Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 18. augusta noteikumi Nr. 311 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.08.1998., Nr. 241/242 (1302/1303) https://vestnesis.lv/ta/id/49429

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 312

Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra - izvešana pārstrādei

Vēl šajā numurā

21.08.1998., Nr. 241/242 (1302/1303)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 311

Pieņemts: 18.08.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 18.augustā Noteikumi Nr. 311

Rīgā (prot. Nr. 45, 19.§)

Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu

Izdoti saskaņā ar

Muzeju likuma 14.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Nacionālā muzeju krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.

2. Nacionālā muzeju krājuma pārraudzību veic Muzeju valsts pārvalde. Muzeju valsts pārvalde:

2.1. katru gadu saņem muzeju iesniegtos pārskatus;

2.2. piedalās muzeju akreditācijā;

2.3. veic pārbaudes, ja tās ierosina Latvijas Muzeju padome, valsts un pašvaldību institūcijas vai juridiskās un fiziskās personas;

2.4. pieprasa un saņem no muzejiem informāciju par attiecīgā muzeja krājumu.

3. Muzeja direktors (vadītājs) nosaka kārtību, kādā notiek muzeja krājuma uzskaite, saglabāšana, papildināšana un izmantošana saskaņā ar šiem noteikumiem.

4. Muzeja direktors (vadītājs) ir atbildīgs par muzeja krājumu un par šajos noteikumos noteikto apstākļu nodrošināšanu tā veidošanai, uzskaitei, papildināšanai, saglabāšanai un izmantošanai, kā arī par darbinieku profesionālās izglītības pilnveidošanu.

5. Ar muzeja krājumu saistīto darbu vada galvenais krājuma glabātājs. Galvenais krājuma glabātājs ir direktora vietnieks muzeja krājuma lietās.

6. Galvenais krājuma glabātājs nodrošina:

6.1. muzeja krājuma uzskaiti un saglabāšanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

6.2. muzeja krājuma uzskaites dokumentācijas saglabāšanu;

6.3. ar muzeja krājuma uzskaiti un saglabāšanu saistīto muzeja speciālistu kvalifikācijas celšanu.

7. Ar muzeja krājumu saistītā dokumentācija saskaņojama ar galveno krājuma glabātāju. Galvenā krājuma glabātāja norādījumi par muzeja krājuma uzskaiti, glabāšanu, konservāciju, restaurāciju un izmantošanu ir saistoši katram muzeja darbiniekam.

8. Galvenajam krājuma glabātājam ir tiesības vērsties tieši Muzeju valsts pārvaldē, ja attiecīgais jautājums ir saistīts ar muzeja krājumu.

9. Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba galveno krājuma glabātāju, sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu, kurā ieraksta muzeja krājuma vienību skaitu pēc inventāra grāmatām, muzeja krājuma glabāšanas apstākļus, kā arī muzeja krājuma uzskaites dokumentāciju.

10. Muzeja krājuma uzskaitē, glabāšanā, konservācijā vai restaurācijā iesaistīto darbinieku, kā arī ekspozīcijas telpu uzraugu, apkopēju un apsardzes darbinieku pieņemšana darbā un atbrīvošana no darba saskaņojama ar galveno krājuma glabātāju.

11. Kolekcijas glabātājs ir materiāli atbildīgs par viņa pārziņā nodoto kolekciju.

12. Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba kolekcijas glabātāju, konstatē muzeja kolekcijas uzskaites dokumentācijas esību un pēc attiecīgās kolekcijas pārbaudes sastāda nodošanas un pieņemšanas aktu.

13. Muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā nodrošina muzeja krājuma komplektēšanu un tā zinātnisko izpēti pēc saskaņošanas ar galveno krājuma glabātāju.

14. Muzeja direktora vietnieks saimnieciskajās lietās nodrošina šajos noteikumos noteiktos muzeja krājuma glabāšanas apstākļus, krātuvju un ekspozīcijas telpu sanitāri tehnisko un elektrotehnisko stāvokli, drošības un ugunsdzēsības signalizācijas darbību, kā arī telpu remonta veikšanu un uzraudzību un muzeja krājuma uzskaites, glabāšanas, konservācijas un restaurācijas dienesta materiāltehnisko apgādi. Visus darbus muzeja krājuma saglabāšanas nodrošināšanai muzeja direktora vietnieks saimnieciskajās lietās saskaņo ar galveno krājuma glabātāju.

15. Katrā muzejā darbojas krājuma komisija, ko vada galvenais krājuma glabātājs, kura izskata visus ar muzeja krājumu saistītos jautājumus:

15.1. komisijas sastāvā ir muzeja darbinieki, un to apstiprina muzeja direktors (vadītājs);

15.2. kā padomdevējus bez balsstiesībām komisijas darbā var pieaicināt dažādu nozaru ekspertus;

15.3. krājuma komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no tās locekļiem. Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas vadītāja balss;

15.4. krājuma komisijas lēmumu ieraksta sēdes protokolā, un to apstiprina muzeja direktors (vadītājs).

16. Ja muzejā ir struktūrvienība restaurācijas veikšanai, darbojas muzeja krājuma konservācijas un restaurācijas padome, kuru vada galvenais krājuma glabātājs.

17. Konservācijas un restaurācijas padome:

17.1. novērtē muzeja krājuma priekšmetu saglabātības pakāpi un izvērtē konservācijas vai restaurācijas nepieciešamību un iespējamību;

17.2. apstiprina restaurācijas uzdevumus un metodiku;

17.3. novērtē veikto konservāciju un restaurāciju.

18. Ja muzejā nav struktūrvienības restaurācijas veikšanai, pieaicina sertificētus restauratorus.

19. Katrā muzejā darbojas zinātniskā padome, kas nosaka muzeja krājuma komplektēšanas politiku un zinātniskās izpētes stratēģiju.

20. Muzeja krājums saskaņā ar muzeja nolikumu (statūtiem) var glabāties vienkopus vai decentralizēti. Ja muzeja krājums glabājas decentralizēti, tā uzskaites un glabāšanas kārtību nosaka muzeja direktors (vadītājs).

II. Nacionālā muzeju krājuma veidošana un papildināšana

21. Katra muzeja krājums sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma. Palīgkrājums un apmaiņas krājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu pamatkrājuma saglabāšanu un papildināšanu.

22. Pamatkrājumā ir muzeja priekšmeti, kuriem ir zinātniska, kultūrvēsturiska un mākslinieciska vērtība un kuri atbilst muzeja profilam saskaņā ar attiecīgā muzeja nolikumu (statūtiem), krājuma komplektēšanas politiku un muzeja krājuma komisijas lēmumu.

23. Palīgkrājumā ir:

23.1. muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja pamatkrājumā ir divi vai trīs vienādi attiecīgā priekšmeta eksemplāri;

23.2. materiāli, kas izgatavoti zinātniskām, kultūrizglītojošām vai ekspozīcijas vajadzībām;

23.3. pietiekami neizpētīti muzeja priekšmeti, kurus pēc to izpētes varētu iekļaut pamatkrājumā;

23.4. slikti saglabājušies priekšmeti, kurus pēc to restaurēšanas varētu iekļaut pamatkrājumā;

23.5. priekšmeti, kuriem ir zemāka mākslinieciskā vērtība nekā pamatkrājumā ietveramajiem priekšmetiem.

24. Apmaiņas krājumā ir:

24.1. priekšmeti, kas neatbilst muzeja profilam;

24.2. apmaiņai iepirktie priekšmeti;

24.3. dāvinājumi, ja dāvinātājs piekrīt tā dāvināto priekšmetu izmantošanai apmaiņai;

24.4. muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja pamatkrājumā vai palīgkrājumā ir vismaz trīs vienādi attiecīgā muzeja priekšmeta eksemplāri;

24.5. priekšmeti, kas ieskaitīti no pamatkrājuma saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu un Muzeju valsts pārvaldes atļauju;

24.6. priekšmeti, kas ieskaitīti no palīgkrājuma saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu un direktora (vadītāja) rīkojumu.

25. Katrs muzejs savu krājumu papildina atbilstoši muzeja profilam, kas noteikts muzeja nolikumā (statūtos), un muzeja krājuma komplektēšanas politikai.

26. Muzeja krājuma papildināšanas avoti ir:

26.1. dāvinājumi un pirkumi no fiziskajām un juridiskajām personām;

26.2. muzejisko un muzeja priekšmetu maiņa;

26.3. arheoloģiskie izrakumi;

26.4. konfiscētās muzejiskās vērtības;

26.5. fizisko personu novēlējumi.

III. Muzeja priekšmetu un kolekciju atsavināšana un izslēgšana

27. No muzeja pamatkrājuma var atsavināt:

27.1. muzeja priekšmetus un kolekcijas, kas saskaņā ar muzeja nolikumu (statūtiem) un krājuma komplektēšanas politiku neatbilst muzeja profilam;

27.2. muzeja priekšmetus un kolekcijas, ja muzejs tiek reorganizēts;

27.3. atsevišķus muzeja priekšmetu eksemplārus, ja muzeja pamatkrājumā ir vismaz trīs vienādi eksemplāri.

28. Lai varētu atsavināt kāda muzeja krājuma priekšmetus vai kolekcijas, attiecīgā muzeja direktora (vadītāja) iesniegums un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izraksts jāiesniedz Muzeju valsts pārvaldē, kas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par atsavināmajiem muzeja priekšmetiem un kolekcijām. Akreditētie muzeji trīs mēnešu laikā var pieteikties pārņemt savā krājumā atsavināmos muzeja priekšmetus vai kolekcijas. Minēto muzeju pieteikumus izskata Latvijas Muzeju padome un apstiprina Muzeju valsts pārvalde.

29. Ja trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas neviens no akreditētajiem muzejiem nepiesakās pārņemt savā krājumā atsavināmos muzeja priekšmetus vai kolekcijas, attiecīgais muzejs ir tiesīgs tos atsavināt, izslēdzot no pamatkrājuma saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu, vai ieskaitīt apmaiņas krājumā.

30. Lai varētu izslēgt muzeja priekšmetus no pamatkrājuma, Muzeju valsts pārvaldē jāiesniedz attiecīgā muzeja direktora (vadītāja) iesniegums un muzeja krājuma komisijas sēdes protokola izraksts, ko izskata Latvijas Muzeju padome (ja nepieciešams, Muzeju valsts pārvalde izveido ekspertu komisiju). Atļauju muzeja priekšmetu izslēgšanai no pamatkrājuma izsniedz Muzeju valsts pārvalde.

31. Muzeja priekšmetus izslēdz no palīgkrājuma, pamatojoties uz muzeja krājuma komisijas lēmumu un attiecīgā muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu.

32. No muzeja krājuma izslēgto muzeja priekšmetu inventāra numurus aizliegts izmantot jauniegūtajiem muzeja krājuma priekšmetiem.

IV. Nacionālā muzeju krājuma uzskaite

33. Informācija par visiem Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem tiek ietverta kopkatalogā — datorizētā uzskaites sistēmā, kuru veido un kārto Muzeju valsts pārvalde.

34. Kopkataloga veidošanai katrs muzejs iesniedz informāciju par sava krājuma priekšmetiem tajos termiņos, veidā un apjomā, ko pēc Latvijas Muzeju padomes atzinuma saņemšanas noteikusi Muzeju valsts pārvalde.

35. Muzeja krājuma uzskaite ir muzeja priekšmetu aktēšana, reģistrēšana inventāra grāmatās, klasifikācija un uzskaites kartotēku izveidošana, ko veic katrs muzejs.

36. Pamatojoties uz muzeja krājuma uzskaites aktiem un inventāra grāmatām, tiek veikta muzeja krājuma zinātniskā inventarizācija un izmantošana.

37. Zinātniskā inventarizācija ir muzeja krājuma sistematizācija, muzeja priekšmetu izpēte, zinātnisko aprakstu kartotēkas sastādīšana un ierakstīšana zinātniskās izpētes inventāra grāmatās.

38. Muzeja krājumam nav nepieciešama finansu grāmatvedības uzskaite.

39. Muzeja krājuma uzskaites un zinātniskās izpētes dokumentācija pastāvīgi glabājama muzeja arhīvā.

40. Muzeja krājuma uzskaites dokumentācijā ir šādi akti:

40.1. akts par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā;

40.2. sākotnējais akts par priekšmetu pieņemšanu, ko sastāda, ja muzeja īpašumā pieņem liela apjoma kolekcijas (vismaz 300 vienību), un pievieno aktam par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā;

40.3. akts par priekšmeta pieņemšanu uz laiku (deponēšanu) un atdošanu;

40.4. akts par muzeja priekšmeta izdošanu uz laiku (deponēšanu) un saņemšanu;

40.5. akts par priekšmetiem, kas izslēgti no muzeja krājuma;

40.6. akts par muzeja priekšmetu esības pārbaudi.

41. Ja priekšmetu pieņem muzeja īpašumā vai uz laiku, attiecīgajā aktā norāda priekšmeta pieņemšanas mērķi un priekšmeta īpašnieka nosacījumus (ja tādi ir).

42. Aktā par priekšmeta pieņemšanu un aktā par muzeja priekšmeta izdošanu jānorāda:

42.1. ieraksta kārtas numurs;

42.2. muzeja priekšmeta nosaukums, autors un īss apraksts;

42.3. eksemplāru skaits;

42.4. muzeja priekšmeta saglabātības pakāpe (ja muzeja priekšmets ir labi saglabājies, izdara atzīmi "laba", ja muzeja priekšmets ir slikti saglabājies, jānorāda defekti);

42.5. cena (nopirktajiem muzeja priekšmetiem);

42.6. uzskaites apzīmējums (inventāra numurs);

42.7. piezīmes;

42.8. īpaši noteikumi muzeja priekšmeta izmantošanā;

42.9. svars — dārgmetāla izstrādājumiem (izņemot muzeja priekšmetus, kuros dārgmetāls ir to sastāvdaļa);

42.10. muzeja priekšmeta vai kolekcijas izcelšanās, vēsture, leģenda (ja tāda ir). Minēto informāciju var sniegt attiecīgā akta pielikumā.

43. Atļauju muzeja priekšmetu izsniegšanai uz laiku (deponēšanai) dod muzeja direktors (vadītājs), galvenais krājuma glabātājs un kolekcijas glabātājs pēc garantijas vēstules (līguma) saņemšanas, kurā ir norādīts deponēšanas mērķis un termiņš, kā arī priekšmeta saglabāšanas un drošības garantijas. Muzeja krājuma priekšmets no muzeja izsniedzams tikai pret pilnvaru.

44. Aktu par muzeja priekšmeta izdošanu uz laiku (deponēšanu) paraksta kolekcijas glabātājs un galvenais krājuma glabātājs, kā arī priekšmeta ņēmējs. Vienu akta eksemplāru saņem priekšmeta ņēmējs.

45. Katru muzeja krājuma akta veidu reģistrē atsevišķā reģistrācijas žurnālā.

46. Pamatojoties uz aktu par muzeja priekšmeta pieņemšanu, muzeja priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā. Muzeja priekšmeta ieraksta kārtas numurs inventāra grāmatā ir attiecīgā priekšmeta inventāra numurs, kas ierakstāms arī aktā par muzeja priekšmeta pieņemšanu.

47. Veco inventāra grāmatu nomaiņa ar jaunām atļauta tikai saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu un direktora (vadītāja) rīkojumu, ja muzejā tiek mainīta muzeja krājuma uzskaites kārtība, muzejs tiek reorganizēts vai inventāra grāmata vairs nav izmantojama fizisku bojājumu dēļ. Vecās inventāra grāmatas nedrīkst iznīcināt.

48. Visas inventāra grāmatas reģistrē muzeja krājuma inventāra grāmatu reģistrācijas žurnālā.

49. Priekšmetus, kas ir iegūti muzeja īpašumā un iekļauti pamatkrājumā, pēc to aktēšanas reģistrē pamatkrājuma inventāra grāmatā.

50. Pamatkrājuma inventāra grāmatā jānorāda:

50.1. inventāra numurs;

50.2. ieraksta datums;

50.3. attiecīgā akta numurs un sastādīšanas datums;

50.4. muzeja priekšmeta agrākais inventāra numurs (ja tāds ir);

50.5. muzeja priekšmeta nosaukums un īss apraksts;

50.6. eksemplāru skaits;

50.7. izmēri un materiāls, no kā izgatavots muzeja priekšmets;

50.8. svars — dārgmetāla izstrādājumiem (izņemot muzeja priekšmetus, kuros dārgmetāls ir to sastāvdaļa);

50.9. muzeja priekšmeta saglabātības pakāpe (atbilstoši pieņemšanas aktam);

50.10. cena (iepirktajiem muzeja priekšmetiem);

50.11. nodaļa vai kolekcija, kurā muzeja priekšmets ir ieskaitīts;

50.12. zinātniskā inventāra numurs (ja tāds ir);

50.13. piezīmes (atzīmē muzeja priekšmeta izslēgšanu no pamatkrājuma).

51. Palīgkrājuma muzeja priekšmetus pēc aktēšanas reģistrē palīgkrājuma inventāra grāmatā.

52. Palīgkrājuma inventāra grāmatā jānorāda:

52.1. inventāra numurs;

52.2. attiecīgā akta numurs un sastādīšanas datums;

52.3. muzeja priekšmeta nosaukums un īss apraksts;

52.4. izmēri un materiāls, no kā izgatavots muzeja priekšmets;

52.5. muzeja priekšmeta saglabātības pakāpe (atbilstoši pieņemšanas aktam);

52.6. eksemplāru skaits;

52.7. cena (iepirktajiem muzeja priekšmetiem);

52.8. piezīmes (atzīmē muzeja priekšmeta izslēgšanu no palīgkrājuma).

53. Apmaiņas krājuma muzeja priekšmetus reģistrē apmaiņas krājuma inventāra grāmatā, kurā jānorāda:

53.1. attiecīgā akta numurs un sastādīšanas datums;

53.2. muzeja priekšmeta nosaukums un īss apraksts;

53.3. eksemplāru skaits;

53.4. kam muzeja priekšmets nodots apmaiņā, apmaiņas akta numurs un sastādīšanas datums;

53.5. muzeja priekšmets, kas iegūts apmaiņā, attiecīgā akta numurs un sastādīšanas datums.

54. Apmaiņas krājuma muzeja priekšmetu var:

54.1. apmainīt pret fiziskajām vai juridiskajām personām piederošiem muzejiskiem priekšmetiem, kas iekļaujami muzeja pamatkrājumā;

54.2. atsevišķos gadījumos — pārdot (piemēram, izsolēs, antikvariātos) un iegūtos līdzekļus izmantot muzeja pamatkrājuma papildināšanai.

55. Darbības ar apmaiņas krājuma muzeja priekšmetiem (muzeja priekšmetu ieskaitīšana apmaiņas krājumā, maiņa vai pārdošana) atļauts veikt tikai saskaņā ar muzeja krājuma komisijas lēmumu, kas ir ierakstīts attiecīgajā protokolā, un ar Muzeju valsts pārvaldes atļauju.

56. Muzeja krājuma priekšmetu esības pārbaude:

56.1. muzeja krājuma priekšmetu esību pārbauda saskaņā ar muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu, salīdzinot esošos muzeja priekšmetus ar ierakstiem inventāra grāmatās, aktos un pārējā uzskaites dokumentācijā;

56.2. pārbaudi veic saskaņā ar muzeja direktora (vadītāja) rīkojumu izveidota komisija, kuras sastāvā ir muzeja speciālisti;

56.3. par pārbaudes rezultātiem sastāda aktu, kuru paraksta komisijas locekļi;

56.4. ja pārbaudē atklājas, ka nav kāda no muzeja krājuma priekšmetiem, pārbaudes aktu un direktora (vadītāja) rakstisku paskaidrojumu nosūta Muzeju valsts pārvaldei;

56.5. vienlaikus ar muzeja krājuma priekšmetu esības pārbaudi vēlams novērtēt muzeja priekšmetu saglabātību. Ja konstatēti būtiski muzeja krājuma priekšmeta bojājumi, pieaicina restauratoru.

57. Muzeja krājuma priekšmetu signēšana:

57.1. pēc muzeja krājuma priekšmeta ierakstīšanas inventāra grāmatā to signē — uz priekšmeta uzraksta uzskaites apzīmējumu (muzeja šifru un inventāra numuru);

57.2. signēšanai drīkst izmantot tikai tādus materiālus, kas nebojā muzeja priekšmetu (katra jauna materiāla izvēli saskaņo ar restauratoru). Aizliegts signēšanai izmantot ķīmisko zīmuli, zīmogkrāsu, tinti, kā arī nepārbaudītas krāsas un lakas. Signatūras piestiprināšanai nedrīkst izmantot naglas, metāla piespraudes, līmi un līdzīgus materiālus, kas var radīt muzeja priekšmeta mehānisku bojājumu;

57.3. uzskaites apzīmējumam uz muzeja priekšmeta jābūt skaidri salasāmam un novietotam tā, lai uzskaites apzīmējums muzeja priekšmeta eksponēšanas laikā nebūtu redzams apmeklētājiem. Uzskaites apzīmējums nedrīkst aizsegt vai bojāt jebkura veida informāciju par muzeja priekšmetu;

57.4. ja uz muzeja priekšmeta pamatnes ir firmas vai autora zīmes, kā arī agrākie inventāra numuri, tos nedrīkst aizklāt ar jaunajiem uzskaites apzīmējumiem. Agrākos inventāra numurus uz muzeja priekšmeta aizliegts iznīcināt;

57.5. ja muzeja priekšmets ir ievietots ietvarā, signējams arī ietvars, ja tas nav uzskaitīts atsevišķi;

57.6. neliela izmēra muzeja priekšmetiem (piemēram, arheoloģiskie priekšmeti, monētas, nozīmes) vai priekšmetiem, uz kuriem uzskaites apzīmējumi nav vēlami to saglabātības dēļ (piemēram, bonistikas priekšmeti), uzskaites apzīmējumus raksta uz etiķetēm, kuras piesien muzeja priekšmetam vai ievieto aploksnē kopā ar attiecīgo muzeja priekšmetu;

57.7. fotonegatīviem uzskaites apzīmējumi rakstāmi uz negatīva perfomaliņas emulsijas;

57.8. tekstilijām uzskaites apzīmējumi rakstāmi uz balta kokvilnas auduma etiķetes, ko piešuj attiecīgajam muzeja priekšmetam.

V. Nacionālā muzeju krājuma saglabāšana

58. Katrs muzejs nodrošina Nacionālā muzeju krājuma aizsardzību, lai nepieļautu muzeja priekšmetu saglabātības pasliktināšanos. Muzeju valsts pārvalde nodrošina muzejus ar metodiskajiem materiāliem par muzeja priekšmetu un kolekciju uzskaites, glabāšanas, pārvietošanas un eksponēšanas nosacījumiem un paņēmieniem.

59. Muzeja telpām, kā arī apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmām jābūt labā tehniskā stāvoklī.

60. Muzeja krājums jāglabā atsevišķās telpās vai ēkās — krātuvēs šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajos apstākļos.

61. Skapji, plaukti vai cita veida aprīkojums, kā arī lielgabarīta eksponāti izvietojami krātuvēs, kurās ir ejas, kas nodrošina telpu ventilāciju, piekļūšanu muzeja priekšmetiem un to evakuāciju.

62. Ir šādi krātuvju veidi:

62.1. atklātās krātuves, kuras pieejamas apskatei muzeja darbinieka klātbūtnē;

62.2. slēgtās krātuves, kuras pieejamas apskatei tikai muzeja materiāli atbildīgās personas klātbūtnē.

63. Pastāvīgās personāla darba vietas ierīkojamas ārpus krātuvēm.

64. Pie krātuvēm ir vēlams iekārtot šādas telpas:

64.1. izolatoru, kurā ievieto un apstrādā muzeja priekšmetus, kas ir inficēti ar kaitēkļiem, sēnītēm vai citādi;

64.2. telpu jauniegūto muzeja priekšmetu apstrādei;

64.3. telpu muzeja apmeklētājiem, lai nodrošinātu iespēju strādāt ar muzeja krājuma priekšmetiem.

65. Krātuvju un to inventāra tehnisko stāvokli pārbauda kolekciju glabātājs un galvenais krājuma glabātājs. Ja nepieciešams, pieaicina citus speciālistus.

66. Muzeja krājuma un tā dokumentācijas saglabātību visu diennakti nodrošina šādā veidā:

66.1. muzeja ēkas un telpas vēlams aprīkot ar signalizāciju, kas garantē nepārtrauktu apsardzi;

66.2. viens muzeja krātuvju un ekspozīcijas telpu atslēgu komplekts ar atbilstošiem apzīmējumiem glabājas nodrošinātā vietā vai seifā, un tā izsniegšanas un nodošanas kārtību nosaka muzeja direktors (vadītājs). Otrs atslēgu komplekts glabājas pie galvenā krājuma glabātāja vai direktora (vadītāja);

66.3. muzeja krātuvēs un ekspozīcijas telpās izvietoto iekārtu atslēgas atrodas pie materiāli atbildīgās personas;

66.4. muzeja krātuves un ekspozīcijas telpas nodrošina ar kontrolzīmogiem, kontrolatslēgām vai elektronisko atslēgu sistēmu.

67. Bez materiāli atbildīgās personas klātbūtnes muzeja krātuves drīkst atvērt tikai ārkārtas gadījumos komisija trīs cilvēku sastāvā, piedaloties galvenajam krājuma glabātājam vai direktoram (vadītājam), par ko sastāda aktu. Viens akta eksemplārs izsniedzams materiāli atbildīgajai personai.

68. Muzeja ēkas un telpas aprīko ar ugunsdzēsības signalizāciju. Vēlams ierīkot ugunsdzēsības ūdensvadu un ierīces, kas nodrošina tā izmantošanu.

69. Muzeja krātuvēs un ekspozīcijas telpās (vai līdzās tām) jāatrodas ugunsdzēsības aparātiem un piederumiem.

70. Muzejā jābūt muzeja krājuma evakuācijas plānam.

71. Muzeja krājuma konservācija un restaurācija:

71.1. konservācijas un restaurācijas darbus veic atestēts restaurators vai viņa vadīta darba grupa;

71.2. visus konservācijas un restaurācijas darbus dokumentē restauratora darba žurnālā, protokolā, pasē vai citādi;

71.3. visiem restaurējamajiem muzeja priekšmetiem veic melnbaltu fotofiksāciju pirms restaurācijas, pēc restaurācijas un, ja nepieciešams, arī restaurācijas gaitā;

71.4. konservācijas un restaurācijas dokumentāciju pastāvīgi glabā muzeja zinātniskajā arhīvā;

71.5. informāciju par muzeja priekšmetu konservāciju un restaurāciju norāda muzeja uzskaites dokumentācijā;

71.6. restaurētos muzeja priekšmetus vēlams glabāt atsevišķi no nerestaurētajiem muzeja priekšmetiem.

72. Muzejam ir nepieciešamas ekspozīciju iekārtas, kas aizsargā muzeja priekšmetus no putekļiem, mikroorganismiem un insektiem.

73. Iekārtojot muzeja ekspozīciju, jāievēro šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās prasības, kā arī šādi nosacījumi:

73.1. muzeja priekšmeti nedrīkst atrasties tiešos saules staros;

73.2. papīra priekšmetus eksponē ne ilgāk kā sešus mēnešus;

73.3. senas fotogrāfijas, tekstilijas, papīra priekšmeti un citi gaismas jutīgi muzeja priekšmeti aizsargājami no gaismas iedarbības;

73.4. grafikas darbus vēlams eksponēt dubultos pasportū, kas izgatavoti no bezskābes papīra;

73.5. svina priekšmeti nedrīkst saskarties ar ozolkoku.

VI. Nacionālā muzeju krājuma izmantošana

74. Informāciju par Nacionālajā muzeju krājumā iekļautajām dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtībām, kas glabājas muzeju krājumos, sabiedrība var iegūt Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

75. Akreditētie muzeji nodrošina Nacionālajā muzeju krājumā iekļauto muzeju krājumu pieejamību sabiedrībai tā izmantošanai zinātnes, kultūras un izglītības jomā, kā arī dabas un sociālās vides atveseļošanai un estētiskajai audzināšanai.

76. Katra muzeja zinātniskās pētniecības darbs, ekspozīciju veidošana, izstāžu rīkošana un sabiedrības izglītošana tiek veikta, izmantojot attiecīgā muzeja krājumu.

77. Ar eksponētajiem muzeja priekšmetiem apmeklētāji un pētnieki var iepazīties izstādēs un pastāvīgajās ekspozīcijās muzeju noteiktajā darba laikā.

78. Muzeja priekšmetus saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu var uz laiku izdot citiem muzejiem un institūcijām.

79. Lai uz laiku izvestu muzeja kolekciju vai atsevišķus muzeja priekšmetus ārpus valsts robežām, muzejam jāiesniedz Muzeju valsts pārvaldē šādi dokumenti:

79.1. iesniegums;

79.2. ielūgums vai sadarbības līgums;

79.3. izvedamo muzeja priekšmetu saraksts un fotogrāfijas;

79.4. izvedamo muzeja priekšmetu apdrošināšanas polise.

80. Ja saņemta attiecīgā atļauja, tā kopā ar šo noteikumu 79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedzama attiecīgajā muitas iestādē.

81. Apmeklētāji un pētnieki var strādāt ar muzeja priekšmetiem muzeja krātuvēs (lasītavās), ja, pamatojoties uz iesniegumu, kurā ir norādīta pētījuma tēma un muzeja priekšmeta izmantošanas mērķis, ir saņemta ar galveno krājuma glabātāju saskaņota muzeja direktora (vadītāja) atļauja (rezolūcija).

82. Muzeji nodrošina apmeklētājiem un pētniekiem bez maksas šādus pakalpojumus:

82.1. uzziņu materiāla (piemēram, kartotēkas, datu bāzes, apraksti, rādītāji, ceļveži, palīgliteratūra) pieejamību;

82.2. iespēju iepazīties ar muzeja priekšmetiem.

83. Muzejs var atteikt apmeklētājam un pētniekam izsniegt muzeja priekšmetus, ja:

83.1. nav pabeigta attiecīgo priekšmetu uzskaite;

83.2. tie ir slikti saglabājušies;

83.3. tie ir eksponēti izstādē vai pastāvīgajā ekspozīcijā;

83.4. tie ir izdoti (deponēti) ārpus muzeja;

83.5. to izmantošanas mērķi neatbilst šo noteikumu 75.punktā minētajiem mērķiem.

84. Lai nodrošinātu Nacionālā muzeju krājuma izmantošanu, katrs muzejs:

84.1. nosaka apmeklētāju un pētnieku apkalpošanas kārtību;

84.2. nosaka darbam izsniedzamo muzeja priekšmetu apjomu, tā uzskaites un pārbaudes kārtību;

84.3. atņem uz laiku muzeja priekšmetu izmantošanas tiesības, ja apmeklētājs vai pētnieks neievēro muzeja iekšējās kārtības noteikumus;

84.4. pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu par muzeja priekšmetu bojāšanu;

85. Muzeji saņem maksu par šādiem pakalpojumiem:

85.1. izstāžu un ekspozīciju apmeklēšana;

85.2. muzeja priekšmetu izdošana (deponēšana) neakreditētajiem muzejiem un citām institūcijām;

85.3. muzeja krājuma izmantošana, ja attiecīgie pakalpojumi pārsniedz šo noteikumu 82.punktā minēto pakalpojumu apjomu.

VII. Nacionālā muzeju krājuma finansēšana

86. Akreditēto valsts un pašvaldību muzeju krājumu papildināšana, uzskaite, saglabāšanas nodrošinājums (atbilstošu krātuvju uzturēšana, glabāšanas aprīkojums un palīgmateriāli, muzeja priekšmetu konservācija un restaurācija, apsardze, ugunsdrošības aprīkojums), izpēte un izmantošana, kā arī ar muzeja krājumu saistīto darbinieku profesionālās izglītības pilnveidošana tiek finansēta attiecīgi no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

87. Akreditētie privātmuzeji var pretendēt uz valsts finansējumu Nacionālajā muzeju krājumā iekļauto muzeja priekšmetu saglabāšanai, ja to saglabāšana ir ietverta īpašā kultūrvēsturiskā, tēlotājas mākslas vai citā nacionālas nozīmes projektā vai programmā.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 

Kultūras ministre R.Umblija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!