Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji

Par lauksaimniecībā nodarbinātajiem

Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,— "Latvijas Vēstnesim"

Kas ir kas?

Saeimas 1996.gada 24.oktobrī pieņemtais Lauksaimniecības likums nosaka, ka "lauksaimniecība — ... tautsaimniecības nozare, kuras pamatuzdevums ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un pirmapstrāde". Kas ir lauksaimniecības produkcija, tas visumā būtu skaidrs, bet, kur beidzas pirmapstrāde un sākas apstrāde, varbūt pēcapstrāde, to bez komentāriem nav viegli noteikt.

Lauku iedzīvotāju, kuri patstāvīgi apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tiesisko statusu nosaka LR Likums par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1994.gada 24.novembrim).

"Par zemnieku saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotājiem (īpašniekiem) zeme piešķirta ar pašvaldības lēmumu zemnieku saimniecību izveidošanai vai uzturēšanai."

"Par piemājas saimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības, kuru zemes lietotāja (īpašnieka) īpašumā ir dzīvojamā māja vai amatnieka darbam nepieciešamās būves, un šīm saimniecībām ir palīgsaimniecības raksturs."

"Par personiskajām palīgsaimniecībām uzskatāmas lauku saimniecības (ieskaitot arī sakņu dārzus un dienesta zemi), kuras termiņlietošanā uz nomas līguma pamata piešķir pašvaldības vai arī citas juridiskās personas no savas zemes Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas dzīvo valsts vai kooperatīvu dzīvokļos, kā arī personiskajos dzīvokļos vai mājās, ja viņu pastāvīgajā lietošanā nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai tās ir nepietiekami un vismaz viena darba spējīga ģimenes locekļa pamatdarbs ir ārpus palīgsaimniecības."

Visas trīs minētās grupas kopā lauksaimniecības statistikā sauc par iedzīvotāju saimniecībām. Tiešus datus, cik Latvijā ir katras šīs grupas saimniecību, raksta autoram pagaidām nav izdevies atrast.

Lai iegūtu ziņas par augkopības un lopkopības produkcijas ražošanu, kā arī mājlopu un putnu skaitu iedzīvotāju saimniecībās, kopš 1995.gada LR Centrālā statistikas pārvalde (CSP) divas reizes gadā veic izlasveida aptauju. Šo aptauju objekts ir iedzīvotāju saimniecības, kuru rīcībā ir zeme. Piemēram, 1997.gada aptaujā izlasi veidoja no saimniecībām, kuru zemes platība lielāka par 0,1 hektāru. Aptaujā piedalījās 410 pagastu 8820 iedzīvotāju saimniecības (Lauksaimniecība Latvijā, 1997.g. — R.: VSK, 1998 — 3.lpp.).

Minētās aptaujas ļauj netieši vērtēt kopējo iedzīvotāju saimniecību skaitu Latvijā. Piemēram, 1997.gadā bija 112,8 tūkst. iedzīvotāju saimniecības, kuras audzēja liellopus (turpat, 49.lpp.).

Zemnieku saimniecību skaita vērtējumus agrāk publicēja Latvijas statistikas gadagrāmatā. Piemēram, 1995.gadā valstī bija 74,1 tūkstotis zemnieku saimniecību (Latvijas statistikas gadagrāmata, 1996 — R.: VSK, 1996 — 202.lpp.).

Iedzīvotāju dzīves līmeņa pētījumos mazāk vērības veltī mājsaimniecību juridiskam statusam, vairāk — tām mājsaimniecību būtiskām pazīmēm, kas nosaka šo mājsaimniecību locekļu labklājību.

Vispārējs kritērijs, nosakot mājsaimniecības sociālekonomisko statusu, ir mājsaimniecības galvenā pelnītāja galvenais ienākumu avots: algots darbs, lauksaimniecības uzņēmuma ienākums, pensija u.c. Nosakot sociālo grupu lauku iedzīvotājiem, CVSP par izšķirošu kritēriju uzlūko mājsaimniecības rīcībā esošo zemi.

"Pie zemnieku mājsaimniecībām nosacīti attiecinātas arī tās mājsaimniecības, kurās galvenais ienākumu saņēmējs ir pensionārs, taču tajā ir darbspējīgie mājsaimniecības locekļi un piemājas zeme, lielāka par 1 ha" (Ziņojums par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 1996.gadā, R.: VSK, 1997 — 4.lpp.).

Šādā izpratnē Latvijā 1997.gadā bija ap 109 tūkstoši zemnieku mājsaimniecību, ko turpmāk sauksim par zemnieku plašo sociālo grupu. Vērtējums iegūts, vispārinot izlases datus, tādēļ uzskatāms par tuvinātu. Šajā gadījumā galvenā pazīme, pēc kuras lauku mājsaimniecību pieskaitīja zemniekiem, bija par 1 ha lielāka rīcībā esošā zeme, ja galvenais ienākumu avots nav algots darbs. Likumā par zemes reformu šāda zemes platības cenza nav. Lauksaimniecības statistikā, kā jau minēju, izmantoja zemes platības cenzu 0,1 ha. Tādēļ dažādos avotos publicētie dati par iedzīvotāju un zemnieku saimniecību skaitu ir salīdzināmi tikai ļoti tuvināti.

Līdz lauksaimniecības skaitīšanai, kas paredzēta ap 2000.gadu, vajadzētu izstrādāt samērā noteiktu lauksaimniecības uzņēmuma jēdziena skaidrojumu un, kur tas iespējams, izmantot praksē. Tad arī sociālā statistika varētu pamatotāk konstatēt, vai mājsaimniecība apsaimnieko lauksaimniecības uzņēmumu, vai ne.