Kad likums top

Par jaunā Komerclikuma tapšanu un būtību

Dipl. iur. Aigars Strupišs, Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Faktiski no 1993.—1995. gadā veidotā likumprojekta visvairāk saglabājusies tā pēdējā daļa — "Komercdarījumi", tiesa, ar dažiem papildinājumiem, par ko vēl pastāstīšu. Pārveidotais projekts, kāds tas ir šobrīd, tapa aptuveni gada laikā. Pastāvīgajā darba grupā strādāju es, LU Juridiskās fakultātes profesors Kalvis Torgāns un zvērināts advokāts Vadims Beļajevs. Katrs no viņiem varēja pieaicināt vēl kādu speciālistu atsevišķos jautājumos. Turklāt ļoti nozīmīga bija Eiropas Savienības ekspertu, kā Roberta Peningtona no Lielbritānijas un Markusa Lutera no Bonnas universitātes, palīdzība un padomi. Tieslietu ministrijā tika izveidota vadības grupa, kas risināja organizatoriskus jautājumus. Savus atzinumus izteica atsevišķu ministriju, kā, piemēram, Ekonomikas, arī Privatizācijas aģentūras speciālisti. Tagad likumprojekts nodots Ministru kabinetā, lai pēc tā akcepta tiktu virzīts apspriešanai Saeimā. Komerclikums ir ļoti apjomīgs — tajā ir 640 panti.

— Raksturojiet galvenās likumprojekta daļas un to atšķirību no pastāvošajiem likumiem komercdarbības jomā!

— Komerclikuma projekts sastāv no septiņām daļām jeb nosacīti no diviem lieliem blokiem — Komercattiecību subjekti, tas ir, komersanti, un Komercdarījumi. Faktiski daudzu valstu tiesību teorijās pastāv nosacīts dalījums — komercattiecību statika un dinamika. Statika attiecas galvenokārt uz komerctiesību subjektiem, dinamika ir reālā komercdarbības izpausme jeb darījumi. Pirmajā daļā ir noteikti komercdarbības vispārīgie principi, sakārtotas tās lietas, kas pašreiz likumos daudzviet ir konceptuāli nepareizas. Turpmāk likums būs pieskaņots normālai pasaules komercdarbības, komersantu izpratnei. Tā kā likums "Par uzņēmējdarbību" ir tapis deviņdesmito gadu sākumā, manuprāt, tur jūtama spēcīga ekonomistu ietekme, jo ir gan definīcijas, bet tām nav šī juridiskā seguma. Taču likuma uzdevums galvenokārt ir dot šo juridisko rāmi, juridiskas definīcijas. Pašlaik spēkā esošajos likumos nav īsti skaidrs, kas tad ir uzņēmēji, trūkst konceptuāli nevainojamas subjekta definīcijas. Komerclikuma projektā ir norādīts, ka komercdarbības subjekts ir komersants. Turklāt ir divi pamatveidi — komercsabiedrības vai individuālais komersants.

Otrs lielāks solis ir tas, ka definētas atklātībā nododamās ziņas. Līdz šim tās ir sadrumstalotas starp likumiem "Par Uzņēmumu reģistru", "Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību" jeb SIA un "Par akciju sabiedrību". Tagad šīs ziņas apkopotas vienā vietā. Jo arī Eiropas Savienības pirmā uzņēmējdarbības direktīva skaidri nosaka, kādām ziņām jābūt publiski pieejamām un kāds ir šo ziņu juridiskais statuss. Respektīvi, ja pašlaik Latvijā šīs pieminētās ES 1.direktīvas princips būtu ieviests, nebūtu ne skandālu ap "Latvenergo", ne domstarpību tā sauktā "korupcijas skandāla" sakarā. Tad nerastos strīdi, vai amatpersonas kādus citus amatus ieņēmušas vai ne. Ja tas atspoguļojas reģistrā, tātad ir ieņēmušas, un punkts. Taču pašlaik likumā "Par Uzņēmumu reģistru" ierakstīts, ka reģistrā nodotās ziņas var kalpot par pierādījumu, bet nav teikts, ka tām ir publiska ticamība un tās ir saistošas.

Kas vēl jauns? Projektā tiek nodalīts uzņēmums no komersanta. Šobrīd lielākoties ar vārdu "uzņēmums" saprot uzņēmējdarbības subjektu — akciju sabiedrību, SIA vai paju sabiedrību. Faktiski ES kontekstā (tas ir arī citu valstu likumos) uzņēmums ir tiesību objekts, nevis subjekts. Tiesību subjekts ir komersants, viņam pieder uzņēmums. Tas ir svarīgi tādos jautājumos kā uzņēmuma reorganizācija, noma, pārdošana. Jo nepārdod jau juridisko personu — piemēram, SIA, bet gan to mantas kopību, kas tai pieder. Šim apstāklim ir liela nozīme, ja uzņēmums pāriet citai sabiedrībai, jo arī šajā gadījumā jārunā par tiesībām un saistībām.

— Nereti mūsdienās rodas situācijas, kad pusizjukušu uzņēmumu vai akciju sabiedrību pārņem cits, taču iepriekšējie parādi jaunajiem saimniekiem nav jākārto.

— Jā, tur jau ir šī problēma, jo nekur nav pateikts, vai saistības šādos gadījumos paliek spēkā. Piemēram, likumā "Par uzņēmējdarbību" gan ierakstīts, ka, sadalot uzņēmumu, saistības pāriet saskaņā ar sadalīšanas aktu. Taču aktu sastāda tie paši sadalītāji, un viņi dara, kā labpatīk. Jaunajā Komerclikuma projektā paredzēts, ka šādos gadījumos visi parādi, saistības "iet" līdzi.

Pirmajā daļā ir nodaļa par filiāli. Līdz šim likumos ir tikai divi panti par to. Par filiāli pašlaik saprot gandrīz vai tiesību subjektu, bet faktiski filiāle ir teritoriāli norobežota komersanta mantas daļa, kuru pārvalda uz pilnvarojuma pamata iecelts pārvaldnieks. Tā nav patstāvīga persona. Attiecībā uz filiāli mūsu projektā ir ņemta vērā ES uzņēmējdarbības 11.direktīva, kas nosaka, kādām ziņām par filiāli jābūt Komercreģistrā.

Vēl detalizēti izstrādāta nodaļa par firmu. Pašreizējā situācijā firmu un uzņēmumu uztver kā sinonīmus, vienādi. Pasaulē ar vārdu "firma" saprot biznesa nosaukumu, ar kuru komersants veic komercdarbību. Te ir regulēti firmas nosaukuma ierobežojumi. Piemēram, firma nedrīkst izvēlēties vārdus, kas maldinātu par firmas darbības apjomu, profilu u.tml. Firmu nevar atsavināt no uzņēmuma. Piemēram, kas notiktu ar pasaulē pazīstamo firmu "Macdonald’s", ja atsavinātu tikai tās nosaukumu, bet nedotu līdzi savu tehnoloģiju, citus komercnoslēpumus? Tā būtu pircēju maldināšana.

— Dažkārt firmu vai akciju sabiedrību vadītāji uz žurnālistu āķīgākiem jautājumiem atbild, ka, lūk, tas esot komercnoslēpums. Kas tad patiesībā ir šie noslēpumi?

— Tagad jaunajā Komerclikumā tas būs noteikts, līdz šim nebija. Iespējams tāpēc radās šāda situācija. Komercnoslēpums nav ziņas, kas ir jānodod atklātībā saskaņā ar likumu. Piemēram, nedrīkst būt komercnoslēpums informācija par gada peļņu, jo tās bilance nododama reģistrā, tāpat arī darbinieku skaits, vispār publiski nododamās ziņas. Komercnoslēpums varētu būt to faktu izpaušana, kas varētu kaitēt komercdarbībai. Kaut vai pasaulē zināmās firmas "Coca Cola" dzērienu gatavošanas receptes izpaušana.

Jauna lieta izstrādātajā projekta 1.sadaļā ir tā dēvētā prokura jeb speciālā komercpilnvara. Tā ir Komercreģistrā reģistrēta pilnvara, ko izsniedz komersants kādai personai. Viņai līdz ar to ir plašas tiesības pārstāvēt komersantu, un jebkādi ierobežojumi prokurai nav spēkā trešajām personām. Ja es pārbaudu, ka šis cilvēks ir prokurists, tad viņam ir visas tiesības pārstāvēt šo sabiedrību bez iebildumiem, izņemot trīs gadījumus, kas minēti likumā.

Pilnīgi jauns regulējums ir komercaģentam. Saskaņā ar ES direktīvām šis jēdziens ir iekļauts 1.daļā. Komercaģents ir persona, kas komersanta vārdā vienojas par darījumiem vai slēdz tos viņa vārdā. Atšķirībā no komercaģenta mākleris (arī tā ir jauna nodaļa) nepārstāv vienu konkrētu komersantu, bet māklera uzdevums ir sameklēt divas puses un savest tās kopā darījumiem. Te ir juridiska nianse.