Pirms notikuma

Turpinājums

no 1.lpp.

Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra

direktors, profesors, — "Latvijas Vēstnesim"

Pasākumu rīko Latvijas Tehnoloģiskais centrs, kurš, starp citu, šogad atzīmē savu piecu gadu darbības jubileju, saņemot atbalstu ne tikai no Latvijas iestādēm un organizācijām, bet arī no Vācijas Ekonomikas ministrijas, Vācijas starptautiskās programmas TRANSFORM, Vācijas Tehnoloģisko centru asociācijas — ADT , Integrētā konsultatīvā dienesta Latvijā, Eiropas programmām PHARE un INCO — COPERNICUS . Konference un izstāde ir iekļauta arī Rīgas 800 gadu jubilejai veltīto pasākumu plānā, un pasākuma rīkotāji vēlas sniegt arī savu ieguldījumu Rīgas kā augsta intelektuālā potenciāla pilsētas starptautiskā prestiža veidošanā un nostiprināšanā.

— Kā nonācāt līdz šādam dinamiskam notikumam? Kas ir jūsu partneri?

— Dinamisks notikums var risināties tikai dinamiskā darbībā. Un tāda darbība ir bijusi, sevišķi pēdējos divos gados. Ievērojami pieaudzis prestižs Latvijas jauna tipa struktūrām kā tehnoloģiskiem centri un parkiem — gan starptautiskajā, gan — un tas ir īpaši nozīmīgi — Latvijas mērogā. Bet galvenais ir tas, ka Latvijas jaunie, tehnoloģiski orientētie un inovatīvie uzņēmumi sīvā konkurencē ar ārzemju firmām soli pa solim sāk iekarot vietu gan vietējā, gan pasaules tirgū. Turklāt — un tas arī ir ļoti būtiski — Latvijas ministrijas, pienācīgi novērtējot jauna tipa lomu valsts ekonomiskajā attīstībā, ir aktīvi sākušas izstrādāt pasākumu plānu inovatīvās darbības veicināšanai, ietverot tajā gan likumdošanas sakārtošanu, gan finansiālā atbalsta nodrošinājumu. Īsi sakot, kopumā Latvijā sāk veidoties labvēlīga vide inovatīvai uzņēmējdarbībai, un rezultāts ir plašais starptautiskais atbalsts "Baltijas dinamikai" un starptautisko organizāciju OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), UNIDO (Apvienoto Nāciju rūpnieciskās attīstības organizācija), IASP (Starptautiskā Zinātnes parku asociācija), EBN (Eiropas Biznesa un inovāciju centru tīkls) u.c. — ieinteresētība piedalīties ar referātiem konferences darbā. Kopumā konferencē un izstādē līdzdarbosies 21 valsts pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Rumānijas, Maķedonijas, Turcijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Austrijas, Francijas, Spānijas un ASV.

Runājot par sadarbības partneriem, jāteic, ka ir patīkami rīkot jebkuru pasākumu, ja jūti savu kolēģu atbalstu un ieinteresētību darīt visu savu iespēju robežās, lai šis pasākums tiešām būtu dinamisks un nozīmīgs visām Baltijas valstīm. Un te jānosauc jau minētās Latvijas asociācijas LTICA biedri, kā arī Baltijas Zinātnes/Tehnoloģisko parku un inovāciju centru asociācija — BASTIC un īpaši Eiropas asociācija — SPICE GROUP (Zinātnes parku un inovāciju centru ekspertu grupa).

— Arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos un sarunās dzird vārdus "inovācija", "inovatīvs". Vai jūs šos jēdzienus nepaskaidrotu plašāk? Varbūt tiem ir atrodams arī latvisks vārds?

— Vispirms es gribētu uzsvērt, ka "inovācija" nav vārds, kas apzīmē kādu lietu, priekšmetu, darbību vai pakalpojumu, bet gan vārds, kas apzīmē jēdzienu. Un šis jēdziens ietver sevī visas tās darbības, kas jāveic, lai tiktu radīts, ražots un pārdots tirgū jauns produkts vai pakalpojums. Eiropas Savienības dokumentā "Inovāciju zaļā grāmata" inovācija tiek definēta kā process, kurā ideja tiek pārvērsta tirgū pieprasītā produktā vai pakalpojumā. Tas nozīmē, ka inovācija ietver sevī visas sabiedrībā notiekošās darbības, sākot ar izglītību, pēc tam zinātniskās pētniecības darbu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, ražošanas organizēšanu, tirgus izpēti un produkcijas realizāciju tirgū. Šim procesam pāri vēl klājas visas darbības, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu , ieskaitot likumdošanu un valsts ierēdņu kvalifikācijas celšanu. Tātad līdz šim it kā burtiskais inovācijas tulkojums, lietojot vārdu "jaunievedums", manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams, jo tas raksturo tikai inovācijas galarezultātu, bet ne jau minēto procesu, kas noved pie šī galarezultāta. Tādēļ mans priekšlikums — valodas speciālistiem, vismaz pagaidām, likt mierā inovāciju un būt inovatīviem jaunvārdu radīšanā.

— Konferencē runa būs par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Kādus trūkumus šai vidē jūs pašlaik redzat?

— Par trūkumiem jau visvieglāk runāt. Par tiem ir daudz diskutēts presē. Es tikai gribētu sadalīt šo jautājumu divās daļās. Pirmā ir saistīta ar uzņēmējdarbību vispār un ietver sevī jautājumus par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidošanu, ieskaitot jaunus likumdošanas aktus un reglamentējošos dokumentus. Protams, veltot īpašu uzmanību maziem un vidējiem uzņēmumiem. Otra daļa tieši saistīta ar inovatīvo darbību, un šeit jābūt uzņēmējam skaidri saprotamai valsts inovāciju politikai, noteikumiem par inovatīvās darbības atbalstu, ieskaitot gan tās atbalsta struktūras, gan finansēšanas avotus (fondus). Bet pēdējais, kā jau minēju, ir tikai vēl attīstības paša sākuma fāzē.

— Runājot par attīstītu valstu pieredzi tehnoloģiju nozarē, kādu zemju modeli jūs ieteiktu Latvijai?

— No mūsu viedokļa ideāls modelis ir radīts Somijā. Par to jau es šogad rakstīju populārajā ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības jautājumiem veltītajā žurnālā "Kapitāls". Pateicoties šim modelim, Somija ir sasniegusi vislielāko rūpnieciskās ražošanas pieaugumu Eiropas Savienības valstīs. Labs, bet samērā smags, modelis ir Vācijai. Tādu var atļauties tikai liela un ekonomiski spēcīga valsts. Daudz kas Latvijai derīgs būtu arī ASV modelī, kur, piemēram, izveidots biznesa inkubatoru tīkls uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai mazpilsētās un lauksaimniecības rajonos. Latvijas problēma patlaban ir tā, ka mums pagaidām vēl nav nekāda modeļa, bet, kā jau minēju, ledus ir izkustējies. Acīmredzot vairāk mums būtu jāizmanto Somijas pieredze.

— Kāda loma jaunu tehnoloģiju ieviešanā varētu būt pašvaldībām? Vai tās tik dārgām lietām nav pārāk nabadzīgas?

— Kāpēc dārgām? Gluži otrādi. Pašvaldībām jābūt ieinteresētām uzņēmējdarbības attīstībā, jo tas ir vienīgais ceļš, kas ved uz labklājību. Turklāt ar vārdu "tehnoloģija" nav jāsaprot tikai kas īpaši sarežģīts, bet jebkurš darbības veids, vai tā būtu kokapstrāde, zemes apstrādāšana, vides saudzēšana, amatniecība utt. — visur vienmēr var kaut ko izdomāt, kā darbu padarīt ātrāk, lētāk un labāk, tas ir, tehnoloģiskāk. Un tāpat kā valsts līmenī, tā arī pašvaldību līmenī jāsāk ir ar mazumiņu, ar to, ko šodien varam atļauties, bet skaidri saprotot mūsu izvēlētā modeļa būtību un vēlamo galarezultātu.

— Vai Latvijā jau ir paraugi, kur ieguldījumi jaunās tehnoloģijās ir nesuši taustāmus rezultātus un līdzējuši ne tikai lielajiem uzņēmumiem, bet arī vidējiem un mazajiem?

— Jā, ir. Man ir grūti novērtēt lielo uzņēmumu ieguldījumu tehnoloģiju pilnveidošanā, bet šeit notiekošie procesi vairāk vai mazāk ir saistīti ar ārzemju kapitāla piesaisti, investīcijām, un tas jau ir pilnīgi skaidrs, ka ārvalstu kapitāla ieguldījumi var būt tikai modernās tehnoloģijās, taču tās, diemžēl, nav izstrādājuši Latvijas zinātnieki. Bet to tālākā uzlabošana un pakāpeniska iespiešanās pasaules tirgū būtu pirmais saskarsmes punkts starp Latvijas zinātniekiem un lieliem uzņēmumiem.

Runājot par maziem uzņēmumiem, šeit situācija ir pavisam atšķirīga. Mazie uzņēmumi, vismaz tie, kas darbojas Latvijas Tehnoloģiskajā centrā, arī Tehnoloģiskajā parkā, jau tagad izmanto savas oriģinālās tehnoloģijas, un tās ir šo uzņēmumu eksistences pamats. Tālākai šo uzņēmumu attīstībai, protams, būs nepieciešama šo tehnoloģiju pilnveidošana uz Latvijā veikto zinātnisko pētījumu un starptautiskās sadarbības pamata (starptautiskie projekti, kopuzņēmumi, starptautiskie sadarbības partneri utt.), un tas jau ir viens no jautājumiem, kas tiks apspriests konferencē "Baltijas dinamika". Tādēļ visus, kurus interesē jautājumi par inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību, uzaicinu piedalīties konferences darbā, būs arī diskusijas. Bet ikvienu uzaicinu atrast kādu stundu laika, lai izietu cauri izstādei Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē un pārliecinātos, ka Latvija ir augsta intelektuālā potenciāla zeme un mūsu uzņēmēji tehnoloģiskajā biznesā spēj radīt pasaules klases produkciju. Tad arī būs skaidrs, ka Latvijā runāt par inovācijām nav tikai modes lieta, bet reāla dzīves nepieciešamība.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre