• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mājās.... Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.1998., Nr. 235/236 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49399

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mājās... (turpinājums)

Vēl šajā numurā

14.08.1998., Nr. 235/236

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Mājās...

E1.JPG (26705 BYTES) Es esmu koks, kas aug atpakaļ

Ar savām saknēm

Uz savu zemi.

Tu esi krasts, ko ar pirkstiem

slīkstot gribas aizsniegt,

Ar dvēseli –

Kad tēvu zemes pusē dzirdu pirmos pērkondārdus

Un zibšņains pavasaris jū®ai pāri šaujas –

Es zinu gan, kam esmu glabājis es mīļos vārdus,

Kur varām neturamām dvēsle projām raujas.

Tas pagalms senatnīgais – atjaunojies zibšņos spožos,

Kur dobjās graujās māte teica: debess ba®as,

Tur sapnī redzēt var, kā viļņojošos uguns grožos

Melns silu tīrums zelta zirgiem kūpot aras.

Dun kaisli pirmais pērkons seno laiku sirmās tālēs,

Kā jauns es saslienos, kā debess skārdams rokām

Un jūtu – nezudīs un nemirs, nāvē neizbālēs,

Tavs svētums, tēvzeme, kas piedzimis no mokām.

Saulainā rīta stundā vakar Tēvzemē atgriezās dzejnieks Andrejs Eglītis. Atgriezās pēc gariem 53 gadiem, kas pavadīti Zviedrijā un bijuši piepildīti ar darbu Latvijas labā — gan stiprinot pasaulē izkliedēto un okupācijā dzīvojošo latviešu tautu ar savu dzeju, gan organizējot un vadot Latviešu nacionālā fonda darbību. Atgriezās ar smaidu, saviem daudzajiem sagaidītājiem turpat lidostas vestibilā sakot:

— Mana dvēsele visu laiku bijusi Latvijā. Zviedrija paliek tikai atmiņās. Skaistie meži. Vermlandes meži atgādina Vidzemi. Daudz esmu klīdis apkārt pa pasauli, bet tālās zemes atmiņā nav palikušas. Mūsu īstā zeme ir Latvija. Kad to aizmirst, tad jau nekā.

"Atpakaļbraukšanas jau nu vairs nebūs!" — ar smaidu saka dzejnieks, dodoties saņemt savas jaunās mājvietas atslēgas.

Ar kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojumiem, ar dzejas krājumiem "Svešais cirvis cērt un cērt" (1990), "Vienmēr kāda zvaigzne aust" (1993), "Tauta manas mājas" (1993, divi izdevumi) un "Roka roku rokā tur" (1997) Latvijā sākusi atgriezties Andreja Eglīša dzeja. Cerot, ka grāmatizdevēji turpinās labi aizsākto darbu un dzimtā zeme rosinās arī jaunu dzejas rindu rašanos, šoreiz — dažas lappuses no "Grāmatu drauga" apgādā 1972.gadā iznākušās dzejas grāmatas "Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā".

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vēl par notikumu — 7.lpp.

Rīgas lidostā vakar, 13. augustā, pl. 11.25

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!