Ministru prezidenta uzskatā:

Par labības tirgus sakārtošanu

Lai sakārtotu Latvijas labības tirgu, pēc Ministru prezidenta Guntara Krasta pieprasījuma 3. augustā valdības ārkārtas sēdes darba kārtībā tika iekļauts jautājums par Latvijas labības tirgus politikas pamatprincipiem un par tirgus intervenci labības un piena produktu tirgū, kuru pamatnostādnes tika apstiprinātas.

"Labības tirgus ir jāsakārto. Valstij jādod zemniekiem garantijas, ka visi izaudzētie graudi tiks uzpirkti. Tāpēc jautājumu steidzamības kārtībā izskatījām, pat neraugoties uz zemkopības ministra prombūtni," uzsverot šī jautājuma aktualitāti, sacīja Ministru prezidents.

Konceptuāli tika nolemts, ka noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū stāsies spēkā 1. septembrī un valsts uzsāks labības iepirkšanu šī gada 1. oktobrī. Līdz ar to spēku zaudēs iepriekš izsludinātais konkurss par ierobežota labības daudzuma iepirkšanu valsts rezervei, to aizstājot ar valsts garantētām visas atbilstošas kvalitātes labības pārdošanas iespējām. Intervences cena šogad tiek noteikta: kviešiem Ls 72 par tonnu, rudziem — Ls 67 par tonnu. Tas nozīmē, ka valsts apņemas par šo noteikto cenu pēc 1. oktobra iepirkt visus graudus, ko nebūs iepirkuši privātie pārstrādātāji. Pēc Ministru prezidenta domām, jaunā kārtība stimulēs privātos labības pārstrādātājus jau tuvākajā laikā nosaukt savu iepirkuma cenu, kas varētu būt pat augstāka nekā valsts noteiktā. Šie noteikumi arī dos drošību zemniekiem, ka viņiem būs iespēja pārdot labību ne tikai šoruden, bet arī nākotnē.

Zemkopības ministrijai uzdots redakcionāli precizēt noteikumu projektu par labības tirgus intervenci, lai nākamajā valdības sēdē tos varētu pieņemt galīgajā redakcijā. Zemkopības ministrijai arī jāsagatavo grozījumi Lauksaimniecības likumā un noteiktajā kārtībā tie jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī uz nākamo valdības sēdi jāsagatavo informācija par izmaiņām valsts subsīdiju programmā lauksaimniecības nozarē 1998. gadam.

Romāns Meļņiks, Ministru prezidenta preses sekretārs

Kas?, kad?, kur?

Vakar, 6. augustā, Zemkopības ministrijas organizētajā preses konferencē viens no galvenajiem jautājumiem bija graudu iepirkums. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše pastāstīja:

— Runājot par šā gada graudu iepirkumu, nevaru neko iepriecinošu teikt. Negribētu pieņemt kritiku, ka nekas nav darīts, lai šo stāvokli normalizētu. Tomēr jāatzīst, ka nekas nav uzlabojies. Kaut gan darīts viss iespējamais, piemēram, subsīdiju nolikumā paredzēta samaksa par graudu glabāšanu, lai izlīdzinātu rudens tirgus sastrēgumu. Ar 7. jūliju noteikts subsidēt kredītu 9 procentu apmērā graudu iepircējiem. Tāpat 2,1 miljona latu apmērā rezervēti līdzekļi graudu iepirkumam valsts rezervei. Un tomēr visi šie minētie pasākumi nekādu būtisku uzlabošanos graudu tirgū nav devuši.

Rēķinājāmies ar to, ka galvenie labības iepircēji būs dzirnavnieki, taču vēl šodien mūsu labības pārstrādātāji nav uzsākuši graudu iepirkšanu. Tas ir ļoti slikts simptoms, jo tā veidojas monopoldarbība. Uzpircēji ir savstarpēji vienojušies un nogaida. Ja šāda situācija turpināsies, tad ir pamats Zemkopības ministrijā pārskatīt paredzēto subsidēšanu 9 procentu apmērā par graudu iepirkšanu. Kāpēc subsidēt uzpircēju, kurš graudu iepirkšanu domā uzsākt augusta beigās? Nupat komercbankās ir parādījušies pirmie kredīta pieprasījumi, kas ļauj cerēt, ka beidzot graudu iepirkšana tiks uzsākta.

Ir vēl arī citi sarežģījumi. Šis 2, 1 miljons latu ir paredzēts visos valdības dokumentos, tomēr nav noteikts, kurā mēnesī tas tiks pārskaitīts Zemkopības ministrijai, un mēs tālāk varēsim to ieskaitīt Labības biroja kontā. Pašlaik ir tādas ziņas, ka šī nauda var kavēties. Tas ir ļoti būtiski, jo var izjaukt visu iepriekš plānoto un līdz šim veikto graudu iepirkuma organizēšanā. Līdzekļi nāk no budžeta pārpildes fonda, un ja tos nevar iedalīt tūdaļ, tad tas ir nesaprotami.

Otrkārt, ja valsts ir pasludinājusi, ka tiks iepirkti visi piesolītie labas kvalitātes graudi, tad šim darījumam nepietiek iedalīto līdzekļu — 4, 5 miljonu latu. Mēs rēķinājāmies, ka varētu iepirkt apmēram 60 tūkstošus tonnu graudu intervencei. Savukārt izaudzēti aptuveni 200 tūkstoši tonnu graudu. Uzskatu, ka pats būtiskākais nākamajā valdības sēdē, kas notiks 11. augustā, ir atrast līdzekļus visu piedāvāto graudu iepirkumam. Mēs piedāvājām izmanot budžeta pārpildes līdzekļus vai valsts kases kredītu, vai komercbanku kredītu, kuru garantē valsts, un vēl citus variantus. Pagaidām vēl neviens no šiem priekšlikumiem nav akceptēts.

Preses konferences dalībnieki interesējās par kvalitātes prasībām graudiem. Tās ir krietni augstākas nekā iepriekšējos gados. Kvieši pārtikai tiek iepirkti ar lipekļa saturu ne zemāku par 23 procentiem. Savukārt pārtikas rudzi netiek pieņemti, ja ir liels rozā graudu saturs.

Savukārt attiecībā uz valdības akceptēto valsts intervences cenu labības tirgū, kas kviešiem ir noteikta 72 lati par tonnu, bet rudziem — 67 lati par tonnu, paredzēts atmaksāt pievienotās vērtības nodokli 18 procentu apmērā vai 12 procentus lielu kompensāciju.

Latvijas Lauku atbalsta asociācijas dalībnieks statūtsabiedrības "Naukšēni" priekšsēdētājs Visvaldis Skujiņš iepazīstināja klātesošos ar 8. augustā Cēsu rajona Valsts Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijā Priekuļos organizēto konferenci. Minētā organizācija izvirzījusi tālejošus mērķus. V.Skujiņš minēja trīs galvenos jautājumus, ko nepieciešams apspriest. Viens no tiem saistīts ar zemnieku saimniecību statusa noteikšanu. Patlaban ir tendence lauku saimniecības pielīdzināt komercstruktūrām, neievērojot to darbības īpatnības. Tādējādi zemnieku saimniecību darbs tiek negatīvi ietekmēts, jo arī subsīdiju iedalīšana nākotnē netiek paredzēta. Jāņem vērā, ka ir dažāda veida zemnieku saimniecības. Dažas no tām gan nodarbojas tikai ar kokmateriālu izstrādi un tirdzniecību vai citāda veida komercdarbību. Un tās nevar salīdzināt ar saimniecībām, kur galvenais darbības veids ir lauksaimniecības produkcijas ražošana.

Ne mazāk svarīgs ir lauksaimniecības pašpārvaldes jautājums. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā aktīvi darbojās Lauksaimniecības kamera. Arī pašlaik nepieciešama šāda veida organizācija, kuru daļēji finansētu valsts un kura palīdzētu risināt zemniecībai svarīgus jautājumus.

Aktuāls ir arī jautājums par kooperāciju. Nesen pieņemtais likums diemžēl vairāk orientēts uz komercstruktūrām, nevis zemnieku apvienībām. Bet tas ir vienīgais ceļš, kā strādāt zemniekiem, lai spētu konkurēt ar visiem gaļas un piena pārstrādes uzņēmumiem, cīnīties pret monopoldarbību. Kā tas veidojas pašlaik, kad valdība un Zemkopības ministrija ir bezspēcīgas cīņā ar graudu pārstrādes uzņēmumu monopolu.

Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Līpastis uzsvēra, ka zemnieku saimniecību statusa likvidācija, ko paredz topošie likumdošanas akti, nesekmēs lauku attīstību. Runājot par lauku pašpārvaldi, viņš izteica viedokli, ka tās jāveido no apakšas, nevis centralizēti. Svarīgs ir valsts atbalsts Latvijas lauksaimnieku pašpārvaldes organizācijai.

Latvijas Lauku atbalsta asociācijas priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības īpašnieks Andis Kāposts uzskata, ka šādas aktivitātes ir ļoti nepieciešamas. Tikai tā ir iespējams ko panākt lauku attīstībā. Neformāli rīkotās akcijas jau savu labumu devušas, jo ir panākta akcīzes nodokļa atmaksa, tāpat subsīdijām atvēlētie līdzekļi ievērojami palielinājušies. Sabiedriskās organizācijas galvenais mērķis ir apvienot zemniekus un radīt mehānismu, lai ietekmētu lauksaimniecības likumdošanas aktu izstrādi.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

Turpinājums — 7.lpp.