Zeme barotāja. Tās kopēji un izmantotāji

Par lauksaimniecībā nodarbinātajiem

Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,- "Latvijas Vēstnesim"

Zemnieku mājsaimniecības

Kā liecina 1997.gada mājsaimniecību budžetu pētījums, 42,7% no zemnieku plašās sociālās grupas mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma deva tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas, bet nedaudz vairāk - 43,4% - dažādi sociālie pārskaitījumi, t.s. vecuma pensijas - 34,8%. Citu ienākumu avotu loma zemnieku mājsaimniecību budžetos ir samērā neliela (Ziņojums par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 1997.gadā - 26.lpp.).

No teiktā izriet, ka zemnieku mājsaimniecību plašo sociālo grupu varētu tālāk dalīt divās apakšgrupās pēc galvenā ienākumu avota: *darbs savā lauku saimniecībā (zemnieku šaurā sociālā grupa) un *pensija un citi sociālie pārskaitījumi, rezervējot trešo grupu pārējām zemnieku mājsaimniecībām ar citu galveno ienākumu avotu, ja tādas būtu.

Ņemot vērā iepriekš minēto ienākumu sadalījumu pēc ienākumu avotiem un to, ka Latvijā ir arī turīgas zemnieku saimniecības ar lieliem ienākumiem, kas jūtami ietekmē vidējo ienākumu veidošanos, ir sagaidāms, ka ievērojami vairāk būs to zemnieku saimniecību, kuru galvenais ienākumu avots ir pensija, bet mazāk - to, kuru galvenais ienākumu avots ir lauksaimnieciskā ražošana.

Izdarītie aprēķini to apstiprina*). Vispārinot mājsaimniecību budžetu statistikas izlases datus, var vērtēt, ka 1997.gadā Latvijā tikai nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa (ap 27%) zemnieku plašai sociālai grupai pieskaitīto mājsaimniecību savu ienākumu galveno daļu guva no lauksaimnieciskās ražošanas, bet ap 68% - no sociāliem pārskaitījumiem, galvenokārt no vecuma pensijām. Spriežot pēc izlases datu vispārinājumiem, Latvijā ir tikai ap 29 tūkstoši zemnieku mājsaimniecību, kuru zemes platība pārsniedz 1 ha un galvenais ienākumu avots ir lauksaimnieciskā ražošana.

Vēl zemnieku sociālajai grupai hipotētiski varētu pieskaitīt aptuveni 4 tūkstošus mājsaimniecību, kuru galvenais ienākumu avots ir piemājas zeme, taču šīs zemes platība ir mazāka par 1 ha. Pašreiz pēc CSP izmantotās metodikas tās zemnieku mājsaimniecību sociālajai grupai nepieskaita.

Pirms izdarīt secinājumus par zemnieku sociālās grupas sadalījumu pēc galvenā ienākumu avota, vēl jāaizrāda uz lauksaimniecisko ienākumu sezonālo raksturu. Galveno ienākumu daļu no lauksaimniecības gūst rudenī. Tādēļ, veicot mēnesi ilgas aptaujas par mājsaimniecību ienākumiem, aptaujas mēnesī ražošanas ienākumu var nebūt, bet pensijas izmaksā regulāri. Tas var ietekmēt respondentu atbildes par galveno ienākumu avotu. Lai šādu iespēju novērstu vai vismaz samazinātu, ir noteikts, ka "No zemnieku mājsaimniecībām ziņas par galveno iztikas līdzekļu avotu ievāc pēdējo 3-6 mēnešu laikā" (Ziņojums par mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultātiem 1997. gadā, R.: CSP, 1998 - 5.lpp.).

Ņemot vērā norādītās atrunas, tomēr ir jāizdara divi būtiski secinājumi:

* vismaz divas trešdaļas Latvijas zemnieku saimniecību vada pensijas vecuma saimnieki; zemnieku saimniecību locekļi ir ļoti novecojuši;

* ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas zemnieku saimniecību vairākumam ir tik niecīgi, ka bieži vien nesniedz valsts noteiktās pensijas apmērus.

Lai tālāk pētītu zemnieku mājsaimniecību dzīves līmeni, izmantojām divas pamatgrupas:

* plašā zemnieku sociālā grupa atbilstoši CSP sociālās statistikas metodikai. Kritērijs neprasa, lai mājsaimniecību galvenais ienākumu avots būtu lauksaimnieciskā ražošana. Kā jau minējām, šo grupu veido ap 109 tūkstoši lauku mājsaimniecību;

* mājsaimniecību grupa, kuru galveno ienākumu veido lauksaimnieciskā ražošana (tas nav algots darbs) neatkarīgi no rīcībā esošās zemes platības. Šādu grupu veido ap 33 tūkstoši mājsaimniecību. No pēdējās grupas kā apakšgrupu var izdalīt mājsaimniecības, kuru rīcībā ir vairāk nekā 1 ha zemes. Pēc aprēķiniem ir aptuveni 29 tūkstoši tādu mājsaimniecību.

Zemnieku demogrāfiskais sastāvs

Iepriekš minētos secinājumus var pārbaudīt un paplašināt, grupējot mājsaimniecības pēc demogrāfiskā tipa. Šādi esam grupējuši:

* zemnieku mājsaimniecības šaurā izpratnē (zeme un galvenais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas); * plašā izpratnē (pēc iepriekš minētās CSP metodikas) un salīdzinājumam; * visas lauku mājsaimniecības, kā arī * visas Latvijas mājsaimniecības (1.tabula).

Zemnieku mājsaimniecību grupa, kas galveno ienākumu gūst no lauksaimnieciskās ražošanas, pēc demogrāfiskā sastāva krasi atšķiras no plašās zemnieku sociālās grupas sastāva un tāpat no visu lauku mājsaimniecību demogrāfiskā sastāva. Zemnieku grupu, kas ienākumu galveno daļu gūst no ražošanas, var raksturot kā demogrāfiski jaunu. Šajā grupā 39,3% mājsaimniecību audzina par 15 gadiem jaunākus bērnus (1.tabulas 1.-3.rindu summa), kas apmēram par 50% pārsniedz lauku iedzīvotāju un arī visu Latvijas iedzīvotāju vidējos rādītājus. Toties zemnieku plašajā sociālajā grupā šis procents ir tikai 15,4 - nepilna puse no tā, kas ir "īsto" zemnieku grupā.

Šaurajā zemnieku sociālajā grupā ir daudz mazāk vieninieku un mājsaimniecību, kuras veido precēto pāris bez nepilngadīgajiem bērniem, nekā tas ir plašajā zemnieku sociālajā grupā.

Var secināt, ka plašā zemnieku sociālā grupa tiklab saimnieciski, kā arī demogrāfiski ir ļoti neviendabīga un sadalās ļoti atšķirīgās apakšgrupās: * gados jaunu cilvēku mājsaimniecības, kas ir gan saimnieciski, gan demogrāfiski aktīvas, un * pensionāru mājsaimniecības, kas izmanto zemi galvenokārt tāpēc, lai gūtu naturālos ienākumus pensijas palielināšanai. Ja šīs raksturīgās grupas tomēr apvieno vienā plašā sociālā grupā, tad turpmāk analīze jāveic arī pēc apakšgrupām.

Lauksaimniecībā algotu darbu strādājošo mājsaimniecības

Otru ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību pamatgrupu veido algotu darbu strādājošo mājsaimniecības. Šīs pamatgrupas ietvaros mājsaimniecību lauksaimniecībai var piesaistīt pēc vienas no divām pazīmēm.

1. Mājsaimniecība izmanto par 1 ha lielāku zemes platību, un tās galvenais ienākuma avots ir algots darbs. Šādā gadījumā netiek ņemts vērā, kādā tautsaimniecības nozarē strādā mājsaimniecības locekļi un kāds ir darba raksturs. Pēc aprēķiniem šādu mājsaimniecību Latvijā ir ap 59 tūkstoši.

2. Mājsaimniecības galvenais ienākuma avots ir algots darbs lauksaimniecības nozarē. Tad neņem vērā, vai mājsaimniecība izmanto piemājas zemi vai ne un, ja izmanto, kāda tās platība. Šādu mājsaimniecību skaitu var vērtēt ap 21 tūkstoti.

Mājsaimniecības var atbilst vienlaikus abām pazīmēm.

Abas ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību grupas var sadalīt apakšgrupās. Sociāli orientēta pētījuma ietvaros ir svarīga uzņēmuma īpašumtiesiskā forma, kur algotu darbu strādā mājsaimniecības galvenais pelnītājs: vai tas ir valsts, sabiedrisks vai privāts īpašums. Tādējādi detalizētākai izpētei izdalām grupas un apakšgrupas, kas parādītas 2.tabulas divās pirmajās rindās.

1.tabula

Mājsaimniecību un tajās dzīvojošo personu sadalījums

pēc demogrāfiskajām grupām 1997.g., procentos

2.tabula

Mājsaimniecību skaits, kuru galvenais ienākumu avots

ir algots darbs lauksaimniecībā un jebkurš algots darbs,

ja rīcībā esošās zemes platība pārsniedz 1ha,

1997.g. (vērtējumi, tūkstošos)

Mājsaimniecības, kuras dzīvo laukos un galveno ienākumu gūst kā algota darba samaksu kādā nelauksaimnieciskā nozarē un kuru izmantojamā zeme ir mazāka par 1ha, šajā pētījumā ar lauksaimniecību saistītām mājsaimniecībām nepieskaitām.

Novērtējot 2.tabulas datus, redzams, ka samērā daudz mājsaimniecību lauksaimniecībai piesaista par 1ha lielāku izmantojamās zemes platību, kaut gan ienākumu lielāko daļu dod algots darbs citā tautsaimniecības nozarē. Mazāk ir tādu mājsaimniecību, kuras lauksaimniecībai piesaista algota darba ienākumi tieši lauksaimniecības nozarē.

Vēl jāpiezīmē, ka šajās grupās nenonāk tās lauku mājsaimniecības, kuru galvenais ienākumu avots ir pensija. Ja lauku pensionāru mājsaimniecību rīcībā ir par 1ha lielāka zemes platība un kāds darbspējīgs ģimenes loceklis, tās, kā jau minējām, pieskaita pie zemnieka mājsaimniecībām, ja ne, - pensionāru grupai, kura nepieder nevienai tautsaimniecības nozarei. Sociālo grupu un darba raksturu pensijas piešķiršanas laikā neņem vērā.

Lauksaimniecībā algotu darbu strādājošo mājsaimniecības tika grupētas arī pēc demogrāfiskām pazīmēm. Taču izrādījās, ka šādi izdalītās sīkās apakšgrupās nonāk ļoti maz izlases mājsaimniecību un iegūtie secinājumi vairs nav pietiekami stabili un reprezentatīvi.

Tātad - mājsaimniecību klasifikācija pēc sociālajām grupām un apakšgrupām ir pietiekami sarežģīta, un tajā ir vairāki diskutējami pieņēmumi. Tādēļ publicētajam šo grupu un apakšgrupu mājsaimniecību skaita vērtējumam ir orientējoša nozīme, oficiālajās CSP publikācijās šos skaitļus neuzrāda.

Būtu labi, ja "LV" lasītāji, īpaši lauksaimniecības zinātāji, izteiktu savas domas par to, kādas pazīmes vislabāk nosaka mājsaimniecības piederību tai vai citai sociālai grupai. Ieteikumus var adresēt Latvijas Statistikas institūtam, Centrālajai statistikas pārvaldei vai "LV" redakcijai. Ja ieteikumi būs pamatoti, tos izmantos turpmākā statistikas un zinātniskajā darbā.

Par galveno ar lauksaimniecību saistīto mājsaimniecību sociālo grupu ienākumiem un izdevumiem - kādā turpmākajā rakstā.

* Šeit un turpmāk izmantoti CSP reprezentatīvā mājsaimniecību budžetu pētījuma dati. Datoraprēķinus veica Vladimirs Daineko.