Dr. habil. philol. Valentīna Skujina,

LZA akadēmiķe, — "Latvijas Vēstnesim"

Diemžēl 40.–80.gadu periods ar spēcīgo krievu valodas ietekmi sekmēja latviešu valodai neraksturīgo pie lietošanu, īpaši dažādu komisiju un komiteju nosaukumos ("pie Ministru padomes" u.c. — sal.: "pri Sovete Miņistrov"). Šīs ietekms žņaugos vēl patlaban, 90.gadu beigās, ir daudzi Latvijas ierēdņi, žurnālisti un, izrādās pat rietumu tautieši, jo publikācijas un dokumentācija parādās gan "LR pastāvīgais pārstāvis pie ANO", gan "Latvijas pastāvīgais pārstāvis pie Dānijas Karalistes" u.c. Ierēdnieciskais intelekts esot izdomājis pat tādu kā pamatojumu latviešu valodas kropļošanai: izteiksme ar pie esot nepieciešama tādēļ, ka, piemēram, Eiropas Savienībā Latvijas, tāpat kā citu asociēto, nevis pilntiesīgo dalībvalstu pastāvīgajiem pārstāvjiem esot cits, zemāks statuss (sk.A.Baumaņa rakstu "Dienā" 25.04.1998.).

Salīdzināsim, kā dažādo valstu pārstāvji tiek saukti angļu valodā: Itālijas kā ES dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis ir "the Permanent Representative of the Kingdom of Denmark to the EU". Tāpat saukti arī asociēto jeb kandidātvalstu pastāvīgie pārstāvji: "the Permanent Representative of the Czech Republic to the EU", "the Permanent Representative of the Republic of Poland to the EU" un arī "the Permanent Representative of Republic of Latvia to the EU utt. Prievārds to angļu valodā tiek lietots arī savienojumā ar Eiropas padomi, NATO, ANO u.c. neatkarīgi no tā, vai atteicīgajam pārstāvim kādā no institūcijām ir pilntiesīga dalībnieka, vai tikai novērotāja, vai cita "zemākas kārtas" dalībnieka statuss. Krievu valodā šajos gadījumos lieto "pri".

Secinājums: citās valodās atšķirīgo statusu ar prievārdu neuzrāda un tam nav pamata arī latviešu valodā. Latviešu valodā (ar retiem izņēmumiem, piemēram, "pie Svētā Krēsla") te lietojam lokatīvu. Savukārt par atšķirīgo statusu liecina paši amata nosaukumi: vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis u.tml.

Aplami prievārda savienojumi ir ļoti uzskatāms svešas valodas ietekmes liecinieks, jo prievārdu lietošana katrā valodā ir savdabīga, piemēram, latvietis sarežģītus fizikālus lielumus aprēķina ar formulu, krievs — pēc formulas ($gj ajhvekt$), bet anglis — no formulas ("from formula", arī "by formula"). To ignorējot un burtiski pārtulkojot prievārdu, iegūstam izkropļotu un pat pārprotamu izteiksmi, kā tas ir arī vēstniecību, pārstāvniecību un attiecīgo amatu nosaukumos, ja tajos lieto pie.

Kopš 1991.gada lietotāju rīcībā Latvijā ir V.Skujiņas un R.Kvašītes "Lietišķo teicienu vārdnīca", kas tika sagatavota, lai, ieviešot latviešu valodu kā valsts valodu Latvijā, palīdzētu atbrīvoties no iepriekš lietvedībā lietotās krievu valodas ietekmes un sniegtu padomu pareizas latviskas izteiksmes veidošanā, arī — pareizā prievārdu izvēlē. Tā kā vārdnīcā lietotie termini un terminoloģiska rakstura vārdu savienojumi ir saskaņoti ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumiem, vārdnīcai ir normatīvs raksturs. Šajā vārdnīcā, starp citu, ir dotas arī 25 konstrukcijas ar " pri " krievu valodā un nevienai no tām latviešu valodā neatbilst vārdu savienojums ar pie , piemēram, direkcijas padomnieks (nevis "padomnieks pie direkcijas"), pilsētas padomes darba grupa (nevis "darba grupa pie pilsētas padomes").

Rokasgrāmatas pareizai valodas lietošanai ir. Bet vai visi, kuriem tām jābūt pa rokai, tajās izskatās?

Gan vēstnieki, gan citi pilnvarotie pārstāvji tiek izraudzīti, lai godam pārstāvētu savu valsti ārvalstīs un starptautiskās organizācijās, nevis lai klanībā liektu muguru aizdurvē. Nenoniecināsim savu sūtņu un arī sakoptas un vienotas latviskās izteiksmes lomu Latvijas kā kultūras valsts vizītkartē.