Lai nauda ir tīra

no 1.lpp.

Viesturs Burkāns, LR Prokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

1998. gada 23. jūnijā spēkā stājās izmaiņas Kredītiestāžu likumā. Tās ir divos pantos, kas attiecas uz naudas atmazgāšanu: 2. pantā un 63.p.5. apakšpunktā. Tie nosaka kredītiestāžu tiesības un pienākumus, kas skar noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu. Trešais grozījums ir spēkā no šī gada 10. jūnija. APK165.4 pants paredz administratīvu atbildību tām kredītiestāžu un finansu iestāžu atbildīgajām personām, kuras ir ieceltas sakaru uzturēšanai ar Kontroles dienestu. Ja šī persona neziņo par neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem, paredzēta administratīvā atbildība — sods līdz 250 latiem. Savukārt grozījums 165.5 pantā paredz tādu pašu sodu finansu un kredītiestāžu darbiniekiem — operatoriem vai citiem — par to prasību neizpildīšanu, kas nosaka klienta identifikāciju (noformējot anonīmus kontus, neuzrādot personas datus u.tml.).

Vēl kāds nozīmīgs grozījums ir Kriminālkodeksā. Šeit ietverts jauns pants — 151.4, kas paredz kriminālatbildību par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas stājās spēkā 30. aprīlī. Tāpēc var teikt: kopš šī gada 30. aprīļa mūsu valstī naudas atmazgāšana uzskatāma par kriminālnoziegumu.

— Precizējiet, lūdzu, kāda ir atbildība par minēto likumu pārkāpumiem!

— Maksimālais sods — brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Ja netīrās naudas atmazgāšana notikusi lielos apmēros, draud brīvības atņemšana līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu. Mēs izdarījām analīzi par sodiem līdzīgos pārkāpumos vairākās Eiropas valstīs. Visbargākais sods ir Norvēģijā — brīvības atņemšana no diviem līdz divdesmit vienam gadam, vismazākie Krievijā — simts minimālās mēnešalgas. Latvija — tātad kaut kur pa vidu.

Vēl pie likumiem, kas cieši skar mūsu darba specifiku, var minēt Kriminālkodeksa 167. pantu — tas ir, par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Šis pants attiecas arī uz Kontroles dienesta darbiniekiem. Ja tā informācija, ko saņemam no kredīta un finansu iestādēm, tiek izpausta ne tiem subjektiem un ne tādā kātībā, kā paredz likums, par to draud kriminālatbildība.

Pie normatīvās bāzes jāpieskaita Ministru kabineta 7. jūlijā pieņemtie noteikumi nr.246 "Par neparasta finansu darījuma pazīmēm". Tie ietver arī šo darījumu sarakstu.

Lūk, iepriekš teiktais ir šī likumdošanas bāze, ar ko mēs darbojamies.

— Kādi ir dienesta faktiskās rīcības soļi?

— Nupat strādājām pie ziņojumu par neparastu vai aizdomīgu finansu darījumu un attiecīgu instrukciju projektiem. Šodien šos projektus izsūtām Konsultatīvās padomes locekļiem. Pēc tam tiks apstiprinātas piecas šādas speciālas veidlapas katrai finansu sfērai atsevišķi. Konsultatīva padome tika izveidota jau dažus mēnešus pirms likuma pieņemšanas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un tajā ir vairāku ministriju, Komercbanku asociācijas, Vērtspapīru tirgus komisijas, Latvijas bankas un vēl citi pārstāvji. Šī padome pārstāv it kā divas puses: finansu un tiesībaizsardzības jomu. Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš vada šīs padomes sēdes. Tajās izskatīti vairāki noteikumu projekti, pirms to pieņemšanas Ministru kabinetā.

Pašlaik Kontroles dienests saņem informāciju no kredītu un finansu iestādēm, taču tā ir rakstīta brīvajā tekstā un tāpēc to tādā veidā nevar apstrādāt datoros. Tieši šī nolūka dēļ tika izstrādātas speciālas veidlapas, lai tālāk varētu automatizēti analizēt informāciju.

Šajā īsajā laikā esam apzinājuši vairāk nekā 200 kredīta un finansu iestāžu, kurās ieceltas noteiktas personas jeb kontaktpersonas sakaru uzturēšanai ar Kontroles dienestu. Ar šiem cilvēkiem jau apmaināmies ar informāciju. Jāteic: atsaucība jūtama. Turklāt svarīgi apzināties, ka jāmācās ne tikai šīm personām, bet arī mums pašiem. Nepareizi būtu domāt, ka mūsu dienestā ir tikai juristi. Viens darbinieks pilda tulka pienākumus: pārvalda angļu, vācu un krievu valodu, jo daudzus dokumentus saņemam no starptautiskajām organizācijām, citiem — jāpārzina finansu un kredītiestāžu darbības nianses, vēl kādiem jābūt speciālistiem datortehnikā un to programmās u.tml. Jau tuvākajā laikā iecerēts rīkot mācības kontaktpersonām, ne tikai detalizēti iepazīstinot ar likumiem mūsu galvenajā darbības sfērā, bet arī ar instrukciju prasībām, mācot, kā pareizi aizpildīt ziņojumu veidlapas. Pašlaik konsultējam pa tālruni, taču ar to ir par maz.

— Vai Kontroles dienesta uzmanības lokā ir tikai iestādes, kas nodarbojas ar finansiālu darbību vai arī citas?

— Mūsu redzeslokā ir visas bankas, apdrošināšanas sabiedrības, iestādes, kuras nodarbojas ar azartspēļu rīkošanu, vērtspapīru tirgu, valūtas maiņu un tamlīdzīgi. Mūsu dienests uzkrāj informāciju par šo iestāžu finansu darījumiem un tos analizē.

— Kāda būs Kontroles dienesta rīcība, ja atklāsies, ka pārkāpti likumi, ar vārdu sakot, ir neparastu, aizdomīgu finansu darījumu pazīmes?

— Domāju, ka tā būs tikai neliela daļiņa no šīs apjomīgās saņemtās informācijas. Turklāt mēs neveicam ne operatīvās, ne izmeklēšanas darbības, bet esam kā buferorganizācija starp finansu un tiesībsargājošām iestādēm, kā informācijas glabātāja. Jāpiebilst, ka mūsu dienestam ir brīva pieeja valsts datu bāzei, bet citi mūsējai piekļūt nevar. Ja, analizējot mums atsūtīto informāciju, atklāsies krimināli sodāmu nodarījumu pazīmes, materiāli tiks iesniegti Ģenerālprokuratūrā iedibinātajai Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļai, kā uzraudzībā ir mūsu dienests. Tālāk — likumā paredzētais ceļš.

— Vai arī citās Eiropas un pasaules valstīs ir līdzīga sistēma cīņā pret netīrās naudas atmazgāšanu?

— Lai iestātos Eiropas Savienībā, uz ko arī Latvija tiecas, tās kandidātvalstīm ir jāpielāgo sava likumdošana ES likumiem, un viena no šo pārmaiņu programmas sastāvdaļām ir administratīvās un tieslietu sistēmas darba uzlabošana. Savukārt tās vienu daļu veido cīņa ar organizēto noziedzību, tai skaitā ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Faktiski šī problēma ir ne tikai Eiropas, bet visas pasaules valstu problēma. Ir tāda vispasaules organizācija "FATF", kurā iestājušās 26 pasaules valstis, starp tām arī ASV, Austrālija, Holande un vēl citas. Tā noteikusi 40 rekomendācijas, kas attiecināmas uz visām valstīm. Rietumvalstīs šis process ir tālāk pavirzījies, bet tām, kas vēlas iestāties ES, atbilstoši jāsakārto likumdošana, jāveido šie kontroles dienesti. Čehijā un Slovēnijā šādi dienesti nodibināti jau pirms diviem trim gadiem, Lietuvā no šī gada 1. janvāra, bet Igaunijā vēl tiek apspriests analoģisks likumprojekts. Tā kā savu laiku prasīs arī nepieciešamu grozījumu izdarīšana citos likumos, diezin vai ātrāk par pusgadu igauņi to iespēs.

— Šogad jūnijā jūs apmeklējāt Francijas pilsētu Strasbūru. Kādi EP rīkotie pasākumi tur notika un ko guvāt savam darbam?

— Jā, jūnijā divas nedēļas Strasbūrā notika svarīgas sanāksmes. Viena — EP Noziedzības problēmu komitejas Ekspertu apakškomiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu attīstīšanai. Tajā bija pārstāvji no visas Eiropas valstīm, kas nav pieminētās "FATF" locekles. Apakškomitejas sēdē saskaņā ar plānu Slovēnija un Kipra sniedza pārskatu par situāciju šajā jomā, likumdošanu un praktisko darbību. Nolemts, ka šī gada decembrī līdzīgas atskaites ziņojumus jāsagatavo piecām citām valstīm, to skaitā Čehijā un Lietuvai. Šāds pārskats ir ļoti nozīmīgs, apjoma ziņā plašs, jo par veikto atskaitās ne tikai šo valstu kontroles dienesti, bet faktiski visa valsts. Ir speciālas aptaujas programmas un bez tām vēl neatkarīgu ekspertu slēdzieni. Tuvākajos gados šādi ziņojumi būs jāsniedz visām Eiropas valstīm, kas nav vispasaules organizācijas "FATF" locekles. Cerēt Latvijai iekļūt tajā ir visai tālas izredzes, jo svarīga ne tikai likumu sakārtošana un atbilstība pasaules standartiem, bet arī augsts ekonomikas līmenis.

Varu tikai piebilst, ka pasaulē, pēc aptuveniem datiem, ik gadu noziedzīgi iegūtās naudas legalizāciju rēķina 500 miljardu dolāru apmērā. Tā ir milzīga summa, un tāpēc tik svarīgi ir apvienoties cīņā pret šo ļaunumu.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore