Uz pārmaiņu sliekšņa — no vārdiem pie darbiem

Par Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizāciju

Māris Vītols, izglītības un zinātnes ministrs, — savā preses konferencē

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Runas par nepieciešamību izvērtēt un sakārtot Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, tādējādi palielinot tā efektivitāti, izskanējušas vismaz triju pēdējo ministru pilnvaru laikā. Jānis Gaigals Izglītības un zinātnes ministrijas darbības kapacitātes uzlabošanu savulaik nosauca par vienu no sešām izglītības sistēmas prioritātēm. Silva Golde jau savā pirmajā ministres preses konferencē atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas darba uzlabošana un izglītības pārvaldes sistēmas sakārtošana būs viena no viņas īpašajām rūpēm. Tagadējais izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols ir tas, kura pilnvaru laikā bija plānots sākt ministrijas reorganizāciju darbos, ne vien vārdos, kaut zināmi priekšdarbi tiek veikti jau no pagājušā gada vidus. Svarīgākais no tiem — Izglītības un zinātnes ministrijas institucionālais audits, ko veica "Phare" programmas speciālisti par šīs pašas programmas finansējumu.

Vakar, 19.aprīlī, M.Vītols iepazīstināja žurnālistus ar jauno Izglītības un zinātnes ministrijas struktūras modeli, reorganizācijas mērķiem, posmiem un galvenajiem pasākumiem. Kā galvenos reorganizācijas mērķus izglītības un zinātnes ministrs minēja, pirmkārt, tādas izglītības vadības sistēmas izveidi, kas spētu nodrošināt fundamentālu pārmaiņu īstenošanu visā izglītības sistēmā, otrkārt, Izglītības un zinātnes ministrijas cilvēkresursu attīstību, treškārt, ministrijas resursu koncentrēšanu izglītības stratēģijas un politikas izstrādei, pakalpojumu sniegšanas funkcijas deleģējot ministrijas apakšstruktūrām, ceturtkārt, efektīvāk pārkārtot ministrijas darbu, ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā

Ministrs norādīja arī uz lielākajiem trūkumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrijas darbā konstatējuši neatkarīgie auditori — nav izstrādāta ilgtermiņa finansu stratēģija, kā arī mūžizglītības stratēģija, nav vienotas atbildības sadales par tālākizglītību un profesionālo izglītību, trūkst saskaņotas informācijas apmaiņas.

Lai novērstu šos trūkumus un uzlabotu ministrijas darbu kopumā, jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas struktūras projekts paredz galvenokārt stingrāku funkciju sadali un precīzāku atbildības noteikšanu. Piemēram, atbildīgs par izglītības ilgtermiņa finansu stratēģijas izstrādi un plānošanu vairs nebūs Finansu departaments, bet gan Izglītības politikas departaments, kura funkcijās ietilpst izglītības stratēģijas plānošana vispār, kā arī informācijas apstrāde un analīze. Šādu pārmaiņu pamatā ir auditoru konstatējums, ka līdz šim Finansu departaments nodarbojies galvenokārt ar īstermiņa finansu problēmu risināšanu. Visdrīzākajā laikā pārmaiņas skars arī Izglītības satura un eksaminācijas centru un Pedagogu izglītības atbalsta centru. Apvienojot šīs Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošās iestādes, jau līdz šā gada jūnijam plānots izveidot Eksaminācijas centru, kura galvenā funkcija būtu eksāmenu un pārbaudes darbu izstrāde, un Izglītības satura un metodikas centru, kas nodarbotos ar izglītības satura veidošanu, atbilstošas metodikas izstrādi un risinātu pedagogu tālākizglītības problēmas.

Līdzšinējo piecu Izglītības un zinātnes ministrijas departamentu vietā paredzēts izveidot sešus, no jauna paredzot Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamentu. Iecerēts izveidot arī jaunu ministrijas pārziņā esošu institūciju — uzņēmējsabiedrību, kuras uzdevums būtu ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Kā paskaidroja M.Vītols, ministrijas nekustamo īpašumu skaits ir aptuveni 600, galvenokārt valsts dibināto skolu un profesionālo iestāžu ēkas un palīgbūves, kas prasa ne mazums rūpju un uzmanības. Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācijas ietvaros jau izveidots un strādā Apmeklētāju informācijas centrs, kas darbojas pēc "vienas pieturas aģentūras" principa. Tas nozīmē, ka jebkuram apmeklētājam, kas ierodas ministrijā, tiek dota iespēja visus interesējošos jautājumus nokārtot ar Apmeklētāju informācijas centra darbinieku palīdzību. Vairs nav nepieciešamības pašam meklēt vajadzīgo ierēdni un klauvēt pie viņa kabineta durvīm — to visu paveic un jautājumus palīdz noskaidrot centra darbinieki.

Kā skaidroja izglītības un zinātnes ministrs, ministrijas reorganizācija vēl ir tikai pašā sākumposmā, kad ir izstrādāts modeļa projekts. Tas vēl jāapstiprina, vēl jāizdara korekcijas departamentu nolikumos, jāpārstrādā to uzdevumi. Paralēli nemitīgi jāveic darbinieku informēšana par pārmaiņām, jāpamato ministrijas reorganizācijas nepieciešamība un mērķi. Svarīgs reorganizācijas posms, kas vistiešāk skars ministrijas darbiniekus, ir jauno organizatorisko struktūru nodrošinājums ar personālu. M.Vītols uzskata, ka reāli izmaiņas darbiniekus varētu skart ne agrāk kā šā gada jūnijā. Skaidrs jau tagad — kaut arī departamentu būs vairāk, darbinieku skaitu nav plānots palielināt. Visu ministrijas reorganizāciju plānots pabeigt un jauno organizatorisko modeli ieviest līdz šī gada beigām.

Ņemot vērā pašreizējo valdības maiņas situāciju, M.Vītols izteica cerību, ka gadījumā, ja viņam nebūs lemts turpināt ministra pienākumu pildīšanu, jaunais izglītības un zinātnes ministrs turpinās iesākto ministrijas reorganizācijas darbu un tas tiešām tiks sekmīgi pabeigts.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore