• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas pārstāvis ārvalstīs - ar godu, ne pazemību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.08.1998., Nr. 241/242 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49462

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas pārstāvis ārvalstīs - ar godu, ne pazemību (turpinājums)

Vēl šajā numurā

21.08.1998., Nr. 241/242

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas pārstāvis ārvalstīs — ar godu, ne pazemību

Dr. habil. philol. Valentīna Skujiņa,

LZA akadēmiķe, — "Latvijas Vēstnesim"

Atbildot uz konsultāciju par prievārda pie iederību latviešu valodā vēstniecību un pārstāvniecību, kā arī attiecīgo amatu nosaukumos, Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisija atkārtoti atzīst, ka latviešu valodā joprojām pareizas ir konstrukcijas ar lokatīvu: "Latvijas vēstniecība (un vēstnieks) Somijā, Latvijas vēstniecība (un vēstnieks) Amerikas Savienotajās valstīs, Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība (un pastāvīgais pārstāvis) Apvienoto Nāciju Organizācijā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā u.tml., un atgādina, ka prievārda pie lietošanā latviešu valodā spēkā ir J.Endzelīna atzinums, ka prievārds pie tīrā latviešu valodā ir lietojams "tikai vietas nozīmē un aiz piederēt " un ka kursus var lasīt Asītes lauksaimniecības biedrībā, nevis "pie biedrības" (J.Endzelīns. Dažādas valodas kļūdas, 4.izd.R., 1932, 25.–26.lpp.).

Kā konstatējusi D.Nītiņa, tādas konstrukcijas kā pie Varšavas universitātes ierīkota paleontoloģiska laboratorija, pie Baltijas pagaidu ģenerālgubernatora... nodibināta sevišķa padome, kas izsaka pakļautību, latviešu rakstu valodā, sevišķi presē, bija izplatītas XIX.gs. beigās — XX.gs. sākumā pēc vācu prievārda bei vai krievu pri parauga. Šāds lietojums rakstu valodā visai bieži vēl esot atrodams līdz XX.gs. 40.gadiem (Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā. R., 1978, 141.lpp.).

Diemžēl 40.–80.gadu periods ar spēcīgo krievu valodas ietekmi sekmēja latviešu valodai neraksturīgo pie lietošanu, īpaši dažādu komisiju un komiteju nosaukumos ("pie Ministru padomes" u.c. — sal.: "pri Sovete Miņistrov"). Šīs ietekms žņaugos vēl patlaban, 90.gadu beigās, ir daudzi Latvijas ierēdņi, žurnālisti un, izrādās pat rietumu tautieši, jo publikācijas un dokumentācija parādās gan "LR pastāvīgais pārstāvis pie ANO", gan "Latvijas pastāvīgais pārstāvis pie Dānijas Karalistes" u.c. Ierēdnieciskais intelekts esot izdomājis pat tādu kā pamatojumu latviešu valodas kropļošanai: izteiksme ar pie esot nepieciešama tādēļ, ka, piemēram, Eiropas Savienībā Latvijas, tāpat kā citu asociēto, nevis pilntiesīgo dalībvalstu pastāvīgajiem pārstāvjiem esot cits, zemāks statuss (sk.A.Baumaņa rakstu "Dienā" 25.04.1998.).

Salīdzināsim, kā dažādo valstu pārstāvji tiek saukti angļu valodā: Itālijas kā ES dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis ir "the Permanent Representative of the Kingdom of Denmark to the EU". Tāpat saukti arī asociēto jeb kandidātvalstu pastāvīgie pārstāvji: "the Permanent Representative of the Czech Republic to the EU", "the Permanent Representative of the Republic of Poland to the EU" un arī "the Permanent Representative of Republic of Latvia to the EU utt. Prievārds to angļu valodā tiek lietots arī savienojumā ar Eiropas padomi, NATO, ANO u.c. neatkarīgi no tā, vai atteicīgajam pārstāvim kādā no institūcijām ir pilntiesīga dalībnieka, vai tikai novērotāja, vai cita "zemākas kārtas" dalībnieka statuss. Krievu valodā šajos gadījumos lieto "pri".

Secinājums: citās valodās atšķirīgo statusu ar prievārdu neuzrāda un tam nav pamata arī latviešu valodā. Latviešu valodā (ar retiem izņēmumiem, piemēram, "pie Svētā Krēsla") te lietojam lokatīvu. Savukārt par atšķirīgo statusu liecina paši amata nosaukumi: vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis u.tml.

Aplami prievārda savienojumi ir ļoti uzskatāms svešas valodas ietekmes liecinieks, jo prievārdu lietošana katrā valodā ir savdabīga, piemēram, latvietis sarežģītus fizikālus lielumus aprēķina ar formulu, krievs — pēc formulas ($gj ajhvekt$), bet anglis — no formulas ("from formula", arī "by formula"). To ignorējot un burtiski pārtulkojot prievārdu, iegūstam izkropļotu un pat pārprotamu izteiksmi, kā tas ir arī vēstniecību, pārstāvniecību un attiecīgo amatu nosaukumos, ja tajos lieto pie.

Kopš 1991.gada lietotāju rīcībā Latvijā ir V.Skujiņas un R.Kvašītes "Lietišķo teicienu vārdnīca", kas tika sagatavota, lai, ieviešot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijā, palīdzētu atbrīvoties no iepriekš lietvedībā lietotās krievu valodas ietekmes un sniegtu padomu pareizas latviskas izteiksmes veidošanā, arī — pareizā prievārdu izvēlē. Tā kā vārdnīcā lietotie termini un terminoloģiska rakstura vārdu savienojumi ir saskaņoti ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumiem, vārdnīcai ir normatīvs raksturs. Šajā vārdnīcā, starp citu, ir dotas arī 25 konstrukcijas ar " pri " krievu valodā un nevienai no tām latviešu valodā neatbilst vārdu savienojums ar pie , piemēram, direkcijas padomnieks (nevis "padomnieks pie direkcijas"), pilsētas padomes darba grupa (nevis "darba grupa pie pilsētas padomes").

Rokasgrāmatas pareizai valodas lietošanai ir. Bet vai visi, kuriem tām jābūt pa rokai, tajās izskatās?

Gan vēstnieki, gan citi pilnvarotie pārstāvji tiek izraudzīti, lai godam pārstāvētu savu valsti ārvalstīs un starptautiskās organizācijās, nevis lai klanībā liektu muguru aizdurvē. Nenoniecināsim savu sūtņu un arī sakoptas un vienotas latviskās izteiksmes lomu Latvijas kā kultūras valsts vizītkartē.

 

Valentīna Skujiņa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!