Ministru kabineta noteikumi Nr. 295
Rīgā 1998.gada 11.augustā(prot. Nr. 44, 1.§)
Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti
Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā atjaunojama kompensāciju izmaksa un dzēšami īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu", kuri ar Satversmes tiesas 1998.gada 10.jūnija spriedumu atzīti par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, piešķirti administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par naudā neizmaksāto atņemtās mantas vērtības daļu.
2. Rajonu padomes vai republikas pilsētu domes (turpmāk - pašvaldības) pārskata lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu (turpmāk - sertifikāti) piešķiršanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu (šo personu nāves gadījumā - viņu mantiniekiem), kuri saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu" pieņemti laikposmā no 1996.gada 2.maija līdz 1998.gada 10.jūnijam, un nosaka, ka minētajām personām ir tiesības dzēst piešķirtos sertifikātus šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
3. Sertifikāti dzēšami, izmaksājot to nominālvērtību naudā (28 latus par vienu sertifikātu), saskaņā ar pašvaldību lēmumiem.
4. Pašvaldības pārskata laikposmā no 1996.gada 2.maija līdz 1998.gada 10.jūnijam pieņemtos lēmumus par atteikšanos pieņemt pieteikumus no administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām (viņu mantiniekiem) sakarā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu" noteiktā pieteikumu pieņemšanas termiņa - 1996.gada 1.marta - izbeigšanos un lēmumus par kompensācijas aprēķināšanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām (viņu mantiniekiem), ja minētās personas par atņemto mantu nevēlas saņemt atlīdzību sertifikātos, un atbilstoši Ministru Padomes 1992.gada 26.maija lēmumam Nr.191 "Par Nolikuma par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu, grozīšanu" pieņem attiecīgus lēmumus.
5. Ja tiesa ir iecēlusi mantojuma aizgādni, sertifikātus dzēš un naudas izmaksu mantiniekiem nodrošina mantojuma aizgādnis.
6. Pašvaldības mēneša laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas saskaņā ar šo noteikumu pielikumu iesniedz Latvijas Attīstības aģentūras Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrā (turpmāk - Informācijas centrs) to personu sarakstus, kurām dzēšami sertifikāti (turpmāk - saraksts).
7. Sastādot sarakstu, pašvaldība pārbauda, vai bijušajam mantas īpašniekam nav anulēts politiski represētās personas statuss. Ja personai, kurai par atņemto mantu piešķirta kompensācija, ir anulēts politiski represētās personas statuss, pašvaldība atceļ attiecīgo lēmumu par sertifikātu piešķiršanu, paziņo par to kredītiestādei, kurai ir n osūtīts attiecīgais lēmums, un Informācijas centram. Kredītiestāde, kurai nosūtīts attiecīgais pašvaldības lēmums, anulē lēmumā minēto sertifikātu skaitu.
8. Informācijas centrs divu nedēļu laikā pēc pašvaldību iesniegto sarakstu saņemšanas tos pārbauda. Ja Informācijas centrā nav ziņu par sarakstā minētajām personām vai sarakstā tiek atklātas pretrunas, kļūdas vai neprecizitātes, Informācijas centrs informē par to pašvaldību un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju.
9. Pašvaldība nosūta Informācijas centram šo noteikumu 8.punktā minēto papildu informāciju ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un, ja nepieciešams, izdara grozījumus lēmumā par sertifikātu piešķiršanu.
10. Pārbaudīto sarakstu Informācijas centrs nosūta attiecīgajai kredītiestādei un informē par to Valsts kasi.
11. Pēc apstiprinājuma saņemšanas no Informācijas centra kredītiestāde sagatavo un nosūta kompensācijas saņēmējam uzaicinājumu ierasties kredītiestādē un pārskaitīt sertifikātus uz Informācijas centra atvērto īpašo privatizācijas sertifikātu kontu (turpmāk - īpašais sertifikātu konts).
12. Ja kompensācijas saņēmējs kompensācijas saņemšanas brīdī uz īpašo sertifikātu kontu ir pārskaitījis mazāk sertifikātu, nekā viņam ir tiesības dzēst, izmaksājamā summa tiek pārrēķināta atbilstoši īpašajā sertifikātu kontā ieskaitīto sertifikātu nominālvērtībai.
13. Ja kompensācijas saņēmēja privatizācijas sertifikātu kontā kompensācijas izmaksas brīdī ir mazāk sertifikātu, nekā viņam ir tiesības dzēst, kompensācijas saņēmējs ir tiesīgs:
13.1. papildināt sertifikātu skaitu privatizācijas sertifikātu kontā līdz dzēšamo sertifikātu skaitam;
13.2. noslēgt līgumu par aizdevuma saņemšanu no kredītiestādes, kura izmaksā kompensāciju, trūkstošo sertifikātu iegādei privatizācijas sertifikātu konta papildināšanai līdz dzēšamo sertifikātu skaitam.
14. Pēc pārskaitījumu apliecinošo dokumentu saņemšanas Valsts kase pārskaita valsts budžeta līdzekļus kompensācijas saņēmēja atvērtajā norēķinu kontā tajā kredītiestādē, kurā atvērts kompensācijas saņēmēja privatizācijas sertifikātu konts.
15. Pēc naudas līdzekļu ieskaitīšanas kompensācijas saņēmēja kontā kredītiestādei ir tiesības bezstrīdus kārtībā no tā norakstīt šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajā aizdevuma līgumā norādīto summu.
16. Kompensāciju izmaksa, dzēšot sertifikātus, notiek līdz 1999.gada 31.decembrim īpašos Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.
17. Sertifikāti, kuri kompensācijas izmaksas laikā līdz šo noteikumu 16.punktā minētajam termiņam ir ieķīlāti vai par kuriem ir izsniegta maksājuma garantija, netiek dzēsti un par tiem kompensāciju neizmaksā.
Ministru prezidents G.Krasts
Finansu ministrs R.Zīle