INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas

1998. gada jūnija ziņojuma

par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; nr. 217/218. nr., 24.07.98.; 219/220.nr. 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.; 227.nr. 6.08.98.

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s

akciju sabiedrība

Baltā grāmata

Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas

saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū

CEFTA

Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija

CEN

Eiropas Standartizācijas komiteja

CIF cena

preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai

CSP

Centrālās statistikas pārvalde

EBRD, ERAB

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

EBTA

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

EM

Ekonomikas ministrija

ES

Eiropas savienība

FOB cena

preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai

GATT

Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

IKP

iekšzemes kopprodukts

LAA

Latvijas Attīstības aģentūra

LPA

Latvijas Privatizācijas aģentūra

LR

Latvijas Republika

LTP

Latvijas Tūrisma padome

LZA

Latvijas Zinātņu akadēmija

NVS

Neatkarīgo valstu sadraudzība

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PHARE

Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības

programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

PRAQ

Reģionālā kvalitātes nodroöināöanas programma

PTO

Pasaules tirdzniecības organizācija

PVAS

privatizējamā valsts akciju sabiedrība

PVN

pievienotās vērtības nodoklis

SDO

Starptautiskā darba organizācija

SEZ

speciālā ekonomiskā zona

SIA

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVF

Starptautiskais valūtas fonds

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIP

Valsts investīciju programma

v/u

valsts uzņēmums

DEM

Vācijas marka

ECU

Eiropas norēķinu vienība

Ls

lats

USD

ASV dolārs

kWh

kilovatstunda

kVA

kilovoltampēri

kcal, Gcal, PJ

kilokalorija, gigakalorija, petadžauls

XDR

Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.4. Investīcijas

3.4.2. Valsts investīciju programma

Citu resursu finansējums (bez dāvinājumiem) VIP kopumā tika piesaistīts pilnībā, kas izskaidrojams ar projekta realizētāju aktivitāšu pieaugumu savu projektu realizācijā, meklējot tiem papildu līdzekļus. Vairākos sektoros citu resursu līdzdalība 1997. gadā pārsniedza šim gadam plānoto. Šie sektori ir satiksme, enerģētika (abi divi valdības noteiktie prioritārie sektori), iekšlietas un zemkopība. No speciālajiem budžetiem (Valsts autoceļu fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Skrundas RLS zemes nomas maksa, Zivju fonds) līdzekļi tika piesaistīti 18% apjomā no visiem izmantotiem citiem resursiem (bez dāvinājumiem). Turpmākajos gados speciālo budžetu līdzdalībai VIP projektu īstenošanā kā papildus finansēšanas avotam un lomai jāpieaug.

Valsts investīciju programma 1998. gadam.

Valdība ir apstiprinājusi VIP 1998. gadam. Pamatbudžeta finansējuma daļa ir palielināta par 85%, salīdzinot ar 1997. gada faktisko apjomu, bet kredītu daļa (kredīti ar valsts garantijām un valdības aizdevumi) - 2,2 reizes. Kopējais VIP programmas apjoms 1998. gadā pieaugs vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 1997. gada faktiskā finansējuma apjomu (skatīt 3.18. tabulu) un sastādīs 5% no IKP.

Arī 1998. gadā VIP prioritārie sektori ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Enerģētikas sektora projekti paredz elektrostaciju (Daugavas kaskādes HES) un siltumapgādes sistēmas modernizāciju (Jelgavā, Gulbenē, Saldū, Koknesē u.c.), transporta sektorā tiks īstenoti valsts galveno autoceļu remontdarbi un ostu uzlabošanas projekti, kā arī valsts nozīmes informātikas projekti, bet vides aizsardzības sektorā galvenās prioritātes ir ūdensapgādes (programma 800+, kas ietver vairāku pašvaldību projektus - Siguldā, Krāslavā, Tukumā, Jēkabpilī u.c.) un atkritumu saimniecības sistēmas modernizēšana un attīstība (Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projekts, Valmieras reģiona atkritumu saimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana).

3.18. tabula

VIP apjomi 1997.-1998. gadam sektoru griezumā

1997	1998 (apstiprināts)
Kopā Pamatbudžets Kredīts	Citi
Ls milj. īpat- Ls milj. īpat- Ls milj. īpat- Ls milj. īpat- Ls milj. īpat-
svars % svars % svars % svars % svars %
Enerģētika	13,082	14,8	18,9	10,4	0,4	1,0	14,9	18,3	3,6	6,2
Satiksme	37,555	42,5	79,3	43,4	4,6	10,6	49,5	60,8	25,2	43,3
Vides
aizsardz.	14,480	16,4	38,3	21,0	6,2	14,5	10,6	13,0	21,5	36,9
Labklājība	7,528	8,5	13,8	7,6	4,9	11,3	4,7	5,8	4,2	7,2
Izglītība
un zinātne	2,084	2,4	4,1	2,2	3,3	7,7	0,0	0,0	0,7	1,3
Zemkopība	1,127	1,3	1,1	0,6	1,1	2,6	0,0	0,0	0,0	0,0
Kultūra	2,776	3,1	1,4	0,8	1,4	3,2	0,0	0,0		0,0
Iekšlietas	4,189	4,7	9,4	5,1	9,3	21,6	0,0	0,0	0,1	0,1
Tieslietas	0,100	0,1	1,8	1,0	1,0	2,3	0,0	0,0	0,8	1,4
Aizsardzība	0,357	0,4	2,1	1,2	2,1	4,9	0,0	0,0		0,0
Finansu
ministrija	3,183	3,6	9,9	5,4	7,9	18,2	0,0	0,0	2,0	3,5
Citi sektori	1,828	2,1	2,5	1,4	0,8	2,0	1,7	2,0	0,0	0,1
Kopā	88,289	100,0	182,6	100,0	43,1	100,0	81,3	100,0	58,1	100,0

Sākot ar 1997. gadu, liela uzmanība tiek pievērsta investīciju projektiem informātikas jomā. 1998. gadā informātikas projektiem (datu pārraides tīkls, reģistri un informatīvās sistēmas) no pamatbudžeta ir paredzēti vairāk nekā Ls 10 milj.

Pamatbudžeta īpatsvars kopējā VIP 1998. gadam sastādīs 24%, valdības garantētie kredīti un valsts aizdevumi - 45%, bet 31% sastādīs projekta realizētāju pašu resursi (speciālie budžeti, pašvaldību budžeti, dāvinājumi un uzņēmumu pašu līdzekļi).

Pieaug arī pašvaldību investīciju projektu finansējuma apjoms no pamatbudžeta. 1997. gadā pamatbudžeta līdzdalība pašvaldību investīciju projektos bija 11% (Ls 2,808 milj.), bet 1998. gadā - 14% (Ls 5,886 milj.). 1998. gadā aptuveni 25% no VIP finansējuma tiks novirzīti pašvaldību investīciju projektiem (galvenokārt vides aizsardzības un enerģētikas sektoros).

Valsts investīciju programma 1999. gadam. Pašlaik tiek gatavota Valsts investīciju programma 1999. gadam, kurā saglabāti iepriekšējos gados apstiprinātie ieguldījumu pamatvirzieni - enerģētika, satiksme un vides aizsardzība. Tiks turpināti iepriekšējos gados uzsāktie projekti, kā arī finansēti jauni.

Ekonomikas ministrija, izvērtējot pieteiktos projektus 1999. gada VIP, ir atbalstījusi projektus realizācijai par kopējo summu no valsts pamatbudžeta 57,5 milj. latu un kredītiem 85,7 milj. latu. Ir plānots pusotru reizi palielināt pašvaldību investīciju projektu finansēšanu no valsts pamatbudžeta kā līdzfinansētāja. Šie apjomi vēl jāapstiprina valdībai un Saeimai 1999. gada valsts budžeta sastādīšanas gaitā.

 

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms un uzņēmumu ar ārvalstu kapitāla līdzdalību skaits Latvijā pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis (skatīt 3.19. tabulu).

Svarīgs priekšnoteikums ārvalstu investīciju pieaugumam ir:

— ekonomiskās aktivitātes pieaugums;

— iespēja piedāvāt konkurētspējīgas stimulu paketes (brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas);

— ierobežojumu atcelšana ārvalstu investīcijām Latvijas uzņēmumos, izdarot grozījumus likumā "Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā";

— zemes tirgus pakāpeniska liberalizācija;

— privatizācijas sertifikātu pirkšanas ierobežojumu atcelšana 1996. gada sākumā, novēršot būtisku šķērsli ārvalstu investoru līdzdalībai privatizācijas procesā;

— starpvalstu līgumu ratifikācija par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību;

— Rīgas fondu biržas darbības aktivizēšanās.

1996. gadā no Centrāl- un Austrumeiropas valstīm tikai Ungārijā bija piesaistīts vairāk ārvalstu tiešo investīciju uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju apjomi Latvijā bija lielākie kopš neatkarības atgūšanas, kas, pēc CSB datiem, bija 243,6 milj. latu un ļāva Latvijai arī 1997. gadā saglabāt otrās visveiksmīgākās valsts statusu ārvalstu tiešo investīciju piesaistē Centrāl- un Austrumeiropas reģionā. Kopumā kopš 90. gadu sākuma līdz 1997. gada beigām ārvalstu investori tiešo investīciju veidā Latvijā ir ieguldījuši 749,6 milj. latu (vairāk nekā 1,28 miljardu USD), tai skaitā uzņēmumu pamatkapitālā - 528,7 milj. latu.

3.19. tabula

Ārvalstu tiešās un portfeļinvestīcijas Latvijā reģistrēto

uzņēmumu pamatkapitālā

(kumulatīvi, gada beigās, milj. latu)

	1993	1994	1995	1996	1997	1998*
Ārvalstu investīcijas kopā:
miljonos latu	50,3	173,3	274,2	377,6	531,8	700,0
procentos no IKP	3,4	8,5	11,7	13,3	16,6	19,1
Ārvalstu investīcijas
uz vienu iedzīvotāju, lati	19,6	68,5	109,6	152,3	216,3	285,0

* LAA prognozes.

Vēl lielāku ieguldījumu plūsmu uz Latviju pašreiz kavē ārvalstu uzņēmēju nedrošība, kuru izraisa likumdošanas biežās izmaiņas, lēnā zemes reformas gaita, nepietiekams pašvaldību atbalsts investoriem, kā arī nesakārtotās robežattiecības ar lielāko Latvijas kaimiņu - Krieviju.

Strauji pieaug ārvalstu investīciju plūsma tādās valstīs kā Horvātija, Bulgārija un Slovēnija, kas palielina konkurenci reģionā un izvirza jaunas prasības arī Latvijai, lai saglabātu vietu starp vispievilcīgākajām valstīm.

Daļa no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem tiek realizēti sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru (LAA), kuras darbības pamatvirzieni ir investīciju piesaistīšana eksporta veicināšanai un importa aizstāšanai. 1997. gadā LAA darbojās ar 11 investīciju projektiem, kuru kopējais ieguldījumu apjoms to īstenošanas gadījumā var sasniegt 170-220 milj. USD.

3.20. tabulā ir parādīti lielākie ārvalstu investori Latvijā.

Apskatot ārvalstu tiešo investīciju sadalījumu pa valstīm uz 1998. gada sākumu, var secināt, ka lielākais ārvalstu ieguldījumu īpatsvars ir Dānijai (skatīt 3.9. zīmējumu), uz kuru attiecināms līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā uzņēmumā SIA LATTELEKOM (šī projekta reālie ieguldītāji ir "Finish Telecom" un "Cable & Wireless").

Latvijas ekonomikas salīdzinošā stabilitāte veicina arī NVS valstu kapitālu piesaistīšanu. To apstiprina dati par reģistrēto uzņēmumu ar Krievijas kapitāla līdzdalību galvenokārt ar tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajos sektoros. Krievijas lielākais ieguldījums ir Latvijas-Krievijas naftas un naftas produktu transporta kopuzņēmumā SIA "LATROSTRANS", kurā partnerim no Krievijas (uzņēmumam A/S "TRANSŅEFTEPRODUKT") pieder Ls 36,6 miljoni. Sakarā ar "Latvijas gāzes" privatizāciju Krievijas un Vācijas kapitāla ieguldījums enerģētikas nozarē 1998. gada laikā sasniegs aptuveni 55 milj. USD.

Lielas investīcijas Latvijā ir ieguldījušas ASV, Lielbritānija, Somija, Vācija, Zviedrija, Šveice. Somijas uzņēmēji veica vairākus ieguldījumus Latvijā 1996. gada beigās un 1997. gadā. Daļa Somijas investīciju ieplūst arī caur Igaunijā reģistrētiem Somijas kopuzņēmumiem. Līdz 1996. gada sākumam Norvēģijas investīcijas Latvijā bija salīdzinoši nelielas. Taču 1996.-1998. gadā Norvēģijas koncerni Statoil, Varner Gruppen un Hakon Gruppen ir ieguldījuši līdz 70 milj. USD, un turpmākajos 2 gados ieguldījumu apjoms varētu pārsniegt 240 milj. USD. Zviedrijas investoru uzmanība 1996. gadā galvenokārt tika pievērsta uzņēmumiem, kuri darbojas rūpniecības un tirdzniecības nozarēs. 1997. gadā šāda pozitīva tendence turpinājās. Lielāko investētājvalstu vidū ir arī Libērija, kuras investīcijas Latvijā ir Ls 12,4 milj., galvenokārt transporta un sakaru jomā.

Pēdējā laikā strauji palielinās arī Singapūras investoru ieguldījumi (piemēram, "Dauteks" u.c.), kā arī pieaug citu Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas (Čīles kompānija "Corpora Tres Montes" 1996. gadā ieguldīja Latvijā 15 milj. USD) valstu kompāniju interese par investīciju iespējām Latvijā.

3.20. tabula

Lielākās ārvalstu tiešās un portfeļinvestīcijas Latvijā*

(milj. USD)

Investors		Kapitāla Latvijā Darbības nozare Pašrei- Plā-
izcelsmes reģistrētais			zējais notās
valsts uzņēmums			inves- inves-
							tīciju tīcijas
							apjoms
Finish Telecom	Somija
Cable & Wireless	Lielbritānija	Lattelekom	Telekomunikācijas	305
Tolaram Group	Singapūra	Dauteks	Tekstilrūpniecība	77	15
Transņefteprodukt	Krievija	Latrostrans	Naftas produktu tranzīts	61,8
Polarbek	ASV	Radisson SAS	Viesnīcu pakalpojumi	42
		Daugava
Den Norske	Norvēģija	Statoil Latvia	Naftas produkti	40
Stats Oljeselskap
EBRD		Dažādi	Dažādi	32
Bank of New York	ASV	Unibanka	Finanses	30,3
Varner Gruppen	Norvēģija	SIA Varner	Nekustamais īpašums,
		Baltija	tirdzniecība u.c.	30	120
Shell Overseas	Lielbritānija	Shell Latvia, SIA	Naftas produkti	27	60
Holdings Ltd.
Kellogg	ASV	Kellog Latvia	Pārtikas produktu pārstrāde	26
Vereinsbank	Vācija	Vereinsbank Rīga	Finanses	24
und Westbank
Neste Oy	Somija	Neste Oil	Naftas produkti	20
		Terminal Riga/
		Neste Oil Latvia
Hebeda TRA AB&	Zviedrija	Vika Wood, Ltd.	Kokapstrāde	20
Thomesto Sverige AB
Gazprom	Krievija	Latvijas Gāze	Enerģētika	19,3
Praisen Electra &	Vācija	Latvijas Gāze	Enerģētika	19,3
Ruhrgas
Lavinia corporation	Libērija	Rīgas	Transports	16,5
		Transporta flote
Hydro Texaco	Dānija	Hydro Texaco	Tirdzniecība,
		Latvija	naftas produkti	16
Orchard Finance Ltd.	Īrija	Rietumu banka	Finanses	15,7
GEBR Knauf	Vācija	Sauriešu	Būvmateriāli	15,5
Verwaltung Gmbh		būvmateriālu
		kombināts
Corpora Tres Montes	Čīle	SIA Proexpo	Sausie dzērieni	15
Lukoil	Krievija	Lukoil Baltija	Naftas produkti	15
Karl Danzer	Vācija	Zunda	Koka izstrādājumi	15
Furnierwerke
Telia AB	Zviedrija	SIA Telia Latvia	Pakalpojumi sakaru	13
			un datu apstrādes
			tehnoloģiju sfērā
Enso	Somija	Pakenso Baltica	Gofrētais iepakojums	12
SAS, Finfund,	Starptautisks	Air Baltic	Avio pakalpojumi	11,7
Baltic Int.	konsorcijs
	(ASV, Dānija,
	Zviedrija)
Hartwall Pripps	Somija	Aldaris Brewery	Dzērienu ražošana	11
Ringness AB	Zviedrija
REHO	Vācija	Konventa Sēta	Viesnīcu bizness	10,6
Gesil Limited	Īrija	Liepājas	Metālapstrāde	10,3
		Metalurgs
Hanspank	Igaunija	Hansabank-	Bankas pakalpojumi	10,3
		Latvija
McDonald’s	ASV	McDonald’s
Restaurant		Latvia, Ltd.	Pārtikas produktu	10
Operations, Inc.			pārstrāde
House of Prince	Dānija	Rīgas tabakas	Tabakas izstrādājumi	10
		fabrika
Cultor Oy	Somija	Hanzas maiznīca	Pārtikas produktu pārstrāde	10
Glasseiden	Vācija	A/s Valmieras	Stikla un stikla šķiedras	9,6	11,1
Oschatz GmbH		Stikla Šķiedra	ražošana
Kittner Gruppe	Vācija	Volkswagen	Automašīnu tirdzniecība	1	13
		centrs Rīgā
Skanskas International	Zviedrija	Valdemāra	Biznesa pakalpojumi	0,5	19
Building AB		Centrs
Cartwell Ltd.	Lielbritānija	Cartwell	Enerģētika, koksa rūpnīca,		150
			transports
Total International	Francija	Man-Tess, RTO	Transports		50
Noord Natie	Beļģija	Ventplac SIA	Konteineru termināls		30
Hakon Gruppen	Norvēģija	SIA Varner			25
		Hakon Invest
Stermat Industrie-	Vācija	SIA Daudzstāvu	Celtniecība		10,9
verwaltung AG		autonovietne
BSW Timber PLC	Lielbritānija	BSW Timber	Kokapstrāde		10
Korsnäs	Zviedrija
Rexam	Lielbritānija	European	Plastmasu ražošana		10
		Plastic Industries

* Investīciju apjoms orientējošs un daļēji apkopots pēc LAA uzskaites un preses materiāliem. Atsevišķos projektos reālie ieguldījumi var atšķirties.

Turpinājums — nākamajos numuros

a