Ar starptautisku atzinību par Valsts kases darbu

Aivars Veiss, Valsts kases pārvaldnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Starptautiskais valūtas fonds (SVF) gandrīz pirms desmit gadiem, pēc bijušās PSRS sabrukuma, kas sakrita arī ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstu pārejas uzsākšanu no centralizēti plānotās ekonomikas uz tirgus ekonomiku, sāka nopietnu darbu, lai palīdzētu visās šajās valstīs izveidot struktūru, kas nodarbotos ar valdības finansu līdzekļu administrēšanu. Daļa no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) veiktā darba desmit gadu garumā ir nule klajā nākušais SVF Fiskālo jautājumu departamenta pētījums par to, kā tad īsti ir izpaudusies palīdzība austrumu bloka valstīs. Pētījumā apskatīts visu 14 bijušo PSRS valstu (izņemot Igauniju, jo tai pamatpalīdzību sniegušas Ziemeļvalstis, Igaunija izmantoja tikai SVF izstrādāto koncepciju) progress valdības līdzekļu administrēšanas, publisko finanšu vadības un attiecīgo finansu ministriju struktūrvienību, kas izveidotas šim nolūkam, attīstībā. Un pētījuma mērķis ir ne tikai apzināt situāciju, kāda pārejas perioda valstīs izveidojusies šo desmit gadu laikā, bet arī pašiem saprast, cik noderīga šī palīdzība ir bijusi, vai tā ir efektīvi izmantota un kas darāms turpmāk, lai uzlabotu palīdzības lietderību.

— Kādēļ Valsts kases izveidošana tika ņemta par pamatu SVF palīdzības sniegšanai?

— Visās bijušajās PSRS valstīs radās jaunas centrālās bankas un vajadzēja sākt realizēt neatkarīgu monetāro politiku. Publisko finanšu sfēra tika atdota komercbanku sektoram, un nebija nevienas valstiskas iestādes vai organizācijas, kas nodarbotos ar valsts naudas pārraudzīšanu un budžeta izpildi. (Padomju laikā ar valsts finansu pārvaldīšanu nodarbojās PSRS valsts banka jeb centrālā banka, kuras "krēsls" atradās Maskavā.) SVF sākotnēji visām valstīm izstrādāja valsts kases izveidošanas un darbības koncepciju. Pasaulē nav vienota valsts kases darbības modeļa — tie katrā valstī ir atkarīgi no vēsturiskajām tradīcijām un nacionālās likumdošanas. Tādēļ koncepcijā bija nodalītas četras galvenās jautājumu grupas atkarībā no kopējām funkcijām un darbības pamatiezīmēm, balstoties uz pasaulē attīstītāko valstu (OECD valstu) pieredzes. Šīs jautājumu grupas ir definētas šādi: valsts kasei ir jāsavāc valsts ieņēmumi un jāveic izdevumi; jākoncentrē visi valdības finansu resursi vienotā valsts kases kontā; ir jāievieš atbilstošs grāmatvedības režīms un uzskaite valdības finansu operāciju uzskaitei; jāattīsta finansu vadība un plānošana valdības sektorā. Pašā darba sākumā SVF sagatavoja divas brošūras: vienā bija padomi, kā Latvijai veicami pirmie soļi valsts kases izveidē, un otrā — nākamie soļi, kad pamats valsts kasei jau ir izveidots. Piebildīšu, ka šīs abas brošūras bija ļoti, ļoti noderīgas ikdienas darbā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Līdztekus koncepcijas un valsts kases modeļa izstrādāšanai katrai no bijušās PSRS valstīm SVF sniedza palīdzību arī šā modeļa ieviešanai.

Analīzes rezultātu apkopojumā ir minēts, ka joprojām nevienā no bijušās PSRS valstīm nav izveidota tāda valsts kases sistēma, kas pilnībā atbilstu visiem iepriekšminētajiem funkcionālajiem standartiem. Jāatzīmē, ka Latvijas Valsts kase ir atzīmēta kā visattīstītākā, kas visātrāk un vispilnīgāk ir ieviesusi izstrādāto modeli. Tomēr arī mūsu Valsts kase vēl pilnībā neatbilst visiem standartiem, kādiem tiem būtu jābūt. No pētījuma mēs varam labāk saprast to, kādas bija sākotnējās ieceres un teorētiskās nostādnes, kas tad īsti mums vēl palicis neizdarīts, kas būtu jādara un uz kuriem jautājumiem būtu jākoncentrējas. Jāpiebilst, ka naudas izteiksmē tehniskajai palīdzībai SVF Latvijai ir piešķīrusi vismazāko finansējumu no visām 14 bijušajām PSRS valstīm — 298 000 ASV dolāru. Tas ir trīsreiz mazāk nekā Lietuvai.

— Kā izskatās Latvija SVF veiktajā pētījumā?

— SVF pētījumā Latvija izskatās šādi. Ļoti labi un augsti ir novērtēti visi institucionālie faktori, kas ietekmē valsts finansu administrēšanas vidi. Pārsteidzoši, ka zemāk nekā Turkmenistānā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Lietuvā ir novērtēta valdības stabilitāte un tās ietekme uz Valsts kases darbu. Finansu ministru skaits un izmaiņu biežums Finansu ministrijas un Valsts kases vadībā Latvijā ir vērtēts atzinīgāk (proti, to ir bijis mazāk) nekā citās valstīs. Ekonomisko faktoru un fiskālā stresa līmenis, kā arī SVF prasību ievērošanas līmenis novērtēts augstāk nekā Lietuvā, bet zemāk nekā Azerbaidžānā, Gruzijā, Kirgīzijā, Moldovā un Ukrainā. Individuālie faktori, ekspertu efektivitāte un vietējo speciālistu iesaistīšanās arī ir vērtēta visumā labāk nekā citās valstīs. Visas Valsts kases sistēmas datorizācijā un datortīkla lietošanā Latvija ir ieguvusi visaugstāko novērtējumu, un tādā pašā līmenī novērtēta vēl tikai Kazahstāna. Pašizveidotās budžeta izpildes uzskaites informācijas sistēmas izveidē vērtējums ir vidējs, bet visaugstākais no visām valstīm. Citu valstu sistēmu integrācijas ziņā arī esam vērtēti atzinīgi. Katrā gadījumā sistēmas datorizācijā mēs esam novērtēti vislabāk no visām 14 bijušās PSRS valstīm, pie tam — ar vismazāko naudas ieguldījumu no SVF.

Runājot par likumdošanu attiecībā uz Valsts kases darbību, likums par budžeta un finansu vadību vērtēts atzinīgi, un tāds ir vērtējums arī dažām citām valstīm, piemēram, Lietuvai. Īpašo likumu ziņā, kas papildina Valsts kases darbību regulējošo pamatlikumu, arī ir ļoti augsts vērtējuma līmenis. Vērtējot valsts institūciju savstarpējās attiecības un to iespējamo negatīvo ietekmi uz publisko finanšu vadību, Latvijas sistēma, kad valsts budžeta veidošanā savstarpēji sadarbojas Saeima un Ministru kabinets, savā līmenī sadarbojas Finansu ministrija un citas ministrijas, kopumā ir atzīmēta kā stabila. Tiesa, atzīts, ka Finansu ministrijas pozīcijai un tiesībām finansu jomā pret citām ministrijām būtu jābūt daudz stingrākai. Pašas Valsts kases darbība un tai uzticēto funkciju veikšana Latvijā ir novērtēta visaugstāk un visatzinīgāk no visām 14 bijušajām republikām. Slikti vērtēta vienotā konta ieviešana centrālajā bankā, jo pētījuma sagatavošanas laikā Latvijai vēl nedarbojās vienotā konta sistēma — mēs to ieviesām tikai pagājušā gada 12. novembrī. Augsts vērtējums dots tam, kādi pamatmaksājumi ir aptverti Valsts kases kontos. Ļoti labi novērtēta arī speciālo budžetu un tā saucamo ārpusbudžeta kontu uzskaite valsts budžetā. Sliktāk vērtēta Latvijā pastāvošā decentralizācija un "demokrātija" pašvaldību finansu lietās. Atzinību guvusi mūsu nodokļu iekasēšanas un sadalīšanas uzskaite pēc ieņēmumu veidiem. Tāpat labi vērtēts tas, ka budžeta iestādēm vairs nav savu atsevišķu kontu bankās. Uz šādu sistēmu mēs pārgājām jau 1995./1996.gadā. Latvijas budžeta klasifikācija arī atzīta par vismodernāko no visām 14 valstīm. Un arī budžeta pārskatu regularitāte un savlaicīgums, saistību izpilde atzīta par labu. Taču valsts naudas vadīšanā, kaut esam atzīti par vislabākajiem, vērtējums nav augsts. Attiecībā uz parāda vadīšanu vērtējums ir visaugstākais, un arī attiecības ar centrālo banku, savstarpējā sadarbība izpelnījusies labu vērtējumu.

Varbūt pats svarīgākais nav sevi salīdzināt ar citām šajā pētījumā iekļautajām valstīm. Svarīgāk ir raudzīties uz priekšu, jo mēs, visu PSRS bijušo republiku valsts kases, sākām no vienādas situācijas 1991. gadā. Ja nebūtu bijusi tik laba valdības un finansu ministru izpratne par finansu vadības jautājumiem, mēs necik tālu nebūtu tikuši. Šobrīd mums ir svarīgi panākt, lai nebūtu apgalvojumu, ka nevienā no bijušajām PSRS valstīm nav tādas valsts kases, kas pilnībā atbilstu visiem publisko finanšu vadības funkcionālajiem standartiem.

— Kādiem kritērijiem, SVF izpratnē, vēl neatbilst Latvijas Valsts kase?

— Kā būtiskākais būtu jāmin tas, ka Valsts kase vēl nepārvalda visus valdības finansu aktīvus un arī tās sagatavotajos pārskatos ir "baltie plankumi". Pirmkārt, jāmin pagaidām vēl nepilnīgā valsts budžeta iestāžu saistību uzskaite, kas neļauj pilnībā atspoguļot patieso valsts fiskālo situāciju un, uzkrājoties iestāžu parādiem, var radīt valdībai iepriekš neparedzētus izdevumus. Otrkārt, nepilnīgā pašvaldību finanšu iekļaušana kopējā valsts publisko finanšu vadības un pārskatu sistēmā, kas arī var radīt valdībai iepriekš neparedzētus izdevumus. Treškārt, kā jau minēju, visu valdības finansu aktīvu, ieskaitot valsts kapitāla daļu uzņēmējsabiedrībās, pārvaldīšana. Tiesa, Latvijas Valsts kase, tāpat kā pārējās šajā pētījumā minēto valstu kases, to vēl nedara, taču, ja mēs gribam tuvoties OECD valstu modelim, šis darbības lauks mums kaut kad tomēr būs jāpārņem. Pašlaik ar to lieliski tiek galā Privatizācijas aģentūra un nozaru ministrijas, un valstī vēl privatizācija turpinās. Manuprāt, mēs varētu domāt par šīs funkcijas pildīšanu pēc tam, kad pilnībā būs beigusies privatizācija. Bet šobrīd mēs mēģināsim izlīdzēties ar ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmējsabiedrību finanšu pārskatu apkopošanu.

Jautājumi, kas saistīti ar izmaiņām pašvaldību budžetu izpildē, manuprāt, ir apmēram vēl tikpat attālas nākotnes jautājums, jo arī prasa politisku lēmumu pieņemšanu. Taču arī te nestāv viss uz vietas. Visām pašvaldībām, iesniedzot Valsts kasē 2000. gada pārskatus saskaņā ar papildinājumiem likumā "Par budžetu un finansu vadību", nākamgad būs jāpievieno Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Tas būs nozīmīgs solis uz priekšu.

Runājot par saistību uzskaiti, šīs problēmas risināšanai ar 2000. gada valsts budžetu ir jau ieviesta ilgtermiņa saistību plānošana un reģistrēšana. Šis darbs turpmākajos gados tiks paplašināts un padziļināts, aptverot arvien plašāku saistību loku, līdz visbeidzot budžeta izdevumus mēs varēsim grāmatot vienkārši kā saistību dzēšanu.

— Mēs runājām par dažādām detaļām, bet kāds kopumā ir Latvijas Valsts kases vērtējums SVF veiktajā pētījumā?

— Latvija ir atzīta par labāko no visām 14 bijušajām PSRS republikām Valsts kases izveidošanā un funkciju veikšanā. Mēs sākotnēji neorientējāmies uz visaugstākā līmeņa tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, bet pakāpeniski sākām veidot norēķinu centrus, pieņemt darbiniekus, mācīties un soli pa solim pildīt jaunas funkcijas, tikai pēc tam izvēloties piemērotas informācijas sistēmas un tehnoloģijas. Tas deva salīdzinoši labus rezultātus. Latvijas Valsts kase būtībā ir atzīta par vienīgo, kurai ir atbilstoša un funkcionējoša valsts finansu resursus administrējoša sistēma. Līdz šādam darbības līmenim, pēc SVF viedokļa, pārējās valstis varētu nonākt divu trīs gadu laikā.

SVF šajā pētījumā konstatē, ka ļoti daudz ir palīdzējis Krievijai, bet Latvijai vismazāk. Diemžēl Krievijā sasniegts minimāls progress, bet Latvijā — visaugstākais. Un to SVF ir atzinis — Latvijas pieredze parāda, ka pat neliela tehniskā palīdzība, kas nākusi laikā un vietā, nokļuvusi korektā vidē ar pareiziem partneriem, var būt daudz efektīvāka nekā daudz lielāks ieguldījums, kas veikts nepiemērotos apstākļos.

SVF secina, ka bijušās PSRS teritorijā, tajā skaitā arī Baltijā, vislielākais progress Valsts kases sistēmas izveidošanā un attīstībā ir tieši Latvijai.

Manuprāt, šim dokumentam vislielākā nozīme ir tajā ziņā, ka mēs varam daudz labāk izprast, ko un kā SVF bija iecerējis, uzsākot šo darbu pirms gandrīz desmit gadiem, un kas mums būtu jādara turpmāk.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore