Pirms neilga laika Rīgā Ainavu arhitektūras biedrības gadskārtējā konferencē par pilsētas pagalmu un kvartālu apstādījumiem runāja arī Stokholmas pilsētas domes attīstības departamenta ainavu arhitekte Māra Siliņa. Viņu uz šo konferenci bija uzaicinājuši Latvijas kolēģi. Abām mūsu kaimiņvalstīm ir visai daudz kopīga. Taču ainavu arhitektus ne vien Latvijā un Zviedrijā, bet arī citviet pasaulē satrauc pilsētu zaļās rotas liktenis. Vai parki ir īstā vieta, kur būvēt apakšzemes garāžas? Vai parki ir vieta, kur kāds iedomājas veidot peļņas kompleksus vai celtnes? Jā, arī mūsu kaimiņzemē Zviedrijā parki esot apdraudēti, jo neviens vien tur saskatot iespēju būvdarbiem. Taču pret parku jāizturas ar cieņu, tāpat kā pret arhitektūras pieminekli, pret vēsturisku celtni. Un galu galā tāpat ir jāciena pilsētas zaļā zona, katrs koks. Protams, ja vien tas nav slims vai sava sirmā vecuma dēļ neapdraud garāmgājējus, jebkurā mirklī lūstot vai sabrūkot. Diemžēl kokus ne visi ņem vērā, gluži vienkārši ņem un nozāģē. Jo, lūk, tas augot par tuvu logam vai traucējot izvērst mājokļa celtniecību.

Par pilsētas parku un ielu zaļo rotu vislielākā rūpe ir Rīgas galvenajam dārzniekam Jurim Liepam, kurš, nomainot savu priekšgājēju, šajā amatā ir kopš pērnā gada augusta. Un, lai gan, kā viņš pats teic, rūpes par zaļo rotu ir kolektīvs darbs, amatā viņš esot stājies ar savām domām un iecerēm. Kaut kas jau ir paveikts, kaut kas veidosies tuvākā un tālākā nākotnē. Mūsu saruna — par kokiem, par zaļo rotu.

— Lai koku nozāģētu, ir nepieciešama atļauja. Bet lai iestādītu?

— Nozāģēt koku (protams, likumīgi) ir vieglāk nekā iestādīt jaunu. Nozāģēšanai nepieciešams iesniegums, īpašuma dokuments, robežplāni, topogrāfija... Ja koks patiešām traucē, piemēram, draud uzgāzties mājai, mājas pamatos lauž kanalizācijas caurules vai varbūt ir vēl kāds cits iemesls, tad inspektors iepazīstas ar situāciju un pēc tam jautājumu izskata apstādījumu saglabāšanas komisijā. Ja nepieciešams, tiek dota atļauja koku nozāģēt. Taču ļoti daudz koku tiek zāģēts nelikumīgi. Arī nesen konstatējām vairākas nelikumības, un inspektori skaidro iemeslus. Ja saņemam no iedzīvotājiem sūdzību par koku zāģēšanu, tad vispirms noskaidrojam, vai koka nozāģēšanai ir atļauja.

Ja tiek nozāģēts koks, vainīgs vispirms ir zemes īpašnieks, jo bez viņa atļaujas taču neviens neieradīsies zāģēt koku un gatavot savai krāsnij malku... Vai nepieciešama atļauja koka iestādīšanai. Jā, turklāt daudzas atļaujas. No Arhitektūras pārvaldes, no "Latvenergo", no "Lattelekom", no ūdens un kanalizācijas dienestiem... Ja koku paredzēts stādīt uz ielas, tad nepieciešama atļauja arī no Ceļu satiksmes departamenta.

— Pie jaunajām daudzdzīvokļu mājām arī reizēm zāģē kokus.

— Jā, taču šādai rīcībai ir jābūt saskaņotai ar attiecīgo namu pārvaldi. Namu pārvalžu speciālisti nāk uz mūsu komisijas sēdēm pēc atļaujām, ja, sakopjot savu teritoriju, nolēmuši nozāģēt koku, kas varbūt traucē vai ir satrūdējis, arī tad, ja ir jāapgriež zari. Jāteic, ka namu pārvaldes ir ļoti dažādas. Ir tādas, kas apkopj savu teritoriju un nāk pie mums regulāri — pēc atļaujas, pēc konsultācijas. Un ir tādas, kas nenāk nemaz. Pie mums reizēm griežas cilvēki, kuri no namu pārvaldes negūst nekādu atsaucību, piemēram, par avārijas koka nozāģēšanu.

— Vai sodus par nelikumīgu koku zāģēšanu nākas uzlikt bieži?

— Jā gan. Šogad lielākais sods — 2700 latu — bija par nozāģētām liepām Bauskas ielā. Pilsētai ar to tika nodarīti lieli zaudējumi. Bet mēs taču visu laiku skaidrojam, ir bijuši raksti presē, pats esmu uzstājies televīzijā, ka ikviena koka nozāģēšanai ir vajadzīga atļauja. Ja cilvēki vēlas sakopt vidi sev apkārt, ja vēlas, teiksim, veidot kokiem vainagus, tas ir ļoti labi un apsveicami. Taču arī zaru zāģēšanai un vainagu veidošanai ir jābūt saskaņotai, ar mūsu atļauju. Dekoratīvie koki ir pilsētas īpašums, pat ja tie aug uz privātas zemes. Un privātīpašnieks nav tiesīgs tos nozāģēt. Firmas, kas vēlas ko celt, nāk pie mums ar saviem projektiem. Mēs no tām prasām apzaļumošanas projektus, kas jāsaskaņo ar mūsu komisiju. Ja apzaļumošanas projekts ir saprātīgs, nākam firmai pretim, jo viņi nevar neko uzcelt, nenozāģējot kādu koku. Bet — nozāģētā koka vietā firmai ir jāiestāda cits koks vai varbūt pat vairāki atkarībā no situācijas.

— Kāds būs šis pavasaris pilsētas zaļajai zonai? Ko iecerēts darīt?

— Ir paredzēts atjaunot stādījumus Brīvības bulvārī un Raiņa bulvārī. Kalpaka bulvārī paredzēts izretināt koku vainagus. Varbūt rīdzinieki ir pamanījuši, kā tiek kopti koku vainagi Esplanādē. Savu apkārtni vēlas sakopt Vērmaņdārza apsaimniekotāji, ja izdosies, tur tiks veikti jauni stādījumi. Šogad esam iecerējuši daudzus stādījumus, taču diemžēl neesam saņēmuši pietiekamu finansējumu. Gribējām sakopt kanālmalas apstādījumus, bet trūkst naudas. Mums ir vairāki projekti, kam arī trūkst līdzekļu. Meklējam iespējas, kā atjaunot zālājus, celiņus, veikt stādījumus. Tāpat domājam par solu un gaismas ķermeņu atjaunošanu. Ir lieli projekti, kurus nepietiekamā finansējuma dēļ diemžēl nespējam "pacelt".

— Joprojām nerimst runas par Kronvalda parku...

— Ir atļauja vēl trīs koku nozāģēšanai šajā parkā. Ir jāveic stādījumi, jāsaved kārtībā strūklaka. Domāju, ka parks tiks sakārtots.

— Ir vēl Viesturdārzs...

— Viesturdārzā pērn veikta rekonstrukcija. Ir ierīkots Zviedrijā veidots bērnu rotaļlaukums. Arī Kronvalda parkā ir Zviedrijā veidots rotaļlaukums. Bērniem tie ļoti patīk. Viesturdārzā ir uzstādītas mazās arhitektūras formas. Domāju, ka parks tiks sakopts. Manuprāt, sakopt vajadzētu arī pilsētas centru, vienīgi naudas ir par maz. Sāp sirds par centra ielu stādījumiem. Pašlaik mēs apsekojam avārijas kokus. Arī papeles. Sākoties ziedēšanas laikam, tiks atzīmēti sievišķie īpatņi, kas rada pūkas. Esam paredzējuši nozāģēt avārijas kokus, tāpat sievišķās papeles — vispirms vietās, kur pulcējas vairāk cilvēku, sabiedriskā transporta pieturvietās.

Jādomā par skvēru atjaunošanu, arī par tiem, kuru teritorija tagad pieder privātīpašniekiem. Tā ir visai sāpīga problēma. Jo privātīpašnieki savā teritorijā vēlas būvēt tirdzniecības vietas un centrus, līdz ar to pilsēta zaudē visu, kas līdz šim izveidots. Tādas vietas ir Gogoļa un Dzirnavu ielas stūris, Sadovņikova iela. Tāda vieta ir skvērs Lāčplēša un Tērbatas ielas stūrī, kur zemes īpašnieks vēlas ko būvēt. Bet tas bija skaists un sakopts stūrītis. Šīs vietas pārņem privātīpašnieki un tās vairs netiek koptas. Bet pilsēta šajos skvēros un to sakopšanā ieguldījusi ļoti daudz naudas.

— Rīga gatavojas savai astoņsimtgadei. Šajā sakarībā arī jums droši vien ir savas ieceres.

— Plāni jau bija lieli un ieceru daudz. Gribam savest kārtībā Esplanādi, kas pašlaik ir diezgan nolaista, taču projekta izstrādāšanai neesam saņēmuši finansējumu. Jau sacīju par kanālmalas otro kārtu — pat darba grafiks ir izstrādāts, varētu sākt ko darīt, taču finansējuma dēļ pašlaik stāvoklis ir visai bēdīgs, neizdosies tas, ko gribējām. Bet projektus bijām veidojuši, lai uz Rīgas astoņsimtgadi vismaz centrs būtu kārtībā. Pēc iespējas jāsakopj visi parki, lai jau šopavasar tie izskatītos skaisti. Tas ir liels darbs, taču tā ir mūsu ikdiena. Vasarā zāģēsim avārijas kokus. Šā gada vētrās koki nokrita uz automašīnām, sarāva elektriskos vadus, kādā vietā koks gandrīz uzkrita bērnam. Avārijas koki ir jāzāģē, tur neko nevar darīt. Saprotu — daudzi cilvēki aizstāv viedokli, ka kokam, kaut vai tikai ar vienu dzīvu zaru, ir jāstāv un to nedrīkst zāģēt. Bet šis koks taču apdraud garāmejošus cilvēkus. Protams, žēl, jo īpaši ja tas ir kāds retāks koks. Taču ir jārod kompromiss.

— Visai sāpīgs jautājums, manuprāt, ir iecerētās pazemes garāžas.

— Piekrītu. Arī "Vernisāža" grib veidot garāžu zem Tērbatas ielas. Manuprāt, tas nav sliktākais risinājums. Lai ierīko tur garāžu, bet tādā gadījumā mēs liksim atjaunot ielu stādījumus Tērbatas ielā, posmā iepretim Vērmanes dārzam un Ārlietu ministrijai. Turklāt ar lielu stādāmmateriālu. Zviedrijas ainavu arhitekte, kas nesen bija Rīgā, stāstīja, ka Zviedrijā parkos neko nerok, neierīko nekādas komunikācijas. Jo tas ir aizliegts. Rokot mainās gruntsūdeņu līmenis vai vēl kas. Turklāt simtgadīgie koki nav tik elastīgi un tādā gadījumā var aiziet bojā, pilsēta var zaudēt savu zaļo rotu. Apakšzemes stāvvietām ir jāizvēlas piemērota vieta. Parks ir pilsētas plaušas, dabas simbols, kas vajadzīgs mums un mūsu bērniem. Tā domā zviedri. Stokholmā, piemēram, autostāvvietas zem parka netiktu ierīkotas.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente