Par valdības ārkārtas sēdi

Sestdien, 8. augustā, Ministru prezidents Guntars Krasts sasauc valdības ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā iekļauti jautājumi par Latvijas nacionālajām interesēm iestāšanās procesā Eiropas Savienībā (ES), kā arī par iestāšanās ES Latvijas pārstāvju sarunu mandāta projektu.

Šie valstij ļoti būtiskie jautājumi bija jāizskata Eiropas integrācijas padomei, taču padomē pārstāvēto ministru prombūtnes dēļ sēdes divas reizes nācās pārcelt.

Ministru prezidents uzskata, ka Eiropas integrācijas padomes izskatāmie jautājumi ir pietiekami nozīmīgi, lai tos skatītu valdība pilnā sastāvā.

Par Eiropas integrācijas padomes sēžu regulāru kavēšanu brīdinājumu no premjerministra jau saņēmis satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

Romāns Meļņiks, Ministru prezidenta preses sekretārs

Aizvakar, 5.augustā, jau otro reizi pēc kārtas tika atlikta Eiropas integrācijas padomes (EIP) sēde, jo tā nebija lemttiesīga. Tāda tā ir tikai tad, ja uz sēdi ierodas vismaz pieci no septiņiem padomes locekļiem. Šodienas sēdes darba kārtībā bija iekļauti vairāki būtiski jautājumi sakarā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā — bija paredzēts spriest par Latvijas nacionālajām interesēm, iestājoties ES, kā arī apspriest iestāšanās ES sarunu mandāta projektu un Latvijas progresa ziņojuma sagatavošanas gaitu.

Uz sēdi bija ieradušies tikai divi padomes locekļi — Ministru prezidents Guntars Krasts un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Vēl bija ieradušies labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš, kam padomē ir padomdevēju tiesības, bet viņu klātbūtne EIP sēdēs nav obligāta. Turklāt nebija ieradies arī Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris, kam bija paredzēts ziņot par pirmajiem diviem darba kārtības jautājumiem.

Padomes priekšsēdētājs premjerministrs G.Krasts astoņas minūtes pēc sēdes sākuma ierosināja to atlikt, jo jau iepriekšējā reizē, 29.jūlijā, paredzēto EIP sēdi nācās atlikt padomes locekļu neierašanās dēļ (bija ieradušies tikai G.Krasts, Dz.Rasnačs, V.Birkavs). Par neierašanos uz 29.jūlijā paredzēto sēdi G.Krasts lika visiem kavētājiem rakstīt paskaidrojumus par savas neierašanās iemesliem, viņš vienmēr ir uzsvēris, ka EIP sēde tās locekļiem ir obligāta (saskaņā ar EIP 1998.gada 4.marta lēmumu) tāpat kā MK sēde. Tikai pāris minūtes pēc lēmuma pieņemšanas ieradās arī Laimonis Strujevičs un Vilis Krištopans. Pēdējais gan šogad vēl ne reizi EIP sēdes nebija apmeklējis un šā iemesla dēļ pēc 29.jūlija atliktās sēdes saņēma G.Krasta brīdinājumu.

Par pārējiem EIP locekļiem zināms, ka Roberts Zīle nevarēja ierasties slimības dēļ (viņš bija iepriekš brīdinājis, kāpēc nevarēs ierasties), Andris Rāviņš atrodoties komandējumā Īrijā, savukārt Valdim Birkavam šīs sēdes laikā notika preses brīfings (viņš bija brīdinājis, ka aizkavēsies, bet tieši ĀM ziņojamie jautājumi bija darba kārtības pirmie punkti).

Padomes sastāvā ir septiņi Ministru kabineta locekļi — Ministru prezidents, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs, ekonomikas ministrs, finansu ministrs, kā arī zemkopības un satiksmes ministrs. Pārējiem ministriem, kā arī premjera padomniecei Ivetai Sers, Valsts kancelejas direktora vietniekam tiesību aktu lietās Ārvaldam Freibergam un Eiropas integrācijas biroja direktoram Eduardam Kušneram ir padomdevējtiesības un EIP sēdes nav obligātas.

EIP tika izveidota 1995.gada 10.oktobrī saskaņā ar MK noteikumiem nr.298 un saskaņā ar likumu "Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu". EIP ir augstākā līmeņa politiskā valsts institūcija Eiropas integrācijas politiskajai vadībai. Tā nosaka integrācijas procesa stratēģiju un prioritātes, pieņem konceptuālus, integrāciju sekmējošus lēmumus un rīkojumus, vērtē integrācijas procesa gaitu. EIP sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

Pašlaik tiek lemts, kad nākamreiz tiks sasaukta EIP sēde. Iespējams, tā notiks jau sestdien vai svētdien.

Gunta Avotiņa,

Eiropas integrācijas biroja

preses sekretāre

1998.gada 5.augustā