Republikā

Prezidents novērtējis Lietuvas mežus

Lietuvas prezidents Valds Adamkus kopā ar vides ministru Aļģi Čaplinu un dažiem mežkopības speciālistiem, lidojot ar gaisa kara spēku helikopteru, pārbaudīja Austrumu un Dienvidlietuvas mežu stāvokli. Tā kā prezidentu bija sasniegusi informācija, ka pēdējā laikā Lietuvas meži tiekot bezatbildīgi izcirsti un kokmateriāli lielos apjomos eksportēti uz ārzemēm, V.Adamkus, būdams dabas aizsardzības speciālists ar lielu pieredzi, nolēma pats pārbaudīt situāciju.

Nolidojot vairāk nekā 300 km un no putna lidojuma aplūkojot Ukmerģes, Molētu, Šalčininku, Švenčoņu un Varēnas apkārtnes mežus, prezidents ar redzēto ir apmierināts. Pēc viņa teiktā, bezatbildīgu mežu izciršanu lielos apmēros V.Adamkus nekur nav pamanījis; līdzās cirsmām daudzviet ir jaunaudzes vai mežu stādījumi, arī atmatā atstātie bezsaimnieka tīrumi daudzviet pēc dažiem gadiem var aizaugt ar mežu.

Lidojuma vidusdaļā helikopters ar Lietuvas prezidentu uz īsu brīdi nolaidās Pabrades poligonā, kur ar prezidentu tikās apkārtējo mežu mežziņi. Prezidents tika informēts par cirsmām un kokmateriālu eksporta apjomu atsevišķos mežu masīvos. Kopumā pēdējos gados Lietuvā ir izcirsti vairāk nekā 25 miljoni kubikmetru kokmateriālu, lielākā daļa no tiem ir papīrmalka, ko galvenokārt eksportē uz ārzemēm.

Prezidents norādīja, ka pašlaik ir ļoti svarīgi īstenot mežu pārvaldes un uzturēšanas programmu, lai Lietuva, kuras teritorijā 30 procentus platības klāj meži, arī turpmāk būtu tikpat zaļa valsts šī vārda tiešajā nozīmē.

Vai patiesi epidēmija Žemaitijā?

Augusta sākumā divos Rietumlietuvas (Žemaitijas) rajonos — Pluņģes un Telšu rajonā — vairāk nekā 70 iedzīvotāju nogādāti centrālajās šī reģiona slimnīcās Klaipēdā, Telšos un Pluņģē ar smagām zarnu trakta infekcijas pazīmēm. Pēc bakterioloģiskās analīzes lielākajai daļai saslimušo apstiprināta salmonellozes diagnoze. Apmēram puse no slimnīcās nogādātajiem salmonellozes slimniekiem ir bērni: domājams, ka vēl vairāki desmiti vieglāk saslimušo ārstējas mājās.

Noskaidrots, ka visi saslimušie ir ēduši smalkmaizītes ar šokolādes glazūru. Izdarot pārbaudes vairākās reģiona maizes ceptuvēs, sanitāri epidemioloģiskās stacijas darbinieku un mediķu kopīga komisija konstatējusi, ka akciju sabiedrības "Plungis duona" ("Pluņģes maize") smalkmaizītes šokolādes glazūras izgatavošanā tiek izmantoti arī jēli olas baltumi. Laboratoriski pārbaudot glazūru un atsevišķi pārbaudot tai paredzētās olas, atrasti šīs zarnu trakta infekcijas slimības izraisītāji — salmonellas baktērijas. "Plungis duonos" konditorejā uz laiku apturēta glazētu maizīšu cepšana. Sanitāri epidemioloģiska pārbaude notikusi arī putnu fabrikā, kur salmonellas baktērijas atrastas ne vien olās, bet arī vistas gaļā.

Lietuvas masu informācijas līdzekļos regulāri izskan mediķu brīdinājumi un ieteikumi uz laiku atteikties no vistu olu un vistas gaļas produktu izmantošanas uzturā (īpaši Lietuvas rietumdaļā) vai arī tos ļoti rūpīgi termiski apstrādāt, jo, kā zināms, salmonellas baktērijas iet bojā 60°C temperatūrā.

Pēc pāris dienām sanitāri epidemioloģiskās stacijas ziņoja, ka salmonellozes epidēmija Žemaitijā ir apturēta un tās cēlonis likvidēts. Pavisam ar salmonellozes pazīmēm reģiona slimnīcās ārstējas 62 Pluņģes rajona un 15 Telšu rajona iedzīvotāji.

Bet tās pašas dienas pievakarē trauksmes signāls atskanēja valsts centrālajā daļā, kur Radvilišķos, bērnunamā "Nykštunas" ("Īkšķītis") ar salmonellozi saslimuši 24 bērni vecumā no 3 līdz 12 gadiem. Saslimšanas cēloņi šeit vēl tiek noskaidroti. Domājams, ka bērnu nama virtuvē ir strādājis un bērniem ēst gatavojis salmonellozes slimnieks vai salmonellozes vīrusa nēsātājs. Pašlaik veselie bērnunama bērni ir nomitināti pilsētiņas viesnīcā un ēdiens viņiem tiek atvests gatavā veidā.

Sanitāri epidemioloģiskā dienesta darbinieki brīdina, ka salmonellas baktērijas var būt ne tikai vistas gaļas produktos un olās, bet arī ūdenī. Izdarot bakterioloģiskos pētījumus, minētā baktērija atrasta pie Šauļu pilsētas esošā ezera ūdenī, ļoti iespējams, ka tā ir arī Ventas upes ūdenī, kurā piesārņojums vairāk nekā 100 reižu pārsniedz pieļaujamo normu. Abās ūdenskrātuvēs uz laiku aizliegts peldēties un makšķerēt.

Republikā

Jauna ekonomiskās politikas programma

Valdība un Igaunijas Banka parakstījušas vienošanos par pilnveidotās ekonomiskās politikas īstenošanu turpmāko septiņu mēnešu laikā. "Programmas mērķis ir īstenot makroekonomikas stabilitāti, kā arī nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko attīstību," paziņojusi Igaunijas Banka.

Daži programmas aspekti:

Gada pirmajā ceturksnī bija liels ārējās tirdzniecības deficīts (apmēram 26 procenti no iekšzemes kopprodukta), turklāt visas prognozes rāda, ka tekošā konta deficīts nav ievērojami samazinājies. Gada kopsavilkumā valdība gādās par deficīta samazināšanos līdz 10 procentiem, turpinot prasīt samazināšanas politiku.

Valdība šajā gadā neplānos ieviest jaunus nodokļus, bet patur dažus nodokļus savā uzraudzībā.

Sākot ar jūniju, valdība ceturtdaļu naudas no stabilizācijas fonda glabā Igaunijas Bankā. Valdība netērēs stabilizācijas fonda līdzekļus līdz tam laikam, kamēr fonda statuss tiks apstiprināts tiesiski, kam jānotiek nākamā gada sākumā.

Ja monetārie rādītāji parādīs, ka pašreizējā kredītpieauguma kritums nav pastāvīgs un ārējo aizņēmumu ņemšana turpināsies, ja nodokļu bilances izmaiņas nebūs saskaņā ar šā gada mērķiem, Igaunijas Banka līdz 30.septembrim ierobežos ārējo aizņēmumu ņemšanu.

Firmas "Eesti Energia" ("Igaunijas Enerģija") sadalīšana divās lielās enerģētikas firmās jeb divās akciju sabiedrībās — "Narvas elektrostacijas" un "Tallinas elektrostacija" — ir jāpabeidz šovasar.

Valdība vēlas pārdot 49 procentus no Narvas elektrostacijām stratēģiskajam investoram.

Valdība pirms gada beigām iesniedz parlamentā likumprojektu labojuma priekšlikumu, kas atceļ ierobežojumus zemes iegādē ārzemniekiem un ļauj saskaņot likumus ar Eiropas Savienības likumiem.

Kritizē ministra interviju

Krievijas Ārlietu ministrija kritizē Igaunijas ārlietu ministra Tomasa Hendrika Ilvesa interviju Kanādas presei, kurā T.H.Ilvess brīdina par Maskavas impērisko domāšanas veidu.

Turklāt Maskavas asajam tonim pievienojies Krievijas vēstnieks Igaunijā — Aleksejs Gluhovs, pieprasot tikšanos ar T.H.Ilvesu.

Pēc kanclera vietnieka Vallo Tometi vārdiem A.Gluhovs nav iesniedzis protestu. "Tika apspriesti dažādi temati, tai skaitā arī Ilvesa intervija," — tā V.Tometi. Galvenokārt tika runāts par jautājumiem, kas saistīti ar starpvalstu komisijas darbu un līguma sagatavošanu par sociālo nodrošināšanu starp abām valstīm.

Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka T.H.Ilvess intervijā Kanādas presei ir izteicies pretēji starptautisko attiecību normām.

Igaunijas Ārlietu ministrijas preses dienests paziņojis, ka Kanādas laikraksts nepareizi atspoguļojis T.H.Ilvesa uzskatus, rakstot, ka Krievija nespēj atbrīvoties no pagātnes stresa un ka Krievijai rūpes sagādā Igaunijas ekonomiskā veiksme.

"Krievi nespēj atbrīvoties no postkoloniālisma stresa. Krieviem pašlaik ir tās pašas problēmas, kas britiem piecdesmitajos un frančiem sešdesmitajos gados. Pašlaik impērija vairs nepastāv, un ar šo faktu Krievijai vajadzēs samierināties.

Tikšanās reizē T.H.Ilvess izteica A.Gluhovam cerību, ka Igaunijas un Krievijas līdzšinējās pozitīvās attiecības turpināsies.

Būtiski paaugstinājumi armijā

Igaunijas prezidents Lennarts Meri paaugstinājis Igaunijas aizsardzības spēku vadītāju Johannesu Kertu no ģenerālmajora par ģenerālleitnantu, ģenerālštāba priekšnieku Amtsu Lāneotsu no pulkveža par ģenerālmajoru un robežapsardzības ģenerāldirektoru Tarmo Keutsu no jūras spēku kapteiņa par kontraadmirāli.

Pēc paaugstinājuma saņemšanas Kerts Teica, ka šī bijusi īpaša diena ģenerālmajoram Lāneotsam, jo viņš bija tas vīrs, kurš 1990.gada oktobrī atnāca uz aizsardzības spēku ģenerālštābu uz uzsāka jaunā štāba praktisko darbību.

Lāneotss teica, ka savas jaunās zvaigznes viņš degvīna glāzē nemetīs, jo tāda esot krievu paraža. Ģenerālštābā viņš paaugstinājumu saņēmis pēc Rietumu parauga: ar pavēles nolasīšanu un uzpleču piestiprināšanu. Lāneotss piebilda, ka paaugstinājums atspoguļo bruņoto spēku attīstību. Lāneotss piedalījies bruņoto spēku veidošanā kopš pašas pirmās dienas. Arī aptaujas rāda, ka aizsardzības spēku reitings ir pieaudzis.

Tarmo Keutss izveidojis vienu no visefektīvākajām robežapsardzības sistēmām Eiropā, bet Johanness Kerts bija viens no Aizsargu organizācijas ( Kaitseliit ) atjaunotājiem un līdz 1996. gadam — arī tās vadītājs, līdz prezidents viņu iecēla par aizsardzības spēku komandieri.

Prezidents Lennarts Meri piešķīris militāru pakāpi arī trim parlamenta locekļiem. Pēc rezerves virsnieku kursu beigšanas leitnanta pakāpe piešķirta Tautas partijas biedriem Votem Hansenam un Martam Nutam, kā arī Reformu partijas biedram Kalevam Kukam.

Jūrmalas zemes pievilina pircējus

Pēdējos pāris gados Igaunijā dažādās izsolēs ir piedāvāts vairāk nekā 600 zemes gabalu, turklāt piektdaļa no pārdotajiem atrodas Lēnemā apriņķa Noarotsi pagastā.

Kopš zemes īpašumu Noarotsi pagastā Lēnemā nopirka Valsts prezidents Lennarts Meri, šī vieta ir kļuvusi par populārāko īpašuma iegādāšanās vietu Igaunijā. Lēnemā zemes nodaļas vadītājs Jiri Induss izteicies, ka šeit tiekot pirkti pat 20—30m plati un dažus simtus metrus gari zemes gabali — "pleķīši", uz kādiem citās vietās neviens virsū neskatās. Daudzi ir neizpratnē — ko ar tādiem gabaliem var iesākt?

Pēc nekustamā īpašuma mākleru izteikuma, cieņā nāk Ziemeļigaunijas salas, arī Hījumā un Sāremā salu pludmales. Šo zemes gabalu izsoļu cenas ir pieaugušas no sākotnējām pat vairāk nekā 100 reizes. Kāda 5,8 ha liela zemes gabala sākotnējā cena Hijumā bija 2800 kronas, bet to nosolīja par 322 800 kronām, tomēr lielākoties zeme tiek pārdota par izsoles sākumcenu.

Vidusigaunijā un Dievidigaunijā zemi iegādājas vietējie zemnieki, kas vēlas saimniecībai piepirkt klāt mežu, ganības un aramzemi, bet jūrmalas zemniekiem nākas konkurēt ar vasarniekiem, un bieži palikt pat bez ganībām.

Dažreiz zemes piedāvājumi līdz izsolei nemaz nenonāk, jo vienoties taču var "aiz stūra". Zemes izsole notiek divās kārtās: vispirms ierobežota vairāksolīšana, tad atklātā izsole. Pirmajā kārtā priekšroka ir vietējiem iedzīvotājiem, un ļoti reti zemes gabals nonāk otrajā kārtā. Krāpties var arī tādā veidā, ka vietējais turīgais vīrs sevi noformē no fiziskas personas par uzņēmēju, tad viņam kā juridiskai personai ir tiesības iegādāties 200 ha zemes, un šī iespēja tiek izmantota itin bieži.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane