"Tev, Latvija, uzticīgi..."

Foto: Palmira Lāce

Latvijas nacionālo partizānu apvienība ar Drošības dienesta, Saeimas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļa Raita Apalupa atbalstu šī gada 22.augusta rītā atkal sarīkoja kārtējo izbraukumu — šoreiz uz Gulbenes un Balvu rajonu. Grupa rīdzinieku piedalījās svinīgajā ceremonijā Balvu kapos, kur atklāja pieminekli kritušajiem, čekas pagrabos nomocītajiem Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem, tā dēvētajai "Laivenieku" vienībai — Pēterim Sarkanim, Kazimiram Kuņickim, Donātam Garajam, Zigfrīdam Salmanim, Kārlim Niedrītim, Albertīnai Začai, Eleonorai Ļeonovai, Annai Kuņickai, Antonam Niedram, Albertam Spičkim, kā arī vairākiem nezināmajiem.

Valsts himnai izskanot cīnītāju piederīgie noņēma apklāju piemiņas akmenim, kurā iekaltas rindas: "Tev, Latvija, bijām uzticīgi līdz beidzamam elpas vilcienam". Pēc zemessardzes automātu salūta zalves un mācītāja svētvārdiem runāja Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Annuškēns, uzsverot, ka tapusi vēl viena svētvieta kā atgādinājums, vēstures un patriotisma skola jaunajiem. Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans pateicās Balvu un citu pilsētu pašvaldībām, kuras, sagaidot Latvijas neatkarības pasludināšanas 80. gadskārtu, daudz dara, palīdz, piešķirot iespēju robežās līdzekļus, lai tiktu sakoptas brīvības cīnītāju atdusas vietas. Pūtēju orķestra un vokālā ansambļa izpildījumā skanēja iemīļoto dziesmu "Svēts mantojums", "Daugav’ abas malas", "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu", "Paliec sveika, zaļā bērzu birze" melodijas. Rudens ziedus piemimekļa pakājē nolika un piemiņas vārdus teica partizānu tuvinieki, cīņu beidri Jānis Barkovskis, Zigfrīds Buliņš, Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Mangelis, Saeimas deputāti Raitis Apalups, Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ģenerālsekretāra vietniece Palmīra Lāce, radiožurnāliste Baiba Šāberte, Zemessardzes, Daugavas Vanagu, aizsargu un citu organizāciju un iestāžu pārstāvji.

Atceļā, braucot cauri Balvu, Viļakas, Kupravas, Stāmerienas un Rankas biezajiem mežiem, šķērsojot Tirzas un Gaujas tiltu, autobusā raisījās dzīvas valodas, nacionālo partizānu atmiņu stāsti par spīvo pretestību okupantu varām Ziemeļlatgalē, par Tilžas ieņemšanu, īpaši par leģendārā Pētera Supes vīriem. Viens no viņiem — Pēteris Logins, kurš bija mūsu vidū, rādīja pēc ilgā izsūtījuma Sibīrijas vergu nometnēs saglabāto unikālo relikviju — savu partizāna sakarnieka caurlaidi.

Viņa un citu kaujinieku stāstītais, kā arī lasītais krājumā "Uz ežiņas galvu liku" rosināja mani uzrakstīt balādi "Kauja Stampaku purvā", sniegt "LV" lasītājiem šo uzziņu par todienu notikumiem.

Vērienīguma ziņā viens no ievērojamākajiem posmiem Latvijas partizānu kara vēsturē bija Latvijas nacionālo partizānu apvienības cīņas Ziemeļlatgalē (1945 — 1950). Abrenes apriņķa agronoma, aizsarga Pētera Supes ("Cinītis") komandētajā bataljonā, kas ierīkoja nocietinātu nomenti — bāzi dažu kilometru attālumā no Balvu — Viļakas lielceļa Stampaku purva salā (to apkaimes ļaudis ar smaidu iesaukuši par "Jauno Berlīni"), pulcējās ap 400 vīru un jaunekļu, kuri izvairījās no dienēšanas okupantu armijās. Pētera Supes tuvākie līdzgaitnieki bija štāba virsnieki Broņislavs Sluckis ("Indulis"), Antons Circenis ("Vārpa", "Aire") un Vancāns, kā arī mašīnrakstītājs Karlēns (iesauka "Ģenerālsekretārs"). Nometnes aizsardzība ar tālu izvirzītiem priekšposteņiem bija labi organizēta. Apsargātajā teritorijā neilgā laikā tika uzceltas vairākas baļķu guļbūves, bunkuri, zirgu staļļi, pirts, pat neliels dievnams, bataljons izdeva savu avīzi "Māras Zeme". Partizānu bāzes šturmēšanai okupanti mobilizēja daudzkārtēju pārspēku — uz Balviem slepenībā pārsvieda iekšlietu karaspēka daļas, iznīcinātāju bataljonu, apriņķa miliciju, sarkanarmiešus, kuri ārstējās vietējās slimnīcās. Kauja sākās naktī uz 1945.gada 2.martu un ilga vairāk nekā diennakti, uzbrucēji zaudēja ap 60 kritušo. Supes bataljona cīnītāji, kuru vidū bija arī novada krievu tautības iedzīvotāji, pēc varonīgas aizstāvēšanās pievienojās partizānu grupām (arī "Laiveniekiem") Abrenes, daļēji Balvu, Gulbenes, Madonas, Valkas un Ludzas rajonā, kas 1945.gada vasarā izveidoja vairākus tūkstošus vīru lielu bruņotu spēku. Tas, pēc laikabiedru atmiņām, atradies Pētera Supes partizānu štāba ietekmē.

Mājup braucot, iegriezāmies arī Litenē, nolikām ziedus pie 11 baltajiem krustiem — okupantu nelietīgi noslepkavoto Latvijas armijas virsnieku atdusas vietā. Palmīra Lāce pastāstīja par redzēto un dzirdēto ekspedīcijā pa daudzu mūsu virsnieku Golgātas ceļiem Noriļskā, bet Raitis Apalups aicināja preses un kultūras darbiniekus, savus kolēģus vairāk rakstīt, stāstīt par brīvības cīnītājiem, valdībai un sabiedriskajām organizācijām apvienot pūliņus, lai drīzāk tiktu izpildīts solījums, svētais pienākums — uzcelt pieminekli Latvijas armijas virsniekiem Litenē.

Valdis Rūja

Kauja purvā

Ziemeļlatgales nacionālajiem partizāniem,

Stampakpurva 1945.gada 2.marta kaujiniekiem

Svešu zābaku un mīnu stampāts

Stampakpurvs jaukts melnā, kārstā žampā.

Plēšot uzbrucēju ķēdi baismo,

Spļaujot versmi, "kauluzāģī" aizsmok.

Vārās akači kā milzu baļļas,

Šķobās baļķu bunkuri, brūk staļļi.

Tikai vīri pekles ugunskurā

Nesabrūk. Pie dzimtā ciņa turas,

Kur vēl bērzu altāri redz kūpam,

Atvadas čukst, skarot zemi lūpām. —

— Paliec sveika, zaļā cerībsala!

Neraudi, māt, Māras zeme svētā! —

kamēr ticība nav pazaudēta,

Tavu dēlu sirdis nesagūstīs.

Mucukalns, par pulvermucu kļūsti!

Slotukalns, dod skaudru, sīkstu spītu,

Lai ar ugunsslotu aizslaucītu,

Projām aizmēztu pār Velna tiltu

Tos, kas nāk ar bendes cirvi, viltu.

Kaklakungiem netiks svēpēts vīraks,

Brīvos mežos, purvos pat — gaiss tīrāks.

Zaļie bataljoni, zaļie stari,

Zaļā fronte vēstīs pavasari.

Pāri mokukalniem, bēdu salnām

Mīļā Latgale kāps sauleskalnā.

... Reiz, kad atkal skaists tvīks viršu laiks,

Silts caur sūnu segām plūdīs tvaiks,

Iztraucēta ķīvīte spurgs aša, —

Nebīstieties tad — tā mūsu dvaša.

Lai no slēpņa, purva laukā tiek,

Tur uz mūžu bij mums jāpaliek.

1998.gada atvasara

Piemineklis kritušajiem Latvijas nacionālajiem partizāniem Balvos