Saeimas frakciju vadītāju prognozes un vēlmes, darbu atsākot

Šonedēļ pēc vasaras brīvlaika sākās sestās Saeimas rudens sesija. Līdz ar to vakar šīs Saeimas divarpus mēnešu ilgās pēdējās sesijas pirmās plenārsēdes laikā sešu frakciju vadītāji tika lūgti atbildēt uz pāris "LV" jautājumiem (vienīgi Tautas saskaņas partijas frakcijas vadību nebija iespējams iztaujāt, jo ne J.Jurkāns, ne J.Urbanovičs vakardienas sēdē nepiedalījās). Lūk, šie divi vaicājumi:

1) Kādu jūs paredzat šīs sesijas norisi gan deputātu darba produktivitātes, gan darba kvalitātes ziņā?;

2) Kas, pēc jūsu frakcijas viedokļa, ir svarīgākie un neatliekamākie jautājumi, kam atlikušajā laikā būtu pievēršama īpaša uzmanība?

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Jānis Straume:

1) Domāju, ka Saeimas darba produktivitāti un kvalitāti līdz 3.oktobrim ietekmēs priekšvēlēšanu situācija. Līdz ar to acīmredzot ne viens, ne otrs rādītājs nebūs augstā līmenī. Manuprāt, laikaposmā starp 3.oktobri un 3.novembri, kad visas kaislības būs norimušas, varbūt vēl varēs veikt normālu likumdošanas darbu. Bet līdz 3.oktobrim, atklāti sakot, uz produktivitāti un kvalitāti nevar īpaši cerēt, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un gaidāmo nokaitēto gaisotni.

2) Runājot par tuvākajā laikā pieņemamajiem konkrētiem likumprojektiem, kas jau iesniegti Saeimai izskatīšanai, gribētu atzīmēt četrus, ko noteikti vajadzētu pieņemt šai Saeimai. Tie ir grozījumi Satversmē, kas pašlaik tiek izskatīti otrajā lasījumā. Pirmkārt, tur ir iekļauta ļoti svarīga norma, kas vispārīgos principos fiksē latviešu valodu kā valsts valodu. Otrkārt, ļoti svarīgi ir pieņemt grozījumus Civilprocesa kodeksā, kas ir ļoti apjomīgi un būtiski sakārto dažas lietas. Treškārt, nepieciešami grozījumi arī Saeimas Kārtības rullī, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šajā likumā ir vajadzīgas dažas korekcijas, lai nākamā Saeima varētu produktīvāk strādāt. Ceturtais — svarīgi ir arī pieņemt līdz galam tos noteikumus, kurus Ministru kabinets ir pieņēmis Satversmes 81.panta kārtībā, lai nerastos nevēlamas situācijas. Jo saskaņā ar likumu šie noteikumi ir spēkā tikai pusgadu, un šajā laikā tie jāizskata Saeimā, lai nerastos tāds stāvoklis, ka tie beidz darboties līdz ar 3.oktobri. Tātad, ja šī Saeima nebūs izskatījusi līdz galam šos noteikumus, var rasties zināmas problēmas, jo tad tie zaudēs likuma spēku. Domāju, ka tie ir tie svarīgākie darbi, ko šai Saeimai vēl vajadzētu paveikt.

Paredzams, ka, trešajā lasījumā izskatot grozījumus Kārtības rullī, vēl tiks diskutēts par normu, kas nosaka, ka nākamajai Saeimai būtu pienākums turpināt iepriekšējās Saeimas iesāktos darbus. Domāju, ka tā būtu atbalstāma. Citādi daudzi likumprojekti, pie kuriem darbs jau iesākts, galu galā atkal nonāktu papīrgrozā — tāpat kā notika, beidzoties piektās Saeimas pilnvarām.

Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas vadītāja vietnieks Viesturs Boka:

1) Nenoliedzami Saeima jutīs savā darbībā to, ka tuvojas vēlēšanas, sevišķi plenārsēžu laikā. Tas bija jūtams jau šodien, kad cilvēki centās izmantot mikrofonu tribīnē, lai runātu vai mēģinātu pārliecināt ne jau pēc būtības. Līdz ar to likumdošanas darbs faktiski tiek aizkavēts. Pagājusi jau puse dienas, bet neesam izskatījuši pat vienu likumprojektu. Tas rada nožēlu. Katrā gadījumā "Saimnieka" frakcijai tādas taktikas nav. Mēs patiešām esam gatavi runāt par izskatāmajiem jautājumiem īsi un konkrēti. Bet, domāju, vēl ir pietiekami daudz laika, lai mēs pagūtu izskatīt sagatavotos un iesniegtos likumprojektus. Turklāt mēs esam nobrieduši izvirzīt priekšlikumu sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi, kurā apspriestu stāvokli graudu realizācijā. Šis jautājums nav atrisināts jau gadiem ilgi. Arī pašlaik mēs neredzam gandrīz nekādas koncepcijas. Tā ka ir radusies nepieciešamība sasaukt ārkārtas plenārsēdi, jo kārtējā plenārsēdē atsevišķu deputātu destruktīvas rīcības dēļ bieži vien darbs vienkārši nevirzās uz priekšu. Bet komisijās mēs strādājam pietiekami normāli, likumprojekti tiek gatavoti un tālāk virzīti.

2) Pievēršoties, mūsuprāt, svarīgākajam, teikšu, ka diezgan grūti ir izraut no konteksta kaut ko vienu. Lai organisms pilnvērtīgi darbotos, tam ir vajadzīgi visi orgāni ar pilnīgu asinsapgādi, to es kā mediķis varu teikt. Līdz ar to izraut no Saeimas darba konteksta vienu likumu un pasludināt to par prioritāti ir ļoti grūti.

Un tomēr, gribu uzsvērt, paši tie procesi, kas valstī norisinās, mums norāda uz šīm prioritātēm. Šīs prioritātes ir: sakārtot lauksaimniecībā graudu tirgu, kas noteikti jāpaveic, sakārtot enerģētiku — tas ir Enerģētikas likums un "Latvenergo" privatizācijas jautājums. Tie ir valstij īpaši nozīmīgi jautājumi, kas jāizskata. Darba kārtību, protams, nosaka arī deputāti paši un Saeimas komisijas, un izpaužas katras frakcijas uzskati par prioritātēm. Bez šaubām, risināmi arī sociālie jautājumi. Taču pirmie divi manis nosauktie — par graudu tirgu un "Latvenergo" — protams, šobrīd uzskatāmi par prioritāriem.

Frakcijas "Latvijas ceļš" priekšsēdētāja Kristiāna Lībane:

1) ieceres un tas, ko vajadzētu izdarīt, protams, atšķirsies no tā, ko izdosies paveikt. Jo, kā mēs redzam jau pirmajā šīs sesijas plenārsēdē, pat tad, ja debatētāju uzstāšanās laiks ir saīsināts — līdz 5 minūtēm pirmajā reizē un līdz 2 minūtēm otrajā reizē — deputāti nepārtraukti bez īpašas vajadzības raušas tribīnē un tādējādi kavē likumdošanas darbu. Bet ieceres ir diezgan apjomīgas, ir daudz likumprojektu, kuru izskatīšana būtu jāpabeidz šai Saeimai, lai nākamajai Saeimai nebūtu jāsāk to apspriešana un pieņemšana atkal no sākuma.

2) Manuprāt, ārkartīgi svarīgs ir Civilprocesa likums. To es uzsveru ne vien kā frakcijas vadītāja, bet arī kā Juridiskās komisijas locekle. Pie šī likuma ir strādāts burtiski gadiem ilgi. Juridiskajai komisijai ir konkrēti priekšlikumi jau kopš pagājušās vasaras. Ja mēs visu šo darbu atstāsim vienu solīti līdz beigām, nākamajai Saeimai tas kļūs gluži vai par Sēzija akmeni, kas visu laiku jāveļ kalnā.

Saeimas sesiju starplaikā Satversmes 81.panta kārtībā ir pieņemti diezgan daudzi Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku, kas noteikti jau šajā sesijā būtu jāapstiprina kā īsti likumi. Jo mums nav nekādu garantiju, ka nākamā Saeima par tiem interesēsies. Un, ja tā neko neizdarīs, pēc sešiem mēnešiem šie valdības pieņemtie noteikumi zaudēs likuma spēku.

Bez tam Ārlietu ministrija ir sastādījusi to likumdošanas aktu tabulu, kas ir vitāli nepieciešami, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā.

Acīmredzot būtu jātiek galā ar visiem tiem likumprojektiem, kas vēl izskatāmi otrajā vai trešajā lasījumā. Tos visus, kas nodoti komisijām vai izskatāmi pirmajā lasījumā, vajadzētu nodot tālāk nākamajai Saeimai, kas tos varētu izmantot kā pamatu savam darbam. Tā tas notika jau pirms trim gadiem, kad darbu beidza piektā Saeima. Jāsaka gan ievērojot līdzšinējo pieredzi, ka lielākoties darbu pie jau iesāktajiem likumprojektiem nākamā Saeima tomēr neturpināja. Ar to mums ir jārēķinās. Pagaidām vēl nav spēkā ierosinātie grozījumi Kārtības rullī, kas paredz, ka nākamajai Saeimai jāturpina darbs pie iepriekšējā Saeimā pirmajā vai otrajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem.

Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Zaļās partijas apvienības frakcijas priekšsēdētāja Ilga Kreituse:

1) Ja neizdosies ierobežot runāšanā atsevišķus kungus, kas man tepat blakus sēž — sākot ar Valdmaņa kungu un Rubina kungu —‚ darba kvalitāte Saeimā ļoti strauji kritīsies. Bet, ja Saeimas Prezidijs spēs saņemties un šos kungus, kā saka, nolikt pie vietas, mēs varētu pastrādāt tāpat kā visu līdzšinējo laiku. Šajā rudens sesijā vajadzētu strādāt ļoti spraigi, jo citādi mēs, sestās Saeimas deputāti, paliksim lieli parādnieki nākamajai Saeimai, un loģiski, arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Runa ir par Izglītības likumu un virkni citu likumu, ko sestā Saeima solījās pieņemt jau līdz 1996.gada 1.septembrim.

2) Noteikti būtu jātiek galā ar divām lietām. Pirmām kārtām jāpieņem Izglītības likums un Valsts valodas likums. Mūsu frakcijas viedoklis ir tāds — kamēr nav šo divu likumu, grozījumi Pilsonības likumā par nepilsoņu bērnu automātisku uzņemšanu pilsonībā nav veicami. Uzskatām, ka šie divi likumi ir primārie, kas noteiks, kā šis jautājums varētu būt risināms. Ja mēs to neatrisināsim sestajā Saeimā un atstāsim pašplūsmā, sakot — gan jau būs, tad man nebūs pārliecības par mūsu rīcības pareizību. Jo sevišķi ņemot vērā to, cik aktīvi ir tie, kas runā par divvalodību mūsu valstī un izdara spiedienu šajā virzienā. Mani satrauc tas, ka 14 procenti pilsoņu un gandrīz 80 procenti nepilsoņu piekrīt idejai par otro valsts valodu, uzskatot to par nepieciešamu.

Frakcijas "Latvijai" priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Čerāns:

1) Prognozēju, ka laika posms līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, 3.oktobrim, būs ārkārtīgi saspringts un būs ļoti daudz nekorektu politisku izlēcienu. Būs mēģinājumi ar skaistiem vārdiem nomaskēt to, ka faktiski nekas nav padarīts. Līdz ar to šajā periodā darba produktivitāte varētu būt zemāka. Kas attiecas uz pēdējo darba cēlienu, kas Saeimai turpināsies vēl mēnesi pēc vēlēšanām, pēc līdzšinējās pieredzes var paredzēt, ka tas būs politiskās bezatbildības laiks, kad deputāti steigs pieņemt dažādus likumus, neizjūtot atbildību par sekām. Tieši tādā veidā piektās Saeimas darba beigās tika pieņemts Pensiju likums un arī citi likumi, kuru zemās kvalitātes sekas vēl joprojām sāpīgi izjūtam.

2) Runājot par vēl darāmo, jāsaka, ka viena lieta ir tas, ko mēs gribētu panākt un kādus jautājumus mēs esam virzījuši izskatīšanai visu šīs Saeimas darbības laiku. Bet diemžēl mēs redzam, ka mūsu iniciatīvas saduras ar bloķēšanu no valdošo partiju puses. Līdz ar to mums kā opozīcijai nav iespēju noteikt Saeimas darba kārtību. Tas ir paredzēts visā šīs Saeimas pilnvaru laikā. Tādējādi ne visu, ko likumdošanas ceļā vēlamies valstī sakārtot, spējam virzīt uz Saeimas plenārsēdēm.

Mums ir jāsakārto valstī privatizācijas likumdošana, tāpat jāievieš likumi, kas paredz stingrāku atbildību no valsts pārvaldē strādājošajiem. Varētu nosaukt virkni vēl citu neatrisinātu problēmu, ko faktiski nāksies risināt jau nākamajai Saeimai. Bet problēmas paliek vienas un tās pašas. Būtu ļoti labi, ja vēl šī Saeima pieņemtu Izglītības likumu. Arī grozījumus Satversmē, papildinot to ar cilvēktiesību daļu. Tas arī ir būtiski. Mēs ļoti gribētu, lai tur nepaliktu šis baznīcas un valsts absolūtās nošķirtības princips. Mums ir arī vēlēšanās, lai Izglītības likumā līdzās konkrētām garantijām attiecībā uz skolotāju algām tur tiktu saglabāta arī ticības mācība Latvijas Republikas skolās.

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Roberts Dilba:

1) Domāju, ka Saeimas darba produktivitāte šajā sesijā būs zema. Jau šī pirmā plenārsēdes diena parāda, ka daudzi tie paši līdzšinējie galvenie runātāji tagad vēl aktīvāk uzstāsies, turklāt runājot nevis koncentrētā veidā un konkrēti par tematu, bet vairāk vispārējā veidā, tiecoties akcentēt sevi vai savu partiju. Tas, protams, prasa lielu laika patēriņu. Tāpēc, manuprāt, nebūs vajadzīgā darba ražīguma. Arī kvalitāte var ciest. Ne jau tādēļ, ka tīšuprāt deputāti to pazeminās, bet gan populisma dēļ. Proti, tiecoties būt gauži labiņiem un mēģinot iestrādāt likumos kādus labus, bet grūti izpildāmus nodomus. Tas galu galā var tikai kaitēt likumi kvalitātei. Tāda ir mana prognoze.

2) Runājot par nozīmīgāko, atgādināšu, ka mūsu partijas prioritāte ir lauku vide un lauksaimniecība. Tāpēc jau arī šodien tika iesniegts priekšlikums apspriest jautājumu par graudu tirgus sakārtošanu, kas tagad ļoti smagi risinās. Tātad, pēc mūsu domām, tās lietas, kas saistītas ar lauku vidi un lauksaimniecību, obligāti ir jāsakārto. Vairāki likumprojekti jau ir iesniegti.

Svarīgs ir arī izglītības jautājums. Izglītības likums tik ilgu laiku ir mocīts un mocīts, bet joprojām nav pieņemts nedz šis jumta likums, nedz arī divi tam pakārtotie likumi par profesionālo un vispārējo izglītību. Tie noteikti būtu jāpieņem, lai nākamā Saeima un nākamā valdība varētu strādāt jau šo likumu ietvaros.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors