informācijai
Rīgas lidostā Andreja Eglīša sagaidītāju pulkā — Imants Ziedonis, Ministru prezidenta biroja vadītājs Juris Viņķelis (augšējā attēlā) , akadēmiķis Viktors Hausmanis (vidējā attēlā) un Misiņa bibliotēkas direktore Anna Šmite (apakšējā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" |
Atrastas mīlestībā,
Bez sākuma un gala.
Mūsu pasaules laišanas nepabeigtā rotaļa
Starp:
— Lai nāk Tava valstība.
Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.
Un:
Neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna —
Mēs esam pašu nepabeigtas debesis un zeme,
Tu, spīdeklis, kas manu nakti maigodamies vadi,
Tu, ēna pazemīgā vien, kas manai dienai seko,
Bez sākuma un gala.
Mēs esam nepabeigti un viss mūsos paliek nepabeigts —
Mēs nepabeigtie,
Neiznīcināmie.
* * *
Es aproku vecās debesis
Kur mīlestība satumst jaunās acīs.
Visam reiz vajadzētu mirt un augšāmcelties.
Cik daudz pastardienu ir mūsu mīlestībā,
Tik augšāmcelšanos.
Vai, vai, vaivari aplenkuši mūs, zaļu
Purva ciņu lokiem apkārt apstājušies,
Vadātāju acīm piesitušies.
Vai vari, vaivari, pateikt mums debesu pusi,
To, kur iereibsim klusi?
Vai, vai, vaivari — reibis, noreibis, atreibis,
Vai vari noķert mani mīlot mīlestības
vaivaru lokā? Tas vismazāk ir mūsu, ko sagūstām rokās.
* * *
Audiet mani karogā
Sarkanbaltisarkanā —
Tā, kā debess rīta ausmas baltās auž,
Rieti asiņainās paltis pretī glauž.
Audiet vairāk karogu, vairāk karogu kā esam,
Lai tie nomirušo rokās staigā,
Skūpstās nedzimušo vaigā.
Lai tos viļņojot kā sarkanbaltu jū®u dvēslēs nesam.
Audiet mani karogā
Sarkanbaltisarkanā —
Nezudīs ne mūžam mums sarkanbalti sarkanās
mūsu tautas svētās mājas. Visi ielikuši esam tur,
savu dvēseli un sapņos kājas.