Līdz pašvaldību vēlēšanām —daudz darāmu darbu

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Līdz pašvaldību vēlēšanām, kam jānotiek 2001.gada 11.martā, atlikuši tikai mazāk nekā 11 mēneši. Tomēr droši vien pašlaik Centrālās vēlēšanu komisijas rūpju lokā galvenokārt ir sociāldemokrātu ierosinātā parakstu vākšana sakarā ar iespējamo tautas nobalsošanu "Latvenergo" privatizācijas jautājumā. Kāda ir situācija šajā lietā?

— Jā, patlaban Centrālās vēlēšanu komisija darbā aktuālākais ir nodrošināt precīzu parakstu vākšanas procedūru, kas nepieciešama tautas nobalsošanas jeb referenduma sarīkošanai saistībā ar "Latvenergo" privatizāciju. Turpinās savākto vairāk nekā 12 tūkstošu parakstu skaitīšana un pārbaude. Kā zināms, ir vajadzīgi vismaz 10 tūkstoši parakstu, lai iesniegtu likumprojektu Centrālajā vēlēšanu komisijā, līdz ar to pagaidām nav pamata domāt, ka parakstījušos skaits varētu nebūt pietiekams. Notiek parakstu ievadīšana datoros, lai noteiktu, vai kāds, labu gribēdams, nav parakstījies vairākas reizes un vai visi parakstījušies pilsoņi ir bijuši 18 gadus veci. Paralēli notiek vizuālā pārbaude, vienkārši šķirstot parakstu lapas, tādējādi pārliecinoties, vai cilvēka paraksts ir apstiprināts tajā teritorijā, kur viņš dzīvo, un vai uzrādītais dokuments ir apstiprinājis viņa pilsonību. Esam konstatējuši gadījumus, kad paraksts apstiprināts ar autovadītāja apliecību, kas, protams, neapliecina pilsonību.

Dažkārt, spriežot pēc pases numura, noskaidrots, ka ir uzrādīta nepilsoņa pase. Izrādās, tomēr nevar paļauties, ka vajadzīgās notariālās darbības visur būtu veiktas korekti, taču lielākoties viss ir kārtībā. Bet atsevišķās kļūdas liecina par to, ka šāda rūpīga iesniegto parakstu pārbaude ir nepieciešama, kaut arī tas ir ļoti darbietilpīgs process.

— Kad varētu pabeigt parakstu pārbaudi?

— Domāju, ka tūliņ pēc Lieldienām tā tiks pabeigta. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē mēs lemsim par tālāko rīcību, saskaņā ar likuma par tautas nobalsošanu 23.pantu, ja iesniegto likumprojektu parakstījuši ne mazāk kā 10 tūkstoši balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo, ka tiek sākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu, kā arī parakstu vākšanas lapas pietiekamā skaitā.

Tātad, kad būsim konstatējuši, ka ir iesniegti Centrālajā vēlēšanu komisijā šie 10 tūkstoši notariāli apstiprināto parakstu, mēs izsludināsim parakstu vākšanu, kas ilgs 30 dienas, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas.

Bet, lai noteiktu, kad varētu sākties parakstu vākšana, jāņem vērā sagatavošanās darbiem nepieciešamais laiks. Proti, gan jāiespiež brošūras ar likumprojekta tekstu un parakstu vākšanas veidlapas, gan jāizgatavo spiedogi, lai varētu izdarīt atzīmes pasēs. Turklāt jāparedz laiks šo materiālu nogādāšanai ārzemēs, kur arī tiek vākti balsstiesīgo pilsoņu paraksti. Parasti sagatavošanās darbi prasa apmēram trīs nedēļas. Tātad parakstu vākšana varētu sākties ne agrāk kā maija vidū.

Protams, parakstu vākšanas sākums būs atkarīgs arī no tai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas. Par brīvu neviena tipogrāfija neko nedarīs. Bet vajadzīgo naudu šīs kampaņas veikšanai varēsim prasīt tikai tad, kad būsim pieņēmuši lēmumu, ka patiešām ir iesniegti 10 tūkstoši parakstu. Jau tagad, vadoties no līdzšinējās pieredzes mums ir skaidrs, ka parakstu vākšana varētu izmaksāt aptuveni 190 tūkstošus latu.

Lai varētu uzskatīt, ka ir ierosināts nodot likumprojektu tautas nobalsošanai, būs jāsavāc vismaz 134 195 paraksti — tā ir viena desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita pēdējo Saeimas vēlēšanu laikā. Šobrīd grūti pateikt, vai šis parakstu skaits tiks panākts.

— 6.aprīlī Saeima pieņēma likumu par grozījumiem Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (šī likuma teksts tiek publicēts "Latvijas Vēstnesī" šodien, 20.aprīlī — M.D.). Līdz ar to turpmāk tas būs Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Kādi ir būtiskākie grozījumi šajā pašvaldību vēlēšanu likumā no Centrālās vēlēšanu komisijas viedokļa?

— Protams, Centrālajai vēlēšanu komisijai jebkurš grozījums šajā likumā ir svarīgs. Tomēr ir dažas īpaši nozīmīgas izmaiņas. Pirmkārt, pie pilsētu domēm un pagastu padomēm ir nākušas klāt novadu domes. Bez tam pašvaldību vēlēšanu likums nu ir sakārtots tā, lai tas būtiski neatšķirtos no Saeimas vēlēšanu likuma. Runa ir par to pilsoņu lomu, kas nedrīkst kandidēt uz ievēlēšanu par deputātu. Turpmāk nevarēs kandidēt uz ievēlēšanu pašvaldību domēs un padomēs esošie vai bijušie PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, bet ierobežojums vairs neattieksies uz tā sauktajiem ārštata darbiniekiem. Līdz šim pašvaldību vēlēšanu likums bija daudz stingrāks nekā Saeimas vēlēšanu likums. Likuma grozījumos ir arī virkne redakcionālu precizējumu. Manuprāt, būtiski ir arī tas, ka pašvaldību vēlēšanas turpmāk notiks no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā. Līdz ar to uz vēlēšanu iecirkņiem varēs doties stundu agrāk un divas stundas ilgāk varēs balsot. Laikam gan tas ir saprātīgāk nekā palielināt vēlēšanu iecirkņu skaitu, lai maksimāli nodrošinātu visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem iespējas piedalīties vēlēšanās. Šis grozījums likumā nedaudz sadārdzinās katra iecirkņa darbu, taču kopējās izmaksas diez vai palielināsies.

— Vai pašvaldību vēlēšanu sarīkošanā varētu rasties kādi sarežģījumi sakarā ar diemžēl joprojām neīstenoto administratīvi teritoriālo reformu?

— Jā, joprojām nav īstas skaidrības par šīs reformas turpmāko gaitu. Bet man tomēr ir liels gandarījums par to, ka šie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā Saeimā ir pieņemti jau nepilnu gadu pirms vēlēšanām. Pagājušajā reizē burtiski nākamajā dienā pēc attiecīgā likuma pieņemšanas bija jāizsludina pašvaldību vēlēšanas. Ceru, ka šis tikko pieņemtais likums vairs netiks grozīts. Tagad mēs jau varētu sākt sagatavot likuma grozījumiem atbilstošās instrukcijas un organizēt vietējo vēlēšanu komisiju locekļu apmācības procesu. Ja vēlēšanu priekšdarbi tiek veikti steigā, var sagaidīt daudzas kļūdas. Par to liecina mūsu iepriekšējā pieredze.

Manuprāt, pilnīgai skaidrībai par administratīvi teritoriālo reformu vajadzētu būt septembrī vai, vēlākais, oktobrī. Tad mēs normālā veidā varētu apmācīt cilvēkus, kas strādās vēlēšanu komisijās, un arī laikus un izsmeļoši sniegt vēlētāju informāciju par pašvaldību vēlēšanu norisi. Pēdējais termiņš būtu decembris, un tad jau būtu diezgan liels risks, ka kaut kas varētu tikt nesaprasts, pārprasts vai sajaukts.

— Vai nākamās pašvaldību vēlēšanas prasīs vairāk vai mazāk valsts budžeta naudas?

— Tas būtu pavisam normāli, ja absolūtos skaitļos tās padārdzinātos. Diemžēl, to, ko pirms četriem gadiem varēja nopirkt par pieciem latiem, tagad vairs nevar iegādāties par pieciem latiem. Te es domāju arī vēlēšanu kampaņas norisē iesaistīto darbaspēku. Taču salīdzināmās cenas tās nekļūs dārgākas, jo nekādas papildu prasības nav nākušas klāt.

— Vai Centrālā vēlēšanu komisija jau ir sākusi kādus priekšdarbus ne visai tālajām pašvaldību vēlēšanām?

— Tagad šajā pašvaldību vēlēšanu sagatavošanā ir beidzies pirmais darba posms, kad mēs aktīvi piedalījāmies likuma par grozījumiem Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā izstrādāšanā. Pēc likuma izsludināšanas "Latvijas Vēstnesī" tūdaļ ķersimies klāt pie darba plāna sastādīšanas un pienākumu sadales. Bet rudenī mums vajadzētu sarīkot vēlēšanu komisiju darbinieku mācības. Cerams, ka līdz tam laikam jau būs daudz lielāka skaidrība par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Līdz nākamā gada 11.martam nemaz tik daudz laika nav atlicis.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors