INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; nr. 217/218. nr., 24.07.98.;

219/220.nr. 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.; 227.nr. 6.08.98.; 228/229.nr., 7.08.98.; 230. nr.,11.08.98.; 233/234. nr. 13.08.98.

238/239. nr. 19.08.98., 240. nr. 20.08.98., 243/244. nr. 25.08.98.

No Ekonomikas ministrijas 1998. gada jūnija ziņojuma par tautsaimniecību

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

 

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

Pārtikas produktu un dzērienu ražošanai

apstrādājošajā rūpniecībā ir lielākais īpatsvars jau kopš 1990. gada. Deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās vispārējs ražošanas kritums, tā saglabāja produkcijas izlaides apjomus atbilstoši iekšējam pieprasījumam. Ar 1996. gadu sāk pieaugt pārtikas rūpniecības produkcijas izlaide. Pašlaik tās ražošanas apjomi ir apmēram 50% no 1990. gada apjomiem. Nozares straujāku attīstību kavē zemā iedzīvotāju pirktspēja. 1996. gadā pieauga eksporta iespējas uz NVS valstīm un īpaši uz Krieviju. 1997. gadā sakarā ar Baltijas vienotā tirgus izveidi ievērojami pieauga pārtikas produktu eksports uz Lietuvu un Igauniju, tomēr pārtikas produktu imports no šīm valstīm pieauga vēl straujāk.

Šīs nozares turpmāko attīstību noteiks galvenokārt pieprasījuma pieaugums iekšējā tirgū. Taču pastāv iespējas paplašināt ražošanu arī uz eksporta palielināšanas rēķina, paaugstinot konkurētspēju kā ārējā, tā iekšējā tirgū.

Jāatzīmē nozares zemais konjunktūras kopvērtējums, kas 1998. gada aprīļa apsekojumā bija stipri negatīvs (-18). Pagājušajā gadā tas bija pozitīvs. Konfidences rādītājs krītas ceturto apsekojumu pēc kārtas. Kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors tiek minēts nepietiekošs kā iekšzemes, tā ārzemju pieprasījums (biežāk nekā vidēji apstrādājošā rūpniecībā). Turklāt katrs ceturtais no aptaujātajiem uzskatīja, ka pārtikas preču imports būtiski samazina vietējo ražojumu tirgu. Vairums pārtikas ražotāju uzskata, ka nākotnē eksporta iespējas pasliktināsies un straujāk uz NVS valstīm nekā rietumvalstīm.

Galvenie nozares produkti ir zivis un to izstrādājumi, piens un piena produkti, milti un to izstrādājumi, gaļa un gaļas produkti, konditorejas izstrādājumi. Ražošanas apjomu pieaugums 1997. gadā bija zivju pārstrādē, augļu un dārzeņu pārstādē, piena rūpniecībā, cukura ražošanā, konditorejas izstrādājumu rūpniecībā, alus ražošanā u.c. Savukārt gaļas pārstrāde samazinājās.

Pašlaik Latvijā ir reģistrēti 667 pārtikas rūpniecības uzņēmumi. No tiem 73 ir kopuzņēmumi ar ārzemju kapitāla daļu.

Lielākie nozares uzņēmumi ir alkoholisko un atspirdzinošo dzērienu ražotāji - "Latvijas balzams", "Rīgas vīni", "Aldaris", "Cido"; piena pārstrādātāji - Rīgas piena kombināts, Rēzeknes piena un konservu kombināts, "Kurzemes piens", "Vidzemes piens", "Limbažu piens"; gaļas pārstrādātāji - "Rīgas miesnieks", Daugavpils gaļas kombināts, "Lido"; konditorejas uzņēmumi "Laima", "Uzvara", "Staburadze"; zivju pārstrādes uzņēmumi "Jūras līcis", "Kaija", "Brīvais vilnis"; augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums "Spilve" utt.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana

. Pašlaik šī nozare ir otra lielākā rūpniecības nozare. Tā galvenokārt ir orientēta uz ārējo tirgu. Tā ir gandrīz vienīgā Latvijas rūpniecības nozare, kuras ražošanas apjomi pašreiz ir lielāki nekā 1990. gadā. Kokapstrādes rūpniecības produkcijas izlaide 1997. gadā bija divas reizes lielāka nekā 1990. gadā.

Kokmateriālu eksporta apjomi katru gadu palielinās. Visvairāk kokmateriālu tika eksportēts uz Lielbritāniju, Vāciju un Skandināvijas valstīm. Tomēr jāatzīmē, ka vēl arvien Latvijas kokmateriālu eksportā dziļi apstrādātas koksnes īpatsvars ir neliels. Galvenokārt eksportē apaļkokus un zāģmateriālus. Tādējādi tiek zaudēti ienākumi, kurus varētu gūt, eksportējot pilnīgāk apstrādātu koksni. Šajā jomā kokapstrādes rūpniecībai vēl ir lielas potences, lai palielinātu dziļāk apstrādātas koksnes ražošanas apjomus.

Arvien uzlabojas kokapstrādes konfidences rādītājs, kas 1998. gada aprīlī bija pozitīvs. Arī šajā nozarē kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors tiek minēts nepietiekošs iekšzemes pieprasījums (57% gadījumos). Jāatzīmē, ka nozarē visvairāk ir neapmierināto ar ekonomiskās vides nenoteiktību - 30%. Vidēji rūpniecībā šis rādītājs ir 21%. Tomēr 17% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka objektīvu ražošanu ierobežojošo faktoru nepastāv.

Galvenie nozares produkcijas veidi ir zāģmateriāli, finiera loksnes, saplākšņi, skaidu plātnes, paneļi, koka celtniecības un galdniecības izstrādājumi.

Lielākie nozares uzņēmumi ir "Latvijas finieris", "Lindekss", "Nelss", "Bolderāja", "Kurekss" u.c.

Tekstilizstrādājumu ražošana

ir trešā lielākā rūpniecības nozare. Tā dod 12,3% no visas apstrādājošās rūpniecības pievienotās vērtības. Lielākā daļa tekstilrūpniecības produkcijas tiek eksportēta uz ES valstīm, un ar katru gadu eksporta apjomi palielinās. 1996. gadā tekstilpreču eksports uz ES valstīm pieauga 1,5 reizes, bet 1997. gadā vēl par 25%. Uz NVS valstīm pēdējos trīs gados nozares produkcijas eksports ir palicis gandrīz nemainīgs, bet 1997. gadā pat nedaudz samazinājās.

Nozares konfidences rādītājs ir labāks nekā iepriekšējā gadā, un 1998. gada aprīlī tas bija pozitīvs. Arī nozares nākotnes novērtējums uzņēmējiem pārsvarā ir pozitīvs. Ražošanas paplašināšanas iespējas tiek saistītas galvenokārt ar eksporta pieaugumu uz rietumvalstīm. Šajā nozarē kā galvenais attīstību kavējošais faktors tiek minēti neskaidrie ekonomiskie likumi un tikai pēc tam nepietiekams pieprasījums.

Galvenie nozares produkcijas veidi ir dažādi apģērbi, adījumi, audumi, tekstilšķiedra.

Kā veiksmīgi strādājošs nozares uzņēmums jāatzīmē sieviešu veļas ražošanas uzņēmums "Lauma", kas ir nostiprinājis savas pozīcijas NVS valstu tirgū, un ir pirmais uzņēmums, kas iegājis Eiropas tirgū ar savu preču zīmi. Redzamākie nozares uzņēmumi ir kokvilnas izstrādājumu ražotāji "Juglas manufaktūra", "Tritex", "Rimako"; linu pārstrādes uzņēmums " Larelini", vilnas izstrādājumu ražotājs "Saule"; trikotāžas izstrādājumu ražotāji "Ogre", "Māra", "Viola", Rita", "Rīgas adītājs", zeķu ražošanas fabrika "Aurora "; gatavo apģērbu ražotāji "Vēlme", "Latvija", "Rīgas apģērbs" u.c.

Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana

; izdevējdarbība un iespiešana. Kaut gan celulozes un papīra ražošanas apjomi, salīdzinot ar 1990. gadu, ir krietni samazinājušies, tomēr pēdējos gados nozare attīstās diezgan dinamiski, it īpaši 1997. gadā, kad tās ražošanas apjomi pieauga par 80 procentiem.

Izdevējdarbība, salīdzinot ar 1990. gadu, nav samazinājusies, un arī pēdējos gados tā turpina pieaugt.

Gada laikā papīra ražotāju konfidences rādītājs ir krietni uzlabojies, kaut gan vēl arvien palicis negatīvs (1998. gada aprīlī bija "-5", bet gadu iepriekš - "-50"). Kā galveno ražošanu ierobežojošo faktoru visi uzņēmēji min nepietiekošo iekšzemes pieprasījumu. Finansiālas problēmas nav nevienam no šīs nozares apsekotiem uzņēmumiem.

Nozares galvenie produkcijas veidi ir papīrs, kartons, kartona tara, kā arī dažādi poligrāfijas izdevumi (grāmatas, avīzes, žurnāli utt.).

Lielākie papīra un kartona ražotāji ir Līgatnes papīru fabrika, Juglas papīru fabrika, Rankas kartonu fabrika, "BaltPak", "Pakenso Baltika", Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "HM Rīga", "Tipo Print". Izdevējdarbības redzamākie uzņēmumi ir apgāds "Zvaigzne ABC", "Valters un Rapa", apgāds

"Liesma", "Egmont Latvija", "Atvars" u.c. Ievērojamākie poligrāfiskās izpildes uzņēmumi ir "Preses nams", "Rīgas Paraugtipogrāfija", "Poligrāfists" u.c.

Ķīmiskā un tās saskarnozaru rūpniecība

. Šīs nozares ražošanas apjomi pēdējos trīs gados ir gandrīz nemainīgi un sastāda 1/3 daļu no 1990. gada ražošanas līmeņa. Galvenās mūsu ķīmiskās produkcijas importētājas ir NVS valstis. Tomēr eksports uz NVS valstīm pēdējos gados nepalielinās, bet uz rietumvalstīm pieaug nedaudz. Attīstās ķīmiski farmaceitiskās un plastmasas pārstrādes uzņēmumi. Ir ļoti veiksmīgi piemēri, kā uzņēmumi, izmantojot Latvijas augsti kvalificēto darbaspēku, zinātnisko iestāžu laboratoriju pakalpojumus un uzņēmumos esošās iekārtas, sasniedz labus rezultātus produkcijas ražošanā galvenokārt eksportam uz kaimiņvalstīm, Rietumeiropu un Ameriku, kā arī vietējam tirgum. Nozari atbalsta spējīga vietējo zinātnisko un mācību iestāžu bāze.

1998. gadā ir uzlabojies ķīmiskās rūpniecības konfidences rādītājs salīdzinājumā ar 1997. gada aptauju rādītājiem, un tas ir pozitīvs. Tomēr vēl arvien par galveno nozares attīstību bremzējošo faktoru nosauc nepietiekošo iekšzemes un ārzemju pieprasījumu, kā arī konkurējošo importu. Augsts ir arī to respodentu īpatsvars, kuri uzskata, ka nozarei trūkst finansiālo līdzekļu.

Zems konjunktūras kopvērtējuma rādītājs ir gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (-29). Kā galvenie ražošanu ierobežojošie faktori tiek minēts nepietiekošs iekšējais pieprasījums un finansiālas problēmas (67%). Vairāk nekā citās rūpniecības nozarēs uzņēmumu vadītājus uztrauc nenokārtotie jautājumi ar NVS valstīm.

Galvenie nozares ražotie produkcijas veidi ir medikamenti un homeopātiskie produkti medicīnai un veterinārijai, organiskie un neorganiskie reaģenti, dažādi plastmasu un gumijas izstrādājumi mājsaimniecībai, rūpniecībai un tehnikai, krāsas un šķīdinātāji, koksnes un korozijas aizsardzības līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi, aerosoli, iepakojums.

Veiksmīgākie uzņēmumi ir: "Grindex", Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, "Olainfarm", "Spodrība", "Dzintars", "Dauteks" u.c.

Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas

apjomi ir ievērojami samazinājušies. Tie 1997. gadā sastādīja tikai 9% no 1990. gada ražošanas apjomiem. Ražošana sašaurinās tāpēc, ka galvenokārt samazinās pieprasījums pēc būvmateriāliem sakarā ar ievērojamu būvniecības apsīkumu. Sākot ar 1997. gadu, pamazām sāk pieaugt būvmateriālu ražošana, bet to ražošanas apjomi vēl arvien ir ļoti zemi. Diemžēl sakarā ar būvmateriālu ražošanas apjomu ievērojamo sarukumu nozare zaudēja iespējas pienācīgā apjomā veikt investīcijas, lai varētu modernizēt ražošanu un uzlabot produkcijas kvalitāti, mainīt sortimentu. Nozare lielā mērā zaudējusi konkurētspēju iekšējā tirgū, nerunājot nemaz par ārējo. Mūsu būvmateriālu tirgū sekmīgi konkurē ne tikai attīstīto valstu produkcija, bet arī Lietuvas un Igaunijas ražojumi. Lietuvā būvmateriālu izlaidi veicināja netieši - ar būvniecības subsidēšanu un tieši - ar kredītu garantēšanu vairāku uzņēmumu modernizēšanai. Igaunijas valdība aktīvi piedalījās ārzemju kapitāla piesaistīšanā. Jāatzīmē, ka būvmateriālu ražošana ir tā nozare, kas varētu sekmīgi

attīstīties Latvijā, jo te ir ievērojami un augstvērtīgi minerālo izejvielu krājumi (ģipsis, kaļķakmens, māls, smiltis u.c.), kurus izmanto būvmateriālu ražošanā.

Konjunktūras aprīļa aptaujā nozarei pirmo reizi bija pozitīvs kopvērtējuma rādītājs jauno eksporta iespēju dēļ uz NVS valstīm. Iekšzemes pieprasījums arvien tiek uzskatīts par stipri ierobežotu.

Gadu pēc gada samazinās trauku un stikla izstrādājumu ražošanas apjomi. Šī produkcija zaudē savu vietu kā iekšējā, tā ārējā tirgū. Kaut gan jāatzīmē atsevišķu šīs produkcijas ražotāju uzņēmumu veiksmīgā darbība, piemēram, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Šajā nozarē lielākie uzņēmumi ir "Līvānu stikls" un "Latvijas stikls".

No būvmateriālu ražotājiem nosaucami uzņēmumi "Baltic Bav", "Baltijas bloks", "Brocēni", "Brocēnu šīferis" u.c.

Metālu, metālizstrādājumu, mašīnu un iekārtu, transporta līdzekļu ražošanas

īpatsvars rūpniecības produkcijas izlaidē ir krietni samazinājies, salīdzinot ar 1990. gadu, kad produkcija tika ražota galvenokārt Austrumu tirgum. Zūdot tam, šīm rūpniecības apakšnozarēm ir grūti pārkārtoties jaunam patēriņa tirgum. Tas nereti prasa cita veida un dārgas tehnoloģijas, kuras ne vienmēr var nodrošināt. Tādējādi šo nozaru ražošanas apjomi sašaurinājās par 70-90%. Izņēmums ir gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomu pēdējo trīs gadu pieaugums, kuru nodrošināja teicams uzņēmuma menedžments, jaunu iespēju meklējumi, vadības nepaļaušanās tikai uz Austrumu tirgus atgūšanu. Tās ražošanas apjomi ir gandrīz 1990. gada līmenī. Raksturīgi, ka metālapstrādes ražojumus eksportē līdzīgi gan uz ES, gan NVS un pārējām pasaules valstīm. Eksports sastāda gandrīz 90% no saražotās produkcijas.