Projekti

Likumprojekts

Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

Saeimas dok. nr.4426; likumprojekts nr.1210

Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija sēdē akceptēts (prot. nr.34, 7.§)

un 2. jūlijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) preču zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm; izņemot īpaši norādītus gadījumus, likuma tekstā termini "preču zīmes, zīmes" ietver arī pakalpojumu zīmes un kolektīvās zīmes;

2) pakalpojumu zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem;

3) kolektīvā zīme — preču zīme (pakalpojumu zīme), kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu uzņēmumu apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču (pakalpojumu) apzīmēšanai;

4) Parīzes konvencija — 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (Stokholmas 1967.gada 14.jūlija redakcijā, ar 1979.gada 28.septembra grozījumiem);

5) Parīzes savienība — Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība;

6) plaši pazīstama preču zīme — Parīzes konvencijas 6-bis panta izpratnē plaši pazīstama preču zīme;

7) atšķirtspēja — apzīmējuma raksturīgo īpašību kopums, kas nodrošina iespēju atšķirt ar šo apzīmējumu marķētās kāda uzņēmuma (uzņēmumu) preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; apzīmējuma atšķirtspējas vērtējums ir atkarīgs ne tikai no paša apzīmējuma rakstura, bet arī no patērētāju uztveres un konteksta ar attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturu;

8) preču zīmju starptautiskā reģistrācija (starptautiskā reģistrācija) — preču zīmju reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891.gada 14.aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju, Stokholmas 1967.gada 14.jūlija redakcijā, ar 1979.gada 28.septembra grozījumiem (Madrides nolīgumu), vai saskaņā ar 1989.gada 27.jūnija Ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistīto protokolu (Madrides protokolu), vai saskaņā ar citu nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kas stājies spēkā attiecībā uz Latvijas Republiku;

9) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (Nicas klasifikācija) — klasifikācija, kas iedibināta ar 1957.gada 15.jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju zīmju reģistrācijai;

10) Starptautiskais birojs — Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru;

11) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde — ģeogrāfisks nosaukums vai cits apzīmējums, kuru lieto, tieši vai netieši norādot uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, ieskaitot norādes uz to raksturu vai īpašībām, kas saistītas ar šo izcelsmi.

 

2.pants. Likuma darbības apjoms

(1) Šis likums satur noteikumus, kas regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

(2) Īpašie noteikumi par kolektīvajām zīmēm doti šā likuma VII nodaļā; pārējos gadījumos, ja nav norādīts citādi, uz kolektīvo zīmi attiecas preču zīmēm (vai attiecīgi — pakalpojumu zīmēm) paredzētie noteikumi.

(3) Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus Latvijas Republikā nosaka arī citi tiesību akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Latvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas reģistrēt, lietot un aizsargāt preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī citus komercdarbībā izmantojamus apzīmējumus citās valstīs saskaņā ar šo valstu likumiem un starptautiskajiem nolīgumiem.

(5) Ja starptautiskie nolīgumi, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz noteikumus, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko nolīgumu noteikumi.

 

II nodaļa. Preču zīmes. Tiesības uz preču zīmi

3.pants. Preču zīmes

Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīmes var būt:

1) vārdiskas — sastāv no burtiem, no vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, no cipariem;

2) grafiskas — attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;

3) telpiskas — telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;

4) kombinētas — sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām, piemēram, preces etiķete u.tml.;

5) īpašu veidu (speciālas), piemēram, skaņas vai gaismas signāli.

 

4.pants. Tiesības uz preču zīmi un šo tiesību subjekti

(1) Tiesības uz preču zīmi Latvijas Republikā var iegūt katra fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk — persona). Katrai personai var piederēt viena vai vairākas preču zīmes.

(2) Preču zīme var būt divu vai vairāku personu kopīpašums.

(3) Kolektīvā zīme ir vairāku uzņēmumu apvienības (asociācijas) īpašums.

(4) Godprātīgas komercdarbības ietvaros īpašnieki var lietot nereģistrētas preču zīmes, ciktāl tās neaizskar citu personu tiesības un nepārkāpj Latvijas Republikas tiesību aktu noteikumus. Bez īpašiem noteikumiem, kas noteiktos apstākļos pieļauj preču zīmju aizsardzību bez reģistrācijas vai ārpus tās un doti šā panta septītajā daļā, kā arī šā likuma 8.pantā un 28.panta astotajā daļā, tiesiskās attiecības saistībā ar nereģistrētām preču zīmēm regulē arī Civillikuma noteikumi un tiesību akti, kas attiecas uz negodīgu konkurenci.

(5) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk — Patentu valde) izdarītu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas izdarīta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un kas attiecas uz Latvijas Republiku. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētām zīmēm, doti šā likuma VIII nodaļā; pārējos gadījumos uz starptautiski reģistrēto preču zīmju spēkā esamību, lietošanu un aizsardzību attiecas Patentu valdē reģistrētajām preču zīmēm paredzētie noteikumi.

(6) Persona, uz kuras vārda preču zīme reģistrēta, ir tiesīga aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot šādus apzīmējumus:

1) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;

2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un kuriem izmanto minēto apzīmējumu, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā saistītu ar preču zīmi.

(7) Neatkarīgi no šā panta sestās daļas noteikumiem preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu, neņemot vērā to, vai preces un pakalpojumi, ar kuriem saistībā apzīmējumu lieto, ir līdzīgi vai nav līdzīgi preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka šī preču zīme ir Latvijas Republikā plaši pazīstama preču zīme un ka minētā apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma dod iespēju negodīgi izmantot plaši pazīstamās preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai izraisīt tiem kaitējumu.

(8) Saskaņā ar šā panta sestās un septītās daļas noteikumiem var tikt aizliegtas arī šādas darbības:

1) minēto apzīmējumu lietošana (uzdrukāšana, piestiprināšana) uz precēm vai to iepakojuma;

2) preču piedāvāšana, to laišana tirgū vai uzglabāšana šiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem;

3) pakalpojumu sniegšana vai to piedāvāšana saistībā ar šiem apzīmējumiem;

4) preču imports vai eksports saistībā ar šiem apzīmējumiem;

5) minēto apzīmējumu izmantošana lietišķos dokumentos un reklāmā.

(9) Ar nepieciešamajām izmaiņām, piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām komercdarbībā lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada priekšstatu par saistību ar šo preču zīmi vai dod iespēju negodīgi izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai izraisīt tiem kaitējumu.

(10) Ja reģistrēta un spēkā esoša preču zīme iekļauta vārdnīcā, enciklopēdijā vai citā līdzīgā uzziņu krājumā tādējādi, ka rodas iespaids, ka tas ir sugasvārds (vispārīgs jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējam jānodrošina, lai, vēlākais, nākamajā uzziņu krājuma izdevumā attiecīgajai preču zīmei būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme. Šis noteikums ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojams arī attiecībā uz uzziņu krājumiem elektronisku datu bāzu formā.

(11) Uz reģistrāciju vai tās pieteikumu pamatotās tiesības uz preču zīmi tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamo mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par liettiesisko prasību objektu. Šīs tiesības var tikt nodotas citām personām (tiesību pārņēmējiem) un var pāriet mantiniekiem.

(12) Izņēmuma tiesības uz reģistrēto preču zīmi pilnā apjomā, ieskaitot izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām, iestājas ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju.

 

5.pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi

(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai komercdarbībā lietot:

1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;

2) šīs personas uzņēmuma nosaukumu, ja tā likumīga lietošana komercdarbībā uzsākta pirms attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (prioritātes datuma), un tā adresi;

3) patiesas norādes un ziņas par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas un pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;

4) minētā īpašnieka preču zīmi, kad tas ir nepieciešams, lai norādītu preču vai pakalpojumu lietojumu, arī preču lietojumu piederumu vai rezerves daļu veidā, ar nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei.

(2) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt preču zīmes izmantošanu saistībā ar precēm, kas ar šo preču zīmi ar paša īpašnieka piekrišanu nonākušas saimnieciskajā apritē Latvijas Republikā vai jebkurā valstī, ar kuru Latvijas Republika attiecībā uz šīm precēm noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu par kopējo tirgu, par muitas ūniju vai tamlīdzīgu līgumu.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, kad preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, it īpaši, ja šo preču kvalitāte pēc to iekļaušanas saimnieciskajā apritē ir mainījusies vai tās ir bojātas.

(4) Izņēmuma tiesības neattiecas uz tādiem preču zīmes elementiem, kurus, atsevišķi ņemot, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem nevar reģistrēt kā preču zīmes.

III nodaļa. Preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumi

6.pants. Preču zīmju reģistrācijas atteikuma

un atzīšanas par spēkā neesošu absolūtie pamatojumi

(1) Kā preču zīmes nereģistrē šādus apzīmējumus (ja tie reģistrēti, šīs reģistrācijas saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošām):

1) kas nevar veidot preču zīmi, proti, kas neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem;

2) kuriem trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

3) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu, vērtību, izcelsmes ģeogrāfisko vietu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

4) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai godprātīgās un vispāratzītās komercdarbības paražās (vispārīgiem apzīmējumiem);

5) kas sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids (kura tieši izriet no preču rakstura) vai kas nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, vai kura precēm piešķir būtisku vērtību;

6) kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;

7) kam ir sabiedrību maldinošs raksturs, piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

8) kas satur apzīmējumus, kuru reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6-ter pantu, to skaitā Parīzes savienības dalībvalstu ģerboņus un karogus, to oficiālās kontroles, garantijas un proves (raudzes) zīmes, kā arī starptautisko organizāciju emblēmas, karogus, nosaukumus un to saīsinājumus, ja nav attiecīgas kompetentu institūciju atļaujas;

9) kas bez Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas satur valsts apstiprināto oficiālo heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes, kā arī oficiālos proves (raudzes), kontroles, kvalitātes, garantijas un preču lietošanas drošuma apzīmējumus, kurus attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijas Republikā, vai citas zīmes ar augstu simbolisku vērtību, piemēram, reliģiskos simbolus;

10) attiecībā uz vīniem — kas satur vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes vīnus, vai — attiecībā uz destilētiem alkoholiskajiem dzērieniem — kas satur vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes destilētos alkoholiskos dzērienus, ja vīniem vai destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes.

(2) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts ar acīmredzami negodprātīgu nolūku.

(3) Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punkta noteikumu pamata, kā arī nevar atzīt par spēkā neesošu uz šo pašu noteikumu pamata, ja zīmes lietošanas dēļ tā Latvijas Republikas attiecīgo patērētāju uztverē ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem.

 

7.pants. Agrāka preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atzīšanai

par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:

1) ja šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;

2) ja sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

(2) Agrākas preču zīmes šā panta pirmās daļas izpratnē ir:

1) Latvijas Republikā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai pēc starptautiskās reģistrācijas procedūras un kuru reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;

2) iepriekšējā punktā minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, ar nosacījumu, ka tās tiek reģistrētas.

 

8.pants. Plaši pazīstama preču zīme kā pamatojums

reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Neatkarīgi no šā likuma 7.panta noteikumiem par agrākām preču zīmēm un papildus tiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīme ir identiska vai līdzīga citas personas preču zīmei, kas, kaut arī nav reģistrēta, uz pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienu (vai prioritātes dienu, ja tai piešķirta prioritāte) ir bijusi Latvijas Republikā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu arī neatkarīgi no tā, vai tās preces un pakalpojumi ir līdzīgi vai nav līdzīgi minētās Latvijas Republikā plaši pazīstamās preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošana bez pienācīga attaisnojuma var dot iespēju negodīgi izmantot plaši pazīstamās preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai izraisīt tiem kaitējumu.

(3) Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā, arī tādu pazīstamību Latvijas Republikā, kas radusies reklāmas pasākumu rezultātā vai citu apstākļu dēļ, kas veicinājuši tās popularitāti.

(4) Nosakot, vai kāds apzīmējums ir līdzīgs plaši pazīstamai preču zīmei, ņem vērā arī Parīzes konvencijas 6-bis panta noteikumus, kas attiecas uz plaši pazīstamās preču zīmes pilnīgiem vai daļējiem atveidojumiem, imitācijām un tulkojumiem, ar nepieciešamajām izmaiņām piemēro tos arī attiecībā uz pakalpojumu zīmēm un novērtē, vai pastāv iespēja, ka patērētāji minēto apzīmējumu sajauc ar plaši pazīstamo preču zīmi vai arī uztver to kā saistītu ar plaši pazīstamo preču zīmi.

(5) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamās preču zīmes īpašnieka atļauju.

 

9.pants. Citas agrākas tiesības kā pamatojums preču zīmes

reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai zīmei, kuras spēkā esamības termiņš beidzies ne agrāk kā trīs gadus pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma.

(2) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kas bijusi reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un kuras spēkā esamības termiņš (reģistrācijas neatjaunošanas dēļ) beidzies ne agrāk kā divus gadus pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma, izņemot gadījumu, ja agrākās preču zīmes īpašnieks devis atļauju apstrīdētās preču zīmes reģistrācijai vai nav lietojis savu preču zīmi.

(3) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka cita persona agrāk par preču zīmes pieteikuma datumu (ņemot vērā arī tai piešķirto prioritātes datumu) ieguvusi Latvijas Republikā kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu; reģistrācijai var pretstatīt arī šādas tiesības:

1) sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, portretu, faksimilu, izņemot gadījumu, ja šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;

2) autortiesības;

3) identiskā vai līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu informācijas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu), ja tā godprātīga un likumīga lietošana komercdarbībā Latvijas Republikā uzsākta pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma (prioritātes) datuma, vai pirms šā datuma Latvijas Republikā plaši pazīstamu Latvijas Republikas vai ārvalsts firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu informācijas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu);

4) citas rūpnieciskā īpašuma tiesības.

(4) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks citā Parīzes konvencijas dalībvalstī, ja Latvijas Republikā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, ja pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pietiekams attaisnojums.

 

IV nodaļa. Preču zīmju reģistrācijas procedūra

10.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijas Republikā, iesniedz Patentu valdē preču zīmes reģistrācijas rakstisku pieteikumu.

(2) Par preču zīmes pieteikšanu, reģistrāciju un citām juridiski nozīmīgām darbībām jāmaksā nodeva. Nodevas veidus un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Par pieteikuma iesniegšanas dienu (pieteikuma datumu) uzskata dienu, kad Patentu valdē saņemti dokumenti, kas ietver:

1) vēlēšanos reģistrēt preču zīmi;

2) ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt pieteicēju;

3) reģistrācijai pieteikto apzīmējumu (tā attēlu);

4) to preču un/vai pakalpojumu sarakstu, kuriem pieprasīta preču zīmes reģistrācija, ar nosacījumu, ka šā panta devītajā daļā minētā nodeva Patentu valdē saņemta ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no šīs dienas.

(4) Vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju.

(5) Vienā pieteikumā var pieprasīt preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz vienu, vairākām vai daudzām precēm un/vai pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tie pieder pie vienas vai vairākām preču vai pakalpojumu klasēm saskaņā ar Preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju (Nicas klasifikāciju). Preču un/vai pakalpojumu uzskaitījums sarakstā jāsagrupē pa klasēm atbilstoši šai klasifikācijai.

(6) Pieteikuma iesniegumu noformē uz veidlapas, kas atbilst Patentu valdes vai starptautisko līgumu, kuriem pievienojusies Latvijas Republika, attiecīgajiem noteikumiem.

(7) Pieteikuma iesniegumam, preču un/vai pakalpojumu sarakstu ieskaitot, jābūt latviešu valodā, citus pieteikuma materiālus un dokumentus var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt iesniegto materiālu un dokumentu tulkojumu latviešu valodā; norādītie tulkojumi jāiesniedz Patentu valdes noteiktajā termiņā. Visa pieteikuma lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

(8) Patentu valde nosaka, kādos gadījumos pieteikumā jāiekļauj pieteiktā apzīmējuma apraksts, tulkojums vai citi paskaidrojumi attiecībā uz apzīmējuma raksturu.

(9) Pieteikumā jāiekļauj dokuments, kas apliecina pieteikuma nodevas samaksu.

(10) Ja pieteikumu kārto ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam jāpievieno dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Īpašās prasības attiecībā uz pārstāvības kārtību un pilnvarām papildus šā panta vienpadsmitajā daļā ietvertajam noteikumam nosaka Patentu valde saskaņā ar Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem par pilnvarojuma līgumu un attiecīgajiem noteikumiem starptautiskajos līgumos, kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

(11) Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem par pārstāvību Patentu valdē ārvalsts pieteicējs iesniedz pieteikumu, kārto saraksti un veic visas tālākās procedūras Patentu valdē un, ja nepieciešams, Patentu valdes Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) starpniecību.

(12) Pieteikumā iekļauj šajā pantā un, ja nepieciešams, 11.pantā minētos, kā arī citus materiālus un dokumentus, kuru sarakstu nosaka Patentu valde. Formālās prasības pret pieteikuma materiāliem un dokumentiem nosaka Patentu valde. Pieteikuma iesniegumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis.

 

11.pants. Preču zīmes prioritāte

(1) Ikvienai personai, kas noteiktajā kārtībā iesniegusi pieteikumu par preču zīmes reģistrāciju jebkurā ārvalstī, kas ir Parīzes savienības dalībvalsts, vai jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību atzīšanu, vai šīs personas tiesību pārņēmējam sešu mēnešu laikā no šā pieteikuma iesniegšanas datuma, ir prioritātes tiesības šīs pašas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Latvijas Republikā attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai ietilpst starp tām precēm un/vai pakalpojumiem, par kuriem bija iesniegts minētais iepriekšējais pieteikums.

(2) Pieteicējam, kas vēlas izmantot iepriekšējā pieteikuma prioritātes priekšrocības (konvencijprioritāti), šī prasība jāiekļauj secīgi vēlākā pieteikuma iesniegumā, norādot iepriekšējā pieteikuma datumu un valsti (reģionālo preču zīmju reģistrācijas iestādi), kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru, ja tas vēlākā pieteikuma iesniegšanas brīdī zināms. Dokuments, kas apliecina tiesības uz prioritāti, proti, iepriekšējā pieteikuma kopija, kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu pieņēmusi, iesniedzams reizē ar vēlākā pieteikuma iesniegumu vai pievienojams tam trīs mēnešu laikā no šā pieteikuma iesniegšanas dienas.

(3) Pieteicējs, kas saistībā ar preču zīmi izstādījis preces vai pakalpojumus, kuriem tiek pieprasīta preču zīmes reģistrācija, oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē Latvijas Republikā vai jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī, ir tiesīgs pieprasīt prioritātes tiesības šā panta septītās daļas izpratnē no šo preču vai pakalpojumu pirmās izstādīšanas dienas minētajā izstādē, ja attiecīgās preču zīmes pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no šīs dienas.

(4) Pieteicējam, kas vēlas izmantot šā panta trešajā daļā noteiktās priekšrocības (izstādes prioritāti), šī prasība jāiekļauj pieteikuma iesniegumā, norādot preču vai pakalpojumu pirmās izstādīšanas dienas datumu un izstādi. Dokuments, kas apliecina tiesības uz prioritāti, proti, pierāda izstādīto materiālu identitāti un to pirmās izstādīšanas (saistībā ar šo preču zīmi) datumu, un kuru izdevusi kompetenta izstādes institūcija, iesniedzams reizē ar preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegumu vai pievienojams tam trīs mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Izstādes prioritāte nepagarina šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu.

(6) Nosakot, vai preču zīmes pieteikumam piešķirama pieprasītā prioritāte, Patentu valde ņem vērā šā panta un Parīzes konvencijas 4. un 11.panta noteikumus, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot tos arī attiecībā uz pakalpojumu zīmēm.

(7) Preču zīmju reģistrācijas nolūkos prioritāte (prioritātes tiesības) nozīmē to, ka preču zīmei ar agrāku prioritāti nevar pretstatīt citas reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas preču zīmes, ja to pieteikuma datums vai, ja arī to pieteicējiem ir tiesības uz prioritāti, prioritātes datums ir vēlāks, kā arī citas tiesības, piemēram, šā likuma 8.pantā un 9.panta trešajā daļā minētās tiesības, ja to izcelsme ir vēlāka.

 

12.pants. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana

(1) Trīs mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 10.panta prasībām un uz to pamata Patentu valdes izdoto noteikumu prasībām, noteiktajā kārtībā nosaka pieteikuma datumu un, ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, — prioritātes datumu.

(2) Ja pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst noteiktajām prasībām, Patentu valde par to rakstiski paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot termiņu atbildes sniegšanai. Attiecīgi tiek pagarināts pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas termiņš.

(3) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām, kas attiecas uz pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamajām pieteikuma sastāvdaļām, un pieteicējs noteiktajā laikā pēc attiecīgā pieprasījuma nav novērsis šos trūkumus, pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(4) Ja pieteicējs nav izpildījis prioritātes tiesību iegūšanai noteiktās prasības, prioritāte netiek piešķirta.

(5) Ja pieteikumā ir citi būtiski trūkumi un pēc attiecīgā pieprasījuma pieteicējs tos nenovērš, pieteikumu noraida.

(6) Ja pieteikums atbilst šā likuma 10.panta prasībām un uz to pamata Patentu valdes izdoto noteikumu prasībām, Patentu valde pieteicējam nosūta rakstisku paziņojumu par pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu).

(7) Trīs mēnešu laikā no dienas, kad pieteicējs saņēmis Patentu valdes lēmumu attiecībā uz iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem, kuram viņš nepiekrīt, pieteicējs ir tiesīgs, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdes Apelācijas padomē (turpmāk — Apelācijas padome) motivētu apelāciju.

 

13.pants. Preču zīmes ekspertīze

(1) Trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas ekspertīzei Patentu valde pārbauda akceptētā pieteikuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8.panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanas termiņu. Attiecīgi tiek pagarināts minētais pieteikuma ekspertīzes termiņš.

(2) Ja, veicot ekspertīzi, tiek konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama vai ka tā ir reģistrējama ar šā panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, Patentu valde par to informē pieteicēju, nosakot viņam trīs mēnešu termiņu, lai iesniegtu paskaidrojumus (argumentus pret reģistrācijas atteikuma vai ierobežojumu pamatojumiem).

(3) Iespējami drīzā laikā pēc pieteicēja paskaidrojumu saņemšanas vai šim nolūkam dotā termiņa izbeigšanās Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrācijas iespēju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja ekspertīzes rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju. Lēmumu rakstiski paziņo pieteicējam, uzaicinot viņu samaksāt nodevu par zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(5) Ja konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama tikai attiecībā uz kādām noteiktām precēm un/vai pakalpojumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz pārējām pieteikumā ietvertajām precēm un/vai pakalpojumiem (attiecībā uz ierobežotu preču un/vai pakalpojumu sarakstu).

(6) Ja preču zīmē iekļauti šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētie elementi, kurus, atsevišķi ņemot, nevar reģistrēt kā preču zīmes, un pastāv iespēja, ka preču zīmes reģistrācija izraisīs šaubas par piešķirto tiesību apjomu, Patentu valde, zīmi reģistrējot, minētos elementus no aizsardzības var izslēgt ar īpašu norādījumu (disklamāciju jeb izslēgumu no aizsardzības).

(7) Lēmumu par preču zīmes reģistrācijas atteikumu vai par reģistrāciju ar šā panta piektajā vai sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem Patentu valde motivē ar pienācīgiem argumentiem un pamato ar atsaucēm uz likuma noteikumiem.

(8) Trīs mēnešu laikā no dienas, kad pieteicējs saņēmis Patentu valdes ekspertīzes lēmumu, kuram viņš nepiekrīt, pieteicējs ir tiesīgs, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Apelācijas padomē motivētu apelāciju.

 

14.pants. Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

(1) Jebkurā pieteikuma lietvedības stadijā pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu pieteikumu vai svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un/vai pakalpojumu saraksta; turklāt jau samaksātās nodevas netiek atmaksātas.

(2) Bez šā panta pirmajā daļā minētajiem grozījumiem preču zīmes pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, kas būtiski nemaina pašu preču zīmi un kas nepaplašina pieteikto preču un/vai pakalpojumu sarakstu. Grozījumus, precizējumus un labojumus visā pieteikuma lietvedības gaitā ir tiesīga pieprasīt Patentu valde. Izņemot acīmredzamu kļūdu labojumus, kā arī nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz pieteicēja vai pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi, grozījumus un precizējumus pieteikumā pieteicējs pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs iesniegt tikai līdz dienai, kad Patentu valdē tiek pieņemts lēmums par pieteikuma akceptu. Pēc pieteicēja iniciatīvas iesniegtos pieļaujamos grozījumus Patentu valde ņem vērā pieteikuma izskatīšanas procedūrā, ja samaksāta attiecīga nodeva. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Grozījumus, kas Patentu valdē saņemti pēc reģistrācijas ziņu sagatavošanas publikācijai, uzskata par grozījumiem reģistrācijas ziņās, un tiem piemēro šā likuma 17.panta otrās daļas noteikumus.

(4) Ja reģistrācijas procedūras gaitā, izņemot šā likuma 12.panta trešajā daļā un 13.panta otrajā daļā minētos gadījumus, pieteicējs noteiktajā laikā neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu vai nesamaksā attiecīgo nodevu, un nav lūdzis attiecīgu termiņa pagarinājumu, pieteikumu uzskata par atsauktu.

 

15.pants. Pieteikuma sadalīšana

(1) Preču zīmes pieteikumu var sadalīt divos vai vairākos pieteikumos, pieteiktās preces un/vai pakalpojumus sadalot starp sākotnējo pieteikumu un izdalīto (izdalītajiem) pieteikumiem. Izdalītais pieteikums saglabā sākotnējā pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par pieteikuma sadalīšanu pieteicējs ir tiesīgs iesniegt tikai līdz brīdim, kad Patentu valde preču zīmes reģistrācijas ziņas sagatavo reģistrācijai un publikācijai.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs norāda, kuras preces un/vai pakalpojumi atstājami sākotnējā pieteikumā, un katru izdalīto pieteikumu noformē atbilstoši visām šā likuma 10.panta prasībām par pieteikuma saturu, samaksājot par to kā par jaunu pieteikumu saskaņā ar visām izdalītajam pieteikumam piemērojamām nodevas likmēm. Par sākotnējo pieteikumu jau samaksātā nodeva netiek atmaksāta un netiek attiecināta uz izdalītajiem pieteikumiem. Ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz izdalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, izdalīto pieteikumu uzskata par atsauktu.

(4) Izdalītā pieteikuma izskatīšana notiek saskaņā ar šā likuma 12. un 13.panta prasībām. Pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par pieteikuma sadalīšanu.

 

16.pants. Preču zīmes reģistrācija, publikācija un apliecības izsniegšana

(1) Iespējami īsā laikā pēc pozitīva ekspertīzes lēmuma pieņemšanas, ja pieteicējs samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde preču zīmi un ziņas par to sagatavo reģistrācijai un publikācijai.

(2) Izņemot īpašus gadījumus, kad pamatotu iemeslu dēļ iespējama preču zīmes publikācijas būtiska aizkavēšanās, preču zīmes reģistrācija Valsts preču zīmju reģistrā notiek vienlaikus ar tās publikāciju Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(3) Pēc preču zīmes reģistrācijas un publikācijas Patentu valde preču zīmes īpašniekam izsniedz noteikta parauga preču zīmes reģistrācijas apliecību.

 

17.pants. Valsts preču zīmju reģistrs

(1) Patentu valde kārto Valsts preču zīmju reģistru (turpmāk — Reģistrs), kurā iekļauj reģistrēto preču zīmi (tās attēlu), ziņas par preču zīmes īpašnieku, pieteikuma datumu (prioritātes datumu), zīmes reģistrācijas datumu, publikācijas datumu, to preču un/vai pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, kā arī citas ziņas, kuras nosaka Patentu valde.

(2) Preču zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai atklātajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz preču zīmes reģistrāciju, par īpašnieka vārda (nosaukuma) maiņu, par pārstāvja maiņu, par vēlēšanos svītrot preces vai pakalpojumus no preču un/vai pakalpojumu saraksta vai par vēlēšanos mainīt nebūtiskus (sekundārus) elementus pašā preču zīmē. Grozījumi vai labojumi nedrīkst skart zīmes būtību, ietekmēt tās atšķirtspēju, paplašināt preču zīmes tiesību apjomu, grozīt noteikto prioritāti vai izraisīt jebkādu sabiedrības maldinājuma iespēju. Ja samaksāta noteiktā nodeva, Patentu valde pieļaujamos grozījumus iekļauj Reģistrā, paziņojumu par izdarītajiem grozījumiem publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Reģistra ieraksti tādā apjomā, kā to paredz šā panta pirmās daļas nosacījumi, pēc to publikācijas ir pieejami jebkurai personai. Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz arī Reģistra ziņu izrakstus.

 

18.pants. Iebildumi pret preču zīmes reģistrāciju

(1) Trīs mēnešu laikā no preču zīmes publikācijas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, ieinteresētās personas var iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi iesniedzami Apelācijas padomē rakstiski, motivējami ar pienācīgiem argumentiem un pamatojami ar atsaucēm uz likuma noteikumiem. Pēc minētā termiņa izbeigšanās iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt (paplašināt) sākotnējo iebilduma tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai viņš var iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē) apstākļus, uz kuriem pamatots iebilduma iesniegums.

(2) Iebildumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar 6.panta noteikumiem, vai ja piemērojami 9.panta trešās daļas 1.punkta noteikumi.

(3) Iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 7. vai 8.panta noteikumiem vai 9.panta pirmās daļas, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. vai 4.punkta vai ceturtās daļas noteikumiem, var iesniegt personas, kas ir attiecīgajos noteikumos minēto agrāko preču zīmju, plaši pazīstamo preču zīmju vai citu agrāko tiesību īpašnieki (to tiesību pārņēmēji) vai viņu pārstāvji.

(4) Iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 8.panta vai 9.panta pirmās daļas, otrās daļas, trešās daļas 2., 3. vai 4.punkta noteikumiem, bez šā panta iepriekšējā punktā minētajām personām var iesniegt arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

(5) Apelācijas padome iepazīstina apstrīdētās preču zīmes īpašnieku ar iesniegtajiem iebildumiem un nosaka trīs mēnešu termiņu atbildes iesniegšanai.

 

19.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 12.panta septītās daļas un 13.panta astotās daļas noteikumiem iesniegtās apelācijas, kā arī saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome, kas darbojas atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam nolikumam, ievērojot Civilprocesa kodeksa vispārīgās normas.

(2) Apelācijas izskata trīs mēnešu laikā no to saņemšanas dienas, bet iebildumus — trīs mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas, bet, ja tā nav saņemta, — trīs mēnešu laikā no šīs atbildes iesniegšanai dotā termiņa izbeigšanās. Ja iesniegts viens vai vairāki iebildumi, kas pamatoti ar šā likuma 7.panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta kāda agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma (iebildumu) izskatīšanu var atlikt, līdz attiecīgā pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta.

(3) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pilnvaroto personu (pārstāvi). Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu (iebildumus) pret preču zīmes reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju (iebildumu iesniedzējus) un apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai viņu pilnvarotās personas (pārstāvjus). Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutiskus paskaidrojumus.

(4) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem (šā likuma 12.panta septītā daļa), šā lēmuma rezultātā attiecīgais Patentu valdes lēmums var tikt atcelts, grozīts vai atstāts spēkā. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13.panta astotā daļa), preču zīme var tikt atzīta par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma 13.panta piektajā un/vai sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāts spēkā ekspertīzes lēmums par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (ekspertīzi).

(5) Saskaņā ar iebilduma izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu, turklāt apstrīdētā preču zīme šā lēmuma rezultātā var ar tās reģistrācijas dienu tikt atzīta par spēkā neesošu, atzīta par spēkā esošu ar šā likuma 13.panta piektajā un/vai sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai atzīta par spēkā esošu atbilstoši tās reģistrācijai.

(6) Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots uz agrāku preču zīmi (šā likuma 7.panta otrās daļas izpratnē), kopš kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu šā likuma 23.panta izpratnē. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem secīgiem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no preču un/vai pakalpojumu saraksta, attiecībā uz kuru tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(7) Apelācijas padome pieņem lēmumu citu personu prombūtnē. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet motivētu rakstisku lēmumu ieinteresētajām personām nosūta mēneša laikā.

(8) Apelācijas padomes lēmums par pieteikuma atbilstību šā likuma 10.panta prasībām, kā arī attiecībā uz 11.panta noteikumiem par prioritātes tiesību piešķiršanu ir galīgs. Citus Apelācijas padomes lēmumus, kas pieņemti, izskatot apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, apelācijas iesniedzējs (preču zīmes pieteicējs) var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā sešu mēnešu laikā no rakstiska lēmuma saņemšanas dienas.

(9) Ja Apelācijas padomes lēmums, kas pieņemts attiecībā uz iebildumu, neapmierina apstrīdētās preču zīmes īpašnieku, tam ir tiesības sešu mēnešu laikā no Apelācijas padomes rakstiska lēmuma saņemšanas dienas vērsties Rīgas apgabaltiesā ar prasības pieteikumu izskatīt iebildumu no jauna. Ja prasības pieteikums iesniegts sakarā ar Apelācijas padomes lēmumu attiecībā uz iebildumu, kas pamatots ar šā likuma 7. vai 8.panta noteikumiem, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks līdz prasības pieteikuma izskatīšanai var celt arī pretprasību par iebilduma iesniedzēja pretstatītās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 31.panta pirmās daļas noteikumiem, turklāt šādā gadījumā tiesa izskata pretprasību un minēto prasības pieteikumu vienlaikus.

(10) Iebilduma noraidīšana Apelācijas padomē neliedz ieinteresētajām personām apstrīdēt reģistrēto preču zīmi tiesā saskaņā ar šā likuma 31.panta noteikumiem.

 

20.pants. Reģistrācijas sadalīšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju var sadalīt divās vai vairākās reģistrācijās, preču un/vai pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, sadalot starp sākotnējo reģistrāciju un izdalīto (izdalītajām) reģistrācijām. Izdalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu var iesniegt tikai pēc šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktā iebildumu iesniegšanas termiņa (iebildumu perioda) izbeigšanās.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, preču zīmes īpašnieks norāda, kuras preces un/vai pakalpojumi atstājami sākotnējā reģistrācijā un kuras iekļaujamas izdalītajā reģistrācijā (reģistrācijās), kā arī attiecībā uz katru izdalīto reģistrāciju samaksā noteikto nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(4) Ja trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijas sadalīšanas lūguma saņemšanas Patentu valdē nav saņemta noteiktā nodeva, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu uzskata par atsauktu.

(5) Ja preču zīmes īpašnieks samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde iespējami īsā laikā iekļauj Reģistrā izdalīto reģistrāciju un grozījumus attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, publicē savā oficiālajā izdevumā attiecīgos paziņojumus, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību attiecībā uz izdalīto reģistrāciju un papildina sākotnējās reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 16.panta trešās daļas un 17.panta otrās daļas noteikumiem.

(6) Pēc izdalītās reģistrācijas ziņu sagatavošanas reģistrācijai un publikācijai pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu.

 

21.pants. Reģistrācijas spēkā esamības termiņš un reģistrācijas atjaunošana

(1) Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadu, skaitot no pieteikuma datuma, ja tā netiek pirms šā termiņa atsaukta, atzīta par spēkā neesošu vai atcelta saskaņā ar šā likuma 30., 31. vai 32.panta noteikumiem.

(2) Reģistrāciju var atjaunot (preču zīmi pārreģistrēt) ik pēc 10 gadiem, ikreiz uz jaunu 10 gadu periodu. Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu preču zīmes īpašnieks iesniedz zīmes spēkā esamības pēdējā gada laikā, samaksājot attiecīgu nodevu. Pēc īpašnieka lūguma Patentu valde piešķir reģistrācijas atjaunošanai papildu sešu mēnešu termiņu pēc reģistrācijas spēkā esamības termiņa izbeigšanās, ja samaksāta papildu nodeva.

(3) Patentu valde ziņas par preču zīmes reģistrācijas atjaunošanu iekļauj Reģistrā, paziņojumu par reģistrācijas atjaunošanu publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai.

 

22.pants. Noteikto termiņu pagarināšana un pieteikuma atjaunošana

(1) Termiņus, kas paredzēti šā likuma 11.panta otrajā un ceturtajā daļā, 12.panta otrajā un septītajā daļā un 13.panta pirmajā, otrajā un astotajā daļā, kā arī 18.panta piektajā daļā un 19.panta otrajā daļā, var pagarināt par noteiktu laiku, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem, ar noteikumu, ka šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva.

(2) Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuru pieteicējs atsaucis vai kuru uzskata par atsauktu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtās daļas noteikumu, izņēmuma gadījumos Patentu valde var atjaunot, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma atsaukšanas vai atzīšanas par atsauktu, samaksāta nodeva par pieteikuma atjaunošanu un apstiprinājušies attaisnojoši iemesli; turklāt pieteikumu var atjaunot tikai vienreiz. Pieteikumu, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem atzīts par neiesniegtu, atjaunot (atcelt Patentu valdes lēmumu par pieteikuma atzīšanu par neiesniegtu) var tikai ar Apelācijas padomes lēmumu.

 

V nodaļa. Preču zīmju izmantošana

23.pants. Preču zīmju izmantošana

(1) Par preču zīmes izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču pavaddokumentācijā, preču (pakalpojumu) reklāmā vai citā saimnieciskā darbībā saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tādas preču zīmes lietošanu, kas atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja izmaiņas zīmes formā neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju.

(3) Ja piecu gadu laikā no preču zīmes reģistrācijas dienas preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu Latvijas Republikā saistībā ar precēm (pakalpojumiem), kurām tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana preču zīmes spēkā esamības laikā tikusi pārtraukta vismaz uz pieciem secīgiem gadiem un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma, attiecībā uz šo preču zīmi var tikt piemēroti šā likuma 19.panta sestās daļas, 28.panta trešās daļas, 31.panta otrās daļas un 32.panta noteikumi.

(4) Par faktisku izmantošanu atzīst tādu preču zīmes lietošanu komercdarbībā, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(5) Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tās lietošanu Latvijas Republikā uz precēm vai to iesaiņojuma, kas paredzētas tikai eksportam.

(6) Ja preču zīmi lieto ar tās īpašnieka piekrišanu, šā panta trešajā daļā minētā zīmju izmantošanas noteikuma izpildei uzskata, ka zīmi izmanto tās īpašnieks.

 

24.pants. Brīdināšana par izņēmuma tiesībām uz preču zīmi

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu — aplī ietvertu burtu R — vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju, piemēram, "Latvijas Republikā reģistrēta preču zīme".

(2) Preču zīmes īpašnieks nedrīkst maldināt sabiedrību, pievienojot brīdinājuma marķējumu par zīmes reģistrāciju tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās.

(3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj īpašniekam piederošās izņēmuma tiesības, komercdarbībā izmantojot kādu no apzīmējumiem, kuri minēti šā likuma 4.panta sestās daļas 1. vai 2.punktā vai 4.panta septītajā daļā, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par iespējamo pārkāpumu.

 

25.pants. Preču zīmes nodošana citām personām

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības nodot savu preču zīmi citai personai attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, kopā ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmantoja šo zīmi, vai neatkarīgi no šā uzņēmuma.

(2) Ja tiek nodots citai personai uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz šā uzņēmuma (tā daļas) preču zīmēm uzskatāmas par nodotām līdz ar uzņēmumu (tā daļu), ja citādi nav noteikts, pusēm vienojoties, vai ja lietas apstākļi acīmredzami nenosaka citādi.

(3) Ziņas par reģistrētas preču zīmes īpašnieka maiņu, arī par preču zīmes nodošanu citai personai pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu.

(4) Ja reģistrētas preču zīmes nodošana citai personai (īpašnieka maiņa) neattiecas uz visām precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 20.panta noteikumus un izveidojot jaunu reģistrāciju attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem mainījies īpašnieks.

(5) Preču zīmes nodošanas līgums attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā ar dienu, kad ziņas par to publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Līdz dienai, kamēr īpašnieka maiņa nav iekļauta Reģistrā, tiesību pārņēmējs (jaunais preču zīmes īpašnieks) nevar izmantot tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas.

(6) Preču zīmes nodošanas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja šāda zīmes īpašnieka maiņa ar nodomu vai bez tā izraisa vai var izraisīt patērētāju maldinājumu par to preču un/vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, kuriem zīme tiek lietota vai to paredzēts lietot. Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nodošanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt jebkura persona.

(7) Ja citai personai tiek nodots preču zīmes pieteikums, par kuru Patentu valdē vēl nav pieņemts lēmums par zīmes reģistrāciju, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu pieteikumā šā likuma 14.panta attiecīgo noteikumu izpratnē un pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju.

(8) Ja preču zīmes pieteikuma nodošana citai personai (pieteicēja maiņa) neattiecas uz visām precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme pieteikta, Patentu valde šo pieteikumu sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 15.panta noteikumus un izveidojot jaunu pieteikumu attiecībā uz precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem mainījies pieteicējs.

 

26.pants. Preču zīmes licencēšana

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu nodot citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta. Atbilstoši licences raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz preču zīmes izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot preču zīmi tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai preču zīmes izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo preču zīmi, kā arī izdot licenci tās pašas preču zīmes izmantošanai trešajām personām.

(4) Preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs izmantot izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus attiecībā uz:

1) licences termiņu;

2) formu, kādā preču zīmi var lietot saskaņā ar reģistrāciju;

3) to preču un/vai pakalpojumu sarakstu un raksturu, kuriem licence izdota;

4) teritoriju, kurā preču zīmi atļauts lietot;

5) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(5) Ja licences līgumā nav noteikts citādi, izdoto licenci nevar nodot trešajām personām un licenciāts nav tiesīgs izdot sublicenci.

(6) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licencēšanu pēc preču zīmes īpašnieka attiecīga iesnieguma un noteiktās nodevas samaksas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, nosūtot preču zīmes īpašniekam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un grozījumiem licences noteikumos, ja tās noteiktajā kārtībā paziņotas Patentu valdei.

(7) Licences līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīmes izmantošana, ko veic licenciāts, ar nodomu vai bez tā izraisa patērētāju maldinājumu par to preču un/vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, kuriem zīme tiek lietota. Prasību Rīgas apgabaltiesā par licences līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt licenciārs vai jebkura cita persona.

(8) Fakts, ka šā panta sestajā daļā paredzētās ziņas par licences līgumu nav iekļautas Reģistrā vai nav publicētas, nevar būt par pamatu, lai saskaņā ar šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem apstrīdētu preču zīmes spēkā esamību vai lai piemērotu 23.panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu (šais gadījumos ir spēkā 23.panta sestās daļas noteikums), vai lai apstrīdētu 28.panta otrajā daļā paredzētās licenciāta tiesības iestāties lietā, ja prasību tiesā par preču zīmes pārkāpumu ceļ preču zīmes īpašnieks, vai licenciāta tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(9) Preču zīmes reģistrācijas spēkā esamību, šā likuma 23.panta sestās daļas noteikuma piemērošanu un šā panta astotajā daļā minētās licenciāta tiesības nevar apstrīdēt arī, pamatojoties uz faktu, ka licenciāts uz precēm vai to iepakojuma sakarā ar sniegtajiem pakalpojumiem vai reklāmā, kas uz šīm precēm vai pakalpojumiem attiecas, nav sniedzis norādi par preču zīmes lietošanu pēc licences vai ka šī norāde sniegta neprecīzi.

(10) Preču zīmes nodošana šā likuma 25.panta pirmās daļas noteikumu izpratnē un licences izdošana šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu izpratnē neskar licences, kas pirms tam izdotas trešajām personām.

 

27.pants. Preču zīmes nelikumīga izmantošana (preču zīmes pārkāpumi)

(1) Par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu uzskatāma preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, proti, šā likuma 4.panta sestās daļas 1. vai 2.punktā vai 4.panta septītajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana komercdarbībā bez preču zīmes īpašnieka atļaujas, tai skaitā šādu apzīmējumu izmantošana 4.panta astotajā daļā minētajos veidos.

(2) Nosakot, vai kāda apzīmējuma lietošana kvalificējama kā preču zīmes nelikumīga izmantošana, vienlaikus ar šā panta pirmās daļas noteikumiem un papildus tiem attiecīgajos gadījumos, jāņem vērā šā likuma 5.panta nosacījumi par izņēmuma tiesību ierobežojumiem, 28.panta trešajā daļā paredzētie ierobežojumi sakarā ar preču zīmes neizmantošanu, kā arī 29.pantā paredzētie tiesību ierobežojumi (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ.

 

28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu saskaņā ar šā likuma 27.panta noteikumiem iestājas tad, ja ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (preču zīmes īpašnieka vai licenciāta) pienākums.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var celt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Ja citādi nav noteikts licences līgumā, licenciāts ir tiesīgs celt patstāvīgu prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu tikai ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu vai gadījumā, ja preču zīmes īpašnieks šādu prasību neceļ, kaut arī licenciāts viņu rakstiski uzaicinājis to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Neatkarīgi no šā likuma 32.panta noteikumiem prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu netiek atzīta par pamatotu, ja iesniegta pretprasība par attiecīgās preču zīmes reģistrācijas atcelšanu un, izskatot šo pretprasību, tiek konstatēts, ka minēto reģistrāciju ir pamats atcelt saskaņā ar šā likuma 32.panta pirmās daļas noteikumiem, ņemot vērā arī otrās daļas noteikumus. Ja preču zīmes izmantošanas noteikumi (šā likuma 23.panta izpratnē) izpildīti tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem minētā zīme reģistrēta, preču zīmes nelikumīgas izmantošanas konstatēšanai zīmi uzskata par reģistrētu tikai attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu daļu.

(4) Ja preču zīmes pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes pieņemtu spriedumu par vienu vai vairākiem no šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana;

2) sakarā ar preču zīmes nelikumīgo izmantošanu radušos zaudējumu, arī neiegūtās peļņas atlīdzināšana;

3) tiesas izdevumu segšana, pamatotos gadījumos ietverot arī preču zīmes īpašnieka ar tiesāšanos saistīto izdevumu, arī viņa pārstāvja honorāra, atlīdzināšanu.

(5) Tiesa pamatotos gadījumos var veikt pasākumus prasības nodrošināšanai, kā arī spriedumā ietvert pasākumus preču zīmes tālākas ļaunprātīgas pārkāpšanas novēršanai, arī uzlikt par pienākumu pārveidot nelikumīgo marķējumu vai, ja tas nav iespējams, iznīcināt preci ar šādu marķējumu, vai atdot to par pašizmaksas vērtību preču zīmes īpašniekam (licenciātam), ja viņš tam piekrīt, vai nodot izmantošanai labdarībai.

(6) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, pārkāpēja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(7) Gadījumos, kad preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgo personu atbildība iestājas arī atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci.

(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, to skaitā gadījumos, kas paredzēti šā likuma 4.panta devītajā daļā, var pamatot arī uz Latvijas Republikas tiesību aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci.

(9) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu.

 

29.pants. Tiesību ierobežojumi (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ

(1) Ja agrākās preču zīmes (šā likuma 7.panta otrās daļas izpratnē) īpašnieks piecu secīgu gadu laikā nav apstrīdējis vēlākas Latvijas Republikā reģistrētas preču zīmes lietošanu administratīvajā vai tiesas kārtībā, kaut arī zinājis par šo lietošanu, viņš vairs nav tiesīgs, pamatojoties uz savu agrāko preču zīmi, pieprasīt vēlākās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu vai apstrīdēt vēlākās zīmes lietošanu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kurām tā tikusi lietota, izņemot gadījumu, ja vēlākā preču zīme tikusi pieteikta reģistrācijai ar negodprātīgu nolūku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā vēlākās reģistrētās preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs apstrīdēt agrākās preču zīmes tiesības, pat ja šīs tiesības saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumu vairs nav pretstatāmas vēlākajai preču zīmei.

 

VI nodaļa. Preču zīmes darbības pārtraukšana

30.pants. Preču zīmes reģistrācijas dzēšana

pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas (reģistrācijas atsaukšana)

(1) Preču zīmes īpašnieks var lūgt preču zīmes reģistrāciju dzēst pirms tās spēkā esamības termiņa izbeigšanās. Ja Patentu valdē saņemts attiecīgs iesniegums un samaksāta noteiktā nodeva, preču zīmes reģistrāciju dzēš ar īpašnieka norādīto dienu, bet ne agrāk par dienu, kad iesniegums saņemts. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā, bet paziņojumu par to publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam.

(2) Ja iesniegums par preču zīmes reģistrācijas dzēšanu pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas neattiecas uz visām precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta zīme, to uzskata par grozījumu zīmes reģistrācijas ziņās un izskata saskaņā ar šā likuma 17.panta otrās daļas noteikumiem.

(3) Patentu valde nedzēš preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā panta noteikumiem, ja attiecībā uz to Reģistrā iekļautas ziņas par vienu vai vairākiem licenču līgumiem un nav saņemta rakstiska piekrišana par zīmes reģistrācijas dzēšanu no visiem reģistrēto un spēkā esošo licenču īpašniekiem.

 

31.pants. Preču zīmes reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atzīt par spēkā neesošu, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem vai ja pastāv (lietas izskatīšanas brīdī turpina pastāvēt) pamatojumi zīmes atzīšanai par spēkā neesošu, kas paredzēti šā likuma 6., 7., 8. vai 9.panta noteikumos.

(2) Preču zīmes reģistrāciju nevar atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu, ja prasība pamatota uz agrāku preču zīmi (šā likuma 7.panta otrās daļas izpratnē), bet attiecībā uz šo agrāko preču zīmi nav izpildīti preču zīmju izmantošanas noteikumi šā likuma 23.panta izpratnē. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, šā noteikuma piemērošanai to uzskata par reģistrētu tikai attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu daļu.

(3) Rīgas apgabaltiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu pēc šā panta noteikumiem var celt personas, kuras saskaņā ar šā likuma 18.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem attiecīgajos gadījumos ir tiesīgas arī iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju. Šādu prasību, ja ir attiecīgi pamatojumi, var celt kā pretprasību, arī lietā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(4) Pie šā panta pirmās daļas nosacījumiem tiesa atzīst preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu.

(5) Ja pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu tikai attiecībā uz šīm precēm un/vai pakalpojumiem.

(6) Tiesa paziņo Patentu valdei savu lēmumu mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā paziņojumu par zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai saskaņā ar šā panta noteikumiem pieņemtajiem grozījumiem reģistrācijas ziņās.

 

32.pants. Preču zīmes reģistrācijas atcelšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atcelt, ja preču zīme pēc tās reģistrācijas piecu gadu secīgā periodā nav faktiski izmantota (šā likuma 23.panta izpratnē) saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu nevar uzturēt (nevar apmierināt), ja starplaikā starp minēto piecu gadu neizmantošanas periodu un attiecīgās prasības celšanu preču zīmes faktiskā izmantošana ir uzsākta vai atsākta; tomēr lietošana trīs mēnešu periodā pirms prasības celšanas, kas uzsākta (atsākta) ne agrāk kā ar piecu gadu perioda izbeigšanos, nav atzīstama par pamatu prasības noraidīšanai, ja šīs lietošanas uzsākšanai (atsākšanai) nepieciešamie sagatavošanās darbi sākti tikai pēc tam, kad īpašnieks apzinājies, ka var tikt iesniegta prasība par zīmes atcelšanu.

(3) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var arī atcelt, ja pēc reģistrācijas preču zīme tās īpašnieka rīcības (vai viņa bezdarbības) dēļ komercdarbībā kļuvusi par sugasvārdu (vispārīgu jēdzienu) attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kuram tā reģistrēta.

(4) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var arī atcelt, ja tā rezultātā, ka preču zīmi pēc reģistrācijas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, lietojis tās īpašnieks vai tā lietota ar īpašnieka piekrišanu, šī preču zīme var maldināt sabiedrību, īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

(5) Jebkura ieinteresētā persona visā preču zīmes spēkā esamības laikā var celt Rīgas apgabaltiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu pēc šā panta noteikumiem. Šādu prasību, ja ir attiecīgi pamatojumi, var celt kā pretprasību, arī lietā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(6) Ja pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atcelšanai pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm un/vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, reģistrāciju atceļ tikai attiecībā uz šīm precēm un/vai pakalpojumiem.

(7) Tiesa paziņo Patentu valdei savu lēmumu mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas. Preču zīmes reģistrācija tiek svītrota no Reģistra ar tiesas spriedumā norādīto dienu. Patentu valde izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā paziņojumu par zīmes reģistrācijas atcelšanu vai saskaņā ar šā panta noteikumiem pieņemtajiem grozījumiem reģistrācijas ziņās.

 

33.pants. Preču zīmes reģistrācijas dzēšana sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (svītrošana no Reģistra)

(1) Patentu valde dzēš preču zīmes reģistrāciju, ja izbeidzies preču zīmes spēkā esamības termiņš un sešu mēnešu papildu termiņš reģistrācijas atjaunošanai, bet reģistrācija nav noteiktajā kārtībā atjaunota (zīme nav pārreģistrēta).

(2) Neatjaunoto reģistrāciju svītro no Reģistra ar dienu, kas seko preču zīmes spēkā esamības pēdējam 10 gadu periodam. Patentu valde attiecīgu paziņojumu publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta preču zīmes īpašniekam.

 

VII nodaļa. Kolektīvās zīmes

34.pants. Kolektīvās zīmes. Tiesības uz kolektīvo zīmi

(1) Kolektīvo zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, kas atbilst šā likuma noteikumiem par preču zīmju veidiem (šā likuma 3.pants) un kas ļauj atšķirt apvienības, kura ir kolektīvās zīmes īpašnieks, biedru (locekļu) preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Vienlaikus katram šādas apvienības uzņēmumam var būt arī savas preču zīmes.

(2) Kolektīvās zīmes īpašnieks var būt jebkura apvienība (asociācija), kuras pastāvēšana nav pretrunā ar tās izcelsmes valsts likumu un kam ir juridiskas personas statuss, pat ja šai apvienībai (asociācijai) nepieder ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums.

(3) Izņēmuma kārtā no šā likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem kā kolektīvās zīmes var reģistrēt apzīmējumus vai norādes, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Tomēr šādas kolektīvās zīmes reģistrācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā lietot šādus apzīmējumus vai norādes, ar nosacījumu, ka šāda lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei; pamatojoties uz minēto kolektīvo zīmi, it īpaši nevar apstrīdēt trešās personas tiesības lietot kādu ģeogrāfisko nosaukumu.

 

35.pants. Kolektīvās zīmes izmantošana un tās lietošanas nolikums

(1) Zīmju izmantošanas noteikumus šā likuma 23.panta izpratnē attiecībā uz kolektīvo zīmi uzskata par izpildītiem, ja šo zīmi kādā no 23.pantā paredzētajiem veidiem un saskaņā ar kolektīvās zīmes lietošanas nolikumu lieto vismaz viena no personām, kuras ir tiesīgas to lietot.

(2) Kolektīvās zīmes nevar nodot citām personām. Kolektīvo zīmju izmantošanas tiesības nevar ar licences līgumu nodot citām personām, ja citādi nav noteikts kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā.

(3) Ja citādi nav noteikts kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā, personām, kuras ir tiesīgas lietot kolektīvo zīmi, kolektīvās zīmes pārkāpumu lietās ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi šā likuma 28.panta pirmajā un otrajā daļā noteikti preču zīmju licenciātiem.

(4) Piesakot kolektīvo zīmi, papildus šā likuma 10.pantā minētajiem materiāliem un dokumentiem jāiesniedz kolektīvās zīmes lietošanas nolikums, kuru apstiprinājusi šā kolektīva pārvaldes institūcija (zīmes pieteicējs) vai tās pilnvarota persona. Nolikumam jāietver to personu saraksts, kuras ir tiesīgas kolektīvo zīmi lietot (ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt šīs personas), kolektīvās zīmes lietošanas noteikumi un ziņas par to izpildes kontroli, arī iespējamās sankcijas par šo noteikumu pārkāpšanu. Ja pieteikta šā likuma 34.panta trešajā daļā paredzētā kolektīvā zīme, nolikumā jāparedz iespēja personām, kuru preču vai pakalpojumu izcelsme atbilst attiecīgajai ģeogrāfiskajai vietai, kļūt par tās apvienības biedriem (locekļiem), kura ir kolektīvās zīmes īpašnieks.

(5) Pēc paziņojuma publicēšanas par kolektīvās zīmes reģistrāciju arī kolektīvās zīmes lietošanas nolikums ir pieejams jebkurai personai.

(6) Par visiem vēlākajiem grozījumiem kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei, samaksājot noteikto nodevu. Grozījumi kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā ar dienu, kad paziņojums par grozījumiem publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

 

36.pants. Papildpamatojumi kolektīvās zīmes darbības pārtraukšanai

(1) Papildus šā likuma 18.pantā paredzētajiem iebilduma pamatojumiem jebkura persona noteiktajā kārtībā var iesniegt iebildumu pret kolektīvās zīmes reģistrāciju, ja reģistrētā zīme neatbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas prasībām, ja zīmes īpašnieks neatbilst 34.panta otrās daļas prasībām attiecībā uz kolektīvās zīmes īpašnieku, ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikums neatbilst 35.panta ceturtās daļas prasībām vai ja šā nolikuma noteikumi ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem.

(2) Papildus šā likuma 31.panta noteikumiem kolektīvās zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu arī gadījumos, ja šāda prasība pamatota ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem.

(3) Papildus šā likuma 32.panta noteikumiem kolektīvās zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atcelt šādos gadījumos:

1) ja kolektīvās zīmes īpašnieks vairs nepastāv;

2) ja kolektīvās zīmes īpašnieks neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu kolektīvās zīmes lietošanu neatbilstoši zīmes lietošanas nolikumam;

3) ja kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā izdarīto grozījumu dēļ tas vairs neatbilst šā likuma 35.panta ceturtās daļas prasībām vai tā noteikumi ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem.

(4) Šajā pantā paredzētajos gadījumos, kas attiecas uz kolektīvās zīmes lietošanas nolikuma neatbilstību noteiktajām prasībām, sabiedriskajai kārtībai vai morāles principiem, Apelācijas padome (tiesa) nepiemēro kolektīvās zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai attiecīgi reģistrācijas atcelšanu, ja Apelācijas padomes (tiesas) noteiktajā laikā kolektīvās zīmes īpašnieks izdara kolektīvās zīmes lietošanas nolikumā labojumus, kas novērš trūkumus.

 

VIII nodaļa. Preču zīmju starptautiskā reģistrācija

37.pants. Šā likuma darbības ietvari

attiecībā uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju

(1) Šā likuma noteikumi, it īpaši II un III nodaļas, IV nodaļas 13., 18., 19.panta un 22.panta pirmās daļas, V, VI un VII nodaļas noteikumi, ar nepieciešamajām izmaiņām attiecas arī uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētajām preču zīmēm, ciktāl citādus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi vai šīs likuma nodaļas noteikumi.

(2) Balstoties uz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un šā likuma noteikumiem, kas attiecas arī uz starptautiski reģistrētajām preču zīmēm un nav pretrunā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, Patentu valde var izdot īpašus noteikumus, kas detalizēti nosaka starptautisko reģistrāciju pieteicēju un īpašnieku, kā arī Patentu valdes un Apelācijas padomes darbības attiecībā uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un šo reģistrāciju spēkā esamību.

(3) Par preču zīmju starptautisko reģistrāciju pieteikšanu, reģistrāciju un citām juridiski nozīmīgām darbībām attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām jāmaksā nodevas starptautiskās reģistrācijas noteikumos un Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

38.pants. Patentu valdes darbības

saistībā ar starptautiskās reģistrācijas pieteikumu (reģistrāciju)

(1) Ar Patentu valdes starpniecību veic tādu preču zīmju starptautisko reģistrāciju pieteikšanu un reģistrāciju, kuru izcelsmes valsts starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē ir Latvijas Republika, kā arī šādu starptautisko reģistrāciju vēlāku teritoriālo paplašināšanu.

(2) Ar Patentu valdes starpniecību var arī izdarīt grozījumus starptautiskajās reģistrācijās, starptautisko reģistrāciju atjaunošanu (pārreģistrāciju uz jaunu spēkā esamības termiņu) vai reģistrāciju dzēšanu pēc zīmes īpašnieka iniciatīvas (reģistrācijas atsaukšanu), ja preču zīmes īpašnieks valsts starptautiskās reģistrācijas noteikumu izpratnē ir Latvijas Republika.

 

39.pants. Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamība Latvijas Republikā

(1) Preču zīmes starptautiskajai reģistrācijai, kura noteiktajā kārtībā stājusies spēkā Latvijas Republikā (attiecināta uz Latvijas Republiku), ir tāds pats spēks kā preču zīmēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļautas Reģistrā (reģistrētas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā).

(2) Preču zīmes starptautisko reģistrāciju uzskata par nestājušos spēkā vispār vai tiktāl, ciktāl attiecīgās zīmes aizsardzība ir noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā atteikta.

(3) Starptautiski reģistrētas preču zīmes prioritāti Latvijas Republikā nosaka ar dienu, kad zīme starptautiski reģistrēta attiecībā uz Latvijas Republiku, bet gadījumos, kad zīmei starptautiskās reģistrācijas procedūrā piešķirtas prioritātes tiesības no tās agrākā pieteikuma datuma, ar šā agrākā pieteikuma datumu. Ja zīmes starptautiskā reģistrācija stājusies spēkā attiecībā uz Latvijas Republiku (attiecināta uz Latvijas Republiku) vēlāk par tās starptautiskās reģistrācijas dienu, prioritāti nosaka ar tās spēkā stāšanās dienu attiecībā uz Latvijas Republiku. Ja Latvijas Republikā spēkā stājusies starptautiskā reģistrācija pēc tās īpašnieka lūguma un saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem aizstāj agrāku šīs pašas preču zīmes Patentu valdē izdarītu reģistrāciju, uz starptautiski reģistrēto preču zīmi, nosakot tās prioritāti, attiecina agrākās, nacionālās procedūras kārtībā izdarītās reģistrācijas pieteikuma (prioritātes) datumu.

(4) Patentu valde veic starptautiski reģistrētās preču zīmes ekspertīzi, pārbaudot tās atbilstību šā likuma 6. un 8.panta prasībām. Kolektīvās zīmes reģistrācijas gadījumā pārbauda arī, vai reģistrācijai pievienots kolektīvās zīmes lietošanas nolikums, kas atbilst šā likuma 35.panta ceturtās daļas prasībām.

(5) Šā likuma 18.pantā paredzētie iebildumi pret preču zīmes starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā iesniedzami četru mēnešu laikā no dienas, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz Latvijas Republiku (teritoriālo attiecinājumu uz Latvijas Republiku).

(6) Ja ekspertīzes rezultātā konstatēts, ka starptautiskā reģistrācija neatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām, vai ja pret šo reģistrāciju iesniegts iebildums, starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņā Patentu valde nosūta Starptautiskajam birojam attiecīgās starptautiskās reģistrācijas atteikumu (sākotnējo atteikumu). Trīs mēnešu laikā no šā atteikuma saņemšanas starptautiskās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs iesniegt šā likuma 13.panta astotajā daļā paredzēto apelāciju (atbildi uz iebildumu).

(7) Apelāciju un iebildumu izskatīšana Apelācijas padomē notiek saskaņā ar šā likuma 18. un 19.panta noteikumiem un kolektīvās zīmes gadījumā arī pēc 36.panta pirmās daļas noteikumiem, ciktāl atšķirīgus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi.

(8) Patentu valde noteiktajā kārtībā paziņo Starptautiskajam birojam par visiem Apelācijas padomes lēmumiem un tiesas spriedumiem, kuri stājušies spēkā un ar kuriem preču zīmes starptautiskā reģistrācija Latvijas Republikā atzīta par spēkā neesošu vai atcelta pilnībā vai daļēji, vai arī atcelts (grozīts) sākotnējais starptautiskās reģistrācijas atteikums.

 

IX nodaļa. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

40.pants. Vispārīgie noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

(1) Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šīs likuma nodaļas noteikumiem tiek aizsargātas bez to reģistrācijas.

(2) Saskaņā ar tādu starptautisko nolīgumu noteikumiem, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, var tikt noteikta īpaša aizsardzības kārtība attiecībā uz noteiktu veidu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai attiecībā uz noteiktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu.

(3) Ģeogrāfiskie nosaukumi un ģeogrāfiska rakstura apzīmējumi, kurus attiecīgie patērētāji un tirgus dalībnieki neuztver saistībā ar preču vai pakalpojumu specifisko izcelsmi, nav uzskatāmi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm šā likuma izpratnē un netiek aizsargāti; tai skaitā tādi apzīmējumi, kas, kaut gan atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādes definējumam, Latvijas Republikas teritorijā zaudējuši savu sākotnējo nozīmi un kļuvuši par vispārpieņemtiem preču vai pakalpojumu veidu nosaukumiem.

 

41.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskās aizsardzības saturs

(1) Komercdarbībā ir aizliegts lietot nepatiesas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai jebkurus tādus ģeogrāfiskus nosaukumus, vai ģeogrāfiska rakstura apzīmējumus, vai tiem līdzīgus apzīmējumus, kuru lietošana var izraisīt patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

(2) Ja precēm vai pakalpojumiem, kurus pieņemts apzīmēt ar kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, patērētāju vai tirgus dalībnieku priekšstatā piemīt īpaša kvalitāte vai speciālas īpašības, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana komercdarbībā pieļaujama tikai saistībā ar tādām norādītās izcelsmes precēm un pakalpojumiem, kam ir attiecīgā kvalitāte vai īpašības.

(3) Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir plaši pazīstama un tai ir īpaša reputācija patērētāju vai tirgus dalībnieku vidū, šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai tai līdzīga apzīmējuma lietošana komercdarbībā saistībā ar citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pieļaujama pat gadījumos, kad tas neizraisa patērētāju maldinājumu attiecībā uz preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, bet dod iespēju negodīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju vai tās atšķirtspēju vai izraisīt tiem kaitējumu.

 

42.pants. Preču un pakalpojumu izcelsmes noteikšanas kritēriji

(1) Šīs likuma nodaļas noteikumu nolūkiem:

1) preču izcelsmi nosaka pēc to ražošanas vietas vai pēc šo preču galveno izejvielu vai galveno komponentu izcelsmes vietas;

2) pakalpojumu izcelsmi nosaka pēc pakalpojumu sniedzējas personas atrašanās vietas saskaņā ar uzņēmumu reģistru vai pēc to fizisko personu pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas, kuras faktiski nosaka uzņēmuma komercdarbību un pārvaldi.

(2) Vērtējuma kritērijus nosaka katrā gadījumā individuāli, balstoties uz to ietekmi uz attiecīgo preču vai pakalpojumu reputāciju; ņemot vērā šo reputāciju un patērētāju uztveri, vietēja un reģionāla rakstura ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var uzskatīt par patiesām, ja tās attiecībā uz preču vai pakalpojumu izcelsmi ir patiesas, vērtējot attiecībā uz plašāku reģionu vai valsti kopumā.

 

43.pants. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

tiesiskās aizsardzības nodrošināšana

(1) Apzīmējumu lietošana komercdarbībā pretēji šā likuma 41.panta noteikumiem atzīstama par negodīgas konkurences izpausmi, un par to paredzēta atbildība saskaņā ar tiesību aktiem par negodīgu konkurenci, kā arī citiem tiesību aktiem.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīgas lietošanas pārtraukšanu var celt jebkura ieinteresētā persona, arī profesionālās apvienības un ražotāju, tirdzniecības vai pakalpojumu sniedzēju apvienības, kuru statūti paredz šo apvienību biedru (locekļu) ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī organizācijas un institūcijas, kuru uzdevums saskaņā ar to statūtiem ir patērētāju tiesību aizsardzība.

 

Pārejas noteikumi

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču zīmēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1993, 12./13.nr.), un šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz preču zīmēm, kas pieteiktas reģistrācijai vai reģistrētas, vai kļuvušas plaši pazīstamas pirms šā likuma stāšanās spēkā, bet ar šādiem ierobežojumiem:

1) šajā likumā noteiktā preču zīmju reģistrācijas procedūra (10.–17.pants) un šajā procedūrā piemērojamie preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumi (III nodaļa) pilnā apjomā (ciktāl tie atšķiras no līdz šim spēkā bijušajiem noteikumiem) attiecas tikai uz preču zīmēm, kas pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē vai kuru starptautiskā reģistrācija stājusies spēkā Latvijas Republikā pēc šā likuma stāšanās spēkā;

2) attiecībā uz tām preču zīmēm, kas pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē vai kuru starptautiskā reģistrācija stājusies spēkā Latvijas Republikā pirms šā likuma stāšanās spēkā, šā likuma 18.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 19.panta sestās daļas, 23.panta trešās daļas, 28.panta trešās daļas, 31.panta pirmās un otrās daļas, 32.panta un 36.panta noteikumi, kā arī šajos noteikumos dotās atsauces uz preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumiem (III nodaļā) attiecīgajās procedūrās piemērojami (aizstāj attiecīgos līdz šim spēkā bijušos noteikumus) tikai pēc pieciem gadiem no šā likuma stāšanās spēkā.

 

Par likumprojektu

1. Spēkā esošā likuma par preču zīmēm aizstāšanai sagatavots likumprojekts "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskām norādēm". Lai izpildītu Pasaules tirdzniecības organizācijas Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar tirdzniecību (TRIPS — Agreement on Trade Related Aspects of Intelectual Property Rights — 1994) prasības, likumprojekts ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

2. Projekts tieši atveido Eiropas Padomes Direktīvas Nr.89/104 EEC noteikumus, it īpaši attiecībā uz preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumiem, iegūto izņēmuma tiesību raksturu, preču zīmju izmantošanu un to darbības pārtraukšanu.

3. Projektā novērstas atsevišķas spēkā esošā likuma neprecizitātes. Liberalizēti preču zīmju pieteikšanas noteikumi saskaņā ar Preču zīmju līguma (1994) prasībām. Ietverti ar preču zīmju starptautisko reģistrāciju saistītie jautājumi, nodrošinot atbilstību Madrides nolīgumam par zīmju starptautisko reģistrāciju un ar šo nolīgumu saistītajam protokolam.

4. Salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu, kas jau principā atbilst Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām, likumprojektā detalizēti ievēroti starptautisko vienošanos noteikumi. Likuma īstenošanai nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi.

Patentu valdes direktors Z.Aumeisters

 

 

 

Likumprojekts

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Saeimas dok. nr.4451; likumprojekts nr.1224

Kultūras ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta sēdē akceptēts (prot. 42, 21.§)

un 6.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apraide — programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana (nodošana izplatīšanai) publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un atsevišķās ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) kopējais skaits nav lielāks par 25;

2) Eiropas audiovizuālie darbi — radoša rakstura darbi vai kopražojumi, kuru veidošanu kontrolē Eiropas valstu fiziskās vai juridiskās personas;

3) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi — radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas;

4) neatkarīgais producents — attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti;

5) programma — viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Pieļaujams programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;

6) programmu izplatīšana — signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

7) raidījums — ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi;

8) raidīšana — programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijā). Šis termins neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma;

9) raidītāja apkalpes zona — teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma;

10) raidorganizācija — uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura ir saņēmusi Nacionālajā Radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;

11) reklāma — apmaksāts, citādi atlīdzināts vai pašreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, paziņojums par organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem;

12) retranslācija — Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus;

13) slēptā reklāma — preču vai pakalpojumu, preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju vārda, firmas zīmes vai darbības veida iekļaušana raidījumā skaņas vai attēla veidā, ja raidījuma veidotājs to ievietojis reklāmas nolūkā;

14) speciālie reklāmas raidījumi — raidījumi, kuros nepārprotami uztverams reklāmas raksturs un reklāma ir šo raidījumu būtiska daļa, arī raidījumi, kuros tieši tiek piedāvāts pirkt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus (televīzijas (radio) veikals);

15) sponsorēšana — fiziskās vai juridiskās personas tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana, lai popularizētu savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu vai tēlu."

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā var darboties raidorganizācijas."

3. Izteikt 17.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) musinājumu uz nacionālo rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;".

4. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijā veidotajās vizuālajā programmās laikā no pulksten 19 līdz 23 darbdienās, no pulksten 7 līdz 12 un no pulksten 19 līdz 23 brīvdienās un svētku dienās dažādiem raidījumiem, izņemo ziņu raidījumus, sporta raidījumus, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un speciālos reklāmas raidījumus, raidlaika kopapjomā nedēļas laikā jābūt šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 80 procentiem — Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no tiem ne mazāk par 40 procentiem — latviešu valodā veidotiem raidījumiem."

5. Izteikt 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Reklāma

(1) Reklāmai jābūt patiesai un godīgai.

(2) Reklāma nedrīkst maldināt un apdraudēt patērētāju intereses, tai jāatbilst likuma "Par patērētāju tiesību aizsardzību" prasībām.

(3) Reklāma nedrīkst:

1) aizskart cilvēcisko cieņu;

2) ietvert jebkuru rases, dzimuma vai nacionalitātes diskrimināciju;

3) aizskart reliģiskās jūtas vai politisko pārliecību;

4) mudināt uz darbību, kas bīstama veselībai vai drošībai;

5) mudināt uz darbību, kas vērsta pret vides aizsardzību.

(4) Reklāma nedrīkst radīt fizisku vai tikumisku kaitējumu nepilngadīgajiem un tai jāatbilst nepilngadīgo aizsardzību garantējošiem kritērijiem:

1) tā nedrīkst tiešā veidā mudināt nepilngadīgo pirkt preci vai pakalpojumus, izmantojot to pieredzes trūkumu vai pārmērīgu uzticēšanos;

2) tā nedrīkst tiešā veidā mudināt nepilngadīgos pierunāt vecākus vai citas personas pirkt reklamētās preces vai izmantot reklamētos pakalpojumus;

3) tā nedrīkst izmantot to īpašo uzticību, kādu nepilngadīgie izjūt pret vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) tā nedrīkst attēlot nepilngadīgos bīstamās situācijās, ja tam nav nopietna pamata.

(5) Reklāmā, kura ir domāta bērniem vai veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(6) Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(7) Par reklāmas saturu atbild reklāmas devējs.

(8) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas izplatīšanu atbild reklāmas devējs un raidorganizācija.

(9) Par reklāmas izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija.

21.pants. Reklāmas apjoms

(1) Reklāmai, televīzijas veikalam un citiem reklāmas veidiem atvēlētais raidlaiks, izņemot šī panta otrajā daļā minēto nosacījumu, vienā dienā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no raidlaika. Īsiem reklāmas sižetiem atvēlētais raidlaiks vienā dienā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika.

(2) Televeikalam atvēlētajiem iestarpinājumiem kanālos, kas tieši nenodarbojas ar televeikalu, jāturpinās bez pārtraukuma vismaz 15 minūtes.

(3) Īso reklāmas sižetu apjoms vienā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos īso reklāmas sižetu apjoms vienā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus, ja Nacionālā Radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu.

(4) Maksimālais reklāmas iestarpinājumu skaits vienā dienā ir astoņi iestarpinājumi, un to kopējais garums nedrīkst pārsniegt trīs stundas dienā.

(5) Šī panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) sludinājumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par attiecīgās raidorganizācijas programmām vai raidījumiem;

2) sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi piedalīties žēlsirdības kustībā, kuri tiek izplatīti bez maksas.

22.pants. Reklāmas forma un izmantošana

(1) Reklāmai jābūt skaidri atšķiramai, ar redzamiem vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotai no pārējās programmas. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā vai valsts valodā. Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.

(2) Reklāma, kas iedarbojas uz zemapziņu, nav pieļaujama.

(3) Nav pieļaujama slēptā reklāma.

(4) Reklāmā nedrīkst izmantot personu tēlus un balss materiālus, ja attiecīgās personas regulāri vada ziņu raidījumus un sabiedriski aktuālo problēmu raidījumus.

23.pants. Reklāmas izvietošana

(1) Reklāma ir ievietojama starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumi, reklāmu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tā nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību, kā arī neskartu autortiesības.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīga veida notikumu un pasākumu pārraidēs, kur ir pauzes, reklāma izvietojama tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audioviuzālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijfilmas, izklaides un dokumentālās programmas), gadījumā, ja tās ir garākas par 45 minūtēm, reklāmu atļautas iekļaut reizi 45 minūtēs. Atkārtota reklāmas iekļaušana pieļaujama tikai tad, ja darbs par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus 45 minūšu posmus.

(4) Ja reklāma iekļauta programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu ir jābūt vismaz 20 minūšu ilgam pārtraukumam.

(5) Reklāmu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu nedrīkst iekļaut ziņu raidījumos, sabiedriski aktuālu problēmu raidījumos, dokumentālajos, reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja to ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 un vairāk minūtes, tiek piemēroti šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta tikai pēc saskaņošanas ar attiecīgo ceremoniju organizētajiem.

24.pants. Atsevišķu produkcijas veidu reklāma

(1) Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma.

(2) Ir atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta. Alkoholisko dzērienu reklāmai jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) to nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem un tajā nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajā nedrīkst paust uzskatus, ka alkoholiskajiem dzērieniem piemīt ārstnieciskas īpašības un tiem ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme, vai ka tie palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tā nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkoholisko dzērienu patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkoholisko dzērienu lietošanā;

5) tā nedrīkst akcentēt augstu alkohola saturu kā attiecīgo alkoholisko dzērienu pozitīvu īpašību;

6) tā nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālā vai seksuālā jomā.

(3) Aizliegts reklamēt ārstnieciskos līdzekļus un ārstniecisko palīdzību, kas pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

25.pants. Sponsorēšana

(1) Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas vai raidījuma sākumā vai beigās.

(2) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētās programmas vai raidījuma saturu un izplatīšanas laika izvēli, tādējādi ierobežojot raidorganizācijas neatkarību.

(3) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst reklamēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

26. Sponsorēšanas aizliegums

(1) Fiziskās vai juridiskās personas, kuru tiešā nodarbošanās ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt programmu un raidījumu sponsori.

(2) Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas, un politiskās informācijas programmas un raidījumus.

(3) Par šauri tematiskām ziņām šā panta izpratnē uzskatāmas ziņas, kurās sniegta informācija par specifisku jomu bez nolūka to reklamēt."

6. 30.pantā:

izslēgt 30.panta pirmo daļu;

izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atbildīga par to retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, kuru sākotnējā izplatīšana nav veikta Eiropas konvecijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs vai Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir raidorganizācija, kas saņēmusi retranslācijas atļauju to izplatīšanai."

7. Izslēgt 34.panta otro daļu.

 

Par likumprojektu

Latvijas likumdošanas harmonizēšanas ar aquis communautaire ietvaros nepieciešams izdarīt grozījumus "Radio un televīzijas likumā", lai novērstu atsevišķas neskaidrības un pretrunas ar Eiropas likumdošanas aktiem audiovizuālajā nozarē: Eiropas Savienības direktīvu 89/552/EEC un 97/36/EC "Televīzija bez robežām" un Eiropas Padomes konvenciju "Par pārrobežu televīziju" ETS Nr.132. Pēdējo Latvija parakstīja 1997.gada 28.novembrī.

Ar šā gada 1.februāri ir stājies spēkā Asociācijas līgums starp Eiropas Savienību un Latviju. 1998.gada 28.maijā Briselē notika pirmā Asociācijas komitejas sēde, kurā nolēma, ka Latvijai jāatbalsta Eiropas audioviuzālās politikas nostādnes un jāievieš ES direktīva "Televīzija bez robežām".

Direktīvas prasību ievērošana ir priekšnoteikums Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmā MEDIA II un ir saistīta ar iestāšanos Eiropas Padomes kopprodukciju atbalsta fondā EURIMAGES.

Abi dokumenti izvirza minimālos nosacījumus brīvam programmu tirgum starp dalībvalstīm tādās jomās kā programmu veidošana, reklāma, sponsorēšana, kā arī atsevišķu personu individuālo tiesību aizsardzība.

Grozījumi iestrādā šos nosacījumus jau esošajā Radio un televīzijas likumā. Līdztekus atsevišķu terminu skaidrojumiem sniegta Eiropas darba definīcija (2.panta 2.punkts). Tas īpaši svarīgi tāpēc, ka direktīva, lai aizstāvētu kontinenta filmu un televīzijas programmu industriju, paredz Eiropas darbu pārsvaru televīzijas programmās. Precīzāk formulēta nacionālās produkcijas daļa kā Eiropas darbu sastāvdaļa. Te izmantota iespēja, ko dod direktīvas preambulas 25.pants, kas atļauj noteikt detalizētākus vai striktākus kritērijus kādas valodas aizsardzībai. Tāpēc 18.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā ir paredzēti 40% latviešu valodā veidotiem raidījumiem.

Grozījumu izdarīšana prasīja likuma pārstrukturēšanu. Jaunās redakcijas projektā visi likumā lietotie termini skaidroti teksta sākumdaļā. Pilnīgi no jauna, izmantojot konveciju kā paraugu, uzrakstītas reklāmai veltītās nodaļas.

Darba grupas vadītājs,

Nacionālā kinematogrāfijas centra direktora v.

starptautisko attiecību jautājumos A.Rozenbergs