Stāstot

par zemes privatizācijā

patlaban būtisko

GUNTIS GRŪBE, Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Ministru kabinets šā gada 4. augustā pieņēma noteikumus Nr.279 "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Tomēr minētie noteikumi uz Saeimu netika nosūtīti, jo pēc TB/LNNK un DP/KDS/LZP apvienības frakciju ierosinājuma valdību veidojošo frakciju pārstāvji kopā ar Ministru prezidentu vienojās, ka likumprojekts tiks izskatīts vispārējā likumdošanas kārtībā. Tādējādi pieņemtie noteikumi ir zaudējuši spēku, bet ir paredzēts, ka valdība likumprojektu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" akceptēs Ministru kabineta sēdē šā gada 25. augustā un nosūtīs to izskatīšanai Saeimai.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem — Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, ēku un būvju īpašniekiem, augļu dārzu īpašniekiem vai lietotājiem, ja viņu lietošanā nodoto zemi nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, ir tiesības pieteikties uz šo zemi. Tas nozīmē, ka tiek pildīts Civillikuma 968. pants, kas paredz, ka zeme un ēkas ir viena īpašnieka īpašumā.

Ierobežots pieteikšanās termiņš

Svarīgi atcerēties, ka ir ierobežots pieteikšanās termiņš — tikai divi mēneši. Visiem tiem, kas ir zemi iepriekš pieprasījuši, un tas attiecas ne tikai uz zemes izpircējiem, bet uz jebkuru pretendentu, jāiegaumē, ka noteikts termiņš — valstī divu mēnešu laikā un Rīgas pilsētā — trīs mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas zemes komisijas nosūta paziņojumus, kuros norādīti iesniedzamie dokumenti un to iesniegšanas termiņš.

Bieži vien ir tā, ka zemes komisijā iesniegts iesniegums par īpašumtiesību atjaunošanu, bet nav citu īpašumtiesību apliecinošu dokumentu. Pēc noteiktā termiņa vēl tiek dota iespēja četru mēnešu laikā republikā un 6 mēnešu laikā Rīgā iesniegt nepieciešamos dokumentus. Ja šie dokumenti netiek iesniegti, zemes izpirkšanas termiņi — par mantošanu vai bijušo īpašumu lietām šeit nav runas — var tikt atlikti.

— Vai šī prasība attiecas arī uz zemes nomātājiem?

— Galvenokārt uz zemes izpircējiem, kas par sertifikātiem vēlētos iegūt zemi īpašumā. Jāatgādina, ka sertifikātu izmantošanas laiks arī ir ierobežots — tikai līdz 2000. gadam. Tātad atlicis tikai pusotra gada. Kā jau vairākkārt esmu uzsvēris, šajā gadījumā nebūs kā ar nepilsoņu pasēm, kad termiņš tiek pagarināts. Mēs nevarēsim dažu mēnešu laikā sagatavot lielu daudzumu dokumentu. Atnākot ļoti vēlu, var gadīties, ka nespēsim noformēt dokumentus.

Zemes strīdi —

arī Centrālajā zemes komisijā

Ir lietas, kas saistītas ar zemes nomas līgumiem. Līdz šim likumdevējs bija noteicis, ka gadījumā, ja puses nespēj vienoties, strīdu izšķir tiesa. Topošā likuma 18. pantā ir teikts:

Strīdus, kas saistīti ar nomas līgumu slēgšanu pilsētas administratīvajās robežās esošajos zemesgabalos ar dalītām īpašuma attiecībām (ēkas (būves) un zeme), izskata Centrālā zemes komisija.

Bez šaubām, šis pants neizslēdz iespēju griezties tiesā. Bet sevišķi tajos reģionos, kur tiesās ir lielas rindas, iespējams ar trešās personas starpniecību, šajā gadījumā — Centrālās zemes komisijas palīdzību, panākt kompromisu. Tāpēc jāizmanto šī iespēja griezties zemes komisijā.

Pirms nodot lietas arhīvā

Pārējie jautājumi ir vairāk tehniska rakstura. Noteikti zemes komisiju darbības termiņi — Rīgā dokumentu izskatīšana jāpabeidz deviņu mēnešu laikā, citur valstī — sešos mēnešos. Kad tas būs izdarīts, zemes komisijas, tāpat kā laukos, izbeigs savu darbību, un šīs funkcijas pārņems Valsts Zemes dienests. Bet līdz tam ir ļoti būtiski, it sevišķi pilsētu zemes komisijām, sakārtot arhīvus.

Piemēram, laukos vislielākās problēmas radīja dokumentu pārņemšana no pagastu zemes komisijām. Uzskatu, ka daudzviet bija arī pats pēdējais laiks dokumentu sakārtošanai. Lai gan bija arī pagasti, kur dokumenti tika kārtoti un glabāti ļoti labi. Pie atsevišķu pagastu lietu sakārtošanas, lai tās atbilstu visām arhīvu prasībām, mēs strādājam vēl tagad.

Patlaban pie mums nekustamā īpašuma vērtība ir aptuveni 10 reižu zemāka nekā attīstītajās Rietumvalstīs. Bet pēc pieciem desmit gadiem aina jau būs gluži citāda. Tad var gaidīt arī tiesu darbus… Tāpēc šiem dokumentiem jābūt kārtībā. Ņemot vērā, ka pilsētu zemes jau tagad ir tādā pašā vērtībā kā Rietumvalstīs, dokumenti ir noteikti jāsakārto.

Šeit kopumā politiskas lietas netiek risinātas, tikai palīdzēts sakārtot zemes reformas pabeigšanas jautājumus. Skatot Saeimā, var būt arī precizējumi, jo šajā likumdošanas aktā nav iekļautas vairākas normas, ko bija piedāvājuši normatīvā akta autori. Piemēram, jautājumā par tiesu varas kompetenci. Es ceru, ka Saeima nemainīs termiņus. Zemes reformas pabeigšanas termiņi vairākkārt atlikti uz vēlāku laiku, bet vairs to nedrīkst darīt. Lai kāda ir reālā situācija, nepieciešams sastādīt pārskata plānus par visām pilsētu platībām, kā tas ir par lauku teritorijām.

Mūs satrauc stāvoklis gan pilsētu, gan lauku teritorijās atsevišķos austrumu reģionos. Te var gadīties, ka trešā daļa īpašuma nebūs noformēta. Iemesli ir vairāki. Viena daļa pilsoņu sertifikātus izmantojuši citām vajadzībām, un viņiem nepietiek līdzekļu, lai vēl nopirktu sertifikātus. Otra lieta ir tāda, ka nekustamais īpašums nenes nekādu peļņu, bet rada tikai zaudējumus, tāpēc neviens to nevēlas atgūt. Domāju, ka jaunajai valdībai vajadzēs pievērsties šiem depresīvajiem rajoniem un palīdzēt tiem aktīvāk izvērst ekonomisko darbību, bet atsevišķos gadījumos finansiāli palīdzēt noformēt īpašumus. Valstij jābūt ieinteresētai, lai arī austrumu rajonos būtu īpašnieku sabiedrības, nevis tikai proletariāts.

— Nevienam nepiederošas zemes automātiski pāriet valsts īpašumā.

— Tas neko nemainītu — vai zeme pieder valstij, vai tā to tālāk nodod pašvaldībai apsaimniekošanai, jo lielas platības paliek kā nomas zemes. Tādā gadījumā zemes reforma šajos novados nav sasniegusi savu mērķi. Mēs uzskatām, ka arī šajos apgabalos zemes privātīpašumiem jāpārsniedz puse no visas teritorijas.

Reforma pabeigta,

problēmas paliek

Daudzus jautājumus vēl nāksies risināt, bet kopumā ar šo noteikumu pieņemšanu zemes reformas normatīvie akti gan pilsētās, gan laukos būs pieņemti. Vēl būs nepieciešami atsevišķi precizējumi.

Aktuāls ir jautājums, cik ilgi Latvijā pastāvēs dalītās īpašuma attiecības. Būtu labi, ja noteiktu konkrētu termiņu, pēc kura vairs netiktu atsevišķi reģistrētas ēkas, būves un zeme. Civillikumā tika noteikti pieci izņēmuma gadījumi, tajā pašā laikā nopietnas regulācijas nav. Turklāt nav zināms, uz cik ilgu laiku šāda nenoteikta situācija saglabāsies. Jaunajai Saeimai par šo jautājumu vajadzētu diskutēt un varbūt noteikt konkrētu termiņu — 2000. vai 2010. gadu, pēc kura nekustamais īpašums vairs netiktu dalīts. Ja esam atjaunojuši Civillikumu, tad nevar teikt, ka uz vieniem attiecas viss likums, bet uz citiem — tikai puse vai ceturtā daļa.

— Vai šeit nerodas arī pretrunas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli?

— Problēmas rodas ne tikai nodokļa iekasēšanā. Šie pieci izņēmuma gadījumi, piemēram, rūpniecības objekti, dzīvojamās mājas, tagad arī dzīvokļi, rada grūtības datu bāzes veidošanā. Tas nozīmē, ka jārada atsevišķas sistēmas. Ja kaut vai viens īpašuma veids tiek izdalīts atsevišķi, tas jāapskata atsevišķi gan datorprogrammās, gan visās datu bāzēs.

Saprotams, ka pārejas posmā varēja būt tāda situācija, ka zemi un ēkas reģistrē kā atsevišķus īpašumus. Toties tagad jādomā, kā sakārtot šīs attiecības. Tas ir process, un ir jāredz tā virzība. Sliktākais ir tas, ka toreiz netika noteikts termiņš. Skaidri jāpasaka, cik ilgi šie izņēmuma gadījumi būs spēkā, un jāparedz mehānisms, kā no tiem pāriet uz normālu situāciju atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Tā ka šajā jomā darba ir daudz.

— Likumdošana paredz, ka zemes reģistrēšanas procesā atsevišķos gadījumos piedalās Privatizācijas aģentūra.

— Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu Privatizācijas aģentūrai ir ļoti daudz darba. Zemes reformas noslēguma posmā valstij piekrītošās zemes nemaz nebūs tik maz. Piemēram, austrumu rajonos to var izrādīties ļoti daudz. Vai tad Privatizācijas aģentūra pārņems pusi Latgales? Tas ir jautājums pārdomām.

Problēmu vēl ir daudz, bet optimismu vieš tas, ka šogad esam tikuši pāri 200 tūkstošiem noformētu īpašumu. Ceru, ka arī zemesgrāmatās nostiprināto īpašumu skaits tuvosies šim līmenim. Patlaban starpība starp Valsts Zemes dienestā noformētiem un zemesgrāmatās reģistrētiem nekustamiem īpašumiem ir 40 tūkstoši.

— Viens no apstākļiem nereti mēdz būt arī tāds, ka īpašniekiem pietrūkst līdzekļu reģistrācijai zemesgrāmatā.

— Bieži vien tās ir nesamērojamas lietas. Piemēram, automašīnas reģistrācijai un nodokļiem vienā gadā jāatvēl tikpat daudz naudas, cik atsevišķos gadījumos noformējot nekustamo īpašumu. Nebūt nesaku, ka tas ir lēti, tomēr nav samērojamu ar šo īpašumu nozīmīgumu. Tālākā nākotnē īpašuma transakciju gadījumā dokumentu noformēšana maksās ievērojami dārgāk. Par spīti inflācijai pēdējos gados tomēr īpašumu formēšanā nav bijuši ievērojami cenu kāpumi.

— Ir arī paredzēts — ja mantiniekiem nav bijusi iespēja par valsts līdzekļiem noformēt dokumentus, viņi var pieprasīt arī kompensāciju sertifikātos.

— Nodokļi pamazām tiek un tiks iedarbināti, jo nekustamā īpašuma nodoklim ir jāveido krietni liela budžeta daļa. Īpašniekiem un mantiniekiem ir šādas tiesības, tikai jāatceras, ka tas neattiecas uz tiem gadījumiem, kad Valsts Zemes dienests ir sācis formēt īpašumu. Ja īpašuma formēšana nav sākusies, lēmumu vēl var mainīt. Ir daudzi gadījumi, kad īpašnieks vai mantinieks dzīvo Rīgā, bet zeme atrodas Latgalē, un tās apsaimniekošana sagādā grūtības, nav iespējams samaksāt nodokļus. Šādos gadījumos var pieprasīt sertifikātus. Arī te jāievēro, ka tas jādara vistuvākajā laikā, jo arī sertifikātu izmantošanas termiņš tuvojas beigām.

— Kā Zemes dienestam sokas ar datu bāzu veidošanu un sadarbību ar Zemesgrāmatu nodaļām?

— Datu bāzu veidošanā tuvojas nobeigumam PHARE projekts. Jā, tur līdz galam netiks atrisinātas visas problēmas, bet šis process rit pozitīvā virzienā. Zemesgrāmatu nodaļām joprojām palielinās darba apjoms, turklāt vecās lietas nav ievadītas datoros. Šajā jomā Zemes dienests ir ticis daudz tālāk.

— Kas vēl jauns jūsu darbā?

— Turpinām datu ievadi kadastrā, ceram, ka oktobrī 95 procenti visu datu būs datorizēti. Tas ir ne tikai attiecībā uz īpašumiem, bet arī attiecībā uz lietojumiem visā Latvijas teritorijā. Mēs intensīvi gatavojamies šos datus piedāvāt citām institūcijām. Nopietni sadarbojamies ar Valsts Ieņēmumu dienestu, lai sāktu datu apmaiņu dažos Latvijas rajonos. Esam parakstījuši dokumentus un sākam izplatīt datortehniku un programmas pagastu līmenī. Visiem mūsu kadastra inspektoriem katrā pagastā nākamajā gadā būs gan datortehnika, gan programma, varēsim nodrošināt pilnīgu kadastra informāciju. Turklāt ne tikai teksta, bet arī grafisko pārskatu. Patlaban notiek šīs datortehnikas uzstādīšana. Pilnīgi ar tehniku apgādāts Liepājas un Rīgas rajons. Šeit gan ir problēmas izmantošanas ziņā, jo Rīgas rajons ir ļoti liels. Līdz pusei esam tikuši ar Valmieru. Mūsu darbības programma ir saskaņota ar Pašvaldību savienību, un domāju, ka mums veidosies laba sadarbība, kurā mēs saskatām abpusēju izdevīgumu. Mēs varam sniegt informāciju pašvaldībām, un pašvaldības dotu iespēju salīdzināt datus, vai tie ir pareizi. Regulāri strādājot uz vietas pagastos, būs iespēja aktualizēt datu bāzi gan par nomas zemēm, gan lietojumiem. Ceru, ka nākotnē būsim nopietni partneri arī pārējiem šīs informācijas saņēmējiem.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Marika Vanaga