Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 18. augusta noteikumi Nr. 312 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra - izvešana pārstrādei". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.08.1998., Nr. 241/242 (1302/1303) https://vestnesis.lv/ta/id/49430

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 313

Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"

Vēl šajā numurā

21.08.1998., Nr. 241/242 (1302/1303)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 312

Pieņemts: 18.08.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 18.augustā Noteikumi Nr. 312

Rīgā (prot. Nr. 45, 21.§)

Kārtība,

kādā izpildāma muitas procedūra —

izvešana pārstrādei

Izdoti saskaņā ar

Muitas likuma 24.panta otro daļu

un 83.panta otrās daļas 1.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. aizstājējprodukti — ievesti produkti, kas aizstāj kompensācijas produktus;

1.2. atskaitāmā summa — muitas maksājumu summa, ar kuru būtu apliekamas uz laiku izvestās preces, ja tās ievestu Latvijas Republikas muitas teritorijā no valsts, kurā tās tika pakļautas pārstrādei vai pēdējai pārstrādes operācijai;

1.3. iepriekšēja ievešana — aizstājējproduktu ievešana pirms tam, kad tiek izvestas uz laiku izvedamās preces;

1.4. kompensācijas galvenie produkti — pārstrādes operāciju rezultātā radušies produkti;

1.5. kompensācijas papildu produkti — pārstrādes operāciju rezultātā radušies blakusprodukti: atkritumi, lūžņi, atlikumi, atgriezumi un pārpalikumi;

1.6. kvantitatīvās skalas metode — tās uz laiku izvesto preču daļas aprēķināšana, kura atbilstoši izvesto preču daudzumam iestrādāta dažādos kompensācijas produktos;

1.7. muitas maksājumu daļēji atvieglojumi — summa, kas maksājama, ievedot kompensācijas produktus Latvijas Republikas muitas teritorijā, pēc tam kad no kompensācijas produktiem piemērojamajiem muitas maksājumiem ir atņemta atskaitāmā summa;

1.8. preču apmaiņas kārtība — sistēma, kas pieļauj, ka kompensācijas produktus aizvieto ar aizstājējproduktiem;

1.9. trīsstūra satiksme — sistēma, ar kuru saskaņā kompensācijas produkti izlaižami brīvam apgrozījumam caur citu muitas iestādi, nevis to muitas iestādi, caur kuru preces tika izvestas uz laiku;

1.10. vērtības skalas metode — tās uz laiku izvesto preču daļas aprēķināšana, kura atbilstoši izvesto preču vērtībai iestrādāta dažādos kompensācijas produktos;

1.11. zudumi — uz laiku izvesto preču daļa, kas ir iznīcināta vai zudusi pārstrādes operāciju gaitā, īpaši iztvaikošanas, izžūšanas, gāzes izplūdes vai ekstrahēšanās dēļ.

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedzama atļauja preču izvešanai pārstrādei, kārtību, kādā no Latvijas Republikas muitas teritorijas uz laiku izvedamas preces pārstrādei, ievedami atpakaļ kompensācijas produkti un izlaižami brīvam apgrozījumam Latvijā, kā arī kārtību, kādā kārtojamas muitas formalitātes un veicami muitas maksājumi.

2. Atļauja preču izvešanai pārstrādei

2.1. Vispārīgā kārtība atļaujas saņemšanai

3. Lai saņemtu atļauju preču izvešanai pārstrādei (turpmāk — atļauja) persona, kurai saskaņā ar Muitas likuma 80.panta nosacījumiem var izsniegt atļauju, iesniedz tajā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā muitas iestādē, kuras teritorijā atrodas izvešanai uz laiku paredzētās preces, iesniegumu muitas procedūras — izvešana pārstrādei — atļaujas saņemšanai (turpmāk — atļauja) (1.pielikums).

4. Ja preces ir paredzēts izvest no dažādiem rajoniem, iesniegumu atļaujas saņemšanai iesniedz tajā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā muitas iestādē, kuras teritorijā atrodas daļa no minētajām precēm. Šādā gadījumā iesniegumā ietver ziņas par darbību secību un norāda vietas, uz kurām uz laiku izvedīs preces.

5. Atļauju saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.punktu izsniedz tā muitas iestāde, kurā ir iesniegts iesniegums. Atļauja noformējama atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajam paraugam.

6. Atļauju vai pamatotu atteikumu izsniegt atļauju teritoriālā muitas iestāde izsniedz 15 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Atļauja stājas spēkā tās izsniegšanas dienā.

7. Atļauju izsniedz trijos eksemplāros. Vienu atļaujas eksemplāru izsniedz iesnieguma iesniedzējam, otru atļaujas eksemplāru triju dienu laikā nosūta tai Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļai, kurā persona reģistrēta kā nodokļu maksātāja, trešais atļaujas eksemplārs paliek muitas iestādē, kura izsniegusi atļauju.

8. Ja preces tiks izvestas no dažādiem rajoniem, atļauju nedrīkst izsniegt bez to teritoriālo muitas iestāžu piekrišanas, no kuru teritorijas izvedīs preces (turpmāk — iesaistītās muitas iestādes). Šādā gadījumā piemērojama šāda atļaujas izsniegšanas secība:

8.1. pēc tam kad teritoriālā muitas iestāde, kurā iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai, ir pārliecinājusies par to, ka paredzētās pārstrādes operācijas nevar būtiski kaitēt Latvijas ražotāju ekonomiskajām interesēm, tā nosūta iesnieguma kopiju un atļaujas projektu tām muitas iestādēm, kuru teritorijā atrodas uz laiku izvedamās preces. Atļaujas projektā ietverama informācija par ieguves normu, paredzētajām pārstrādes produktu identifikācijas metodēm un šo noteikumu 2.pielikuma 10.punktā minētajām muitas iestādēm, kā arī informācija par muitas iestādi, kas ir atbildīga par attiecīgo procedūru (uzraudzības muitas iestāde), un par piemērojamo vienkāršoto kārtību, kad preces tiek deklarētas muitas procedūrai vai produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam, kā arī norāde par prasībām, kas jāievēro attiecībā uz uzraudzības muitas iestādes informēšanu;

8.2. ja iesaistītās muitas iestādes 15 dienu laikā no dokumentu nosūtīšanas dienas nav izteikušas iebildumus, uzskatāms, ka tās piekrīt atļaujas izsniegšanai. Ja kādai no iesaistītajām muitas iestādēm ir pamatoti iebildumi, tā 15 dienu laikā par to informē attiecīgo teritoriālo muitas iestādi, un šī muitas iestāde pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju;

8.3. ja šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā muitas iestāde šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētajā termiņā nav saņēmusi iebildumus pret atļaujas projektu, tā var izsniegt atļauju;

8.4. teritoriālā muitas iestāde, kas izsniegusi atļauju, nosūta atļaujas kopijas tām iesaistītajām muitas iestādēm, kuru teritorijā atrodas uz laiku izvedamās preces;

8.5. noteiktā kārtībā izsniegtā atļauja ir derīga tikai to muitas iestāžu teritorijā, kurām bija dota iespēja par saviem iebildumiem paziņot šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

9. Saskaņā ar Muitas likuma 80.panta trešās daļas 2.punktu muitas iestāde pārliecinās par to, vai ir iespējams noteikt, ka kompensācijas produkti ir iegūti no precēm, kas izvestas uz laiku, ņemot vērā:

9.1. aprakstu, ražotāja reģistrācijas numuru vai norādi par īpašu marķējumu;

9.2. uzliktās plombas vai citas atšķirības zīmes;

9.3. preču paraugus, attēlus vai aprakstu;

9.4. preču analīzi;

9.5. pārbaudītus attiecīgā darījuma pavaddokumentus (līgumi, lietišķā sarakste vai faktūrrēķini), kas skaidri norāda, ka kompensācijas produkti iegūti no precēm, kas izvestas uz laiku.

10. Muitas iestāde var izmantot informācijas dokumentu, kas atvieglo uz laiku izvesto preču identificēšanu, kuras nogādātas citā valstī apstrādes, pārstrādes vai remonta veikšanai (turpmāk — informācijas dokuments) (3.pielikums). Informācijas dokumentu aizpilda atļaujas saņēmējs.

11. Ja muitas procedūru — izvešana pārstrādei — paredzēts piemērot, lai veiktu preču remontu, muitas iestāde pārliecinās, vai uz laiku izvedamās preces ir iespējams salabot. Ja muitas iestāde uzskata, ka preces nav labojamas, atļauja netiek izsniegta.

12. Ja tiek pieprasīts piemērot preču apmaiņas kārtību, muitas iestāde var izmantot kādu no šo noteikumu 9.punktā minētajiem pārbaudes veidiem. Šo noteikumu 9.5.apakšpunktā minētajos pavaddokumentos skaidri norāda, vai, attiecīgo remontu veicot, izmantos aizstājējproduktus saskaņā ar Muitas likuma 86.panta pirmās daļas noteikumiem.

13. Pirms tiek piemērota preču apmaiņas kārtība, muitas iestāde īpaši pārliecinās par to, vai preču aizstāšana saskaņā ar Muitas likuma 85.panta pirmās daļas noteikumiem nenotiek, lai uzlabotu preču tehniskos rādītājus. Lai par to pārliecinātos, muitas iestāde pārbauda:

13.1. līgumus un citus ar preču remontu saistītus pavaddokumentus;

13.2. preču pārdošanas vai nomas (līzinga) līgumus un (vai) faktūrrēķinus, kas attiecas uz tām precēm, kuras izvestas uz laiku, vai tiem kompensācijas produktiem, kuros iestrādātas uz laiku izvestās preces.

14. Atļauju piemērot preču apmaiņas kārtību bez iepriekšējas ievešanas var izmantot arī kompensācijas produktu atpakaļievešanai (aizstājējproduktu vietā), ja izpildīti šo noteikumu 13.punktā minētie nosacījumi.

15. Ja izpildīti visi nosacījumi atļaujas saņemšanai, lai piemērotu preču apmaiņas kārtību bez iepriekšējas ievešanas, un ja iespējams, muitas iestāde atļaujas saņēmējam var atļaut ievest aizstājējproduktus. Atļaujas saņēmējs attiecīgu lūgumu iesniedz ne vēlāk par dienu, kad aizstājējprodukti tiek ievesti.

16. Atļaujas derīguma termiņu muitas iestāde nosaka, ņemot vērā laikposmu, kas nepieciešams pārstrādes operāciju veikšanai un kompensācijas produktu atpakaļievešanai.

17. Ja atļaujas derīguma termiņš pārsniedz divus gadus, atļaujā noteiktajos termiņos periodiski pārskatāmi nosacījumi, uz kuriem pamatojoties atļauja izsniegta.

18. Izsniedzot atļauju, teritoriālā muitas iestāde nosaka laikposmu, kurā kompensācijas produkti jāieved atpakaļ Latvijas Republikas muitas teritorijā. Minēto laikposmu nosaka, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai veiktu atļaujā norādītā preču daudzuma pārstrādi, un laiku, kas nepieciešams, lai kompensācijas produktiem piemērotu citu muitas procedūru, kā arī ņemot vērā datumu, kad pieņemta deklarācija par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai.

19. Ja piemēro preču apmaiņas kārtību bez iepriekšējas ievešanas, datums, kurā aizstājējprodukti jāieved Latvijas Republikas muitas teritorijā, nosakāms, ņemot vērā laikposmu, kas nepieciešams, lai aizstātu uz laiku izvestās preces un transportētu to aizstājējproduktus. Šo laikposmu nosaka, ņemot vērā datumu, kad pieņemta deklarācija par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai.

20. Šo noteikumu 18.punktā minēto kompensācijas produktu atpakaļievešanu (reimportu) un šo noteikumu 19.punktā minēto aizstājējproduktu ievešanu (importu) uzskata par pabeigtu, ja izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

20.1. produkti izlaisti brīvam apgrozījumam;

20.2. produkti novietoti brīvajā zonā vai tiem piemērota kāda no muitas procedūrām — ievešana muitas noliktavā vai ievešana pārstrādei;

20.3. produkti tiek transportēti tranzītā.

21. Šo noteikumu 18., 19. un 20.punktā minētos nosacījumus piemēro, ņemot vērā datumu, kad pieņemta deklarācija par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, vai datumu, kad pieņemta deklarācija par preču pieteikšanu vienai no šo noteikumu 20.punktā minētajām muitas procedūrām, vai arī datumu, kad preces deklarētas ievešanai brīvajā zonā vai ievešanai muitas noliktavā.

22. Pēc atļaujas saņēmēja pamatota lūguma, ja iespējams, uzraudzības muitas iestāde atļaujā minēto termiņu var pagarināt.

23. Ja piemēro iepriekšēju ievešanu, uz laiku izvedamās preces jāizved divu mēnešu laikā no dienas, kad muitas iestāde pieņēmusi deklarāciju par aizstājējproduktu izlaišanu brīvam apgrozījumam. Preces uzskatāmas par izvestām arī tad, ja tās ievestas brīvajā zonā vai pieteiktas muitas procedūrai — ievešana muitas noliktavā —, lai izvestu no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

24. Ieguves normu nosaka tad, kad preces deklarē muitas procedūrai — izvešana pārstrādei —, ņemot vērā pieejamos tehniskos datus par veicamo operāciju vai operācijām.

25. Ja uzraudzības muitas iestāde atļauj ieguves normu noteikt pēc tam, kad preces deklarētas muitas procedūrai — izvešana pārstrādei —, tā nosakāma ne vēlāk par dienu, kad pieņemta deklarācija par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

26. Saskaņā ar Muitas likuma 80.panta otrajā daļā noteikto kārtību atļauju var izsniegt pēc tās personas lūguma, kura preces izved uz laiku, arī tad, ja šī persona nav par pārstrādes operācijām atbildīgā persona. Šādā gadījumā atļaujas saņemšanai iesniedz attiecīgu iesniegumu tajā teritoriālajā muitas iestādē, kurā šīs atļaujas pieteicējs ir reģistrēts. Minētā kārtība piemērojama arī, izmantojot trīsstūra satiksmi. Atļauju izsniedz tās pieteicējam.

27. Iesniegumam šo noteikumu 26.punktā noteiktās atļaujas saņemšanai pievienojami visi pārbaudei nepieciešamie pavaddokumenti. Šajos dokumentos norāda:

27.1. priekšrocības, kas rastos, piemērojot Muitas likuma 80.panta otrajā daļā noteikto kārtību attiecībā uz izvesto preču pārdošanas apjoma pieaugumu salīdzinājumā ar preču pārdošanas apjomu, kuru varētu realizēt saskaņā ar vispārīgo kārtību;

27.2. pierādījumus, ka pieteiktā darbība negatīvi neietekmēs to Latvijas Republikas ražotāju ekonomiskās intereses, kuri ražo atpakaļievedamajiem kompensācijas produktiem līdzīgas vai ar tiem vienādas preces.

28. Ja teritoriālās muitas iestādes rīcībā ir visa šo noteikumu 27.punktā minētā informācija, iesniegumu kopā ar savu atzinumu tā nosūta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei. Pēc iesnieguma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde par saņemto informāciju paziņo iesaistītajām muitas iestādēm.

29. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde lemj, vai (un ar kādiem nosacījumiem) var izsniegt atļauju, un nosaka kontroles pasākumus, lai Muitas likuma 83.pantā noteiktie atvieglojumi tiktu piešķirti tikai attiecībā uz tiem kompensācijas produktiem, kuros ir iestrādātas uz laiku izvestās preces.

2.2. Vienkāršotā kārtība atļaujas saņemšanai

30. Ja pārstrādes operāciju gaitā paredzēts arī preču remonts, tad, piesakot preces muitas procedūrai, teritoriālā muitas iestāde, kurai ir tiesības atļaujas izsniegt, izmantojot vienkāršoto kārtību, iesniegto deklarāciju par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai uzskata arī par iesniegumu atļaujas saņemšanai.

31. Šo noteikumu 30.punktā minētajā gadījumā deklarācijas pieņemšana uzskatāma par atļaujas izsniegšanu, un, šo deklarāciju pieņemot, jāievēro Muitas likuma 80.pantā minētie noteikumi, kas nosaka atļaujas izsniegšanu.

32. Deklarācijai pievienojams dokuments, ko sastādījis deklarētājs un kurā norādīta šāda informācija:

32.1. iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods un adrese, ja pieteikuma iesniedzējs un deklarētājs nav viena un tā pati persona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums un juridiskā adrese;

32.2. kompensācijas produktu tirdzniecības raksturojums un tehniskais apraksts;

32.3. pārstrādes operācijas veids;

32.4. laikposms, kas nepieciešams kompensācijas produktu atpakaļievešanai;

32.5. ieguves norma vai, ja nepieciešams, tās noteikšanas metode;

32.6. identifikācijas metodes.

33. Ja pārstrādes operācijas attiecas uz nekomerciālu preču remontu, kas veicams par maksu vai bez maksas, muitas iestāde, kurai ir tiesības atļaujas izsniegt, izmantojot vienkāršoto kārtību, iesniegto deklarāciju preču izlaišanai brīvam apgrozījumam uzskata arī par iesniegumu atļaujas saņemšanai. Šādā gadījumā deklarācijas pieņemšana uzskatāma par atļaujas izsniegšanu, un, šo deklarāciju pieņemot, jāievēro Muitas likuma 80.pantā minētie noteikumi, kas nosaka atļaujas izsniegšanu.

34. Nekomerciālu preču remonts šo noteikumu izpratnē ir preču remonts (arī preču atjaunošana to sākotnējā stāvoklī un to salabošana), kas:

34.1. tiek veikts neregulāri;

34.2. attiecas tikai uz preču ievedēja vai viņa ģimenes personiskajām mantām, kuru lietojums vai daudzums neizraisa komerciālu interesi.

35. Iesnieguma iesniedzējs pierāda preču nekomerciālo raksturu. Ja netiek izpildīti visi nosacījumi, muitas iestāde nepiešķir šo noteikumu 33.punktā minēto atvieglojumu.

3. Preču deklarēšana muitas procedūrai —

izvešana pārstrādei

36. Kārtība, kas nosaka preču deklarēšanu muitas procedūrai — izvešana pārstrādei —, ir piemērojama uz laiku izvestajām precēm, arī preču apmaiņas kārtībā ar iepriekšēju ievešanu (vai bez tās) uz laiku izvestajām precēm.

37. Deklarāciju (eksporta deklarāciju) par muitas procedūras — izvešana pārstrādei — piemērošanu uz laiku izvedamajām precēm iesniedz vienā no preču deklarēšanas muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā, izņemot tos gadījumus, kad piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai (šo noteikumu 2.2.apakšnodaļa).

38. Ja piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai, deklarāciju iesniedz tajā teritoriālajā muitas iestādē, kurai ir tiesības atļaujas izsniegt, piemērojot minēto kārtību.

39. Deklarāciju aizpilda, ievērojot visus ar preču izvešanu saistītos nosacījumus, un preču aprakstam deklarācijā jāatbilst atļaujā sniegtajam preču aprakstam.

40. Ja tiek izmantota trīsstūra satiksme, deklarācijai pievieno arī informācijas veidlapu "INF 2" (4.pielikums).

41. Vienkāršotā deklarēšanas kārtība piemērojama saskaņā ar Muitas likuma 147.1 un 147.2 pantā noteikto kārtību.

4. Tiesības uz muitas maksājumu atvieglojumiem

42. Tiesības uz muitas maksājumu atvieglojumiem, piemērojot muitas procedūru — izvešana pārstrādei —, piešķir, kad ir iesniegta deklarācija par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam.

43. Deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam iesniedz vienā no muitas iestādēm, kas noteikta šo noteikumu 2.pielikuma 10.punkta "c" apakšpunktā, izņemot tos gadījumus, kad piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai.

44. Ja piemēro vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai, deklarāciju iesniedz tajā muitas iestādē, kura ir izsniegusi atļauju.

45. Ja pārstrādes operācijas attiecas uz nekomerciālu preču remontu (šo noteikumu 33., 34. un 35.punkts), deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam iesniedz tajā teritoriālajā muitas iestādē, kurai ir tiesības atļaujas izsniegt, piemērojot vienkāršoto kārtību.

46. Pēc atļaujas saņēmēja pamatota lūguma, ja iespējams, uzraudzības muitas iestāde var atļaut deklarāciju iesniegt citā muitas iestādē, nevis kādā no šo noteikumu 44. un 45.punktā minētajām muitas iestādēm.

47. Kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu aprakstam deklarācijā jāatbilst produktu aprakstam atļaujā.

48. Saskaņā ar Muitas likuma 134.panta trešo daļu deklarācijas pavaddokumenti ir dokumenti, kuri nepieciešami kompensācijas produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam, un tiem pievieno:

48.1. deklarācijas kopiju par preču pieteikšanu attiecīgajai muitas procedūrai vai, ja izmanto trīsstūra satiksmi, — informācijas veidlapu "INF 2";

48.2. gadījumos, kad deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam iesniedz pēc atļaujā minētā termiņa izbeigšanās un saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu termiņš tiek pagarināts, — pavaddokumentus, pēc kuriem iespējams pārbaudīt, vai minētajā laikposmā kompensācijas produktiem vai aizstājējproduktiem piemērota attiecīgā muitas procedūra.

49. Lai, izlaižot produktus brīvam apgrozījumam, vienkāršotu muitas formalitātes, piemērojama vienkāršotā deklarēšanas kārtība saskaņā ar Muitas likuma 147.1 un 147.2 pantā noteikto kārtību.

5. Muitas maksājumu piemērošanas kārtība

50. Aprēķinot Muitas likuma 83.panta otrajā daļā paredzēto atskaitāmo summu, nav jāņem vērā maksājumi par lauksaimniecības precēm, kuri katru gadu nosakāmi saskaņā ar Latvijas lauksaimniecības attīstības gada programmu.

51. Ja piemēro Muitas likuma 83.panta otro daļu, uz laiku izvesto preču apdrošināšanas izmaksas un kraušanas un transporta izdevumus, kas nepieciešami, lai šīs preces nogādātu uz vietu, kur tiks veikta pārstrāde vai pēdējā pārstrādes operācija, neieskaita:

51.1. uz laiku izvesto preču vērtībā, kuru ņem vērā, nosakot kompensācijas produktu muitas vērtību saskaņā ar Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā noteikto kārtību;

51.2. pārstrādes izmaksās, ja uz laiku izvesto preču vērtību nevar noteikt saskaņā ar Muitas likuma 168.panta pirmās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā noteikto kārtību.

52. Pārstrādes izmaksās ietveramas konkrēto kompensācijas produktu apdrošināšanas izmaksas un kraušanas un transporta izdevumi, kurus aprēķina, ņemot vērā vietu, kur notikusi pārstrāde vai pēdējā pārstrādes operācija, un vietu, kur kompensācijas produkti ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā.

53. Apdrošināšanas izmaksas un kraušanas un transporta izdevumi šo noteikumu izpratnē ir visas izmaksas, kas rodas, preces apdrošinot, kraujot un transportējot, kā arī:

53.1. komisijas un starpniecības maksa, izņemot pirkšanas komisijas maksu;

53.2. konteineru izmantošanas izmaksas, kas nav ietvertas uz laiku izvesto preču vērtībā;

53.3. iesaiņošanas izmaksas, arī darba samaksa un maksājumi par materiāliem;

53.4. ar preču transportēšanu saistītie izdevumi.

54. Uz laiku izvesto preču remonta izmaksās iekļauj visus maksājumus, kurus atļaujas saņēmējs maksā par minēto remontu tai personai vai tās personas labā, kura veic preču remontu, un saskaņā ar nosacījumiem par preču remontu šajās izmaksās jāietver visi izdarītie vai paredzētie maksājumi, kurus atļaujas saņēmējs ir izdarījis vai kuri atļaujas saņēmējam jāizdara, lai izpildītu saistības ar to personu, kura veic preču remontu.

55. Uz laiku izvesto preču daļu, kas iestrādāta kompensācijas produktos, aprēķina, izmantojot kādu no šo noteikumu 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64. un 65.punktā minētajām metodēm (5.pielikums), kad visi attiecīgās pārstrādes operācijas rezultātā radušies kompensācijas produkti (izņemot šo noteikumu 59.punktā minētos kompensācijas papildu produktus) netiek izlaisti brīvam apgrozījumam vienlaikus.

56. Ja pārstrādes operāciju rezultātā no viena vai vairāku veidu uz laiku izvestajām precēm iegūts tikai viena veida kompensācijas produkts, lai, izlaižot minētos kompensācijas produktus brīvam apgrozījumam, noteiktu atskaitāmo summu, kompensācijas produktiem piemēro kvantitatīvās skalas metodi. Piemērojot šo metodi, zudumi netiek ņemti vērā.

57. Lai piemērotu kvantitatīvās skalas metodi, katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu attiecībā pret brīvam apgrozījumam izlaisto kompensācijas produktu daudzumu, kas jāņem vērā, nosakot attiecīgo atskaitāmo summu, aprēķina, piemērojot kopējam katra minēto preču veida daudzumam koeficientu, kas atbilst brīvam apgrozījumam izlaisto kompensācijas produktu daudzuma attiecībai pret kopējo kompensācijas produktu daudzumu.

58. Ja pārstrādes operāciju rezultātā no viena vai vairāku veidu uz laiku izvestajām precēm iegūti vairāku veidu kompensācijas produkti un katrā no šiem dažādu veidu kompensācijas produktiem konstatējami minēto preču elementi, tad, lai, izlaižot minētos kompensācijas produktus brīvam apgrozījumam, noteiktu atskaitāmo summu, uz laiku izvestajām precēm piemēro kvantitatīvās skalas metodi.

59. Nosakot uz laiku izvesto preču attiecību, par zudumiem uzskata šādus kompensācijas papildu produktus, kas rodas pārstrādē: atkritumus, lūžņus, atlikumus, atgriezumus un pārpalikumus.

60. Ja piemēro kvantitatīvās skalas metodi, katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu, kas izmantots katra kompensācijas produktu veida iegūšanai, aprēķina, piemērojot uz laiku izvesto preču kopējam daudzumam koeficientu, kas atbilst minēto preču daudzumam katrā kompensācijas produktā, attiecībā pret kopējo šo preču daudzumu attiecīgajos kompensācijas produktos.

61. Katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu attiecībā pret katra atsevišķa kompensācijas produktu veida daudzumu, kas izlaists brīvam apgrozījumam un jāņem vērā, nosakot attiecīgo atskaitāmo summu, aprēķina, piemērojot koeficientu, kas noteikts atbilstoši kvantitatīvās skalas metodei, uz laiku izvestajam katra preču veida daudzumam, kas izmantots minētā produkta veida iegūšanai un aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 60.punktā noteiktajai kārtībai.

62. Ja šo noteikumu 56., 57., 58., 59., 60. un 61.punktā noteiktā kārtība netiek piemērota, izmanto vērtības skalas metodi.

63. Lai vienkāršotu aprēķinu izdarīšanu, pēc saskaņošanas ar atļaujas saņēmēju muitas iestāde uz laiku izvestajām precēm vērtības skalas metodes vietā var piemērot kvantitatīvās skalas metodi, ja šo metožu piemērošanas rezultāti ir līdzīgi.

64. Lai noteiktu katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu, kas izlietots katra veida kompensācijas produktu ražošanai, piemēro attiecīgos koeficientus, kuri atbilst proporcijai starp katra kompensācijas produkta muitas vērtību pret kopējo šo produktu muitas vērtību, kas aprēķināta, ņemot vērā kopējo uz laiku izvesto preču daudzumu.

65. Ja kāds no kompensācijas produktu veidiem netiek ievests atpakaļ, šo kompensācijas produktu vērtība, kas noteikta ar vērtības skalas metodi, ir vienāda vai līdzīga ar kompensācijas produktu pārdošanas cenu, kas piemērota Latvijā ar nosacījumu, ka attiecīgo cenu nav ietekmējušas pircēja un pārdevēja savstarpējās saistības.

66. Ja kompensācijas produktu muitas vērtību nav iespējams noteikt ar minētajām metodēm, muitas iestādes var izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās atbilstošās metodes.

67. Katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumu attiecībā pret katra atsevišķa kompensācijas produktu veida daudzumu, kas izlaists brīvam apgrozījumam un jāņem vērā, nosakot attiecīgo atskaitāmo summu, aprēķina, piemērojot atbilstoši kvantitatīvās skalas metodei noteikto koeficientu katra atsevišķa uz laiku izvesto preču veida daudzumam, kas izmantots attiecīgo produktu iegūšanai un aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 64.punktā noteiktajai kārtībai.

68. Ja izsniedz atļauju preču izvešanai pārstrādei un nav paredzēts šo preču remonts, kā arī ja muitas iestāde pēc saskaņošanas ar atļaujas saņēmēju var noteikt aptuvenu muitas nodokļa summu atbilstoši noteikumiem par muitas maksājumu daļējiem atvieglojumiem, minētā muitas iestāde izvedamajām precēm var noteikt vidējo muitas nodokļa likmes (turpmāk — likme) apmēru, kas piemērojams visām atļaujā minētajām pārstrādes operācijām gadījumos, kad muitas procedūra — izvešana pārstrādei — regulāri piemērota viena veida precēm.

69. Likmes apmēru nosaka konkrētam laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ņemot vērā vienu no šādiem nosacījumiem:

69.1. iepriekš izdarīto aptuveno maksājumu aprēķinu par attiecīgo laikposmu;

69.2. pieredzi maksājumu iekasēšanā par iepriekšējiem laikposmiem.

70. Likmes apmēru atbilstoši palielina, lai novērstu iespēju, ka uzskaites žurnālā reģistrētais muitas maksājumu apmērs ir mazāks par maksājamo summu.

71. Saskaņā ar šo noteikumu 70.punktu noteikto likmi piemēro brīvam apgrozījumam izlaisto kompensācijas produktu ražošanā izmantoto preču pārstrādes izmaksu noteikšanai par laikposmu, kas minēts šo noteikumu 69.punktā, un nav nepieciešams veikt precīzu muitas maksājumu aprēķinu katru reizi, kad attiecīgie kompensācijas produkti tiek izlaisti brīvam apgrozījumam.

72. Saskaņā ar šo noteikumu 69., 70. un 71.punktu noteikto muitas maksājumu apmēru reģistrē uzskaites žurnālā.

73. Katra attiecīgā laikposma beigās muitas iestāde izdara kopsavilkumu par muitas procedūras — izvešana pārstrādei — izpildi un galīgo aprēķinu atbilstoši noteikumiem par muitas maksājumu daļējiem atvieglojumiem.

74. Ja galīgais aprēķins liecina, ka uzskaites žurnālā reģistrētais muitas maksājumu apmērs ir pārāk augsts vai neatbilst šo noteikumu 70.punktā minētajiem nosacījumiem, jāveic korekcija.

6. Trīsstūra satiksme (trīspusēji pārvadājumi)

75. Muitas iestādes var atļaut izmantot trīsstūra satiksmi šādos gadījumos:

75.1. saskaņā ar Muitas likuma 80.panta pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju;

75.2. pēc atļaujas saņēmēja lūguma, kas iesniegts pēc atļaujas izsniegšanas, bet pirms attiecīgo kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu izlaišanas brīvam apgrozījumam.

76. Trīsstūra satiksme nav atļauta, ja izmanto preču apmaiņas kārtību ar preču iepriekšēju ievešanu.

77. Izmantojot trīsstūra satiksmi, lieto informācijas veidlapu "INF 2".

78. Informācijas veidlapas "INF 2" oriģināls un viena tā kopija iesniedzami muitas iestādē, kura pieņem deklarāciju par preču pieteikšanu muitas procedūrai.

79. Informācijas veidlapu "INF 2" aizpilda par to preču daudzumu, kas pieteikts muitas procedūrai. Ja kompensācijas produktus vai aizstājējproduktus paredzēts ievest atpakaļ vairākos preču sūtījumos dažādās muitas iestādēs, muitas iestāde, kura pieņem deklarāciju par preču pieteikšanu muitas procedūrai, pēc atļaujas saņēmēja lūguma izsniedz nepieciešamo veidlapas kopiju skaitu atbilstoši attiecīgajam preču daudzumam, kas deklarēts muitas procedūrai.

80. Ja informācijas veidlapa "INF 2" nozaudēta vai iznīcināta, atļaujas saņēmējs var lūgt muitas iestādi, kura apstiprinājusi šo veidlapu, izsniegt veidlapas dublikātu. Minētā muitas iestāde lūgumu izpilda, ja iesniegts pierādījums tam, ka uz laiku izvestās preces nav ievestas atpakaļ. Uz veidlapas oriģināla, kas izsniegts no jauna, un kopijām ir īpaša norāde "Dublikāts".

81. Muitas iestāde, kurā muitas procedūra pieteikta, apstiprina informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu un tā kopiju. Veidlapas kopija paliek minētajā muitas iestādē, bet oriģinālu atdod deklarētājam.

82. Ja muitas iestāde, kurā muitas procedūra pieteikta, uzskata, ka muitas iestādei, kurā tiks iesniegta deklarācija par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, ir nepieciešamas atļaujā ietvertās ziņas, kuras nav minētas informācijas veidlapā "INF 2", šīs ziņas jāietver attiecīgajā veidlapā.

83. Informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu iesniedz tajā muitas iestādē, caur kuru preces tiek izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Muitas iestāde uz veidlapas oriģināla izdara apliecinošu atzīmi par to, ka preces ir izvestas no minētās muitas teritorijas, un pēc tam šo veidlapu atdod personai, kura to ir iesniegusi.

84. Ja tiek pieprasīts, lai muitas iestāde, kurā muitas procedūra pieteikta, apstiprina informācijas veidlapu "INF 2", muitas iestāde minētās veidlapas 16.ailē norāda, kādas metodes ir izmantotas uz laiku izvesto preču identificēšanai.

85. Ja tiek ņemti preču paraugi vai izmantoti attēli vai tehniskie apraksti, muitas iestāde apstiprina minēto paraugu, attēlu vai tehnisko aprakstu autentiskumu, uzliekot muitas plombu precēm (ja to atļauj preču veids) vai uz iesaiņojuma, ja var garantēt, ka šī plomba netiks sabojāta.

86. Preču paraugiem, attēliem vai tehniskajiem aprakstiem jāpiestiprina uzlīme ar muitas iestādes zīmogu un uzziņas datiem par eksporta deklarāciju; šai uzlīmei jābūt piestiprinātai tā, lai minētos paraugus, attēlus vai tehniskos aprakstus nebūtu iespējams apmainīt.

87. Preču paraugus, attēlus vai tehniskos aprakstus, kuru autentiskums ir apstiprināts, atdod preču izvedējam, kuram tie jāuzrāda ar neskartu muitas plombu, kad kompensācijas produkti vai aizstājējprodukti tiks ievesti atpakaļ.

88. Ja nepieciešams izdarīt preču analīzi un analīzes rezultāti būs zināmi tikai pēc tam, kad muitas iestāde apstiprinās informācijas veidlapu "INF 2", dokumentu ar analīzes rezultātiem un ar plombu nodrošinātā aploksnē izsniedz preču izvedējam.

89. Iesniedzot deklarāciju par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu ievedējs uzrāda muitas iestādē, caur kuru tiks ievestas preces, informācijas veidlapas "INF 2" oriģinālu un, ja nepieciešams, norāda šo noteikumu 87. un 88.punktā minētos identificēšanas līdzekļus.

90. Ja kompensācijas produkti vai aizstājējprodukti brīvam apgrozījumam tiek izlaisti vienā sūtījumā (vai vairākos sūtījumos) no vienas un tās pašas muitas iestādes, attiecīgā muitas iestāde uz informācijas veidlapas "INF 2" norāda uz laiku izvesto preču daudzumu attiecībā pret to kompensācijas produktu vai aizstājējproduktu daudzumu, kas izlaists brīvam apgrozījumam. Pēc tam kad informācijas veidlapa "INF 2" aizpildīta, to pievieno attiecīgajai deklarācijai.

91. Ja kompensācijas produkti vai aizstājējprodukti tiek izlaisti brīvam apgrozījumam vairākos sūtījumos caur vairākām muitas iestādēm un netiek norādītas preču identifikācijas metodes, tā muitas iestāde, kurā ir iesniegta pirmā deklarācija attiecīgo produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam, pēc deklarētāja lūguma aizstāj sākotnēji iesniegto informācijas veidlapu "INF 2" ar nākamajām informācijas veidlapām "INF 2", kas noformētas par to uz laiku izvesto preču daudzumu, kas vēl nav izlaistas brīvam apgrozījumam. Attiecīgā muitas iestāde jaunajā informācijas veidlapā (veidlapās) "INF 2" norāda sākotnējo informācijas veidlapu skaitu un tās muitas iestādes nosaukumu, kura šo veidlapu ir izdevusi. Preču daudzums, kuru norāda jaunajā informācijas veidlapā (veidlapās) "INF 2", kas aizstāj sākotnējo informācijas veidlapu, norādāms salīdzinājumā ar to preču daudzumu, kas norādīts sākotnējā informācijas veidlapā "INF 2", kura aizpildīta pievienojama sākotnējai deklarācijai par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam. Katra aizpildītā aizstājēja informācijas veidlapa pievienojama attiecīgajai deklarācijai par produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, uz kuru šī veidlapa attiecas.

92. Muitas iestāde, kura pieņem deklarāciju par kompensācijas produktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, ir tiesīga pieprasīt no tās muitas iestādes, kura apstiprinājusi informācijas veidlapu "INF 2", izdarīt pēcmuitošanas pārbaudi, lai noteiktu informācijas veidlapas autentiskumu un apstiprinātu tajā ietverto ziņu precizitāti, kā arī pieprasīt jebkuru citu šajā veidlapā ietverto ziņu pārbaudi. Minētās ziņas jāsniedz nekavējoties.

7. Tirdzniecības politikas pasākumi

93. Tirdzniecības politikas pasākumus, ja nepieciešams, izvedamajām precēm piemēro deklarācijas pieņemšanas dienā, piesakot attiecīgo muitas procedūru.

94. Tirdzniecības politikas pasākumi kompensācijas produktiem piemērojami dienā, kad tiek pieņemta deklarācija šo produktu izlaišanai brīvam apgrozījumam.

95. Tirdzniecības politikas pasākumi kompensācijas produktiem netiek piemēroti, ja piemēro preču apmaiņas kārtību, kā arī ja saskaņā ar Muitas likuma 66.pantu veic preču remontu vai papildu apstrādes darbības.

8. Muitas procedūras — izvešana pārstrādei —

centralizētā uzraudzība

96. Valsts ieņēmumu dienests līdz 1998.gada 1.novembrim un mēneša laikā pēc muitas iestāžu reorganizācijas apkopo informāciju un izveido šādus sarakstus:

96.1. teritoriālo muitas iestāžu sarakstu, kurām iesniedzami iesniegumi atļaujas saņemšanai;

96.2. teritoriālo muitas iestāžu sarakstu, kuras, piemērojot vienkāršoto kārtību atļaujas saņemšanai, ir tiesīgas pieņemt deklarāciju par preču pieteikšanu muitas procedūrai — izvešana pārstrādei.

97. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde apkopo informāciju par izsniegtajām un noraidītajām atļaujām piemērot muitas procedūru — izvešana pārstrādei.

98. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 96. un 97.punktā minēto informāciju publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" reizi sešos kalendāra gada mēnešos.

99. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 

Finansu ministrs R.Zīle

 

 

Norādījumi veidlapas aizpildīšanai

1. Informācija, kas attiecas uz precēm (kompensācijas produktiem), jāsniedz par katru preču (kompensācijas produktu) veidu.

2. Veidlapas 1.punkts nav jāaizpilda, ja iesniegumu noformē uz iesniedzēja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) veidlapas un nepieciešamā informācija ir norādīta veidlapā.

3. Veidlapas 2.punktā norāda visas piemērojamās sistēmas.

4. Veidlapas 3.punkta "a" apakšpunktā aprakstam jābūt pietiekami skaidram un detalizētam, lai veicinātu lēmuma pieņemšanu un saskaņā ar norādīto informāciju izlemtu, vai ekonomiskos nosacījumus var uzskatīt par izpildītiem. Ja tiek piemērota preču apmaiņas kārtība, jānorāda, vai izpildīti minētajai kārtībai nepieciešamie nosacījumi.

5. Veidlapas 3.punkta "b" apakšpunktā norādāms tikai četru zīmju kods. Ja piemēro preču apmaiņas kārtību, kā arī lai paātrinātu atļaujas izsniegšanu vai pārstrādes operāciju atbilstošu organizēšanu, norāda astoņu zīmju kodu.

6. Veidlapas 3.punkta "c" apakšpunktā norāda izvedamo preču daudzumu konkrētajā izvešanas laikposmā.

7. Veidlapas 3.punkta "d" apakšpunktā norāda izvedamo preču vērtību.

8. Veidlapas 3.punkta "e" apakšpunktā norāda iemeslus, kuru dēļ pārstrāde ir veicama ārpus Latvijas.

9. Veidlapas 4.punkta "a" apakšpunktu aizpilda tāpat kā 3.punkta "a" apakšpunktu — norāda, kuriem produktiem ir komerciāla vērtība, kuriem šīs vērtības nav, kā arī vai tie ir atpakaļievedami vai nav.

10. Veidlapas 4.punkta "b" apakšpunktu aizpilda tāpat kā 3.punkta "b" apakšpunktu — par katru 4.punkta "a" apakšpunktā norādīto produktu.

11. Veidlapas 5.punktā norāda ieguves normu vai iesaka metodi, ar kuru šī norma nosakāma.

12. Veidlapas 6.punktā sniedz tās pārstrādes operācijas aprakstu, kura piemērojama uz laiku izvestajām precēm, lai iegūtu kompensācijas produktus. (Vispārīgu darbību uzskaitījums, piemēram, remonts vai apstrāde, nav pietiekams.)

13. Veidlapas 7.punktā ieraksta attiecīgās valsts nosaukumu.

14. Veidlapas 8.punktā sniedz informāciju par preču noteiktu daļu (piemēram, vienību). Norāda laikposmu, kas pēc preču izvešanas nepieciešams kompensācijas produktu atpakaļievešanai vai aizstājējproduktu ievešanai. Šāda informācija nav jāsniedz, ja paredzēts piemērot preču apmaiņas kārtību ar iepriekšēju ievešanu.

15. Veidlapas 9.punktā norāda vispiemērotāko identifikācijas metodi, kas izmantojama uz laiku izvestajām kompensācijas produktos iestrādātajām precēm.

16. Veidlapas 10.punktā norāda, kura no muitas iestādēm piemērota:

16.1. kā uzraudzības muitas iestāde — "a" apakšpunkts;

16.2. kā muitas iestāde, kurā preces deklarē muitas procedūrai un kura pieņem deklarāciju, preces piesakot muitas procedūrai, — "b" apakšpunkts;

16.3. kā muitas iestāde, caur kuru produkti tiek izlaisti brīvam apgrozījumam un kura pieņem deklarāciju, kas attiecas uz kompensācijas produktiem vai aizstājējproduktu izlaišanu brīvam apgrozījumam, — "c" apakšpunkts.

17. Veidlapas 11.punktā norāda termiņu, kurā plānots izvest pārstrādājamās preces vai veikt preču apmaiņu bez kompensācijas produktu iepriekšējas ievešanas. Ja paredzēts piemērot preču apmaiņas kārtību ar iepriekšēju ievešanu, norāda termiņu, kurā ievedami aizstājējprodukti.

18. Veidlapas 12.punktā norāda atļaujas, kas izdotas par identiskām precēm identiskas pārstrādes operācijas veikšanai.

19. Veidlapas 13.punktā sniedz papildu informāciju, kurai iesniedzējs vēlas pievērst muitas iestāžu uzmanību.

 

Finansu ministrs R.Zīle

 

 

Norādījumi veidlapas aizpildīšanai

Atļaujā norāda informāciju, kas ietverta iesniegumā muitas procedūras — izvešana pārstrādei — atļaujas saņemšanai.

1 Informācija sniedzama, ja atļauts piemērot preču apmaiņas kārtību vai trīsstūra satiksmi. Ja tiks piemērota preču apmaiņas kārtība, skaidri norāda, vai iepriekšēja ievešana ir atļauta vai nav atļauta.

2 Informācija nepieciešama, lai muitas iestādes varētu pārliecināties, ka pārstrādes operācijas tiek veiktas atbilstoši noteikumiem.

3 Norāda ieguves normu vai metodi, ar kuras palīdzību to nosaka.

4 Norāda pieņemtos identificēšanas līdzekļus.

Muitas iestāde drīkst izmantot šādus identificēšanas līdzekļus:

a) reģistrēt speciālas zīmes vai preces ražotāja piešķirtos numurus;

b) izmantot plombas, zīmogus vai citas atšķirības zīmes;

c) pievienot paraugus, attēlus vai aprakstu;

d) veikt analīzes.

5 Informācija nepieciešama, ja atļaujas derīguma termiņš pārsniedz divus gadus.

 

Finansu ministrs R.Zīle

Piezīmes par informācijas dokumenta lietošanu

1. Preču izvedējam jānodrošina, lai tās valsts muitas iestādes, kurā preces tiek ievestas uz laiku, preces varētu identificēt.

2. Aizpildīts informācijas dokuments (turpmāk — dokuments) jāiesniedz muitas iestādē, kurā preces tiek muitotas.

3. Ja preces paredzēts ievest atpakaļ atsevišķos sūtījumos, piemērojama šāda procedūra:

3.1. izvešana uz laiku:

3.1.1. preču izvedējs sagatavo dokumenta dublikātu;

3.1.2. muitas iestāde apliecina dokumenta kopijas (I daļa) un atdod tās preču izvedējam. Preču izvedējs nosūta dokumenta oriģinālu preču ievedējam, kas to saglabā līdz pēdējai atsevišķai preču atpakaļizvešanai;

3.1.3. preču izvedējs saglabā dokumenta dublikātu;

3.2. ievešana uz laiku:

3.2.1. preču ievedējs dokumenta oriģinālu uzrāda muitas iestādē;

3.2.2. muitas iestāde apliecina dokumenta II daļu un atdod dokumentu preču ievedējam;

3.3. atsevišķa atpakaļizvešana:

3.3.1. preču atpakaļizvedējs aizpilda dokumenta papildu III daļu (ieskaitot "G" aili) un kopā ar dokumenta I un II daļu uzrāda to muitas iestādē;

3.3.2. muitas iestāde dokumentu salīdzina ar oriģinālu un apliecina dokumenta papildu III daļu;

3.3.3. preču atpakaļizvedējs nosūta dokumenta papildu III daļu preču atpakaļievedējam;

3.4. atsevišķa preču atpakaļievešana: preču atpakaļievedējs muitas iestādē uzrāda dokumenta papildu III daļu un savu dokumenta kopiju salīdzināšanai;

3.5. pēdējā atsevišķā preču atpakaļizvešana:

3.5.1. preču atpakaļizvedējs aizpilda dokumenta papildu III daļu (ieskaitot aili "G");

3.5.2. muitas iestāde apliecina dokumenta oriģinālu un atdod to preču atpakaļizvedējam;

3.5.3. preču atpakaļizvedējs dokumenta oriģinālu nosūta preču atpakaļievedējam;

3.6. pēdējā atsevišķā preču atpakaļievešana: preču atpakaļievedējs dokumenta kopijas uzrāda muitas iestādē.

 

Finansu ministrs R.Zīle

Piezīmes

1. Veidlapa aizpildāma salasāmi un neizdzēšami, ieteicams — ar datoru. Tajā nedrīkst būt dzēsti vai pārrakstīti vārdi. Drīkst labot, svītrojot nepareizo vārdu un, ja nepieciešams, pievienojot sīkāku informāciju. Labojumus ar parakstu apliecina persona, kas aizpilda veidlapu, un tos apstiprina muitas iestāde, kas aizpilda veidlapas 16.aili.

2. No 1. līdz 15.ailei veidlapu aizpilda atļaujas saņēmējs.

3. Veidlapas 1.ailē norāda pilnu vārdu, uzvārdu, adresi un pasta indeksu, ja tāds ir, kā arī valsts nosaukumu. Juridiskā persona norāda arī atbildīgās personas vārdu un uzvārdu.

4. Veidlapas 6.ailē norāda atļaujas numuru un datumu, kā arī muitas iestādi, kas atļauju izdevusi.

5. Veidlapas 8.ailē norāda arī pārējās pārstrādes operācijas, kuru izpildi atļauja pieļauj.

6. Sniedz kompensācijas produktu precīzu aprakstu, izmantojot preču aprakstīšanas sistēmu. Aprakstam jāatbilst atļaujā sniegtajam aprakstam. Ja preces izmanto muitas procedūrā — ievešana pārstrādei —, ieraksta vārdus "IP preces" un norāda informācijas veidlapas "INF 1" numuru, ja tā ir izmantota.

7. Neto daudzumu norāda metriskās sistēmas vienībās (kg, l, m2 utt.).

 

Finansu ministrs R.Zīle

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!