• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Korejas Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.1998., Nr. 235/236 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49414

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas jaunajos Dievnamos

Vēl šajā numurā

14.08.1998., Nr. 235/236

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Svētki un godadienas

Korejas Republikā

Rīt, 15. augustā, valsts svētki

KOR.JPG (20431 BYTES) Jānis Krūmiņš Seulā ar Latvijas Republikas goda konsulu Korejas Republikā Sunu Kuklī

Korejas Republikas konsulāts Rīgā dibināts 1570.gadā

Korejas Republikas goda konsuls Jānis Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

— Cik ilgi mūsu valstī darbojas Korejas Republikas konsulāts?

— Konsulāts tika nodibināts 1570. gadā, protams, rēķinot pēc korejiešu kalendāra. Mums saprotamāk — konsulāts atklāts 1995. gada 8. augustā, tātad nupat tam apritējusi trešā gadskārta.

— Kā veidojušās mūsu valstu politiskās un ekonomiskās attiecības?

— Interese par Latviju Korejā radās jau drīz pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Taču viņi īpaši nesteidzās ar kontaktu iedibināšanu— mūsu valstij vajadzēja sevi parādīt starptautiskajā arēnā. 1996. gadā Korejas Republikā oficiālā vizītē bija Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, mūsu Valsts prezidents ir oficiāli ielūgts apmeklēt Korejas Republiku. Starp mūsu valstīm parakstīts līgums par investīciju aizsardzību un veicināšanu.

— Kā norit konsulāta darbs? Kas ir jūsu kompetencē?

— Goda konsula pienākums vispirms ir palīdzēt Korejas pilsoņiem atrisināt visdažādākās problēmas, kas viņiem rodas, uzturoties Latvijā. Protams, es arī palīdzu organizēt Korejas Republikas vēstnieka vizītes Latvijā — allaž, kad viņš ierodas no savas rezidences Stokholmā. Konsulāts arī cenšas informēt Latvijas sabiedrību par Koreju un par sadarbības iespējam ar šo valsti. Cenšamies arī informēt Korejas sabiedrību par Latviju. Mums ir cieši kontakti ar Korejas vēstniecību Stokholmā.

Konsulāts cenšas arī sekmēt mūsu valstu ekonomisko sadarbību. Korejas Republiku jau apmeklējušas divas Latvijas darījuma aprindu delegācijas, arī mūsu valsti apmeklējušas jau divas Dienvidkorejas biznesmeņu delegācijas. Mēs viņiem Rīgā sarīkojām semināru par sadarbības un investīciju iespējam Latvijā.

— Vai konsulāts nodarbojas arī ar vīzu izsniegšanu? Starp mūsu valstīm gan pastāv bezvīzu režīms.

— Jā, tas tiesa. Taču Latvijas iedzīvotājiem, kas nav mūsu valsts pilsoņi, lai iebrauktu Korejas Republikā, nepieciešamas vīzas. Tās viņi var saņemt Korejas Republikas vēstniecībā Stokholmā. Taču mēs palīdzam, pārsūtot dokumentus uz Stokholmu, arī pasteidzinot vīzu izsniegšanas un saņemšanas formalitātes. Mēs arī cenšamie nokārtot, lai darījumu aprindu pārstāvji vīzas varētu saņemt lidostā, ielidojot Seulā.

Palīdzam arī korejiešiem atrisināt ar Baltijas valstu vīzām saistītajos jautājumos. Samērā daudziem korejiešiem radušās problēmas, iebraucot Latvijā no mūsu kaimiņvalstīm, arī no Sanktpēterburgas. Korejieši vispār ir lieli ceļotāji, šajā jomā viņi pārņem japāņu pieredzi.

Vai konsulāta darbā nācies arī izjust, ka pastāv divas savstarpēji naidīgas Korejas valstis?

— Stājoties Korejas Republikas goda konsula amatā, man vajadzēja svinīgi pie Korejas Republikas karoga zvērēt, ka es nestāšos nekādos kontaktos ar Ziemeļkorejas pārstāvjiem. Šo zvērestu es, protams, arī pildu. Goda konsula amats jau uzliek arī īpašus pienākumus.

Kuri līdz šim bijuši lielākie mūsu ekonomiskās sadarbības projekti?

— Vispirms jau gandrīz visu Dienvidkorejas lielāko firmu pārstāvniecības Latvijā — gan "Samsung", gan "Daewoo", gan"Hyndai". Un es domāju, ka ar laiku Latvijā būs pārstāvēts vēl lielāks Dienvidkorejas firmu skaits. Līdz šim viena no visaktīvākajām korejiešu firmām bija "Samsung".

Savukārt mūsu valsts ir pasūtījusi "Hyndai" kuģu būvētavā divus lielus sašķidrinātas gāzes transportkuģus — šī projekta apjoms pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru. Mums arī izdevās panākt, ka pasaulslavenā "Hyndai" firma šo Latvijas pasūtījumu iekļauj savos plānos ārpus kārtas ,— "Hyndai" kuģu būvētavas bija noslogotas ar pasūtījumiem jau līdz pat 2015. gadam. Tagad viens no Latvijas pasūtītajiem kuģiem ir gatavs, beigām tuvojas arī otra kuģa būve. Tā nu iznāk, ka pašlaik Latvija Dienvidkorejā vairāk investējusi nekā šī slavenā Āzijas valsts Latvijā. Diemžēl ir visai grūti apkopot mūsu abu valstu ekonomiskās sadarbības kopapjomu, jo daudzas Latvijas un Korejas firmas sadarbojas tieši — konsulātu meklē tikai tad, kad rodas sarežģījumi. Katrā ziņā Dienvidkorejas ražojumiem Latvijā ir visai labs noiets, un tas ir pamatoti. Korejieši paši saka, ka kvalitātes ziņā tās ir "tās pašas japāņu preces, tikai vēl labākas". Daudzi Korejas uzņēmumi izmanto japāņu tehnoloģiju. Pateicoties ārkārtīgi augstajam darba ražīgumam, viņi panāk zemu produkcijas pašizmaksu un spēj savas preces pārdot visai lēti. Tomēr Korejas Republikā strādniekiem ir samērā augstas algas — caurmērā korejiešu strādnieki pelna pusotru līdz divus tūkstošus ASV dolāru mēnesī.

Savos labākajos brīžos Korejas Republikas ekonomika ir bijusi septītajā vietā pasaulē, pērn tā bija vienpadsmitajā. Un ir pamats cerēt, ka nākotnē, kad Koreja būs pārvarējusi pašreizējās saimnieciskās problēmas, tai būs vēl nozīmīgāka vieta pasaules ekonomikā.

Abpusējās sarunās ir arī izskanējis viedoklis — un par to arī mēs, konsulāts, esam centušies pārliecināt Dienvidkorejas darījuma aprindu pārstāvjus, ka ģeopolitiski viņiem būtu visnotaļ perspektīva sadarbība ar Latviju. Esam par to runājuši gan Korejas Republikas Ārlietu ministrijā Seulā un ar Korejas eksporta un importa asociācijas speciālistiem, gan arī sarunās tepat ar Korejas vēstniecības darbiniekiem. Mēs esam centušies viņus pārliecināt, ka viņiem būtu izdevīgi Latvijā izveidot savas Eiropas preču noliktavas. Patlaban tās atrodas Stokholmā un Helsinkos, kur līdz ar augstākajām cenām šo noliktavu uzturēšana iznāk dārgāka un neizdevīgāka. Latvijā korejieši varētu iekārtot savas noliktavas eksportpreču pasūtīšanai tālāk uz citām Eiropas valstīm. Šeit — modernākajās noliktavās — varētu notikt arī šo precu komplektēšana. Korejiešiem tas būtu tuvāk un arī citādā ziņā ekonomiski izdevīgāk. To rāda elementāri aprēķini. Taču diemžēl korejiešu pusei ir diezgan ilgi un pacietīgi tas jāskaidro. Jo diemžēl mūsu valstu mērogi ir atšķirīgi un korejiešu skatījumā mēs esam tomēr maza valsts. Tas arī sarežģī straujāku Korejas investīciju ienākšanu Latvijā. Praksē izpaužas it kā savā ziņā paradokss — ka būtu vieglāk dabūt, teiksim, 100 miljonus lielu investīciju nekā daudzkārt mazāku summu.

Tomēr mūsu valstu biznesmeņu abpusējā interese pieaug, un mūsu konsulātā gandrīz ik dienu aizvien jaunas Latvijas firmas interesējas par sadarbības iespējām ar Korejas Republiku. Cilvēki mums zvana, nāk uz konsulātu un prasa iespējamo sadarbības partneru firmu adreses. Prasa padomu. Nupat Korejas speciālisti ieradās kādā Daugavpils uzņēmumā, kur uzstādīs veselu Korejas rūpnīcas iekārtu.

Diemžēl pagaidām Latvija vairāk importē Korejas preces nekā eksportē. Mēs esam organizējusi dažādu Latvijas preču paraugu nosūtīšanu uz Koreju — gan Latvijas dzintara izstrādājumus, gan "Rīgas melno balzamu", gan šprotes. Taču līdz šim tā bijusi vairāk epizodiska sadarbība. Līdz regulāriem tirdzniecības kontaktiem vēl ejams grūts ceļš. Taču tas ir jāiet.

Domāju, ka labas sekmes varētu būt Latvijas koka izstrādājumu eksportam uz Korejas Republiku. Nākotnē acīmredzot vairāk jādomā arī par kopuzņēmumu veidošanu. Pagaidām bijuši tikai atsevišķi mēģinājumi šajā virzienā. Vairāk aktivitātes vajadzētu izrādīt arī Latvijas uzņēmējiem. Kad bijām noorganizējuši semināru par Korejas Republiku un tās tirgus iespējām, ieradās daudz mazāk klausītāju, nekā bija pieteikušies.

Dažkārt Latvijā sastopama arī subjektīva un pat aplama informācija par Korejas Republiku. Tā, piemēram, kāds mūsu žurnāls Dienvidkoreju nosauca par trešās pasaules valsti — kaut gan tā, neapšaubāmi, ir dinamiska un augsti attīstīta industriāla valsts. Korejiešu biznesmeņi jau ļoti aktīvi darbojas Polijā, Bulgārijā, Rumānijā, Kazahstānā, Uzbekistānā un vairākās citās postkomunistiskajās valstīs.

Ieceru ekonomiskās sadarbības sekmēšanai ir daudz, taču pagaidām to īstenošanu ir attālinājušas jau minētās Austrumāzijas reģiona valstu ekonomiskās grūtības, kā arī dabas stihija — nepieredzēti plašie plūdi Korejā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Koreja — pēc Vācijas apvienošanās — ir viena no pēdējām zemēm pasaulē, kas sašķelta divās politiski naidīgās valstīs. Demokrātiskā Korejas Republika jeb Dienvidkoreja atrodas līdzās Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai (KTDR), kurā joprojām pastāv komunistiska vienpartijas diktatūra.

Korejas Republiku līdz ar vairākām citām Austrumāzijas reģiona valstīm tās saimniecisko sasniegumu dēļ vēl nesen mēdza dēvēt par "ekonomikas tīģeri". Rūpniecības ražošanas indekss Dienvidkorejā (par 100 pieņemot 1990. gada rādītājus) pēdējos desmit gados trīskāršojies, bezdarbnieku skaitam šajā laikā samazinoties no 2,6 līdz 2 procentiem. Nacionālais kopprodukts desmit gados pieaudzis no 92 925 miljoniem ASV dolāru uz 379 623 miljoniem jeb apmēram četrkāršojies (caurmērā uz katru iedzīvotāju pieaugums ir no 2 277 ASV dolāriem pirms desmit gadiem līdz 8519 ASV dolāriem deviņdesmito gadu vidū). Citiem vārdiem, Dienvidkorejas nacionālais kopprodukts ik gadu caurmērā pieauga par 8,4 procentiem. (Pirms desmit gadiem pieaugums bija 6,9 procenti.)

Rūpniecībā nodarbināti 34,3 procenti saimnieciski aktīvo Dienvidkorejas iedzīvotāju, lauksaimniecībā — 20,8 procenti. Aizvien lielāka nozīme Dienvidkorejas iedzīvotāju nodarbinātības struktūrā ir sadzīves pakalpojumu sistēmai.

Korejas Republikā valsts izglītībai atvēlēti 3,4 procenti no valsts nacionālā kopprodukta. Valstī uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vidēji deviņarpus tūkstoši studentu, no tiem 3398 studējošas dāmas un 6101 kungs. Uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem — caurmērā 412 laikrakstu eksemplāru un 215 televizoru.

Vidējais mūža ilgums Korejas Republikā ir 75 gadi sievietēm un 67 gadi vīriešiem. Valstī ir relatīvi zema bērnu mirstība — 11 traģēdijas no katriem tūkstoš jaunpiedzimušajiem.

Kopš 1991. gada 17. septembra Korejas Republika ir ANO locekle.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Korejas Republiku tika nodibinātas 1991. gada 22. oktobrī. Kopš 1996. gada 1. oktobra Korejas Republikas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ļī Čanbums (Lee Chang – Bum) , kura rezidence ir Stokholmā.

Rīgā darbojas Korejas Republikas konsulāts, ko vada goda konsuls Jānis Krūmiņš.

Šogad savus valsts svētkus Korejas Republika sagaida skumjā noskaņā — visu pasauli satriekušas ziņas par plūdu nesto postu Korejā. Paužot līdzjūtību Korejas Republikas sabiedrībai par milzīgajiem plūdos cietušo cilvēku upuriem un materiālajiem zaudējumiem, vēlēsim čaklajai korejiešu tautai ātrāk pārvarēt dabas stihijas izraisītos zaudējumus.

"LV" informācija

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!