Valsts kontrolieris Raits Černajs:

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Pirms 75 gadiem jaunā neatkarību pasludinājusī Latvijas valsts skaidri apzinājās, ka tai ir nepieciešama struktūra, kas regulāri pārraudzītu valsts budžetu, novērtētu ieplānotos darījumus un sekotu, kā tie tiek īstenoti. 1923.gada 16.augustā spēkā stājās likums "Par Valsts kontroli", kurš atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei noteica, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Šis mūsu institūcijai raksturīgais neatkarības un koleģialitātes gars pastāv arī šodien. Taču šodien mēs esam stipri arī ar savu informatīvo bagāžu. Vai Latvijā šobrīd ir vēl kāda analoģiska valsts iestāde, kas varētu dot pilnīgu, profesionālu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finansiāli saimnieciskās darbības ekspertīzi par jebkuru valsts vai pašvaldības iestādi vai uzņēmumu?

Tāda iespējas radās, pateicoties 1993.gada rudenī 5. Saeimas pieņemtajam likumam "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu". Šis likums ir visas mūsu līdzšinējās darbības pamats un nosaka Valsts kontroles iekārtu, uzdevumus un kompetenci, paredzot budžeta līdzekļu iekasēšanas un izlietošanas uzraudzību, pamatojoties uz likumības, lietderības un pareizības principu piemērošanu, izvērtējot rīcību ar valsts mantu.

Sāpīgus un valstij neatgriezeniskus zaudējumus nodarījis varas maiņas periods laika posmā tūlīt pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad, nacionālās atdzimšanas idejas īstenošanas un eiforijas pārņemti, mēs nepratām novērtēt stingras kontroles nepieciešamību šajā periodā. Tikai 1991. gada beigās Augstākā padome pieņēma likumu "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli", kas reāli tika nodibināta un galvenā Valsts kontroliera Austra Kalniņa vadībā uzsāka darbu 1992. gada augustā. Šī kontrole pakļāvās Augstākajai padomei un nebija neatkarīga un koleģiāla. Taču tas bija pirmais mēģinājums aizstāt radušos tukšumu kontrolē par valsts resursu izmantošanu. Tāpēc apsveicams bija fakts, ka 1993. gada rudenī Saeima nolēma atjaunot Valsts kontroli kā neatkarīgu institūciju. Šis faktors ir noteicošais mūsu darbā. Tas nozīmē, ka mēs paši nosakām, ko, kāpēc, kādā veidā un kādos apjomos revidēt. Mēs nepildām revīzijas pēc pasūtījuma, un neviens ierēdnis, politiķis vai vienkāršs sabiedrības loceklis nevar pasūtīt revīzijas rezultātus. Tas būs balstīts tikai un vienīgi uz objektīvu izziņas materiālu, ko revīzijas gaitā savācis revidents, pārbaudot grāmatvedības un finansu dokumentus.

Ne bez pretestības 1996. gadā panācām grozījumus galvenajos Valsts kontroles darbību reglamentējošos likumos, kas rezultātā ļāva paplašināt Valsts kontroles funkcijas. Blakus revīzijām budžeta iestādēs un uzņēmumos tika dota iespēja veikt revīzijas pašvaldībās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru rīcībā ir pašvaldības manta vai kuras finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem. Šīs izmaiņas izraisīja ne vien ekonomiska, bet arī politiska rakstura diskusijas.

1996.gadā īstenotā virkne grozījumu likumdošanā noteica Valsts kontroles struktūru tālāko attīstību. 1996.gada pirmajā ceturksnī blakus jau sekmīgi darbojošamies Valsts budžeta revīziju departamentam un Valsts saimnieciskās darbības revīziju departamentam darbu uzsāka Privatizācijas procesa revīzijas departaments, kura izveides nepieciešamību noteica privatizācijas procesa tālākā attīstība valstī. 1997.gada sākumā darbu uzsāka jaunizveidotais ceturtais Valsts kontroles departaments — Pašvaldību revīziju departaments. Tā ir mūsu šodiena.

Bieži vien tiek uzdots jautājums — vai kontrole ir efektīva? Apkopotā statistika liecina, ka 1995.gadā, pateicoties mūsu darbam, valsts budžetā papildus tika iekasēti vairāk nekā Ls 100 000, 1996.gadā — Ls 176 000, bet 1997.gadā — jau gandrīz Ls 900 000, kurus par nelikumīgajiem darījumiem valsts labā dažādām iestādēm un uzņēmumiem uzrēķināja Valsts kontrole. Uzdrošinos apgalvot, ka katrs lats, ko valsts iegulda Valsts kontrolē, atpelna desmit latus.

Iepazīstoties ar dažādu socioloģisko firmu pētījumiem, redzam, ka Valsts kontroles reitings gadu gaitā pakāpeniski pieaug. Un šobrīd sasniedz vairāk nekā 20 procentus. Valsts kontrole ierindojas tūlīt pēc baznīcas, masu informācijas līdzekļiem, Latvijas Bankas un Zemessardzes. Tas ir augsts sabiedrības vērtējums mūsu darbībai. Tā ir ļoti laba pazīme mūsu pavisam nesen neatkarību atguvušajai Latvijas valstij, jo Valsts kontrole, kaut gan ir neatkarīga, tomēr ir neatņemama valsts pārvaldes struktūrdaļa. Šī uzticība uzliek zināmus pienākumus un neļauj ieslīgt pašapmierinātībā, bet kā pātaga dzen uz priekšu. Kā trāpīgi, pārņemot Valsts prezidenta amatu, 1936. gadā teica Kārlis Ulmanis: "Tikai darbs tautas un valsts labā un šī darba sekmes var nodrošināt joprojām tautas uzticību un no tās smelt spēku un paļāvību mūsu tālākām gaitām."

Dialektika māca, ka tikai attīstība virza uz priekšu. Tāpēc mēs neapstāsimies pie sasniegtā, jo apstāšanās ir līdzvērtīga stagnācijai, kas patiesībā virza atpakaļ. Tādēļ jau tuvākajā nākotnē esam iecerējuši izveidot departamentu, kas nodarbosies ar revīziju metodoloģijas, plānošanas un attīstības jautājumiem. Šī departamenta izveidi diktē nepieciešamība Valsts kontroles darbu ievirzīt principiāli jaunā kvalitātē. Jau šodien strādājam pie Valsts kontroles ilgtermiņa stratēģijas, kuras pamatprincips ir nevis kļūdu konstatācija, bet gan tādas sistēmas radīšana, kas kļūdas novērstu vai vismaz samazinātu līdz minimumam, samazinātu iespējas blēdīties, krāpties. Mūsu uzdevums ir palīdzēt nodrošināt birokrātiskā darba efektivitāti. Tas panākams, realizējot virkni pasākumu, reāli ieviešot vadības kontroli, izveidojot un attīstot iekšējās revīzijas struktūrvienības iestādēs un uzņēmumos. Iekšējiem revīzijas dienestiem jāveic budžeta programmas vadības kontrole pēc noteiktas metodoloģijas, sagatavojot unificētos gada pārskatus, ko izvērtētu Valsts kontrole jau kā neatkarīgs auditors. Šobrīd šo iekšējās kontroles darbu vairumā gadījumu veic Valsts kontrole, kas ir principā nepareizi. 1996.gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par iekšējās revīzijas struktūrvienībām. Taču to skaits un attīstības dinamika mūs neapmierina. Mēs pieliksim visas pūles, lai panāktu striktāku likumdevēja attieksmi šajā jautājumā. Jārada sistēma, lai katrā struktūrā tiktu izveidots uzraudzības dienests, kas nodrošinātu, lai budžeta līdzekļi tiktu tērēti paredzēto mērķu sasniegšanai efektīvi, ekonomiski un racionāli. Tas savukārt ļautu Valsts kontrolei strādāt kvalitatīvi jaunā līmenī, analizēt, salīdzināt un dot atsauksmes par to vai citu valdības programmu realizāciju. Mums ir jāzina, kā esam tērējuši iepriekš piešķirto naudu, pirms sastādām jaunas programmas un piešķiram budžeta līdzekļus nākamajam gadam. Taču šādai analīzei un izvērtējumam ir jābūt politiskam aktam. Tāpēc dienas kārtībā ir nobriedis jautājums par parlamentārās komisijas izveidi, kas nodarbotos ar Valsts kontroles ziņojumu politisko izvērtējumu un pārskatītu arī finansu politiku, izdarītu secinājumus par nepieciešamajām izmaiņām turpmākajā likumdošanas sakārtošanas procesā valstī, tādējādi ar parlamentārās komisijas starpniecību Valsts kontrole stimulētu racionālāku un efektīvāku valsts pārvaldes struktūru. Tas ļautu arī politiķiem realizēt savu funkciju, jo būt politiski atbildīgam nozīmē veidot varu atbilstoši demokrātiskas sabiedrības vajadzībām un nepiesegties ar politiskās atbildības jēdzienu kā ar vīģes lapu. Politiķiem reāli ir jāgādā par tādas sistēmas izveidi, kas neļautu ar vieglu roku kaisīt nodokļu maksātāju naudu.

Jau 1918.gadā Kārlis Ulmanis norādīja: "Ja mēs negribam, lai citi mūs pie malas piespiež un mums garām aiziet, tad nepiemirsīsim, ka visnepieciešamākais un visdrošākais ierocis darbā un dzīves cīņā būs zināšanas. Mēs tikai tad varēsim atkal uz droša pamata tikt, ja pieradināsimies redzēt pāri par sava pagalma sētu, iemācīsimies ar plašu skatu uz dzīvi raudzīties, iemācīsimies ātri apsvērt un pareizi ievērot redzēto, lasīto un dzirdēto — un visu derīgo savā dzīvē un saimniecībā izlietot." Šie viedie vārdi sasaucas arī ar rainisko "maini un mainies pats uz augšu". Valsts kontrole, revidējot citus, izvirza augstas prasības arī pati pret sevi: laba izglītība, kvalifikācijas un darbinieku profesionālā līmeņa paaugstināšana, nepārtraukta starptautisko standartu apgūšana un citu valstu pieredzes pārņemšana, darbinieku apmācība ārvalstīs — tā nenoliedzami ir viena no Valsts kontroles prioritātēm.

Valsts kontrolei jau kopš 1994.gada ir pilntiesīga locekle ANO dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskajā organizācijā INTOSAI, bet kopš 1995.gada Valsts kontrole ir Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekle. Tam ir liela nozīme, jo pasaules augstāko kontrolējošo institūciju valoda — starptautiskie revīziju standarti — ir kļuvusi arī par mūsu valodu.

Šajā svinīgajā jubilejas reizē gribu izteikt pateicību visām tām institūcijām un cilvēkiem, kas sekmējuši Latvijas Republikas Valsts kontroles nostiprināšanos, izaugsmi un attīstību, — Pasaules bankai, Dānijas Karalistes Valsts kontrolei, Eiropas Kopienas īpašās palīdzības fondam, Starptautiskajai auditorfirmai "Coopers & Lubrand Latvia SIA", Bavārijas Valsts kontrolei, starptautiskajām grupām SIGMA un PHARE.

Īpaši siltu paldies es gribu šajā brīdi teikt visiem Valsts kontroles darbiniekiem, kas nenogurstoši dienu no dienas godprātīgi un nemanāmi veic savu darbu, stiprinot mūsu valsts pamatus. "Katrs darbs, liels vai mazs, smalks vai vienkāršs, neatkarīgi no tā, ko citi par to domā vai teiks, ir nepieciešami vajadzīgs, lai augtu cilvēks pats, lai augtu un zeltu tauta un valsts. Par tautu un valsti mēs visi esam atbildīgi, un tāpēc mums visiem šinī darbā ir jābūt klāt. Taču lai īstā un patiesā alga mūsu prātos un sirdīs par patiesi veikto uzdevumu būtu apziņa, ka izdarīšana pati par sevi dos mums vairāk spēka un lielākas spējas labāk un krietnāk nākamo uzdevumu pildīt." Šiem Kārļa Ulmaņa vārdiem šodien jo īpaši gribētos piešķirt nozīmi, jo mēs zinām, ko no mums gaida sabiedrība, un mēs nedrīkstam pieļaut mūsu tautas vilšanos demokrātiskas un tiesiski atbildīgas valsts pamatos.

Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods.

Gods kalpot Latvijai, gods kalpot tautai.