Uzklausot

speciālista viedokli

Persijs Dobroze, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos, — "Latvijas Vēstnesim"

Šādu jautājumu raksta autoram bieži uzdod klausītāji dažādos sociālās apdrošināšanas jautājumiem veltītajos semināros, kā arī laikraksta "Latvijas Vēstnesis" lasītāji.

Latvijā likumdošana bieži mainās, un arī mācību laika ieskaitīšana apdrošināšanas (darba) stāžā dažādos laika posmos notikusi atšķirīgi.

Likuma "Par valsts pensijām", kurš ir spēkā no 1996. gada 1. janvāra, Pārejas noteikumu 1. punkta 4. apakšpunktā ir teikts, ka apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas līdz 1991. gada 1. janvārim tiek ieskaitīts mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas.

Piemēram, ja persona pēc vidusskolas beigšanas ir mācījusies tehnikumā, arodskolā vai kādā citā mācību iestādē, tad šis mācību laiks tiks ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, bet ja persona ir mācījusies tehnikumā, arodskolā vai citā mācību iestādē pēc pamatskolas pabeigšanas vai nav pabeigusi pirms tam vidusskolu, tad šis mācību laiks apdrošināšanas stāžā netiks ieskaitīts.

Minētā likuma Pārejas noteikumu 2. punkta 4. apakšpunktā ir teikts, ka apdrošināšanas stāžā no 1991. gada 1. janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (t.i., līdz 1996. gada 1. janvārim) apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, ja ir kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

No 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim studentiem pašiem bija sava rajona (pēc dzīves vietas) sociālās apdrošināšanas aģentūrā (agrāk pārvaldē) jāizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas 1% apmērā no iztikas minimuma (minimālās algas).

Diemžēl tiem studentiem, kas šajos gados nav kārtojuši sociālās apdrošināšanas maksājumus, mācību laiks apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts.

No 1996. gada 1. janvāra saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" 9. panta 3. daļas 2. punktu apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks augstāko mācību iestāžu dienas nodaļā, bet ne vairāk kā 7 gadi un ne ilgāk kā līdz 35 gadu vecumam.

Studentiem pašiem no 1996. gada 1. janvāra sociālās apdrošināšanas maksājumi vairs nebija jākārto. Par viņiem šos maksājumus izdarīja valsts no pamatbudžeta.

Bet saskaņā ar 1996. gada 27. decembrī izdarītajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" no 1997. gada 1. janvāra mācību laiku apdrošināšanas stāžā vairs neieskaita. Ar šo datumu valsts par studentiem sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs neizdara.

Lai mācību laiku ieskaitītu apdrošināšanas stāžā, personām, kuras pieprasa pensiju, dokumentāli ir jāpierāda mācību laiks (diploms), kā arī jāuzrāda kvītis par sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu laika posmā no 1991. gada līdz 1995. gadam ieskaitot.

Mācību laika ieskaitīšana kopējā apdrošināšanas (darba) stāžā ir ļoti svarīga tām personām, kurām pirmspensijas vecumā ir neliela darba alga, jo likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumu 13. punkts nosaka, ka, aizejot pensijā 1998. gadā, ja apdrošinātās personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un apdrošinātās personas 24 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par 1997. gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vai persona bijusi atzīta par bezdarbnieku, ņemama vērā 1997. gadam noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga. Pašreiz šīm personām pensija tiek aprēķināta no Ls 97,89 (vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 1997. gada 9 mēnešos).

Piemēram, pirmsskolas bērnu iestādes audzinātājai, kura aiziet pensijā 1998. gada jūnijā, ir 34 gadu kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs, no kuriem 5 gadi veltīti studijām augstākajā mācību iestādē (no 1961. līdz 1966. gadam), bet vidējā alga 1996. — 1997. gada 24 mēnešos ir Ls 60 mēnesī, pensija tiks aprēķināta no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (no Ls 97,89), un pensija viņai būs daudz lielāka.

Foto: Atis Ieviņš