Vakar, 20. augustā, Rīgas Latviešu biedrības namā tika atzīmēti

Latvijas Republikas Valsts kontroles 75 darba gadi

Vakar, 20.augustā, Rīgas Latviešu biedrības namā pulcējās gan valsts, gan plašas sabiedrības pārstāvji, lai atzīmētu Latvijas Republikas Valsts kontroles 75 gadu jubileju. Pēc Latvijas valsts himnas atskaņošanas un Valsts kontroliera Raita Černaja ievadvārdiem runu teica valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Jubilejas reizē sirsnīgus apsveikuma vārdus sacīja arī Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. Viņš atcerējās laiku pirms pieciem gadiem, kad kopā tika strādāts pie likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanas. Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par parlamenta sadarbību ar Valsts kontroli un personīgi kontrolieri Raitu Černaju, izteica cerību, ka arī turpmāk šīs sadarbības pamatā būs valstiska izpratne, ievērojot darbības principu — likumīgi, lietderīgi, pareizi.

Ministru prezidents Guntars Krasts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, Polijas Valsts kontroles padomnieks un vēl citi, kuri nepiedalījās svinīgajā pasākumā, bija atsūtījuši telegrammas ar laba vēlējumiem.

Īpaši svinīgs brīdis iestājās, kad Valsts prezidents Guntis Ulmanis Valsts kontrolierim Raitam Černajam pasniedza valsts augstāko apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš piebilda, ka tas nopelnīts par mīlestību — pret savu zemi, valsti, savu darbu, pret savu profesiju. Īsajos atbildes vārdos R.Černajs atzinās, ka šis ir viens no saviļņojošākajiem brīžiem viņa mūžā:

— Nebūšu gan oriģināls, bet teikšu, ka šādu atzinību, apbalvojumu pelnījusi visa Valsts kontrole, kur liels ieguldījums ir arī sabiedrības atbalstam, brīvprātīgajiem palīgiem — VK Konsultatīvās padomes locekļiem. Gods kalpot Latvijai!

Jubilejas reizē Raits Černajs pasniedza Valsts kontroles Atzinības rakstus. Šāds apbalvojums iedibināts kopš 1996. gada. To saņēma: Pasaules bankas Reģionālais birojs Baltijas valstīs — par palīdzību un veiksmīgo sadarbību Valsts kontroles attīstības veicināšanā; "Pricewaterhouse Coopers" — par palīdzību un veiksmīgo sadarbību Valsts kontroles attīstības veicināšanā; Valsts kontroles darbinieki — Silvija Dzintra Levrence, Inga Mihaloviča, Uldis Greiškalns un Linards Ķibilds — par apzinīgu un pašaizliedzīgu darbu.

Sakarā ar VK 75. gadadienu un piekto gadskārtu kopš likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu Valsts kontrole nodibinājusi speciālas Jubilejas medaļas. Pirmais šādu piemiņas medaļu saņēma Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Tā piešķirta arī Ministru prezidentam Guntaram Krastam. Svētku gaisotnē Jubilejas medaļas saņēma Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Lietuvas, Igaunijas, Lielbritānijas Apvienotās Karalistes, Ukrainas Valsts kontroles pārstāvji, neatkarīgās Latvijas pirmā Valsts kontroliera Roberta Ivanova meita Guna Grasmane, atjaunotās Latvijas Republikas galvenais Valsts kontrolieris Austris Kalniņš, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča un liela grupa Valsts kontroles ilggadējo un arī jauno darbinieku.

Pēc tam pulkiem vien nāca apsveicēji ar ziedim, laba vēlējumiem un simboliskiem suvenīriem: gan no tuvākajām un arī mazliet tālākajām valstīm, to augstākajām kontrolējošajām institūcijām.

Ļoti zīmīgus vārdus izteica Valsts kontroles Konsultatīvās padomes loceklis un pazīstamais dzejnieks Jānis Peters: "... Augusta mēnesis ir bijis Latvijai gan dramatisks, pat traģisks, gan arī priecīgs, ja atceramies mūsu neseno vēsturi, arī to, ka pieņemts likums "Par Valsts kontroli" un šajā mēnesī dzimis arī pats Valsts kontrolieris Raits Černajs." Viņš novēlēja Valsts kontrolei panākumus apgaismes darbā. Uz tālāku un lietišķu sadarbību valsts interešu labā mudināja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, kā arī citi viesi. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pauda dziļu domu, jautājot, kas varētu būt kopīgs Valsts kontrolei un Baznīcai, un atbildot, ka tomēr ir saskarsme, kopīgi centieni pēc taisnīguma un godīguma. Vieni dara ļoti lielu praktisku darbu valsts labā, otri cenšas, lai cilvēki sirdī un ar sirdi nestu šo izpratni par likumu ievērošanu, godīgumu un taisnīgumu.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Šodien esam pulcējušies, lai svinīgi atzīmētu būtisku notikumu — Latvijas Valsts kontroles 75 gadu jubileju un piecu gadu jubileju kopš Valsts kontroles darbības atjaunošanas. Šis gads ir svētku gads gan Valsts kontrolei, gan mums visiem, jo pēc dažiem mēnešiem mēs svinēsim mūsu valsts 80.gadadienu. Un tas ir dziļi simboliski, jo Valsts kontrole bija un ir neatdalāma Latvijas valsts iekārtas, Latvijas valstiskuma nodrošināšanas sastāvdaļa.

Jau 1918.gadā Kārlis Ulmanis, sastādot pirmo Pagaidu valdību, līdzās ministriem nosauca arī pirmā valsts kontroliera vārdu. Bet tikai 1923.gada 16. augustā pēc vairāku gadu smaga darba spēkā stājās Valsts kontroles likums, ar kuru tā kļuva par neatkarīgu koleģiālu iestādi.

Valsts kontrole savā pastāvēšanas vēsturē ir bijusi pakļauta Ministru kabinetam un vēl nesen arī Augstākajai padomei. Šīs Valsts kontroles attīstības lappuses šodien, ceru, ir aizvērtas pavisam.

Latvijai, īstenojot mērķi kļūt par demokrātisku un ekonomiski pārtikušu valsti, jānodrošina gan neatkarīgu tiesu varas, gan neatkarīgu saimnieciskās kontroles institūciju pastāvēšana.

Tagad, septiņus gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mēs varam lepoties ar sasniegumiem, veidojot demokrātisku un tiesisku valsti, ar to, ka augstu profesionālismu savā darbā parādījušas Valsts kontroles institūcijas.

Latvijā reformu process turpinās, un šajā pārmaiņu laikā, neapšaubāmi, nozīmīga ir Valsts kontroles loma.

Valsts kontrole nav tikai izmeklēšanas un soda institūcija. Galvenais tās uzdevums ir panākt, lai valsts aparāts darbotos pēc pieņemtajiem likumiem, lai mūsu jau tā nelieli līdzekļi tiktu izmantoti racionāli un atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Iespējams, ka dažos gadījumos to ir iespējams panākt tikai ar sodu palīdzību. Taču Valsts kontrolei jāprot sniegt arī padomu un palīdzību. Valsts kontrolei šodien ir arī izglītojošas funkcijas. Tās pastāvēšana un darbība atgādina, ka viens no demokrātiskas valsts elementiem ir neatkarīgas tiesas un arī saimnieciskās darbības kontroles institūcijas.

Būtiski, lai visi apzinātos neatkarīgo kontroles institūciju lomu valstī. Nav pieļaujams, ka politiķi vai politiskie spēki savu interešu aizstāvībai izmanto šīs institūcijas. Tas ir politiskās kultūras veidošanas jautājums. Tas mums vēl jāmācās. Demokrātiska politiskā kultūra paredz ne vien toleranci pret politiskajiem oponentiem, bet arī savas lomas un varas apzināšanos. Apziņu, ka savas politiskās vai personiskās intereses nedrīkst risināt, ietekmējot valsts tiesu un kontroles institūciju darbu.

Neviens likums, neviena institūcija nenodrošinās likumam atbilstošu un godprātīgu attieksmi pret valsts kopīpašumu un likumu ievērošanu, ja sabiedrība kopumā neakceptēs neatkarīgo institūciju lomu un nozīmi, kā arī neievēros to diktētos principus.

Plaukstoša valsts — tā manā izpratnē ir arī valsts, kur tiek respektēti likumi, kur tiek godātas kultūras vērtības, kur cieņā ir politiskā ētika, kur pastāv demokrātijas principiem atbilstoša politiskā kultūra, kur ir augsta saskarsmes un sadzīves kultūra.

Nemitīga pilnveidošanās un attīstība ir pastāvēšanas garants. Lai gan Valsts kontrole ir guvusi ievērojamu pieredzi, vēlu tai dinamisku turpmāko izaugsmi.

Lai iegūtā peredze tiek sekmīgi izmantota visos līmeņos — centrālajā valsts aparātā, pašvaldībās un valsts uzņēmumos.

Vēl tāls ceļš ir ejams, lai mēs varētu pārliecināti teikt, ka Latvijas valsts ir droša un ērta mājvieta tās iedzīvotājiem. Drošību var radīt uzticēšanās. Un Valsts kontrole ir šīs uzticības mērauklas stipruma pārbaudītāja.

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Ministru prezidents Guntars Krasts vakar, 20.augustā, nosūtīja apsveikumu Valsts kontrolierim Raitim Černajam Valsts kontroles 75.gadadienā un piektajā gadskārtā kopš likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanas.

"Valsts kontroles misija ir ne tikai atklāt un sodīt likumu pārkāpējus, bet arī radīt pārliecību, ka nekas nepaslīdēs garām neievērots, tā novēršot pārkāpumus pirms to izdarīšanas. Valsts kontrole ir viena no tām institūcijām, kas, līdzīgi prokuratūrai, armijai un policijai, nekad netiks privatizēta, tas nozīmē, ka Valsts kontroles efektivitātes audzēšanas iespējas ir jāmeklē tās iekšienē. Kārtīgi veicot savu darbu, Jūs godīgumu un precizitāti ieaudzināt arī citos," teikts Ministru prezidenta apsveikumā.

Ministru prezidents novēl Valsts kontrolei arī turpmāk modru "valsts saimnieka aci".

Valsts kontroliera

Raita Černaja runa — 10.lpp.