Valsts prezidenta saruna ar Saeimas priekšsēdētāju

Foto:Māris Kaparkalējs, "LV"

Pirms sarunas sākuma

Pie Prezidenta galda

Vakar, 26. augustā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli un citiem partijas pārstāvjiem.

Valsts prezidents aicināja uz sarunu Tautas partiju, lai noskaidrotu viņu viedokli par grozījumiem Pilsonības likumā. G.Ulmanis pirms vēlēšanām iecerējis tikties arī ar citām politiskajām partijām, lai apspriestu šo jautājumu.

Valsts prezidents sarunā pauda viedokli, ka Tautas partija, tāpat kā vairākas citas partijas, bijusi pasīva parakstu vākšanas par referendumu laikā un nav stingri formulējusi un skaidrojusi savu pozīciju par grozījumiem Pilsonības likumā. Valsts prezidents atkārtoti pauda savu viedokli: parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka nav bijis pietiekams politiķu un sabiedrības dialogs par šo jautājumu. G.Ulmanis atzīmēja, ka sabiedrībā joprojām nav pietiekami izskaidrota Pilsonības likuma grozījumu būtība un tas radījis pieņēmumu, ka tiek apdraudēta valsts un latviešu valoda. G.Ulmanis runāja par nepieciešamību pilnveidot izglītības sistēmu un valsts valodas apguvi.

Tautas partijas pārstāvji informēja Valsts prezidentu, ka partija lems par atbalstu grozījumiem Pilsonības likumā, un bija vienisprātis ar Valsts prezidentu, ka šobrīd ir ļoti būtiska izglītības sistēmas pilnveidošana un valsts valodas apguves un lietošanas nodrošināšana. Pēc Tautas partijas pārstāvju informācijas, priekšvēlēšanu kampaņas laikā noskaidrots, ka šoruden 15 000 latviešu tautības bērni nevarēs mācīties dzimtajā valodā, jo joprojām Latvijā ir pagasti, kur nav skolu ar latviešu mācībvalodu. Tautas partijas pārstāvji runāja par savu nodomu izstrādāt konkrētu rīcības plānu valsts valodas apguves pilnveidošanai un solīja ar to iepazīstināt Valsts prezidentu. G.Ulmanis apliecināja, ka arī turpmāk sekos valsts valodas un izglītības jautājumiem.

Valsts prezidenta preses dienests

1. Patēriņa cenas 1998.gada jūlijā, salīdzinot ar 1997.gada jūliju, ir pieaugušas par 4,6%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa — par 14,0% (bruto darba samaksa — par 15,2%).

2. Patēriņa cenas 1998.gada jūlijā, salīdzinot ar 1998.gada jūniju, samazinājās par 0,8%, tai skaitā pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku) — par 1,9%. Tikai nedaudz tās pieauga pakalpojumiem — par 0,2% un nepārtikas precēm — par 0,1%.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša videjā neto darba samaksa 1998.gada jūlijā, salīdzinot ar 1998.gada jūniju, samazinājās par 1,5%, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — par 1,5%, bet budžeta iestādēs — par 1,2% (bruto darba samaksa samazinājās attiecīgi par 1,5%, 1,3% un par 1,3%).

Sabiedriskajā sektorā 1998.g. jūlijā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Ls 148,24, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 125,93, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — Ls 176,74. 1998.gada jūnijā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija Ls 150,48, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 127,57, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — Ls 179,06.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa jūlijā bija Ls 107,56 jeb 72,6% no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 92,52 (73,5%), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — Ls 126,78 (71,7%).

Neieskaitot izmaksas, kas netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi (piemēram, atlīdzība par gada darba rezultātiem, prēmijas par ceturkšņa, pusgada vai lielāka laika perioda darba rezultātiem, prēmijas valsts svētkos u.c.), bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem jūlijā bija Ls 134,27.

CSP Darba statistikas daļa