā un naturalizācijas kārtībā. Viņi mums novēlēja sekmīgi turēties un turpmāk cieši ievērot savu līniju.

Pārējās starptautiskās aktivitātes, vismaz no parlamenta puses, tagad ir apsīkušas. Pēdējo trīs nedēļu laikā nevienu komandējumu nevienam deputātam mēs neesam oficiāli devuši. Acīmredzot tāda situācija būs līdz pat rudens sesijas atklāšanai. Visu valstu parlamentos vasarā ir brīvdienas. Tiesa, atsevišķi deputāti ir devušies komandējumā, par ko ir lemts jau agrāk. Bet tie ir bijuši tikai daži gadījumi.

— Mūsu iepriekšējā sarunā jūs likāt lielas cerības uz Saeimas delegācijas vizīti Baltkrievijā.

— Sakarā ar Polijas prezidenta Kvašņevska kunga vizīti Latvijā jūlija sākumā mūsu delegācijas ierašanās Baltkrievijā tika atlikta. Tādējādi es uz Baltkrieviju neaizbraucu. Bet ceru, ka man vēl savu pilnvaru laikā būs iespēja apmeklēt šo valsti. No Baltkrievijas esmu saņēmis vēstuli, ka ielūgums paliek spēkā un ka brauciena laikus mēs saskaņosim, kā mēdz teikt, pa diplomātiskajiem kanāliem. Bet no 6. līdz 8. jūlijam šī vizīte patiešām nenotika — sakarā ar Polijas prezidenta ierašanos pie mums.

— Bet kontakti ar Krievijas parlamentu laikam joprojām ir pilnīgi apsīkuši?

— Jā, pilnīgi. Solījās gan atbraukt deputātu grupa no Krievijas Federatīvās padomes. Bet viņi tā arī neatbrauca. Solīja atbraukt daži atsevišķi Krievijas Federācijas politiķi, bet arī neatbrauca. Tā kā vismaz parlamentu līmenī praktiski nav nekādu kontaktu ar Krievijas Federācijas amatpersonām — ne ar Valsts domi, ne ar Federatīvo padomi. Žēl, protams, bet tāda ir dzīves realitāte.

— Sarunu beidzot, gribas jautāt, vai jums pašam tiešām šovasar nemaz nepienāksies atvaļinājums?

— Kā jau teicu, trīs dienas gan es darbā nebiju nevienu stundu. Biju aizbraucis uz Vidzemi, biju arī Kurzemē un Latgalē. Uz turieni devos, lai galvenokārt tiktos ar saviem draugiem. Biju paņēmis līdzi spiningu — biju Cirīša ezerā, Valguma ezerā un Kaņiera ezerā, pasēdēju mežmalā, pagaidīju kādu buku vai mežacūku. Un sekmīgi. Ļoti ceru, ka līdz nākamās sesijas sākumam izdosies vēl kādu dienu izrauties no Rīgas.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors