Ar darbu tautai un zemei

Latvijas Lauksaimniecības universitāte pirms jaunā mācību gada

Šoruden sāks darboties jauna automātiskā katlumāja, no kuras siltumu saņems Ekonomikas fakultātes mācību korpuss un tā tuvumā izvietotās studentu viesnīcas. Jaunas katlumājas jau būvē Veterinārmedicīnas fakultātes ēkām, kā arī atsevišķi universitātes Sporta namam.

Studētgribētāju Latvijas Lauksaimniecības universitātē jau vairākus gadus netrūkst. Šoruden klātienē studēs ap 3000 studentu un gandrīz tikpat daudz neklātienē (bezmaz visi par daļēju personīgo maksu). Pieaug maģistrantu skaits, tas pārsniedz tūkstoti. Puse no viņiem studē neklātienē (ar daļēju personīgo maksu). Pēdējos gados dažādu specialitāšu bakalaura grādu ieguvušie un vairāki desmiti lauku skolu skolotāju turpina studijas maģistratūrā universitātes Humanitārajā institūtā ietilpstošajā Pedagoģijas katedrā.

Daudzus gadus maģistra grādu ieguvušie neiestājās doktorantūrā. Taču bez tās neveidosies jauni mācībspēki. Šogad jau ir 200 doktorandu, no kuriem klātienē studē 156. Šoruden visos uzskaitītajos studiju veidos LLU pavisam mācīsies 7042 jaunieši, no tiem lielākā daļa nāk no Latvijas laukiem. Akadēmisko studiju zinātņu nozares ir šādas: lauksaimniecība, ekonomika, veterinārmedicīna, mežzinības, pārtikas zinības, vides zinības, pedagoģija un inženierzinātnes 12 specialitātēs. Astoņās studiju programmās LLU ir vienīgā mācību iestāde Latvijā. Jau vairākus gadus universitāti satrauc jaunās paaudzes mācībspēku izaugsme. Arī šajā jomā ir pozitīvas cerības. Iepriekšējā studiju gadā LLU bija vienpadsmit asistentu stažieru. Savukārt astoņi jaunie zinātnieki ieguvuši doktora grādu. Pārkārtojas mācībspēku strukturālais iedalījums. Šoruden universitātē strādās 27 ievēlētie profesori un 45 asociētie profesori.

Šogad Latvijas Lauksaimniecības universitātē integrējās visi lauksaimnieciskā rakstura Latvijas pētniecības institūti. Līdz ar to izveidots lauku attīstības nodrošināšanas integrēts izglītības un zinātnes centrs. Tieši par to — tikai citos mērogos — runāja Dr.Kārlis Ulmanis trīsdesmito gadu beigās.

Pirms 77 gadiem Latvijas Universitātes (Augstskolas) sastāvā izveidoja Vecauces mācību un pētījumu saimniecību. Ziedu laiki kā prakses un zinātnisko pētījumu saimniecībai tai bija trīsdesmitie gadi, kad to vadīja docents Pāvils Kreišmanis (kopš 1940.g. — Kvelde). Radoši saimniecība strādāja arī pēc kara postījumu novēršanas un saimniecības paplašināšanas. Universitātes vadības gudrība prata "Vecauci" paglābt no privatizācijas kampaņas, tādēļ tagad LLU valsts mācību un pētījumu saimniecību "Vecauci" jau var uzskatīt par unikālu mācību un pētījumu centru Latvijā. Tas bija un atkal ir cildināms ar labu saimniekošanu, pētniecību, sociālo infrastruktūru, lieliski saglabāto arhitektūras pieminekli — Vecauces pili. "Vecaucē" septembrī jau ceturto gadu notiks Latvijas nozīmes izstāde ar dzīvnieku skatēm un Latvijas arāju sacensībām. Taču 4.septembrī būs īpaši svētki, jo atjaunos cildenās agrāko laiku tradīcijas un atbilstoši Eiropas augstskolu paraugam te atklās jaunas kvalitātes studiju centru.

Veiksmīgi notiek un paplašinās lietišķa sadarbība ar daudzu valstu universitātēm, pat atsevišķām zemēm. Šonedēļ rektorāta sēdē ne velti universitātes rektors profesors Voldemārs Strīķis pateicās šī darba vadītājai profesorei Inārai Melgalvei. Šoreiz tikai ieskicēsim šo sadarbību. Vispirms jāmin Ziemeļreinas—Vestfālenes pavalsts Vācijā, ar kuras palīdzību rodas jaunas laboratorijas, saimniecības saņem jaunu mašīnu paraugus. Pasaulslavenā firma "Afa Laval" palīdzēja LLU izveidot lopkopības tehnikas mācību centru. Daudz interesantu projektu iecerēts sadarbībā ar Norvēģiju. Tādi plāni top sadarbībai ar Mičiganas un Viskonsinas universitātēm ASV, kā arī šīs zemes Melona fondu. Vēl būtu jānosauc pāris desmiti valstu, ar kuru universitātēm vai pētniecības institūtiem sadarbojas mācībspēki un kur pilnveido savas zināšanas studenti.

Un mācībspēku zinātniskā darbība savijusies ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Tā ir daudzveidīga. Tas, ka ziemā rīkotajās zinātnes dienās ir bijis maz vietu no visas Latvijas sabraukušajiem interesentiem, ir labs rādītājs. Ja arī ne vienmēr visi bijuši apmierināti, tomēr lauku cilvēku interese par šo zinātnes centru kļūst arvien lielāka.

Vakar, 26. augustā, Lauksaimniecības universitātes aulā notika akademiskā sēde. Mācību prorektors Pēteris Bušmanis ziņoja par studiju rezultātiem un jaunajiem uzdevumiem, nododot klātesošajiem arī vērienīgus analītiskus pētījumus. Rektors Voldemārs Strīķis un viesi no ministrijām iztirzāja LLU darbības mērķprogrammas Latvijas lauku attīstībai. Publicēta arī "LLU attīstības mērķprogramma". Zinātņu prorektora Edvīna Bērziņa vadībā sagatavoti vērienīgi pētījumu apkopojumi, bet par nākotnes iecerēm Valsts mācību un pētījumu saimniecībā "Vecauce" interesenti jau varēja lasīt publicētajā mērķprogrammā.

Akadēmiskajā sēdē referēja arī Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža par augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju. (Atsevišķi referāti publicēti "LV", skat. arī vēstuli, kas publicēta "LV" 28.08.1998., Nr.245.)

Dr.Sigizmunds Timšāns,

Latvijas Zinātņu

vēstures asociācijas viceprezidents

Jelgavas pils fasādes fragments Foto: Sigizmunds Timšāns